Vadītājs ar augstu emocionālo intelektu spēj motivēt darbiniekus tā, lai iniciatīva strādāt labāk nāktu no viņiem pašiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka panākumus biznesā gūst tikai cilvēki ar augstu intelekta koeficientu (IQ). Jaunākajos pētījumos ir konstatēts, ka panākumi dažādos darbības veidos – vadībā, pārdošanā un klientu apkalpošanā – galvenokārt ir atkarīgi no tā sauktā emocionālā intelekta vai EQ (Emotional Intelligence Quotient). Ne tikai personāla vadītāji, bet arī Ķīnas prezidents Sji Dzjinjuns (Xi Jinping) ir atzinis, ka uzņēmējdarbībā EQ ir daudz svarīgāks nekā IQ un vadītājiem emocionālā intelekta kompetences būtu nemitīgi jāpilnveido.

Mūža garumā

Emocionālais intelekts ir spēja izprast savas jūtas un uz to pamata pieņemt pareizos lēmumus, tāpat arī izprast citu cilvēku jūtas un motivēt viņus. Tiek uzskatīts, ka cilvēka intelektuālā attīstība, ko mēra ar koeficientu IQ, sasniedzot noteiktu pakāpi jaunībā, turpmākās dzīves laikā praktiski nemainās. Citādi ir ar emocionālo intelektu – to var attīstīt visa mūža garumā. Daudzi līderības teorētiķi uzskata, ka tieši emocionālā intelekta līmenis nosaka vadītāja panākumus vai neveiksmes darbā ar cilvēkiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rūpes par vecumdienām vairākums Latvijas iedzīvotāju vēl aizvien pārliek uz valsts pleciem. Tikai 28% uzskata, ka par savām vecumdienām cilvēkiem būtu jāparūpējas pašiem.

Tā tvīto socioloģisko aptauju veicējas – firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Tā tiešām nav laba ziņa, jo tas nozīmē, ka pieaugušie uzvedas un domā kā mazi bērni, kuri uzskata, ka mammai ir jārūpējas, lai būtu tīras zeķes, ko vilkt, un lai istabas stūros nerēgotos zirnekļu tīkli. Pie šādas attieksmes nav jābrīnās, ka niecīgs Latvijas iedzīvotāju īpatsvars veido uzkrājumus vecumdienām.

Es saprastu, ja aptaujas dati liecinātu, ka cilvēki vēlas uzkrāt pensijas gadiem, taču pašreizējie ienākumi to neatļauj. Taču, ja 70% respondentu, no kuriem taču visi nav mazturīgi, domā, ka par viņu vecumdienām jārūpējas valstij, nevis pašiem, tad šķiet, ka piepildīsies prognozes, ka pēc 20 – 30 gadiem Latvija būs pārpilna ar nabadzīgiem pensionāriem. Turklāt publiskajā telpā tiek gana daudz uzsvērts, ka valsts fondētie 1. un 2. pensiju līmeņi nodrošinās vien 40% no bruto darba algas. Pārējais jāpiekrāj pašiem. Lai motivētu cilvēkus to darīt, uzkrājumiem vecumdienām tiek piemērots attaisnoto izdevumu princips.

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Baltijas valstīs lielākā korporatīvās labbūtības platforma "Stebby" laiž klajā unikālu un līdz šim nebijušu darbinieku veselības atbalsta B2B risinājumu, kas ne tikai atvieglo darba ņēmējiem gādāšanu par savu veselību, bet arī ietaupa uzņēmumu veselības apdrošināšanas pārvaldības laiku un resursus.

Jaunākais “Stebby” platformas papildinājums ir veselības apdrošināšanas modulis, ar kuru ikviens Latvijas uzņēmums var vienuviet droši un ērti pārvaldīt savu darbinieku veselības apdrošināšanu kopā ar citiem piedāvātajiem veselības veicināšanas labumiem.

Efektīvs risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem

"Stebby" moduli unikālu dara uzticamo sadarbības partneru - apdrošināšanas brokera “GrECo Latvija” un “ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles” radītais fiksētu veselības apdrošināšanas komplektu piedāvājums.

