Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības pabeigšana līdz 2012.gada 18.novembrim ir apdraudēta, un sabiedrība varētu saņemt nevis funkcionējošu bibliotēku, bet tukšu un neizmantojamu betona noliktavu.

Tā uzskata sabiedrības par atklātību Delna, kas sagatavojusi ziņojumu par Gaismas pils projekta īstenošanu.

Delna vērš uzmanību, ka patlaban kavēšanās noteikt skaidru tālākās rīcības plānu, tostarp finansējumu projekta turpināšanai, ar katru mēnesi palielina iespēju, ka LNB līdz iecerētajam 2012.gadam nevarēs pabeigt.

Delna uzskata, ka Kultūras ministrijai (KM) ir pārliecinoši jāuzņemas bibliotēkas pasūtītāja loma. Lai gan Būvuzraugs Hill International S.A ir tehniski kompetents konsultants, bet projekta attīstība un stratēģiskā vadība ir ministrijas, nevis konsultanta kompetence, norāda Delna.

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42.vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International (TI)" publiskotie dati.

Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44.vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.

Kā informē "Sabiedrība par atklātību - Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

Ar lielu pompu izveidotā Rīgas domes Pretkorupcijas komisija atradusi visai interesantu veidu, kā laikos, kad valsts un pašvaldību iestādes tiek aicinātas strādāt taupības režīmā, iztērēt 6 669 Ls.

Dīvainākais šajā gadījumā ir tas, ka patiesībā nav īsti skaidrs, kāds tad īsti būs sausais atlikums no Latvijas un Nīderlandes nodokļu maksātāju apmaksātajām pretkorupcijas ekspertu aktivitātēm. Līdzšinējā pieredze liecina, ka, piemēram, Delnas pārstāvju līdzdalība Latvijas Kuģniecības privatizācijas procesa novērošanā nekādi nespēja novērst privatizācijas caurspīdīguma apšaubīšanu, bet šīs organizācijas noslēgtais līgums ar aģentūru Jaunie 3 brāļi nav spējis mazināt nodokļu maksātāju aizdomīgo attieksmi pret Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības procesu. Varētu jau cerēt, ka par domes piešķirtajiem līdzekļiem Delna algos kādu patiešām kompetentu ekspertu, kurš dienu dienā rūpīgi vētīs visus galvaspilsētas pašvaldības lēmumus, piemēram, par zemes iznomāšanu, nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piešķiršanu utt. Taču tiek vēstīts, ka Delna darīšot vien to, ko līdz šim jau darījusi brīvprātīgi, vien beigās tapšot kāda uz kvantitatīvām un kvalitatīvām pētījumu metodēm balstīta analīze, kas ļaušot izvērtēt, vai "pretkorupcijas plāni pietiekami detalizēti uzrunā galvenās riska korupcijas zonas un sniedz risinājumu". Pagaidām izskatās, ka vienīgie patiesie ieguvēji būs Delnas algotie eksperti un varbūt vēl daži galvaspilsētas domnieki, kas, iespējams, cer, ka Delna nekodīs rokā, kas to baro.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu plāns jāsaskaņo četriem gadiem, jo, samazinot darbu apjomu, pagarināsies nodošanas termiņš un palielināsies izmaksas, teikts Sabiedrības par atklātību Delna ziņojumā.

Paredzot situāciju tikai 2009. un 2010.gadā, pastāv nopietns risks pieņemt valstij neizdevīgus lēmumus, teikts Delnas publiskotajā ziņojumā par līdzdarbības līguma izpildi ar Kultūras ministriju un aģentūru Jaunie Trīs brāļi (J3b) par 2009.gada maiju – jūliju. Delna jau jūlijā nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam V.Dombrovskim, aicinot savlaicīgi plānot to, cik liels finansējums un no kādiem avotiem būs pieejams visa LNB projekta virzībai nākamajos gados.

