Vairāku tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvji šodien notikušajā Tirgus uzraudzības padomes sanāksmē norādīja, ka jau šobrīd savā ikdienas darbā pastiprinātu uzmanību pievērš uzņēmēju informēšanai un konsultēšanai, vienlaikus uzsverot, ka atbalsta principa «konsultē vispirms» plašāku ieviešanu valsts pārvaldē, informē Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien, 2. novembrī, sasauca Tirgus uzraudzības padomes sēdi, uzsākot diskusiju un tikšanās ciklu ar komersantus uzraugošajām institūcijām, lai diskutētu par uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas mehānismiem un uzsāktu «konsultē vispirms» principa ieviešanu.

«Tiekoties ar uzņēmējiem reģionos, vērojama spriedze starp valsts uzraugošajām iestādēm un sabiedrību. Uzņēmēji ne vienmēr pārzina visus normatīvos aktus un no tiem izrietošās prasības, kas viņiem jāievēro. Savukārt, pēdējā laikā publiskotie stāsti par valsts un pašvaldību iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem ataino sodīšanas praksi kā ierastu tirgus uzraudzības mehānismu. Tirgus uzraudzības iestāžu galvenais pienākums nav sodīt, bet gan nodrošināt, ka uzņēmēji, pirmkārt, zina par saviem pienākumiem gan pret saviem klientiem un darbiniekiem, gan pret valsti, un otrkārt, ka viņi godprātīgi tos pilda,» sanāksmē uzsvēra A. Ašeradens.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsludinājis iepirkumu par akcīzes nodokļa marku izgatavošana un piegādi ar kopējo plānoto līgumcenu 4,07 miljonu eiro apmērā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Iepirkumu ar kopējo plānoto līgumcenu 4 068 879 eiro apmērā veido divas daļas.

Tostarp pirmā daļa ir akcīzes nodokļa marku uzlīmju ar optiski mainīgu difraktīvu elementu (attēlu) izgatavošana un piegāde, kurā plānotā līgumcena ir 2 729 736 eiro. Savukārt otrā daļa ir par papīra akcīzes nodokļa marku izgatavošanu un piegādi, kurā plānotā līgumcena ir 1 339 142 eiro.

Prognozējamie akcīzes marku pasūtījumi gadā ir apmēram 122 miljoni uzlīmes ar optiski mainīgu difraktīvu elementu un 123 miljoni papīra akcīzes nodokļa marku. Aprēķini veikti pamatojoties uz pēdējo trīs gadu akcīzes marku piegāžu apmēriem.

Prognozētais sadalījums papīra akcīzes nodokļa markām pēc produkta formāta ir apmēram 15% papīra akcīzes nodokļa markas papīra loksnē, kā arī apmēram 85% papīra akcīzes nodokļa markas, kuras sagrieztas atsevišķi.

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Pasākumā «Algoti pagaidu darbi», ko sadarbojoties ar Latvijas pašvaldībām īsteno Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA), nodarbināti 1473 bezdarbnieki un noslēgti līgumi ar 106 Latvijas pašvaldībām.

Visvairāk algotu pagaidu sabiedrisko darbavietu šobrīd izveidots Latgalē (539). Kurzemē izveidotas 334 darbavietas, bet vismazāk – 131 – darbavieta pasākuma ietvaros radīta Rīgas reģionā.

Algotus pagaidu sabiedriskos darbus īsteno tādās darba vietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrībās), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona.

Algoti pagaidu sabiedriskie darbi tiek organizēti, lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kas nesaņem pabalstu un reģistrēti NVA vairāk nekā sešus mēnešus. Par algotu pagaidu sabiedrisko darbu bezdarbnieks saņem simts latus mēnesī, savukārt NVA veic valsts ssociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensijas apdrošināšanai.

10.oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena, tāpēc oktobra nedēļa pirms tās jau vairākus gadus tiek veltīta, lai akcentētu cilvēka emocionālo veselību. Gan psihiskās, gan fiziskās veselības saglabāšanā milzīga nozīme ir cilvēka spējai tikt galā ar grūtībām un veidot emocionāli veselīgu gaisotni savā ģimenē, darbā un apkārtējā vidē.