Kā norāda “Stebby” vadītāja Latvijā Liene Vesere, šie komplekti ir būtisks risinājums maziem un vidējiem uzņēmumiem. “Līdz šim, lai rūpētos par labbūtību darba vidē, mazākie uzņēmumi tika ierobežoti ar niecīgām izvēles iespējām. Ir grūti iegūt pienācīgu piedāvājumu, ja kolektīvā ir no pieciem līdz 30 darbiniekiem. Ar jaunāko “Stebby” papildinājumu mēs varam palīdzēt darba devējiem prioritizēt darbinieku veselību neatkarīgi no uzņēmuma lieluma vai nozares.”

Ir notikušas vairākas būtiskas transformācijas, ar kurām cilvēce ir saskārusies pēdējo pārdesmit gadu laikā. Līdz ar globalizāciju, klimata pārmaiņām un politiskās nestabilitātes radītajām sekām ir jāmainās arī veidam, kā uzņēmumi un vadība funkcionē.

Līderība tās tradicionālajā izpratnē būtu jāaizmirst, jo ar vertikālo vadību vien vairs nepietiek. Iekļaujošai darba videi, kas ietver dalīto vadību, laipnību un emocionālo ievainojamību, uzņēmumā ir jābūt kā standarta praksei. Ieviešot šādu pieeju, iespējams cieņpilnā veidā vairot gan līdzcilvēku labsajūtu un lojalitāti, gan sasniegt uzņēmuma izvirzītos mērķus.

Ikdienā man ir tas gods pārstāvēt pasaulē iemīlētu zīmolu Volkswagen un Audi ražotāju Baltijas valstīs. Tas nozīmē izaicinājumu šo uzņēmumu ambiciozos transformācijas plānus pārvērst praktiskos soļos pašmāju tirgos, strādājot ar ļoti plašu iesaistīto pušu loku – lēmumpieņēmējiem, pārdevējiem jeb dīleriem, partneriem, viedokļu līderiem, autobraucējiem, darbiniekiem un citiem – lai panāktu mērķtiecīgu un saskaņotu darbību iecerētajā virzienā. Saprotams, ka šādu apjomīgu darbu nevar paveikt viens cilvēks, tam vajadzīga komandas saliedētība un izpratne, par to, ko darām. Ne velti Møller Mobility darba devēja stratēģiju sauc Dare to move. Šeit apkopotas manas atziņas par darbu ar komandu.

Marko Lepiks

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Cilvēkiem ar attīstītu emocionālo inteliģenci mēdz būt labāka mentālā veselība un rezultāti darbā

Tā norāda konsultāciju kompānijas "EQversity" dibinātājs Marko Lepiks (Marko Lepik).

Viņš ir strādājis sabiedriskajās attiecībās, kur ir liels informācijas apjoms, ātrs ritms, izteikta nodošanās darbam bez pienācīgiem mehānismiem, kā regulēt paša emocionālo stāvokli. Reiz sastapies ar izdegšanu, M. Lepiks saprata, ka nevēlas tur nokļūt vēlreiz, un sāka meklēt veidus, kā sevi pasargāt, otrreiz to nepieļaut un palīdzēt arī citiem, jo mūsdienās daudzi cilvēki strādā radošu darbu.

Vairāk par emocionālo inteliģenci, tās nozīmi biznesā un iespēju, to izmantojot, gūt labākus rezultātus, viņš stāsta intervijā "Dienas Biznesam".

""Zoom" un "Skype" man ļauj strādāt ar cilvēkiem Keiptaunā. Tas ir maģiski, bet tad, kad tehnoloģijas izmantoju izklaidei, es to uzskatu par laika izniekošanu. Tāpēc, piemēram, es nelietoju daudz "Instagram". Mārketinga nolūkos man vajadzētu to darīt, bet principā tas ir tikai vizuālais baudījums, kas novērš uzmanību," viņš stāsta.

Mūsdienu sabiedrībā aizvien aktuālā kļūst vegānisma ideja un tāda dzīvesveida piekopšana, kurā no ēdienkartes tiek izslēgti dzīvnieku izcelsmes produkti.

Daudzi ir kategoriski pret šādu ideju, uzsverot, ka tādā veidā netiek uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas, taču, daudzi ir pieņēmuši izaicinājumu un kļūst par vegāniem, uzsverot, ka vairāki pētījumi noliedz jebkādu veselības problēmu rašanos šāda uztura rezultātā. Ar vegānu restorāna Fat Pumpkin izveidi cenšos parādīt apkārtējiem vegānu dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Vairāki pasaulē slaveni sportisti izvēlējušies savā uzturā nelietot gaļu un piena produktus, pierādot, ka vegānisms ir apvienojams arī ar sportu un lielu fizisko slodzi.