Savā iepriekšējā ziņojumā Delna aicināja Kultūras ministriju un J3b apsvērt visus veidus, ka samazināt LNB būvniecības izmaksas. 2009.gada 1.ceturksnī, piemērojot būvniecības cenu indeksu, būvniecības izmaksas ir izdevies samazināt par 282 tūkstošiem latu, savukārt ministrijas sniegtā provizoriskā informācija liecina, ka 2.ceturksnī būvniecības izmaksas varētu samazināties par aptuveni 450 tūkstošiem latu. Savulaik J3b aprēķināja, ka, būvniecībai un deflācijai turpinoties tādos pašos tempos kā šobrīd, piemērojot būvdarbu cenai līgumā iekļauto būvniecības izmaksu indeksu, kopumā varētu izdoties ietaupīt ap 28.2 miljoniem latu līdz paredzētajai LNB celtniecības pabeigšanai 2012.gadā. Savukārt Nacionālās Būvkompāniju apvienības (NBA) valdes loceklis Māris Vidauskis norādījis, ka būvniecības cenu indeksa piemērošanas rezultātā radītais finansējuma samazinājums būvniekiem varētu būt problemātisks, jo 80% bibliotēkas ēkas būvniecībai nepieciešamo materiālu ir jāiepērk ārzemēs, t.i. būvniecības materiāli ir jāiepērk valstīs, kurās deflācijas nav vai tā ir daudz mazāka nekā Latvijā. NBA ir aprēķinājusi, ka, piemērojot deflācijas indeksu, būvniekiem tiktu izmaksāta summa, kas ir par aptuveni 4.2 miljonu latu mazāka nekā būtu nepieciešams saistību izpildei.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību.

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informē biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.

Latvijas KUI rezultātiem ilgtermiņā uzlabojoties pārāk lēni, tiek zaudētas izredzes pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktajam mērķim 2024.gadā KUI sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. Līdz šim, lai sasniegtu četru punktu pieaugumu KUI, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju desmit gadi.

Delna uzsver, ka Artūrs Zvejsalnieks un Normunds Vilnītis, kurus valdība lēmusi virzīt tālāk KNAB priekšnieka konkursā, sabiedrībai nav plaši pazīstami, tāpēc būtu vēlama izvērstāka informēšana par viņu uzskatiem KNAB darbībai nozīmīgos jautājumos.

Piedevām Sabiedrība par atklātību – Delna uzskata, ka valdībai jāargumentē izvēle KNAB konkursā. Neesot pieņemami, ka valdība lēmumu par A. Zvejsalnieku un N. Vilnīti pieņēmusi aiz slēgtām durvīm, tādēļ Delna aicina valdību publiski pamatot, kādēļ tālākai izskatīšanai tiek virzīti tieši šie pretendenti.

Ministru kabineta sēdes atklātajā daļā tika uzklausīti septiņi kandidāti uz KNAB priekšnieka amatu. Taču lēmums tālāk virzīt divus kandidātus pieņemts Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā. Daļa pretendentu netika virzīti izskatīšanai jau uz otrdienas, 27. janvāra Ministru kabineta sēdi, taču pamatojums, kādiem likuma kritērijiem pretendenti neatbilst, nav publiskots, atzīmē Delna.

Sabiedrība par atklātību Delna aicina lauzt līgumu par Akustiskās koncertzāles projektēšanu, ko aģentūra Jaunie Trīs brāļi noslēdza pērnā gada beigās.

Delna ir nosūtījusi vēstuli ar šādu lūgumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Kultūras ministra pienākumu izpildītājam Edgaram Zalānam, teikts Delnas paziņojumā.

Delna uzskata, ka J3B, noslēdzot līgumu, ir rupji pārkāpis labas pārvaldības principus un demonstrējis šauri birokrātisku pieeju nacionālas nozīmes kultūras objekta būvniecībai. Process un laika plānojums līguma noslēgšanai radījis aizdomas par to, ka J3B ir rīkojies savtīgi, pieņemot lēmumu, kas nav atbilstošs valdības un Saeimas deklarētajiem darbības principiem ekonomiskās krīzes apstākļos. Lēmums par koncertzāles projekta uzsākšanu ietver risku koncertzāles celtniecību padarīt par nenovēršamu, neatkarīgi no valsts ekonomiskajām iespējām.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās virzīt alternatīvu likumprojektu, kas paredz noteikt, ka Latvijas Bankas prezidents šo amatu varēs ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Tomēr atbalstu komisijā neguva ideja paplašināt tiesības atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu.

Vienlaikus komisija šodien noraidīja «Vienotības» Saeimas frakcijas deputātu virzītos grozījumus likumā par Latvijas Banku. «Vienotības» priekšlikums paredzēja papildināt likumu ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā.

