Vadītājs ar augstu emocionālo intelektu spēj motivēt darbiniekus tā, lai iniciatīva strādāt labāk nāktu no viņiem pašiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka panākumus biznesā gūst tikai cilvēki ar augstu intelekta koeficientu (IQ). Jaunākajos pētījumos ir konstatēts, ka panākumi dažādos darbības veidos – vadībā, pārdošanā un klientu apkalpošanā – galvenokārt ir atkarīgi no tā sauktā emocionālā intelekta vai EQ (Emotional Intelligence Quotient). Ne tikai personāla vadītāji, bet arī Ķīnas prezidents Sji Dzjinjuns (Xi Jinping) ir atzinis, ka uzņēmējdarbībā EQ ir daudz svarīgāks nekā IQ un vadītājiem emocionālā intelekta kompetences būtu nemitīgi jāpilnveido.
Mūža garumā
Emocionālais intelekts ir spēja izprast savas jūtas un uz to pamata pieņemt pareizos lēmumus, tāpat arī izprast citu cilvēku jūtas un motivēt viņus. Tiek uzskatīts, ka cilvēka intelektuālā attīstība, ko mēra ar koeficientu IQ, sasniedzot noteiktu pakāpi jaunībā, turpmākās dzīves laikā praktiski nemainās. Citādi ir ar emocionālo intelektu – to var attīstīt visa mūža garumā. Daudzi līderības teorētiķi uzskata, ka tieši emocionālā intelekta līmenis nosaka vadītāja panākumus vai neveiksmes darbā ar cilvēkiem.
Spēja saprast sevi un citus cilvēkus, kontrolēt savas un citu emocijas, veidot, saliedēt un motivēt komandu mērķa sasniegšanai – visas šīs prasmes nosaka emocionālais intelekts. Šo terminu pētnieki ir ieviesuši un aprakstījuši samērā nesen – pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Par bestselleru 1995. gadā kļuva sociologa Deniela Golmana (Daniel Goleman) grāmata Emotional Intelligence. D. Golmans uzskata, ka 80% no panākumiem pieauguša cilvēka dzīvē ir atkarīgi no viņa emocionālā intelekta. 90. gadu vidū sāka izstrādāt instrumentus emocionālo kompetenču novērtēšanai, apzīmējot tos ar EQ. Latvijā EQ mērījumi vēl ir retums, tomēr emocionālo aspektu loma personālvadībā pēdējos gados ir būtiski palielinājusies.
Vadītāja EQ
Tas, vai darbinieki strādā labi, lielā mērā ir atkarīgs no emocionālās gaisotnes komandā. Augsti motivētā kolektīvā darbinieki jūtas labi viens otra klātbūtnē un darba uzdevumu izpilde sagādā patīkamu izaicinājumu. Šāda komanda daudz veiksmīgāk sasniedz izvirzītos mērķus. EQ attīstības apmācību programmas lielākoties ir vērstas uz kompāniju vadītājiem. Nordea bankas Personāla daļas vadītājs Zigmārs Valtmanis, atsaucoties uz bankā veikto pētījumu, stāsta, ka darbinieku motivācija sasniegt un pārsniegt savus biznesa mērķus nav atkarīga tikai no labumu groza, proti, atalgojuma, prēmijām u.c., bet no tiešā vadītāja – viņa emocionālā intelekta un personīgā brieduma.
Ietekmē sniegumu
Jo augstāks ir darbinieku EQ, jo lielāka ir uzņēmuma peļņa, izpētot ārvalstu uzņēmumu pieredzi un to veiktos mērījumus, konstatē Latvijas Intelektuālās attīstības fonda vadītājs Zuarguss. Pēdējos 20 gados lielās, globālās kompānijas, kas daudz naudas investē, lai izprastu, kas nodrošina labus KPI (Key Performance Indicator) rezultātus, ir konstatējušas, ka EQ ir teju noteicošais faktors to sasniegšanā, tamdēļ HR (Human Resources) daļas, kas strādā ar personāla atlasi un cilvēku, pievērš lielu uzmanību tieši EQ rādītājiem, norāda Zuarguss.
Visu rakstu Emocionālais dzinulis uzlabot sniegumu lasiet 23. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/2
Latvijas Intelektuālās attīstības fonda vadītājs Zuarguss
#2/2
Latvijas Intelektuālās attīstības fonda vadītājs Zuarguss
