Valdība nav vērtējusi Alekseja Loskutova darbību kopumā, kā arī to, vai pie konkrētajiem apstākļiem atbilstošākais sods ir atbrīvošana no amata. Par to liecina šodienas valdības sēdē pieņemtais lēmums, iesniedzot Saeimai lēmumprojektu par A.Loskutova atbrīvošanu no amata, Db.lv informēja sabiedrība par atklātību DELNA.
Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās komisijas sniegtajā atzinumā ir izklāstīti konstatētie pārkāpumi A.Loskutova vienā darbības jomā – KNAB lietvedībā esošajos kriminālprocesos izņemto un glabāšanā nodoto naudas līdzekļu uzskaites, virzības un saglabāšanas kārtības nenodrošināšana. Taču atzinumā šie pārkāpumi nav vērtēti kontekstā ar citiem A.Loskutova pienākumiem un to izpildi, kā arī nav vērtēts konstatēto pārkāpumu samērīgumus ar paredzēto sodu.
Delna uzskata, ka valdībai un Saeimai, izskatot pārkāpumus A.Loskutova darībā, ir jāvērtē ne vien Komisijas konstatētie pārkāpumi konkrētajā lietā, bet arī citi apstākļi – A.Loskutova vadītās iestādes darbības rezultāti, kā arī A.Loskutova kā iestādes vadītāja rīcība, konstatējot naudas pazušanu. Delna uzskata, ka savu pirmo piecu darbības gadu laikā KNAB darbs ir bijis izšķirošs vairāku nopietnu pārkāpumu atklāšanā, piemēram, Jūrmalgeitas lietā, kukuļošana Rīgas domē, partiju finansēšanas pārkāpumi u.c. Lemjot par piemērojamo sodu, valdībai jāņem vērā arī A.Loskutova, kā iestādes vadītāja rīcība konkrētajā lietā – publiskojot konstatētos pārkāpumus un veicot visas iespējamās darbības, lai izmeklētu noziedzīgo nodarījumu.
Izvērtējot samērīgumu, ir jāsniedz skaidra atbilde uz jautājumu vai pie šādiem konstatētajiem apstākļiem atbilstošākais soda mērs ir A.Loskutova atbrīvošana no amata.
Pēc Komisijas atzinuma publiskošanas arī tās vadītājs J.Maizītis ir norādījis, ka Komisijas uzdevums ir bijis šaurs – par sistēmu attiecībā uz lietisko pierādījumu un arestētās naudas glabāšanu un, pirms lēmuma pieņemšanas par atlaišanas iespējamību, jābūt pietiekami plašai diskusijai par KNAB vadītāja darbību kopumā.