Šodien noraidītais likumprojekts arī paredzēja nosacījumus, kādiem jāatbilst centrālās bankas vadībai, un iespēju Saeimai rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata saistībā ar neatbilstību šiem nosacījumiem.

Komisija vienojās, ka likumā tiks iekļauti nosacījumi, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam, tomēr tie arī var nebūt precīzi tādi paši, kādi bija noraidītajā likumprojektā. Alternatīvajā likumprojektā nebūs paredzēta iespēja atbrīvot Latvijas Bankas vadītāju par neatbilstību nosacījumiem.

RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA BRD projekts noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei un autoruzraudzību Kohēzijas fonda finansētā projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība ietvaros, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Projekts ir viens no tā dēvētajiem Skanstes tramvaja projekta posmiem, kas paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram. Līguma summa ir 2 054 388,00 eiro (bez PVN), kur iekļautas gan būvprojekta izstrādes izmaksas, gan autoruzraudzības izmaksas būvdarbu laikā.

Būvprojektēšanu jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei paredzēts dalīt piecās kārtās – jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais – trijās kārtās. Dalījums kārtās izvēlēts, jo būvprojektu izstrāde jaunizbūvējamam posmam būs komplicētāka un laikietilpīgāka, nekā būvprojektu izstrāde pārbūvējamajiem posmiem. Attiecīgi, kamēr vēl norisināsies būvprojekta izstrāde jaunizbūvējamam posmam, paralēli varēs uzsākt pārbūves darbus. Visu būvprojektu izstrādi plānots pabeigt 2020. gada 1. ceturksnī.

«Sabiedrība par atklātību – Delna» prasa KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim apturēt plānotās strukturālās reformas KNAB un aicina tās apturēt līdz nākošajai Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdei. Prasība tika izvirzīta, jo Delna uzskata, ka šīs pārmaiņas var negatīvi ietekmēt KNAB darbu.

Masu mediji atklāj, ka Normunds Vilnītis ir paredzējis, ka varētu attiekties no viena sava vietnieka. Drīzumā tiek plānots izveidot papildus operatīvo darbinieku grupu Informācijas uzkrāšanas un analīzes nodaļā. Šis lēmums ieviesīs izmaiņas KNAB strukturālā un operatīvā darba organizēšanā.

Delna uzsver, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis masu medijiem ir paziņojis, ka arī Valsts kanceleja uz iespējamiem reglamenta projekta trūkumiem un neprecizitātēm, kas var sadrumstalot KNAB struktūru.

«Struktūras izmaiņas, attīstot darbu reģionos, ir apšaubāmas laikā, kad KNAB budžets ir ierobežots. Komunikācija starp KNAB priekšnieku un darbiniekiem pēdējā laikā ir saasināta, kā varējām pārliecināties pēdējā KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes sēdē. Struktūras izmaiņas var tikt izmantotas kā iegansts, lai atbrīvotos no priekšniekam nevēlamiem darbiniekiem un var vājināt KNAB darbu korupcijas apkarošanā», atklāj Laura Miķelsone.

Ar Saeimas balsojumu ir noslēgusies epopeja, kam bija viens liels mērķis — atbrīvot no darba Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu.

Nereti, paklausoties dažādu politisko organizāciju pārstāvju paustos viedokļus, nākas dzirdēt, ka vai nu līdzšinējais KNAB vadītājs to vien darīja, kā pieļāva naudas pazušanu stipri vien mistiskā veidā, vai arī — ka viņš ir teju baltais tēvs, kas staigā pa Latvijas zemes virsu gluži kā godīguma garants.

Taču, abstrahējoties no dažādām politiskajām batālijām, jāatzīst — ne jau konkrēti par Loskutovu vajadzētu būt šim stāstam, īpaši jau ņemot vērā, ka, visticamāk, ne tik tālā nākotnē mums šo cilvēku ir izredzes ieraudzīt politiķa ādā. Patiesībā būtu skumji, ja visa šī KNAB ķidāšanas epopeja beigtos tikai ar Loskutova atbrīvošanu. Tas nedrīkst būt vienīgais solis — ir jābūt arī nākamajiem.

Alojas novadā Staiceles upes krastā uzbūvēta desmit tūkstošus latu vērta uz pontoniem balstīta laipa. Par tās būvi deputāts un bijušais Staiceles mērs Jānis Bakmanis no Eiropas Savienības (ES) fondiem grib saņemt deviņu tūkstošu latu atmaksu, informē sabiedrība par atklātību Delna.

