Bijušais aizsardzības un veselības ministrs, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors ir konsultējis uzņēmēja un Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieka Vasilija Melņika veidoto uzņēmumu Baltijas marka. To DB apstiprināja pats V. Veldre.

«Runa bija par Latvijā ražoto pārtikas produktu sertificēšanu izplatīšanas iespējām Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā. Tas ir ilglaicīgs, sarežģīts un dārgs projekts. Nav noslēpums, ka ne jau par velti ražotājiem savas durvis ver, piemēram, Krievijas lielveikali,» stāstīja V. Veldre. Viņš noliedza izskanējušo informāciju, ka būtu kļuvis par Baltijas markas direktoru vai ieņemtu kādu citu amatu šajā uzņēmumā. «Es pat nedomāju, ka varētu teikt, ka esmu sniedzis šim uzņēmumam konsultāciju pakalpojumus. Mēs vienkārši sēdējām pie galda, dzērām kafiju, pīpējām labu tabaku un runājām par attiecīgajām lietām,» tā V. Veldre.

Aizsardzības ministrs Vinets Veldre uzdevis veikt padziļinātu pārbaudi NBS bruņojuma un munīcijas uzskaites sistēmā, tostarp par militārajās mācībās izlietoto munīciju. Pārbaude ierosināta pēc tam, kad policija aizdomās par šaujamieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu iegādāšanos, glabāšanu un realizāciju aizturēja četrus vīriešus. Viens no aizturētajiem ir Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljona amatpersona.

„Informācija, ka NBS bruņojuma uzskaites un inventarizācijas jomā nav atbilstošas kārtības, tika saņemta jau pavasarī. Toreiz uzdevu attiecīgajām Aizsardzības ministrijas kontrolējošām struktūrām pievērst uzmanību šai informācijai,” norāda V. Veldre.

Aizsardzības ministrs uzskata, ka pirms vairākiem mēnešiem saņemtās informācijas apstiprināšanās vērtējama kā ļoti nopietna un satraucoša. Par notikušo faktu dienesta izmeklēšana tiks veikta arī bruņotajos spēkos.

Šīs nedēļas sākumā aizdomās par nelikumīgu šaujamieroču iegādāšanos, glabāšanu un realizāciju aizturētas 4 personas. Atsavināts liels daudzums nelikumīgi glabātu ieroču, munīcijas un sprāgstvielu, Db.lv informēja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.

Lai arī 2022. gada vasara kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, lielākās apdrošināšanas atlīdzības lauksaimniekiem par sējumu bojājumiem tika izmaksātas par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, lielākoties veldri, nevis sausuma radītiem zaudējumiem.

Kopumā atlīdzībās par ražas zudumiem apdrošinātāji zemniekiem 2022. gada vasaras sezonā ir izmaksājuši 7,01 miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati no 3 biedriem, kas piedāvā šo pakalpojumu.1

Šā gada atlīdzības par apdrošinātajiem sējumiem ir būtiski lielākas nekā 2021. gadā, kad tās sasniedza 4,94 miljonus eiro. Pērn arī daudz vairāk atlīdzību zemnieki saņēma par sausuma radītajiem zaudējumiem. Lielākā atlīdzība šovasar izmaksāta par veldrē sakritušu labības lauku ap 350 ha platībā.

Tieši siltā un saulainā vasara šogad ļāvusi zemniekiem veiksmīgi nokult arī lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, ir secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.2 Pēc LAA biedru sniegtajiem datiem, 95% apdrošināšanas atlīdzību izmaksāts par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, un 5% - par krusas nodarīto postu. Visvairāk negadījumu un atlīdzību izmaksas gadījumu bijis Zemgalē (Dobeles, Jelgavas un Bauskas novadi), kā arī Kurzemē.

Ir korupcijas pazīmes sakarā ar kuģu dokumentācijas tulkošanu un vēl citas dīvainas lietas līgumos, atzīst bijušais aizsardzības ministrs Vinets Veldre intervijā laikrakstam Latvijas Avīze.

- Es biju tas aizsardzības ministrs, kas lika uzsākt dienesta izmeklēšanu par nīderlandiešu kuģiem, jo, manuprāt, renovētu kuģu turbīnu remonta izmaksām nevajadzēja būt tik lielām. Izmeklēšana tika veikta ministrijas iekšienē, mēs savu "netīro veļu" uz āru nenesām, jo nebija stabilas pārliecības, kurš ir īsti vainīgs.