Pievēršoties vegānismam, pēc laika sapratu, ka šāds dzīvesveids ir ļoti aizraujošs un saistošs. Agrāk savu ikdienu nespēju iedomāties bez gaļas produktiem, šķita, ka nav iespējams dzīvot citādi, bet pierādījās diametrāli pretējais. Pirms kāda laika, ieraugot pārdošanā jau esošo vegānu restorānu Fat Pumpkin, kopā ar draugu nolēmām to pārņemt, vēršot to lielām pārmaiņām, kā galveno mērķi uzstādījām sabiedrības informēšanu par šāda dzīvesveida pozitīvajiem aspektiem, dzīvi bez dzīvnieku produktiem, iesakot to izmēģināt arī citiem. Restorānā mēs parādam, ka arī vegāni ēd ļoti garšīgi un daudzveidīgi. Tas ir ļoti maldīgs priekštats, ka ēdam tikai salātus trīs reizes dienā, tā nebūt nav. Pie mums var nobaudīt dažādas uzkodas, burgerus, salātus, zupas, kā arī vrapus un citus ēdienus. Konkurence šajā nozarē pagaidām nav ļoti liela, ir tikai daži šāda tipa restorāni, bet ir vairākas ēdināšanas vietas, kur ēdienkartes piedāvājumā pieejamas maltītes veģetāriešiem un vegāniem.

Mūsu dzīves ir piepildītas ar nebeidzamām kārdinājumu un iespēju jūrām, kurās mēs bieži atrodamies iekšējā cīņā ar to daļu no sevis, ko varētu nosaukt par "iekšējo kāmīti". Šis neapmierinātais grauzējs mūsu prātos nepārtraukti meklē vairāk — jaunāko tehnoloģiju, lielāku mājokli, augstāku stāvokli darbā. Šāda nebeidzama ilgošanās var viegli novirzīt mūsu uzmanību un enerģiju no pašreizējā brīža un tā, kas mums jau ir, tādējādi radot apburto loku, kurā mēs esam pastāvīgā neapmierinātības un meklējumu stāvoklī. Bet kā mēs varam apmācīt sevi atbrīvoties no šīs iekšējās balss, kas mudina mūs nepārtraukti gribēt vairāk un vairāk? Apzināšanās un mērķtiecīga pieeja savu vēlmju pārvaldīšanai var būt atslēga, kā panākt iekšējo mieru un apmierinātību ar to, kas mums jau ir. Izpētot dažādas stratēģijas, kā apmācīt un nomierināt savu iekšējo "kāmīti", mēs varam atklāt ceļu uz dzīvi, kas piepildīta ar lielāku apmierinātību, mazāk materiālām vajadzībām un dziļāku pateicību par ikdienas dzīves brīnumiem.

Atrodiet pamata cēloni

Pirmais solis, lai apturētu savu iekšējo "kāmīti", ir saprast, kāpēc tas vispār pastāv. Bieži vien mūsu vēlmes izriet no dziļākām emocionālām vajadzībām vai sabiedrības spiediena. Varbūt jūs meklējat atzinību, cenšaties turēt līdzi saviem vienaudžiem vai mēģināt aizpildīt emocionālu tukšumu? Pārdomājot šos jautājumus, tas var palīdzēt atklāt jūsu sajūtu pamatcēloņus.

Praktizējiet apzinātību un pateicību

Apzinātība māca mums dzīvot tagadnē un novērtēt to, kas mums pašlaik ir. Praktizējot apzinātību, jūs varat novērot savas domas un vēlmes, saprotot, ka tās ir īslaicīgas un nenosaka jūsu būtību. Pateicība iet roku rokā ar apzinātību. Sāciet rakstīt pateicības žurnālu un regulāri pierakstiet lietas, par kurām jūtaties pateicīgs. Šī prakse pārorientē jūsu uzmanību no tā, kas trūkst, uz jau esošo pārpilnību jūsu dzīvē.

Ja arī jūsu uzņēmuma ikdienā noliktavas darba nepārtrauktība ir svarīgs faktors, tad labi zināms, ka kvalitatīvs noliktavas darbs ir vistiešākajā veidā atkarīgs no darbiniekiem, kuri noliktavā strādā. Tādēļ Covid-19 pandēmijas laikā, kad spēkā ir dažādi ierobežojumi un riski veselībai, ir jo īpaši svarīgi parūpēties par darbinieku labsajūtu un drošu darba vidi noliktavā.

