Valdība nav vērtējusi Alekseja Loskutova darbību kopumā, kā arī to, vai pie konkrētajiem apstākļiem atbilstošākais sods ir atbrīvošana no amata. Par to liecina šodienas valdības sēdē pieņemtais lēmums, iesniedzot Saeimai lēmumprojektu par A.Loskutova atbrīvošanu no amata, Db.lv informēja sabiedrība par atklātību DELNA.

Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās komisijas sniegtajā atzinumā ir izklāstīti konstatētie pārkāpumi A.Loskutova vienā darbības jomā – KNAB lietvedībā esošajos kriminālprocesos izņemto un glabāšanā nodoto naudas līdzekļu uzskaites, virzības un saglabāšanas kārtības nenodrošināšana. Taču atzinumā šie pārkāpumi nav vērtēti kontekstā ar citiem A.Loskutova pienākumiem un to izpildi, kā arī nav vērtēts konstatēto pārkāpumu samērīgumus ar paredzēto sodu.

Delna uzskata, ka valdībai un Saeimai, izskatot pārkāpumus A.Loskutova darībā, ir jāvērtē ne vien Komisijas konstatētie pārkāpumi konkrētajā lietā, bet arī citi apstākļi – A.Loskutova vadītās iestādes darbības rezultāti, kā arī A.Loskutova kā iestādes vadītāja rīcība, konstatējot naudas pazušanu. Delna uzskata, ka savu pirmo piecu darbības gadu laikā KNAB darbs ir bijis izšķirošs vairāku nopietnu pārkāpumu atklāšanā, piemēram, Jūrmalgeitas lietā, kukuļošana Rīgas domē, partiju finansēšanas pārkāpumi u.c. Lemjot par piemērojamo sodu, valdībai jāņem vērā arī A.Loskutova, kā iestādes vadītāja rīcība konkrētajā lietā – publiskojot konstatētos pārkāpumus un veicot visas iespējamās darbības, lai izmeklētu noziedzīgo nodarījumu.

Ar Saeimas balsojumu ir noslēgusies epopeja, kam bija viens liels mērķis — atbrīvot no darba Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu.

Nereti, paklausoties dažādu politisko organizāciju pārstāvju paustos viedokļus, nākas dzirdēt, ka vai nu līdzšinējais KNAB vadītājs to vien darīja, kā pieļāva naudas pazušanu stipri vien mistiskā veidā, vai arī — ka viņš ir teju baltais tēvs, kas staigā pa Latvijas zemes virsu gluži kā godīguma garants.

Taču, abstrahējoties no dažādām politiskajām batālijām, jāatzīst — ne jau konkrēti par Loskutovu vajadzētu būt šim stāstam, īpaši jau ņemot vērā, ka, visticamāk, ne tik tālā nākotnē mums šo cilvēku ir izredzes ieraudzīt politiķa ādā. Patiesībā būtu skumji, ja visa šī KNAB ķidāšanas epopeja beigtos tikai ar Loskutova atbrīvošanu. Tas nedrīkst būt vienīgais solis — ir jābūt arī nākamajiem.

Latviešu teātru režisori un aktieri pēdējo gadu laikā ir guvuši diezgan lielus panākumus ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī.

Tomēr jāatzīst, ka viņu sniegums ir stipri vien viduvējs, salīdzinot ar to uzvedumu, kas vakar tika noorganizēts Ministru kabinetā saistībā ar ierosinājumu Saeimai no darba atbrīvot KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu.

Pirmo reizi Ivara Godmaņa valdīšanas laikā ar Loskutova turpmāko likteni saistītā sēde bija atklāta, izrādījās, ka visi ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās komisijas locekļi, ieskaito pašu Maizīti, ir bijuši vienisprāt, ka pašreizējais KNAB šefs nekam neder, un ar labi iestudētām frāzēm Loskutova turpmākais liktenis bija izlemts.