Viņš arī norāda, ka ministra kunga birojā nav neviena ar augstāko militāro izglītību. Tāpat ne ministra padomnieks flotiles admirālis Mežmalis, ne armijas komandieris ģenerālmajors Maklakovs nepiekrita Pavloviča atcelšanai, bet ministrs šo jautājumu virzot uz valdības sēdi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora izraudzīšanai tiks rīkots konkurss, Diena.lv atklāja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ja Vinets Veldre (TP) pieteiksies, viņš būs spēcīgs kandidāts, uzskata ministrs.

Konkursa norises laiks vēl nav noteikts, raksta diena.lv. «Konkurss būs pēc svētkiem, lai cilvēki atpūšas. Man nav pieredzes konkursu rīkošanā, tas būs pirmais konkurss, ko izsludinu, un tā nolikumu izstrādās ierēdņi. Veldres kungs ir spēcīgs profesionālis, bet personīgi viņu nepazīstu, esmu tikai pāris reizes saticis. Ja viņš pieteiksies konkursam, [V.Veldre] būs viens no kandidātiem,» stāstīja J.Dūklavs.

Zemkopības ministrs prognozē, ka PVD vadītāja amatam varētu pieteikties dienesta bijušā vadītāja Mareka Samohvalova vietnieki vai Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvji. «Punkts numur viens – konkursa kandidātam jābūt veterinārārsta izglītībai,» uzsvēra J.Dūklavs.

„ASV ir ļoti labs piemērs, kā kopt savas militārās tradīcijas,” pēc viesošanās Fortmeijerā (Fort Myer) izvietotajā karaspēka vienībā atzinis aizsardzības ministrs Vinets Veldre.

Apmeklētā vienība atbild par oficiālo ceremoniju nodrošināšanu ASV, un Latvijas analogs tai ir Goda sardzes rota, kas nodrošina goda sardzi pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, kā arī citu militāro tradīciju ievērošanu.

Fortmeijerā V.Veldre iepazinās arī ar tur izvietoto kavalērijas vienību – ar tās uzdevumiem un lomu militāro tradīciju uzturēšanā. „Jebkura valsts nostiprina zināmus simbolus, ar kuriem tiek asociēta tās aizsardzības politika,” norāda Veldre, „par šādiem simboliem neapšaubāmi var uzskatīt arī jātnieku goda sardzes un militārā orķestra defilē programmas izveidi, kas – esmu par to pārliecināts – lielākajā daļā Latvijas iedzīvotāju veicinātu patriotismu.”

Aizsardzības ministra Vineta Veldres izteikumi un paziņojums par valdības aprindās jau sarunātu lēmumu par KNAB vadītāja atstādināšanu diskreditē Latvijas valsti un parāda Latvijas politikas degradēšanos, tiesisku nihilismu, pienākuma un politiskās atbildības trūkumu.

"Atklāti tiek pārkāpts likuma burts un gars", uzskata Pilsoniskās Savienības (PS) valdes priekšsēdētāja Sandra Kalniete un

PS priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis.

V. Veldre netiek galā ar saviem tiešajiem pienākumiem Aizsardzības ministrijā - starptautiskās sanāksmēs viņu arvien biežāk aizvieto ierēdņi. Ministru neinteresē kopīgs darbs ar NATO sabiedrotajiem. V. Veldre kompromitē Bruņotos spēkus ar saviem nepārdomātajiem izteikumiem un lēmumiem, starp kuriem dīvainākais ir lēmums par jātnieku godasardzes izveidošanu, norāda S. Kalniete un Ģ. V. Kristovskis.

Pazīstamajam uzņēmējam Vasilijam Meļņikam piederošais uzņēmums Baltijas marka jau sācis produkcijas eksportu uz Krieviju.

Baltijas markas konsultants, bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors un bijušais veselības un aizsardzības ministrs Vinets Veldre DB pastāstīja, ka pirmās kravas uz NVS aizceļojušas jau jūlijā, bet vērā ņemamus eksporta apjomus plānots sasniegt nākamā gada pavasarī. Iekams tas nav izdarīts, nekādas plašākas preču zīmes mārketinga aktivitātes netiek rīkotas.