Šajā rakstā apskatīsim veidus, kā uzņēmēji var parūpēties par savu noliktavas darbinieku veselību, drošību un labsajūtu Covid-19 ierobežojumu laikā.

Nodrošiniet katram darbiniekam personīgo lietu skapi

Individuāli skapji personīgo mantu uzglabāšanai ir efektīvs veids, kā parūpēties par drošāku darba vidi ģērbtuvēs un mantu glabātuvēs. Ģērbtuves skapji ļauj droši uzglabāt apģērbu, privātās lietas, kā arī katra darbinieka darba pienākumu pildīšanai nepieciešamo aprīkojumu. Piemēram, cimdus, maskas, priekšautus, skenerus, instrumentus u.c.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Šo svētdien, 30. oktobrī notiks pāreja uz ziemas laiku. Lūgti norādīt, kā viņu labsajūtu un veselību ietekmē pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ, ceturtā daļa (24%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka tas viņus ietekmē pozitīvi (5% - ļoti pozitīvi, 19% - drīzāk pozitīvi).

To atklāj pētījumu kompānijas KANTAR TNS oktobra beigās veiktais pētījums.

Aptuveni puse (53%) iedzīvotāju norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi (34% - drīzāk negatīvi; 19% - noteikti negatīvi).

Ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav snieguši konkrētu atbildi par to, kā pulksteņa pagriešana ietekmē viņu labsajūtu un veselību.

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē pozitīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Savukārt salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri norādījuši, ka pulksteņa laika mainīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi, ir iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau sesto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko darba devēju.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā.

TOP darba devēju institūts sertifikācijas procesā izvērtē uzņēmumu praksi sešās cilvēkresursu pārvaldības jomās: vadība (biznesa stratēģija un cilvēku vadības stratēģija, līderība), pārvaldības forma (darba vides organizācija un pārmaiņu vadība, cilvēkresursu digitalizācija un darba vide), spēja piesaistīt (darba devēja zīmola veidošana, darbinieku piesaistīšana), attīstība (karjeras veidošanas un darbinieku izaugsmes iespējas, apmācības), iesaistīšana (darbinieku labsajūta, iesaistīšana, atalgošana un atzinības), spēja vienot (vērtības, ētika daudzveidība, iekļaušana un ilgtspējība).

Dažos pēdējos gados piedzīvotās izmaiņas uzņēmumu darba organizēšanā kombinācijā ar izaicinājumiem darba tirgū ievieš būtiskas korekcijas cilvēkresursu vadībā.

Šogad jau iezīmējušās vairākas tendences, kas gada gaitā tikai pieņemsies spēkā. Tās skar kā darba procesu organizēšanu, tā vadības un darbinieku attiecības.

Darba produktivitāte ir desmitgadēm ilgi piesaukta frāze, ar to saprotot maksimāli efektīvu cilvēkresursu izmantošanu. Tomēr tagad šis termins iegūst jaunu nokrāsu, kam pamatā ir intensīvā automatizācija un mākslīgā intelekta ienākšana uzņēmumu ikdienas darbā. Rutīnas procedūras aizvien vairāk tiek nodotas viedu mašīnu un risinājumu pārziņā, dokumenti tiek digitalizēti un automātiski apstrādāti. Cilvēki netērē laiku datu ievadīšanai, analizēšanai un atskaišu gatavošanai, bet gan liek lietā visas zināšanas un radošumu, lai mākslīgā intelekta risinājumu sagatavotos secinājumus pārvērstu uzņēmuma izaugsmei noderīgos lēmumos. No šīs tendences izriet nākamā.

Emocionāli stabils, noturīgs pret stresu – šādas iezīmes darbiniekos labprāt saredzētu vairums darba devēju