Emocionālā veselība ir tā, kas liecina par cilvēka spējām pilnvērtīgi just, domāt un uzvesties, adekvāti reaģējot gan uz panākumiem, gan zaudējumiem, pēc iespējas mazāk paļaujoties stresa ietekmei. Tajā pašā laikā mūsdienās dažāda stresa ietekme ir gandrīz nemitīga ik dienas, kas veido pamatu emocionāliem traucējumiem. Tāpēc svarīgi ir sabiedrībā apzināties emocionālās veselības nozīmi, kā arī savlaicīgi pievērsties tās saglabāšanai un uzlabošanai.

Psiholoģiskā konsultēšana

Psiholoģisko konsultēšanu drīkst veikt kompetents speciālists ar atbilstoši iegūtu izglītību, saskaņā ar Psihologu darba ētikas kodeksu, garantējot pilnīgu konfidencialitāti.

Šā gada septembrī uzsākts otrais novērtējuma posms par Ekonomikas ministrijas rosinātā principa «Konsultē vispirms» ieviešanu uzraudzības iestāžu darbā. Kopumā iniciatīvā iesaistījušās un novērtējumā tiks vērtētas 22 uzraugošās valsts iestādes.

Iniciatīva «Konsultē vispirms» tika uzsākta 2017. gadā ar vīziju radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kur prioritāte ir uz klientu orientēta valsts pārvalde. Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labāku sadarbību starp uzraugošajām iestādēm un uzņēmējiem, uzsverot, ka iestāžu galvenais pienākums nav sodīt, bet gan būt uzticamiem palīgiem un sadarbības partneriem, nodrošinot, ka uzņēmēji zina un izprot savus pienākumus. Līdz ar to uzraugošās valsts iestādes ir uzsākušas apjomīgu darbu, lai veicinātu pārmaiņas valsts pārvaldes un uzņēmumu sadarbībā. Lai izvērtētu «Konsultē vispirms» ieviešanas progresu un identificētu jomas, kurās nepieciešami pilnveidojumi, Ekonomikas ministrija 2018. gadā izstrādāja novērtējuma instrumentu un reizi gadā vērtē iestāžu atbilstību principam «Konsultē vispirms».

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) no nākamā gada plāno ieviest reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumu, lai atbalstītu bezdarbniekus, kuri ir gatavi tuvināties darbavietām un strādāt Latvijā, teikts ministrijas šodien izplatītajā paziņojumā.

«Reģionālā mobilitāte ir darbaspēka pārvietošanās valsts iekšienē, nevis projām no Latvijas, bet uz darbu citā apdzīvotā vietā, kur ir pieprasījums pēc attiecīgām prasmēm un spējām. Tas nenozīmē pilnīgu pārcelšanos, bet var izpausties kā braukšana uz darbu un atgriešanās mājās. Tādējādi bezdarbniekiem piedāvās iespēju, lai viņi no savas dzīves vietas varētu nokļūt līdz darba vietai, kas bez atbalsta saņemšanas nebūtu izdevīgi vai būtu pat neiespējami,» uzsver LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.

Lai pasākums uzsāktu darbību 2013.gadā, sākotnēji pilotprojekta veidā, šobrīd LM strādā pie grozījumiem normatīvajos aktos. Tos līdz gada beigām paredzēts apstiprināt valdībā.

No nākamā gada sākuma bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus pašvaldībās varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, pavēstījusi Labklājības ministrija.

No nākamā gada sākuma bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus pašvaldībās varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos, pavēstījusi Labklājības ministrija.

Darba vietas varēs izveidot pašvaldību institūcijās, izņemot pašvaldību komercsabiedrībās, biedrībās vai nodibinājumos. Piedaloties algotos pagaidu darbos, bezdarbnieks saņems ikmēneša atlīdzību simts latu apmērā. Ja bezdarbnieks nebūs strādājis attiecīgajā mēnesī visas paredzētās dienas, pašvaldība atlīdzību izmnaksās procentuāli pēc strādāto dienu skaita.

Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA) un pašvaldība slēgs līgumu, kura ietvaros tiks noteikta pasākumu īstenošanas kārtība, pušu tiesības un pienākumus, norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtība.

Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā ESF projektā Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās iesaistīti vairāk nekā 22 tūkstoši bezdarbnieku, informē NVA.