Patlaban projektā iesaistījušies pieci lieli uzņēmumi no Baltijas valstīm, bet sarunas ar vairākiem potenciālajiem sadarbības partneriem, tostarp Lietuvas Biovela Group vēl notiek. Uz Pleskavas apgabalu jau nosūtīti desu izstrādājumi un gaļas konservi, uz Sanktpēteburgu – arī gaļas izstrādājumi, bet uz Ukrainu eksportēts sausā vājpiena pulveris un sieri no Lietuvas. Tāpat tiek strādāts pretējā virzienā – Krievijas sadarbības partneri piedāvā atdzesētas un svaigas zivis, lai pēc pārstrādes Latvijā tās varētu realizēt NVS.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ar Saeimas balsojumu ir noslēgusies epopeja, kam bija viens liels mērķis — atbrīvot no darba Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu.

Nereti, paklausoties dažādu politisko organizāciju pārstāvju paustos viedokļus, nākas dzirdēt, ka vai nu līdzšinējais KNAB vadītājs to vien darīja, kā pieļāva naudas pazušanu stipri vien mistiskā veidā, vai arī — ka viņš ir teju baltais tēvs, kas staigā pa Latvijas zemes virsu gluži kā godīguma garants.

Taču, abstrahējoties no dažādām politiskajām batālijām, jāatzīst — ne jau konkrēti par Loskutovu vajadzētu būt šim stāstam, īpaši jau ņemot vērā, ka, visticamāk, ne tik tālā nākotnē mums šo cilvēku ir izredzes ieraudzīt politiķa ādā. Patiesībā būtu skumji, ja visa šī KNAB ķidāšanas epopeja beigtos tikai ar Loskutova atbrīvošanu. Tas nedrīkst būt vienīgais solis — ir jābūt arī nākamajiem.

«Ja Normundam Vilnītim kā iestādes vadītājam ļautu strādāt atbilstoši likumam, tad viņš jau sen būtu atrisinājis iestādes problēmas,» intervijā Neatkarīgajai rīta avīzei norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars.

Viņš skaidro, ka vērojot notiekošo, izskatoties, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) pārlieku iejaucies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietās. Premjers, lai risinātu problēmas, nevis strādājot kopā ar iestādes vadītāju, bet gan atbalstot personas, kuras nepildot priekšnieka rīkojumus.

«Atminos situāciju, kad 2003.gadā uz KNAB vadošo amatu tika virzīta Juta Strīķe. Toreiz viņa atbalstu neguva pat divos balsojumos. Kad amatā Saeima apstiprināja Alekseju Loskutovu, arī viņš vēlējās atstādināt no amata gan J.Strīķi, gan Alvi Vilku. Bet tas beidzās ar fiasko. Tad A.Loskutovu viņa vietnieki piespieda strādāt tā, kā viņi to uzskatīja par vajadzīgu. 2003.gadā KNAB priekšnieku pakļāva vietnieki.»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu plāno atstādināt jau ceturtdien, tā intervijā Latvijas Radio norāda Jaunā laika deputāte Linda Mūrniece.

"Visticamāk, koalīcija mēģinās A. Loskutovu atlaist jau šo ceturtdien, tad mēs esam pieņēmuši lēmumu balsot pret. Visvairāk mūs uztrauc tas, kas notiks tajā brīdī, kad A. Loskutova kunga vairs nebūs šajā amatā, jo tas kā Tautas partija līksmo par to, kas notiek KNABā vedina uz domām, ka KNAB var tikt likvidēts vispār, vai arī ielikts tik paklausīgs cilvēks, ka iesāktās lietas KNABā vienkārši tiks izbeigtas," intervijā uzsvēra L. Mūrniece.

Visu interviju varat noklausīties, klikšķinot šeit.

Partija Jaunais laiks (JL) uzskata, ka valdības pieņemtais lēmums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata ir solis pretī KNAB iznīcināšanai.