«Vai emocionāli stabils darbinieks ir tāds, kurš nekad neizjūt stresu, strādā 48 stundas bez pārtraukuma un tomēr paliek emocionāli stabils; strādā ar agresīvu vadītāju, kurš norāda tikai uz kļūdām, un vienalga – emocionāli stabils?» spriedzes filmas cienīgu varoņa tēlu ieskicē Inna Solomatina, SIA Eiropersonāls atlases grupas vadītāja. Viņasprāt, šis jēdziens «emocionāli stabils» tomēr ietver ko citu. Parasti emocionālo stabilitāti saista ar emocionālo intelektu – spēju adekvāti sajust, uztvert, saprast, izpaust un vadīt emocijas. Vienkārši sakot, cik veiksmīgi cilvēks spēj atpazīt savas emocijas un tās pārvaldīt. Psihologi labi zina, ka to nevar attiecināt tikai uz emocijām, jāņem vērā arī tas, cik veiksmīgi cilvēks veido attiecības ar pārējiem (darba kontekstā – ar kolēģiem, vadītājiem, klientiem, partneriem), cik labi spēj atpazīt emocijas citos. Līdz ar to emocionāli stabils darbinieks nenozīmē to, ka viņš visu laiku ir mierīgs un laimīgs. Galvenokārt tas ir darbinieks, kurš spēj saprast, kas notiek ar viņa emocijām un kā tās ietekmē darba procesus.

Valdība otrdien lēma Veselības ministrijai (VM) piešķirt 7,11 miljonus eiro, lai šogad ieviestu pasākumus, kas samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija.

Kā skaidro VM, lai uzlabotu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, šogad nepieciešami 5 332 095 eiro. Lielākā daļa - 1 784 757 eiro - paredzēti, lai palielinātu speciālistu konsultāciju saņemšanas iespējas iedzīvotājiem, nodrošinot, ka pacients var saņemt piecas līdz desmit psihologa vai psihoterapeita konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu.

Tikmēr 1 280 614 eiro nepieciešami, lai šogad saglabātu esošo ambulatoro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, bet vēl 323 985 eiro - lai saglabātu stacionāro pakalpojumu apjomu.

Vienlaikus 839 973 eiro tiks novirzīti, lai šogad palielinātu cilvēkresursus ambulatorajos centros, kas specializējas psihiskās veselības aprūpē. Tāpat 430 862 eiro nepieciešami, lai stiprinātu emocionālo, psiholoģisko, konsultatīvo atbalstu pa tālruni vai tiešsaistē, bet 671 904 eiro - lai uzlabotu bērnu un pusaudžu psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību reģionos.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Mūsdienīgs birojs ir vizuāli pievilcīgs, ergonomisks un aprīkots ar viedajām tehnoloģijām, kas ļauj uzturēt optimālu mikroklimatu telpās visa gada garumā. Tas ne tikai nodrošina darbinieku komfortu un veselību, bet arī veicina produktivitāti un radošumu. Gaisa temperatūra, relatīvais mitrums, gaisma un gaisa tīrība ir četri faktori, kas ir būtiski ikvienam darbiniekam neatkarīgi no uzņēmuma darbības nozares un specifikas.

Normatīvā līmenī Latvijā prasības pret darba telpu mikroklimatu ir atrunātas MK noteikumos Nr. 350 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”. Visi darbi šeit ir sadalīti trīs kategorijās no kurām darbs birojā pieskaitāms pie I kategorijas, kas saistīta ar nelielu fizisko piepūli un pieļauj augstāku gaisa temperatūru (19 C- 25 C siltajos, 20 C – 28 C aukstajos mēnešos) nekā darbos ar augstāku fizisko piepūli.

Temperatūras nozīme birojā

Optimāla gaisa temperatūra ir kritisks faktors darbinieku produktivitātei. Mēs ikviens zinām, ka gan pārlieku karsts gaiss vasarā, gan pārlieku zema temperatūra gada vēsākajos mēnešos nav savienojams ar efektīvu darbu birojā. Ja ofisā nebūs pietiekami silts jutīgākie darbinieki uzreiz sūdzēsies par salstošiem pirkstiem, pēdām, kāds var saaukstēties un aplipināt visu darba kolektīvu. Savukārt pārmērīgi silta vide rada nogurumu, mazina koncentrēšanos, palielina svīšanu, var saasināt hroniskas slimības un neļauj domāt par darba lietām.

«Naudas veselības veicināšanai Latvijā nekad nav bijis, jo tas nav seksīgi.»