Būtu naivi iedomāties, ka ar šo iestudējumu Loskutova sāga ir beigusies. Vēl jau ir balsojums Saeimā, un tas acīmredzot parādīs, cik tad vienota ir pašreizējā koalīcija. Runājot par šo mēģinājumu atbrīvoties no Loskutova, prātā nāk vairākas pārdomas. Vispirms jau tādas institūcijas vadītājam, kas cīnās par godīgumu visā šīs valsts sistēmā, ir jāspēj atbildēt arī par notiekošo paša mājās. Bet jēdziens «no KNAB pazuduši vairāk nekā 135 tūkstoši latu» skan vismaz nelāgi. Respektīvi, ja tiek prasīta atbildība no citiem, tā jāmāk uzņemties arī pašam. Turklāt šeit ir vēl kāds faktors: pieņemot, ka taisnība ir Loskutovam, kurš laiku pa laikam ir paudis uzskatu, ka minētās naudas pazušana ir provokācija? Jāņem vērā, ka KNAB savā dziļākajā būtībā tomēr ir specdienests. Ja šāda dienesta vadītāja deguna priekšā var izveikt tik grandiozu provokāciju, tas jau vien varētu būt zināms rādītājs, ka varbūt viņam būtu jādod vieta kādam citam.

SIA Upstreak izstrādātā spēle Oligarhi ir populārās spēles Mafija mazāk vardarbīga versija

SIA Upstreak īpašnieks Kristaps Kovaļevskis nav liels galda spēļu fans, bet kopā ar draugiem bieži spēlē Mafiju. Tajā spēlētāji visi apsēžas un sadala lomas – «sliktie» un «labie». «Sliktie» zina, kādas lomas ir visiem citiem, bet «labajiem» jāmēģina atšifrēt, kurš ir kurš. Mafijas uzdevums ir «nogalināt» visus citus, kamēr labie izskaitļo, kuri ir sliktie. «Mafija ir perfekta spēle, ja vien nebūtu nogalināšanas. Tāpēc nolēmu uzlabot spēli un atteikties no šīs detaļas. Sākumā nekas nesanāca, jo Mafijā punktu skaitīšana balstās tieši uz nogalināšanu. Bija jāizdomā, kā panākt, lai spēle varētu funkcionēt bez tās,» saka Kristaps. Viņa skatījumā, spēle ir noderīga ne tikai, lai socializētos, bet arī ikdienai, jo var vērot un analizēt cilvēku uzvedību. «Piemēram, Katanā var izskaitļot, kādi kuram ir kauliņi un kam uzbrukt, bet dzīvē to īsti nevar izmantot, ja vien neesi milzīga uzņēmuma īpašnieks. Taču, ja Mafijā tevi kāds «apčakarē», vari secināt, ka esi pārāk lētticīgs, un vari mācīties būt uzmanīgāks,» saka Kristaps.

Valdošās koalīcijas deputāti uzticas aizsardzības un zemkopības ministriem, bet ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Aleksejam Loskutovam.

Opozīcijas vēlme panākt aizsardzības ministra V. Veldres demisiju saistībā ar viņa iniciatīvu par zirgu godasardzes izveidi un izteikumiem par A. Loskutovu, pēc koalīcijas deputātu domām, esot nepamatota. «Ministrs cenšas, lai armija nebūtu tikai militārs, ārpus sabiedrības stāvošs organisms, bet iekļautos sabiedrības dzīvē un lai šīs mūsu armijas prestižs celtos,» debatēs pauda Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Porietis.