JL uzsver, ka Tautas partijas (TP) sistemātiskie centieni vairāku gadu garuma izrēķināties ar veiksmīgi strādājoša KNAB vadību ir cinisma paraugstunda, kas šobrīd rezultējusies ar valdības lēmumu par Loskutova atbrīvošanu. “Faktiski TP ar Godmaņa rokām šobrīd izrēķinās ar Loskutovu,” norāda JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna nomaiņa ar neviennozīmīgi vērtēto Ivaru Bičkoviču, jau kārtējais mēģinājums nomainīt KNAB vadītāju, prognozējamā Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, kā arī Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas nomaiņa ir acīmredzami valdošās koalīcijas centieni tiesiskuma iznīcināšanai Latvijā, uzskata JL.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs «ievilkt elpu», jo ne tikai labības, bet arī uz augļu un ogu ražas solās būt labas, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pēc diviem neražas gadiem, izskatās, ka raža tiešām būs laba. Turklāt tas neattiecas tikai uz labību, bet arī uz augļiem un ogām. Lauksaimnieki beidzot varēs «ievilkt elpu»,» teica Treibergs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka reģionos situācija var atšķirties, piemēram, vienā saimniecībā ražas ir labas, citā ne tik ļoti. Diezgan daudzi sūdzas arī par to, ka labība šogad ir sakritusi veldrē, kamdēļ vietām būs ražas zudumi. Tomēr tehniski iespējams novākt arī veldrē sakritušu labību. «Kopumā, ja šis gads ražas ziņā nebūs ļoti labs, tad būs vismaz vidējs. Tas ir ļoti svarīgi, jo neviens zemnieks kataklizmas nespēj izturēt trīs gadus pēc kārtas,» rezumēja LOSP vadītājs.

Lietavas un stiprais vējš pēdējās nedēļās nodarījis lielus postījumus sējumiem, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Viņš pauda, ka lietusgāzes, kas mijās ar stipru vēju, ir nodarījušas lielu postu sējumiem, it īpaši Zemgalē un Kurzemē. "Ir saimniecības, kurās veldre jeb zemē noguldītā labība ir no 5% līdz pat 95%," sacīja Trons, piebilstot, ka valstī kopumā veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20% sējumu, taču situācija katru dienu var mainīties.

Vienlaikus Trons atzīmēja, ka raža vēl nav zudusi, bet būs apgrūtināta graudu novākšana, būs papildu nauda jāiegulda kaltēšanā, kā arī var zust graudu kvalitāte, proti, graudi būs vairāk izmantojami lopbarībai. Tāpat veldres dēļ 5% līdz 30% labības var arī nenovākt.

"Tuvāko nedēļu laika apstākļi rādīs reālo situāciju. Būtiski, lai lietavas neturpinās, jo tas var radīt diezgan sarežģītu situāciju nozarē," teica "Zemnieku saeimas" valdes loceklis.

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Draudus saņēmis ne tikai zemkopības ministrs Roze, bet arī premjers Godmanis un aizsardzības ministrs Vinets Veldre, šodien vēsta Latvijas Avīze.

Laikraksts atgādina, ka bijušajam ārlietu ministram Artim Pabrikam Latvijas un Krievijas robežlīguma tapšanas laikā bija tā piedraudēts, ka viņš vērsās drošības policijā, kur tika konstatēts, ka ministra dzīvība reāli ir apdraudēta, tāpēc piešķirams apsargs. Drošības policija bija spiesta pārbaudīt iespējamos draudu avotus arī kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Kamēr notika izmeklēšana, ministrei norīkoja miesassargu. No neoficiāliem avotiem zināms, ka kādam nav patikuši Kultūras ministrijas plāni neprivatizēt bijušā Rīgas Operetes teātra ēku Brīvības ielā, kur darbojās naktsklubs un dažādi uzņēmumi. Tieši Demakova Ministru kabineta sēdē iebilda pret ēkas privatizāciju. Drošības policijā neizdevās uzzināt, vai draudētāji ir aizturēti. Politiķis, kas nevēlējās publiskot savu uzvārdu un kurš ir saņēmis draudus, teica, ka parasti tiekot izmantoti trīs piedraudēšanas veidi – pa tiešo uz ielas, pa tālruni (Godmaņa un Rozes mobilā tālruņa numuri bija publicēti internetā) un atsūtot vēstuli.

Svētdien (27.aprīlī) aizsardzības ministrs Vinets Veldre ASV vizītes laikā Vašingtonā tikās ar Aizsardzības departamenta pārstāvjiem, kuri ir atbildīgi par militāro bāžu infrastruktūras attīstību.