Savukārt kopš projekta uzsākšanas 2012.gada janvārī dalību pasākumā uzsākuši jau vairāk nekā 53 tūkstoši bezdarbnieki.

Pašlaik algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos var iesaistīties bezdarbnieki, kuri reģistrējušies NVA bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus un nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Tomēr līdz ar aktuālajiem grozījumiem normatīvajos aktos, algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos varēs iesaistīties arī tie bezdarbnieki, kuri bezdarbnieka statusā ir reģistrēti mazāk par sešiem mēnešiem, bet pēdējos 12 mēnešus nav strādājuši. Bezdarbnieku iesaistei papildus noteiktos kritērijus plānots piemērot sākot no šī gada septembra sākuma.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām arī šogad visā Latvijā organizē algotos pagaidu sabiedriskos darbus bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti NVA kā bezdarbnieki vairāk nekā 6 mēnešus vai reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāku laiku, bet vismaz 12 mēnešus nav strādājuši, informē NVA.

Tas ir valsts finansēts aktīvais nodarbinātības pasākums, kura mērķis - nodrošināt bezdarbniekiem iespēju uzturēt vai iegūt darba iemaņas, veicot sabiedriska labuma darbus pašvaldību izveidotajās algotu pagaidu saviedrisko darbu vietās.

NVA un pašvaldība slēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, kā arī norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību. Ja pasākuma īstenošanas darba vietu izveido biedrībā vai nodibinājumā, tad līgumu par tās atbilstošu nodrošinājumu pašvaldība slēdz ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu. Algotos pagaidu sabiedriskos darbus īsteno tādās darbvietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrības), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona.

Lai arī 2022. gada vasara kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, lielākās apdrošināšanas atlīdzības lauksaimniekiem par sējumu bojājumiem tika izmaksātas par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, lielākoties veldri, nevis sausuma radītiem zaudējumiem.

Kopumā atlīdzībās par ražas zudumiem apdrošinātāji zemniekiem 2022. gada vasaras sezonā ir izmaksājuši 7,01 miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati no 3 biedriem, kas piedāvā šo pakalpojumu.1

Šā gada atlīdzības par apdrošinātajiem sējumiem ir būtiski lielākas nekā 2021. gadā, kad tās sasniedza 4,94 miljonus eiro. Pērn arī daudz vairāk atlīdzību zemnieki saņēma par sausuma radītajiem zaudējumiem. Lielākā atlīdzība šovasar izmaksāta par veldrē sakritušu labības lauku ap 350 ha platībā.

Tieši siltā un saulainā vasara šogad ļāvusi zemniekiem veiksmīgi nokult arī lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, ir secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.2 Pēc LAA biedru sniegtajiem datiem, 95% apdrošināšanas atlīdzību izmaksāts par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, un 5% - par krusas nodarīto postu. Visvairāk negadījumu un atlīdzību izmaksas gadījumu bijis Zemgalē (Dobeles, Jelgavas un Bauskas novadi), kā arī Kurzemē.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Pazīstamajam uzņēmējam Vasilijam Meļņikam piederošais uzņēmums Baltijas marka jau sācis produkcijas eksportu uz Krieviju.

Baltijas markas konsultants, bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors un bijušais veselības un aizsardzības ministrs Vinets Veldre DB pastāstīja, ka pirmās kravas uz NVS aizceļojušas jau jūlijā, bet vērā ņemamus eksporta apjomus plānots sasniegt nākamā gada pavasarī. Iekams tas nav izdarīts, nekādas plašākas preču zīmes mārketinga aktivitātes netiek rīkotas.

Patlaban projektā iesaistījušies pieci lieli uzņēmumi no Baltijas valstīm, bet sarunas ar vairākiem potenciālajiem sadarbības partneriem, tostarp Lietuvas Biovela Group vēl notiek. Uz Pleskavas apgabalu jau nosūtīti desu izstrādājumi un gaļas konservi, uz Sanktpēteburgu – arī gaļas izstrādājumi, bet uz Ukrainu eksportēts sausā vājpiena pulveris un sieri no Lietuvas. Tāpat tiek strādāts pretējā virzienā – Krievijas sadarbības partneri piedāvā atdzesētas un svaigas zivis, lai pēc pārstrādes Latvijā tās varētu realizēt NVS.