Tā DB rīkotajā Uzņēmēju klubā sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, paužot ciešu apņemšanos ar slimībām saistīto situāciju Latvijā mainīt. Pēc viņa domām līdz šim pārāk maz ir ieguldīts iedzīvotāju uzskatu un attieksmes maiņā pret savu veselību: «Ministriem veselības veicināšanas joma nav tik interesanta, jo nedod uzreiz skaidri redzamu rezultātu. Jāņem arī vērā, ka viena veselības ministra «dzīves ilgums» Latvijā ir vidēji deviņi mēneši. Taču kāpēc gan mēs nevaram būt ne tikai zaļākā, bet veselākā valsts Eiropā, jo ar slimu tautu nekāda ekonomikas izrāviena nebūs,» uzsver veselības ministrs. Viņaprāt, veselība nozīmē dzīvi labklājībā, ne tikai stāvokli bez slimībām: «Senajā Ķīnā ārstiem algu maksāja tikai tik ilgi, kamēr pacienti bija veseli. Latvijā mums ir vēlme panākt, lai ikviens iedzīvotājs reizi gadā veiktu veselības profilaktisko pārbaudi, kas ir bez maksas.» Uz jautājumu, kā risināt situāciju, ka šobrīd ir ļoti problemātiski sagaidīt it kā pienākošos rindu uz bezmaksas vizīti pie ārsta, G. Belēvičs atbild, ka šobrīd notiek sarunas ar ģimenes ārstiem. Ja pašlaik viņi naudu saņem pēc pacientu skaita neatkarīgi no tā, vai pacients pie ārsta aiziet vai neaiziet, un labāk esot, ka neaiziet, tad turpmāk, lai pārbaudītu visus cilvēkus, ir būtiski jāpalielina ģimenes ārstu prakšu skaits. Ir arī jānosaka, ka vienā praksē var būt ne vairāk kā 1200 cilvēku, lai gan šobrīd tās ir pat vairākas reizes lielākas. Diskusijās ar ģimenes ārstiem tiek piedāvāti argumenti, ka, samazinot pacientu skaitu un sākot nodarboties arī ar veselajiem, ir iespējas nopelnīt vairāk. Tāpat tiek risināti jautājumi, lai ģimenes ārsti varētu savu praksi pārdot pēctecim.

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.

Skandināvijas nekustamo īpašumu attīstītāji pamanījuši jaunu tendenci - biroju izveidē aizvien vairāk tiek domāts par cilvēkam draudzīgu vidi, kas uzlabo radošumu un produktivitāti

Sekojot šīm tendencēm, Zviedrijas nekustamo īpašumu investors Eastnine spēris soli uz priekšu, izveidojot jaunu biznesa centru no koka būvētā ēkā. Kopējā centra platība ir 15 800 kvadrātmetri, un tas atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā 62. Projekta nosaukums ir The Pine, un paredzams, ka tas kļūs par inovatīvāko un komfortablāko biznesa centru ne tikai Rīgā, bet visā Baltijas reģionā.

«Vadāmies pēc Skandināvijā valdošajām tendencēm, ka darba ņēmējs ir daudz vērtīgāks nekā darba vieta; tādējādi, investējot ēkās, primāri domājām par to cilvēku vajadzībām, kas šeit strādās, un pēc tam īstenojām atbilstošus arhitektoniskus un inženiertehniskus risinājumus. Jāpiebilst, ka Eastnine pieņēma vēl lielāku izaicinājumu - uzbūvēt ne tikai viskomfortablāko ēku, bet arī radīt cilvēkiem draudzīgu ekosistēmu,» saka Eastnine Biznesa attīstības vadītāja Natalija Monkevičiene.

Ar prieku dalāmies ar mūsu iedvesmojošo ceļojumu Erasmus+ aktivitātē “Present Pulse”, kas notika gleznainajā Pano Arodes, Kiprā, no 2024. gada 5. līdz 11. aprīlim. Šis jaunatnes darbinieku mobilitātes projekts tika radīts, lai uzlabotu jaunatnes darbinieku garīgo veselību un kopējo izturību, sniedzot praktiskus rīkus un metodes, lai labāk atbalstītu jauniešus savās kopienās.

Galvenie “Present Pulse” mērķi bija uzlabot jaunatnes darbinieku garīgo veselību un labklājību, radīt atbalstošu vidi personīgajai izaugsmei un veicināt apzinātības un stresa pārvaldības tehnikas. Projekts centās nodrošināt jaunatnes darbiniekus ar prasmēm, lai šīs prakses ieviestu savās organizācijās, tādējādi veicinot veselīgāku un atbalstošāku vidi jauniešiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, mēs izmantojām dažādas neformālās izglītības metodes, tostarp:

• Apzinātības darbnīcas: Dalībnieki katru dienu piedalījās apzinātības praksēs un darbnīcās, ko vadīja pieredzējuši treneri, koncentrējoties uz tehnikām, lai pārvaldītu stresu un veicinātu garīgo labklājību.