Tā kā dzīvojamās platības nodrošināšana Latvijas karavīriem ir viena no V.Veldres prioritātēm, īpaša uzmanības tikšanās laikā bija pievērsta ASV praktizētajai publiskā un privātā sektora sadarbībai militārpersonām paredzēto dzīvokļu celtniecībā.

"ASV Aizsardzības departamenta darbībai, protams, ir cits mērogs, tomēr publiskā privātā sektora sadarbību es uzskatu par reālu risinājumu, lai Latvijas karavīrus maksimāli īsā laikā varētu apgādāt ar dzīvokļiem. Šāda pieeja būtiski samazinātu celtniecības ietekmi uz valsts budžetu," uzskata V.Veldre. Aizsardzības ministrs norāda, ka dzīvokļi karavīriem būs papildus motivācija, lai turpinātu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Šogad plānojam, ka mūsu pārstrādāto graudu apmērs un apgrozījums varētu pieaugt par apmēram 10%," teica "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmuma šā gada rezultātus ir grūti prognozēt, jo nav zināms, kāda šogad būs graudu raža un kādas būs graudu cenas, kas var ietekmēt apgrozījumu.

Tāpat viņš piebilda, ka uzņēmums šogad ļoti cer arī uz lielāku peļņu nekā pērn.

Amsils pastāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" plāns šogad ir no jaunās ražas pieņemt graudus vismaz 350 000 tonnu apmērā, kas ir tuvu pērn pieņemtajam apmēram.

Komentējot potenciālo jaunās labības ražas apmēru, viņš atzina, ka uz to pašlaik skatās piesardzīgi optimistiski. "Uz laukiem ražas potenciāls ir liels, un pašlaik rūpīgi monitorējam laika apstākļu prognozes. Ir redzams, ka ir lauki, kuri ir cietuši no lielajiem lietiem kombinācijā ar vēju, un labība ir sagāzta veldrē," atzina Amsils, piebilstot, ka, piemēram, Zemgalē salīdzinoši mazs īpatsvars labības ir sagāzta veldrē.

Ivars Godmanis šodien, 13. jūnijā nāca klajā ar oficiālu informāciju, kurā pauž striktu nostāju, par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova un Aizsardzības ministra Vineta Veldres saķeršanos.

Vēstulē nosūtīta arī ģenerālprokuroram Jānim Maizītim.

Vēstulē tiek norādīts sekojošais: „Aizsardzības ministrs V. Veldre 12. jūnijā informējis Ministru prezidentu, kā arī 13. jūnijā sniedzis oficiālu informāciju presē par to, ka viņam "kā komisijas loceklim ir saistošs Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 818 14. punkts, kurā stingri noteikts, ka komisija izvērtē iesniegto informāciju un dokumentus, kas pamato Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā paredzētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata.""

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Ministru kabineta ārkārtas sēdē nolemts, ka nav pamata mainīt sākotnējo lēmumu un aizstāt aizsardzības ministru V. Veldri ar citu ministru minētajā komisijā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr.818 14.punktu komisija (arī komisijas loceklis aizsardzības ministrs V. Veldre) pieņems lēmumu par to, vai ir pamats Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, tikai izvērtējot visu iesniegto informāciju un dokumentus, kas pamato likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata.

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

Ņemot vērā starptautiskās drošības situāciju un starptautiskās politikas tendences, ir nepieciešama cieša sadarbība starp Baltijas jūras reģiona valstīm aizsardzības jomā. Tā norādīja aizsardzības ministrs Vinets veldre un aicināja uz savstarpēji koordinētu rīcību attiecībā uz drošības jautājumiem.

26. novembrī aizsardzības ministram tiekoties ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Matsu Stafansonu (Mats Staffansson), viņš augstu novērtēja ciešo sadarbību, kas izveidojusies starp Zviedriju un Latviju aizsardzības jomā. Īpaši veiksmīga ir bijusi sadarbība militārās izglītības jomā, kas devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstībā un karavīru profesionālajā izaugsmē.

M. Stafansons uzsvēra, ka Latvijas un Zviedrijas aizsardzības sistēmu sadarbība ir intensīva un konstruktīva, to apliecina arī abu valstu kopīgā sekmīgā dalība starptautiskajās operācijās.

Aizsardzības ministrs atzinīgi vērtēja Zviedrijas sniegto atbalstu Baltijas Aizsardzības koledžai un apliecināja, ka Latvija ir ieinteresēta šo sadarbību turpināt.