Tāpat valdības partiju deputāti noraidīja pārmetumus arī zemkopības ministram M. Rozem, kam opozīcija pārmeta piensaimniecības un zivsaimniecības nozaru novešanu līdz krīzei. Savukārt pats M. Roze norādīja, ka lielā mērā pie krīzes piensaimniecībā jāvaino paši piena ražotāji: «Pagājušajā gadā gan pašu pārstrādes uzņēmumu, šajā gadījumā es gribētu teikt, lielo pārstrādes uzņēmumu ārpus Latvijas ažiotāžas saceltā iemesla dēļ pieauga, ļoti būtiski pieauga, piena cenas, kā rezultātā saražotie produkti daudzās valstīs – gan mūsu kaimiņos Lietuvā, gan arīdzan diemžēl pie mums, Latvijā, galaprodukti jau kļuva nekonkurētspējīgi pasaules tirgū.»

Ģenerālprokuratūra uzsākusi pārbaudi par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Ģenerālprokurora uzdevumā Saeimas deputāta A.Loskutova iesniegumā minēto faktu izvērtēšana uzdota Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroram, norādīts prokuratūras sabiedrisko attiecību speciālista Andreja Vaska informācijā. Tiesa gan, konstatējot, ka Saeimas deputāta A.Loskutova iesniegumā un tam pievienotajos materiālos minētās ziņas nav pietiekamas procesuāla lēmuma pieņemšanai, š.g. 3.martā prokurors uzsācis resorisko pārbaudi.

DB jau rakstīja, ka pērn par Satversmes tiesas tiesnesi ievēlētā kādreizējā Tautas partijas deputāte Vineta Muižniece 2009. gadā, iespējams, ir viltojusi Saeimas Juridiskās komisijas protokolu, lai nepieļautu nelegālas partiju finansēšanas kriminalizēšanu.

Partija Jaunais laiks (JL) uzskata, ka valdības pieņemtais lēmums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata ir solis pretī KNAB iznīcināšanai.

JL uzsver, ka Tautas partijas (TP) sistemātiskie centieni vairāku gadu garuma izrēķināties ar veiksmīgi strādājoša KNAB vadību ir cinisma paraugstunda, kas šobrīd rezultējusies ar valdības lēmumu par Loskutova atbrīvošanu. “Faktiski TP ar Godmaņa rokām šobrīd izrēķinās ar Loskutovu,” norāda JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna nomaiņa ar neviennozīmīgi vērtēto Ivaru Bičkoviču, jau kārtējais mēģinājums nomainīt KNAB vadītāju, prognozējamā Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, kā arī Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas nomaiņa ir acīmredzami valdošās koalīcijas centieni tiesiskuma iznīcināšanai Latvijā, uzskata JL.

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Satversmes tiesa pieņēmusi lēmumu dot piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesnesi Vinetu Muižniecei. Tiesas lēmums trīs dienu laikā tiks nosūtīts Ģenerālprokuratūrai, DB uzzināja Satversmes tiesā

Viņa tiek turēta aizdomās par to, ka 2009.gadā, kad Juridiskā komisija lēma par attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā, V.Muižniece komisijas konsultantēm devusi norādījumu protokolā fiksēt, ka likumprojektu nepieciešams uzlabot, taču komisijas sēdes audioieraksts liecinot, ka komisija nolēmusi atbalstīt grozījumus pirmajā lasījumā.

Jāpiebilst gan, ka saskaņā ar likumu par izdošanu kriminālvajāšanai jālemj gan Satversmes tiesas tiesnešiem, gan Saeimai. Kriminālprocesa likums nosaka, ka tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu, bet Satversmes tiesas likums savukārt nosaka, ka kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Satversmes tiesas piekrišanas. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien atzina par vainīgu dienesta viltojumā apsūdzēto Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci un piesprieda viņai naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā.

Kā informēja tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons, pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 8.novembrī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Prokurore Ilze Gailīte tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu) apmērā. Pati Muižniece savu vainu neatzina.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona - Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Līdz ar to Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Rīgas apgabaltiesa šodien atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu, ar kuru Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece atzīta par vainīgu dienesta viltojumā un viņai piespriests naudassods desmit minimālo mēnešalgu (2000 latu) apmērā.

Pilns šodien pasludinātā tiesas sprieduma teksts būs pieejams 25.novembrī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākas tiesas Senātā.