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien izskatīts MK noteikumu projekts par kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām. Projekts nosaka, ka tiks būtiski samazināts administratīvais slogs nodokļu maksātājiem, kā arī atvieglota akcīzes nodokļa marku uzskaite un marķēšana, informē Finanšu ministrijā (FM).

Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī atvieglotu akcīzes nodokļa marku uzskaiti un marķēšanu, noteikumi paredz akcīzes nodokļa markas piesaistīt ar akcīzes nodokli apliekamajai alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu grupai, nevis nosaukumam, kā tas bijis līdz šim.

FM skaidro, ka nodokļu maksātājiem tiks vienkāršoti alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku pasūtīšanas, saņemšanas un informācijas sniegšanas par akcīzes nodokļa marku apriti nosacījumi, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Paredzēts, ka turpmāk akcīzes nodokļa maksātājiem nebūs jāveic detalizēta alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nosaukumu (izņemot cigaretēm) uzskaite, pasūtot akcīzes nodokļa markas, veicot marķēšanu un sniedzot informāciju par akcīzes nodokļa marku apriti. Tāpat tiks samazināts akcīzes nodokļa marku cigaretēm saņemšanas laiks.

13,31 miljards Vācijas marku skaidrā naudā eiro ieviešanas desmitajā gadadienā joprojām ir pazudušas, vēsta thelocal.de.

Saskaņā ar laikraksta Bild am Sonntag rakstīto 6,41 miljards Vācijas marku banknotēs un 6,9 miljardi Vācijas marku monētās pēc eiro ieviešanas 2002. gada 1. janvārī nekad nav konvertētas. Kopumā tas veido 6,8 miljardus eiro.

Tiek uzskatīts, ka nauda, kas veido 162 Vācijas markas uz vācieti, noglabāta kādās «drošās vietās» un sen aizmirsta vai arī ar atpūtnieku un imigrantu palīdzību nonākusi ārzemēs.

Vācijas marka arī bieži tika lietota kā valūta Balkānu reģionā karos pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu laikā, un liela daļa no zudušās naudas varētu būt joprojām paslēpta, pat aprakta, bijušajā Dienvidslāvijā.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

SIA Baltijas banknote uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā konkursā par akcīzes nodokļu marku izgatavošanu un piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

Kopējā līgumcena ir 10,67 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka akcīzes nodokļu marku iepirkumu VID izsludināja vairākas reizes, un vairākas reizes tas tika apstrīdēts.

Jūnijā IUB tika saņemta SIA Baltijas banknote sūdzība, kurā tiek apstrīdēts akcīzes nodokļa marku iepirkums.

Līdz šim akcīzes nodokļa marku izgatavošanu un piegādi VID turpināja nodrošināt De la Rue spēkā esoša līguma ietvaros.

VID vairāk nekā 10,67 miljonus eiro (7,5 milj. latu) apjomīgā konkursā par akcīzes nodokļa marku izgatavošanu iepriekš uzvarēja Viļņā reģistrēta kompānija SAS Garsų pasaulis.

Uzvarētājam jāizgatavo un jāpiegādā VID hologrammas akcīzes nodokļa markas alkoholisko dzērienu un smēķējamās tabakas, cigāru un cigarillu marķēšanai par vairāk nekā 5,3 milj. eiro, kā arī papīra akcīzes nodokļa markas cigarešu, smēķējamās tabakas, cigāru un cigarillu marķēšanai par tik pat lielu summu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atkal saņēmis sūdzību, kurā apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotais konkurss par akcīzes nodokļu marku izgatavošanu un piegādi.

Kā liecina informācija IUB, sūdzību iesniedzis iepriekšējais konkursa uzvarētājs Garsų pasaulis. Šobrīd VID gatavo paskaidrojumu IUB par sūdzībā minētajiem faktiem un turpmākā VID rīcība saistībā ar šo iepirkumu konkursu būs atkarīga no IUB pieņemtā lēmuma. Tā izskatīšanas termiņš gan vēl nav pieņemts.

Akcīzes nodokļa marku izgatavošanu un piegādi VID turpina nodrošināt De la Rue spēkā esoša līguma ietvaros.

Db.lv jau rakstīja, ka VID izsludinātajā konkursā uzvarējusi SIA Baltijas banknote. Kopējā līgumcena ir 10,67 miljoni eiro.