Kā ziņots, apgabaltiesā Muižnieces lieta nonāca saistībā ar viņas pašas iesniegto apelācijas sūdzību un Ģenerālprokuratūras iesniegto apelācijas protestu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 25.oktobra spriedumu.

Prokurore Ilze Gailīte gan pirmās instances tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu) apmērā, turpretim Muižnieces advokāte Guna Kaminska savu aizstāvamo bija lūgusi pilnībā attaisnot. Pati Muižniece vainu neatzina.

Īrija apsver iespēju izveidot «slikto banku», kurā tiktu apvienotas nacionalizētās bankas Anglo Irish Bank (AIB) un būvnieka Irish Nationwide finanšu divīzijas sliktie aktīvi. Šo struktūrvienību arī paredzēts izmantot, lai pārņemtu sliktos kredītus no citām grūtībās nonākušajām bankām, ziņo Reuters.

Īrijas ierēdņi izskata iespējas apvienot Irish Nationwide un AIB pēc tam, kad abas finanšu iestādes pārvietos savus aizdevumus uz Īrijas Valsts aktīvu pārvaldes aģentūru (NAMA). Jaunizveidotajā «sliktajā bankā» paliks tikai abu iestāžu sliktie kredīti, turklāt šajā finanšu iestādē tiek plānots nodot arī citu banku sliktos aktīvus.

AIB un Irish Nationwide apvienotajā finanšu iestādē varētu tikt iepludināti sliktie kredīti no tādām kompānijām kā Bank of Ireland, Allied Irish Banks, Irish Life & Pemanent, kā arī EBS.

Lielākā problēma šī plāna realizēšanā ir finansējums jaunizveidotajai «sliktajai bankai». Tiekot izskatīta iespēja finansējumu piesaistīt no Eiropas Centrālās bankas.

Satversmes tiesa šodien skatīs jautājumu par Satversmes tiesas tiesneses, bijušās Latvijas Republikas 9.Saeimas Tautas partijas deputātes - Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Vinetas Muižnieces izdošanu kriminālvajāšanai.

Viņa tiek turēta aizdomās par to, 2009.gadā, kad Juridiskā komisija lēma par attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā, V.Muižniece komisijas konsultantēm devusi norādījumu protokolā fiksēt, ka likumprojektu nepieciešams uzlabot, taču komisijas sēdes audioieraksts liecinot, ka komisija nolēmusi atbalstīt grozījumus pirmajā lasījumā.

Iespējams, ka lēmums varētu tikt pieņemts jau šodien, taču, ja būs nepieciešams, tiesas sēde var tikt turpināta citā dienā, DB pastāstīja tiesas pārstāve Līga Pauliņa. Viņa arī piebilda, ka lieta tiek izskatīta slēgtā sēdē.

Jāpiebilst gan, ka saskaņā ar likumu par izdošanu kriminālvajāšanai jālemj gan Satversmes tiesas tiesnešiem, gan Saeimai. Kriminālprocesa likums nosaka, ka tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu, bet Satversmes tiesas likums savukārt nosaka, ka kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Satversmes tiesas piekrišanas. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

Ģenerālprokuratūra pabeigusi izmeklēšanu procesā, kuru šā gada 1.jūnijā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsāka pret Satversmes tiesas tiesnesi – bijušo Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāti - Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Vinetu Muižnieci.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka izmeklēšanā savāktie pierādījumi ir pietiekami, lai varētu uzsākt kriminālvajāšanu pret V.Muižnieci, uzrādot viņai apsūdzību pēc Krimināllikuma 327.panta pirmās daļas par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par to var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Ē. Kalnmeiers, ņemot vērā tiesneša kriminālprocesuālo imunitāti, kas noteikta Kriminālprocesa likumā Satversmes tiesas likumā, ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret V.Muižnieci nosūtījis arī Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim.