Akcīzes nodokļu marku iepirkumu VID izsludināja vairākas reizes, un vairākas reizes tas tika apstrīdēts. Jūnijā IUB tika saņemta SIA Baltijas banknote sūdzība, kurā tiek apstrīdēts akcīzes nodokļa marku iepirkums.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, aptuveni par 9% samazinājies izsniegto akcīzes nodokļu marku daudzums, DB informēja VID Komunikāciju nodaļa.

Šā gada pirmajā ceturksnī alkoholisko dzērienu marķēšanai izsniegti 19,07 milj. akcīzes nodokļa marku, bet tabakas izstrādājumu marķēšanai izsniegti 30,4 milj. marku. Savukārt pagājušā gada attiecīgajā periodā alkoholisko dzērienu marķēšanai bija izsniegtas 19,6 milj. marku, bet tabakas izstrādājumu marķēšanai – 34,75 milj. marku.

Samazinājums esot skaidrojams ar ievērojamu akcīzes nodokļa likmju palielināšanu tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī ar šo produktu cenu kāpumu, kopējo ekonomisko rādītāju un patērētāju pirktspējas lejupslīdi.

VID norāda, ka jau 2009.gadā akcīzes nodokļa markas pārtrauca saņemt vairāki nodokļa maksātāji, piemēram, SIA British American Tobacco Latvia pagājušā gada otrajā pusgadā slēdza Latvijas cigarešu ražotni, kurā saražoto cigarešu īpatsvars 2008.gadā aizņēma aptuveni 15% no kopējā cigarešu tirgus Latvijā.

Decembra beigās LMT līdervienības Skonto un citu uzņēmumu līdzīpašnieks, čečenu kopienas līderis Latvijā Bislans Abdulmuslimovs nodibinājis jaunu uzņēmumu SIA Daugavpils gaļas kombināts.

Kā liecina Komercreģistra informācija, jaunais uzņēmums reģistrēts 28. decembrī un tā valdes priekšsēdētājs ir Bislans Abdulmuslimovs, kurš ir arī Rēzeknes gaļas kombināta (RGK) līdzīpašnieks, viņam pieder arī 99,06 % Skonto un daļas citos uzņēmumos.

Par valdes locekli jaunajā uzņēmumā kļuvis otrs RGK līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. Jaunā uzņēmuma parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 2 000 Ls. DB jau ziņoja, ka RGK Daugavpils gaļas kombinātā sāka saimniekot pagājuša gada 7. jūnijā. Iepriekš uzņēmumā strādāja igauņu SIA Uvic, kas bija iegādājies Daugavpils gaļas kombinātu R, ieguldot 1,5 miljonus Ls, taču pēc PVD pārbaudēm, kuru laikā tika atklātas nepilnības, ražotne tika slēgta. Uvic īpašnieks Aleksandrs Mušarovs toreiz sarunā ar DB norādīja, ka viņi no tirgus ir izspiesti.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Baltkrievijas naftas produktu eksportētājs Baltkrievijas naftas kompānija (BNK) iecerējusi izveidot vai arī iegādāties jau esošu termināli Rīgas vai Ventspils ostā.

Kā intervijā laikrakstam Biznes&Baltija pastāstīja BNK meitasuzņēmuma Latvijā TransBaltic OIL valdes priekšsēdētājs Andrejs Markuševs, šāda projekta realizācijai Rīga ir interesanta ar salīdzinoši īsu loģistikas ķēdi no Baltkrievijas, savukārt, Ventspils – ar ostas dziļumu.

«Sava termināļa esamība ļauj izmantot ostu infrastruktūru, lai apgādātu vietējo tirgu. Tā ir viena no Latvijas specifikām – lai ieietu tirgū, nepieciešamas savas naftas bāzes. Diemžēl esošā infrastruktūra nav nepieciešamajā tehniskajā līmenī. Objekta, kurš būtu tehniski labā stāvoklī un kuram būtu gan muitas, gan akcīzes noliktavas statuss, atrašana ir sarežģīta – liela daļa tādu objektu ir celti padomju laikā un praktiski nav tikuši modernizēti. Tāpēc tiek izskatīta iespēja izveidot termināli kopā ar naftas bāzi,» skaidroja A. Markuševs.

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.