Jūrmalas dome nolēma par domes priekšsēdētāju iecelt bijušo pilsētas izpilddirektoru Gati Truksni (LZS, KDS, LPP/LC).

Par Trukšņa iecelšanu Jūrmalas mēra amatā nobalsoja astoņi deputāti, bet par otru mēra amata kandidātu Romualdu Ražuku (PS) - septiņi deputāti.

Trukšņa kandidatūru izvirzīja pilsētas domes deputāte Larisa Loskutova (SC), kura pauda uzskatu, ka Truksnim piemītot pilsētas vadītāja un līdera īpašības. Savukārt opozīcija, kā savu kandidātu izvirzīja nulle kā mēra amatu zaudējušo Romualdu Ražuku (PS), kurš norādīja, ka būtu jāturpina iesāktais darbs.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Truksnis skaidroja, ka viņa galvenais darbības pamatprincips kā mēram būšot deputātu apvienošana kopīgā darbā. "Tie 15 deputāti, kas esam, esam vienādi, nav labāki un sliktāki, nav izredzēto un trešās šķiras deputātu, visiem deputātiem jāpiedalās darbā un lēmumu apspriešanā, lai nav kauns pašiem un jūrmalniekiem nav jākaunas par domes darbu," sacīja Truksnis.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 5.septembrī plānojusi sākt skatīt par dokumentu viltošanu apsūdzētās Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces lietu. To plānots skatīt līdz šā gada 10.septembrim, liecina dati Tiesu informācijas sistēmā.

Ģenerālprokuratūra šā gada janvārī nodeva tiesai šo krimināllietu. Jāatgādina, ka apsūdzība V.Muižniecei uzrādīta par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte, vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, viltojusi Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu. Par to var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Pagājušā gada novembra sākumā Saeima vienprātīgi nolēma, ka deputāti pēc būtības nelems par atļauju sākt kriminālvajāšanu pret V.Muižnieci. Tādējādi Ģenerālprokuratūra varēja sākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi. Iepriekš kriminālvajāšanas sākšanu pret V.Muižnieci atbalstīja arī Satversmes tiesas tiesneši, kuri savā lēmumā norādīja, ka Saeimas balsojums vairs nav nepieciešams, ņemot vērā Satversmes tiesas likumu.

Ģenerālprokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai krimināllietu, kurā par dokumentu viltošanu apsūdzēta Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces.

Apsūdzība V.Muižniecei uzrādīta par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte, vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, viltojusi Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu. Par to var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Pagājušā gada novembra sākumā Saeima vienprātīgi nolēma, ka deputāti pēc būtības nelems par atļauju sākt kriminālvajāšanu pret V.Muižnieci. Tādējādi Ģenerālprokuratūra varēja sākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi. Iepriekš kriminālvajāšanas sākšanu pret V.Muižnieci atbalstīja arī Satversmes tiesas tiesneši, kuri savā lēmumā norādīja, ka Saeimas balsojums vairs nav nepieciešams, ņemot vērā Satversmes tiesas likumu.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors uzrādījis apsūdzību Satversmes tiesas tiesnesei Vinetai Muižniecei.

Apsūdzība V.Muižniecei uzrādīta par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte, vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, viltojusi dokumentu, proti, Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu. Par to var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Jāatgādina, ka šā gada novembra sākumā Saeima vienprātīgi nolēma, ka deputāti pēc būtības nelems par atļauju sākt kriminālvajāšanu pret V.Muižnieci. Tādējādi Ģenerālprokuratūra varēja sākt kriminālvajāšanu pret V.Muižnieci. Iepriekš kriminālvajāšanas sākšanu pret V.Muižnieci atbalstīja arī Satversmes tiesas tiesneši, kuri savā lēmumā norādīja, ka Saeimas balsojums vairs nav nepieciešams, ņemot vērā Satversmes tiesas likumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu plāno atstādināt jau ceturtdien, tā intervijā Latvijas Radio norāda Jaunā laika deputāte Linda Mūrniece.

"Visticamāk, koalīcija mēģinās A. Loskutovu atlaist jau šo ceturtdien, tad mēs esam pieņēmuši lēmumu balsot pret. Visvairāk mūs uztrauc tas, kas notiks tajā brīdī, kad A. Loskutova kunga vairs nebūs šajā amatā, jo tas kā Tautas partija līksmo par to, kas notiek KNABā vedina uz domām, ka KNAB var tikt likvidēts vispār, vai arī ielikts tik paklausīgs cilvēks, ka iesāktās lietas KNABā vienkārši tiks izbeigtas," intervijā uzsvēra L. Mūrniece.

Visu interviju varat noklausīties, klikšķinot šeit.

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) konstatētajiem pārkāpumiem būtu jāvērtē arī biroja vadītāja Alekseja Loskutova kriminālā atbildība, intervijā laikrakstam Neatkarīgā uzsvēris bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis.

A. Kalvītis laikrakstam norādīja, ka viņš nav pārsteigts par naudas pazušanu KNAB. "Es kā iepriekšējās valdības vadītājs par to jau brīdināju. Pagājušā gada rudenī, kad Valsts kontrole konstatēja, ka KNAB grāmatvedība netiek vesta atbilstoši grāmatvedības standartiem, ka pastāv noziegumu riski. Es tad lielā mērā uzticējos ģenerālprokuroram, kurš, noklausoties VK ziņojumu, gan valdības sēdē, gan Nacionālās drošības padomes sēdē bija tieši tādās pašās domās kā visi klātesošie, ka pārkāpumi ir nozīmīgi – runa bija par daudziem simtiem tūkstošu latu, par kuriem vairāku gadu garumā nav veikta nekāda grāmatvedības uzskaite. Grāmatvedību iestādē vispār veica cilvēks, kuram nav grāmatvedības izglītības, kurš kaut ko rakstīja burtnīcā, ko vispār neviens nevar atšifrēt. Es paļāvos uz ģenerālprokuroru kā galveno kontrolējošo personu, kurai būtu jādod atzinums par situāciju KNAB," laikrakstam Neatkarīgā sacīja A. Kalvītis.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra palīdzes Allas Spales prasība pret izdevumu Kas jauns? par morālā kaitējuma atlīdzību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa noraidījusi.

A. Spale prasību tiesā bija iesniegusi, jo žurnālā tika publicētas fotogrāfijas no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja bijušā vadītāja Alekseja Loskutova meitas kristībām. A. Spale no izdevuma vēlējās piedzīt 9 000 latus.

Sieviete naudu vēlējās iegūt, jo bez viņas atļaujas tika publicētas fotogrāfijas, kurās redzama arī viņa, taču uzturot prasību viņa arī neaizmirsa pieminēt A. Loskutova meitas, kas vēl nespēj aizsargāt savas tiesības, intereses.

Procesa dalībnieki šo spriedumu vēl varēs pārsūdzēt apelācijas instancē.

Zvērinātu advokātu padome bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutovu atzinusi par zvērināta advokāta mantijas cienīgu.

Par spīti vairāku zvērinātu advokātu iebildumiem pret A. Loskutova uzņemšanu advokātu profesionālajās rindās, par viņa uzņemšanu nobalsojis padomes vairākums. Pret bijusi tikai viena balss.

Db.lv jau vēstīja, ka Vairāki advokāti Latvijas Zvērinātu advokātu padomei nosūtījuši vēstuli, kurā pauduši viedokli, ka A. Loskutovam trūkst pat elementārās zināšanas par dažiem advokāta darbam būtiskiem aspektiem.

Kā vienu no A. Loskutova trūkumiem norādot izpratnes trūkumu par nevainīguma prezumpciju, vēstuli parakstījis Aloizs Vaznis, Ainārs Platacis, Aigars Lūsis un citi.