J. Bakmaņa pārstāvētā Eiropas stārķu pilsētu organizācija iesniegusi pieteikumu Lauku atbalsta dienestam (LAD) par 9000 latu atgūšanu, tomēr LAD neapstiprināja laivas piestātnes un peldvietas pontona izmaksas, jo konstatēja būtiskas atkāpes no sākotnējās ieceres, kā arī uz vietas konstatēja, ka izbūvētā laipa neliecina, ka tā varētu maksāt desmit tūkstošus latus, skaidro Delna.

Tomēr Eiropas stārķu pilsētu organizācija neatmeta cerības atgūt 9000 latu, un tiesā iesniedza pieteikumu pret LAD, lūdzot atcelt dienesta lēmumu - LAD prasīja organizācijai atmaksāt Eiropas Savienības finansējumu laivu un peldvietas pontona izbūvei. Tiesas spriedums būs zināms šā gada 21. oktobrī.

Pret Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām - direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu - sāktā disciplinārlieta beigusies bez rezultāta, un amatpersonas atjaunos amatā, šodien preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija informējusi, ka divos iespējamos pārkāpumos nevar pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, jo nepieciešama papildus lietas apstākļu izvērtēšana, kas nav šīs komisijas kompetencē.

Savukārt vienā no konstatētajiem pārkāpumiem - par iesēdumu izlīdzināšanu - komisija uzskata, ka departaments veic pietiekamu uzskaiti un ieklātā materiāla daudzumu spēj fiksēt.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Lange pieņēmis lēmumu par Vaivoda un Urtāna atjaunošanu amatā no rītdienas, 18.jūlija.

Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" šodien publicējusi informāciju, ka izpilddirektora padomnieka Māra Knoka atstādināšana no lietas izmeklēšanas, izveidojot komisiju, bija nevajadzīgs un nelietderīgs solis disciplinārlietas izmeklēšanas procesā.

Kultūras ministrijai jāskaidro sabiedrībai valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi reorganizācija.

To secinājusi Sabiedrība par atklātību Delna. Lai kliedētu aizdomas par to, ka reorganizējot aģentūru, tiek saglabātas «siltas vietiņas» atsevišķiem aģentūras darbiniekiem, Delna ir aicinājusi kultūras ministru izskaidrot sabiedrībai, kuri likvidētās aģentūras darbinieki turpinās darbu Kultūras ministrijā, kādi bija šo darbinieku atlases kritēriji, kā arī, kādi būs to pienākumi un atalgojums jaunajā statusā. Kopumā Delna, kas aģentūras Jaunie trīs brāļi reorganizācijā piedalās uz līdzdarbības līguma pamata, nav guvusi pārliecību, ka tika darīts viss iespējamais, lai aģentūras reorganizācija notiktu atbilstoši labas pārvaldības principiem. Piemēram, vēl dienu pirms aģentūras funkciju un saistību nodošanas Kultūras ministrijai, reorganizācijas komisijai nebija pieejami pilnīgi pārņemamo finanšu un līgumsaistību saraksti.

Stāvot Gaismaspils būvlaukumā ar baltu ķiveri galvā un oranžo vesti mugurā, kultūras ministres ārštata padomnieks arhitekts Jānis Dripe pauž pārliecību, ka vēl joprojām projekta infrastruktūras būvniecības darbus ir iespēja pabeigt laikā - līdz 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Taču drošu pārliecību par to grauj skaitļi: līdz nodošanas brīdim palicis mazliet vairāk nekā 13 mēnešu, darbus iespējams veikt 14 mēnešos, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumu pārvešanai nepieciešami septiņi mēneši, raksta laikraksts Diena.

Kritiku esot izpelnījusies arī būvniecības darbu iepirkuma procedūra, jo pēc neveiksmīga konkursa ministrija ķērusies klāt sarunu procedūrai ar galvenās ēkas būvnieku - Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA), ko kritizē biedrība Delna.

«Mūsu lielā problēma šodien ir infrastruktūra - visu inženierkomunikāciju pieslēgums pie īstajiem, nevis pagaidu tīkliem. Atbilstoši normālai procedūrai tiem būtu jābūt 14 mēnešiem, bet šodien saruna ir par to, kā to izdarīt ātrāk. Mums ir konsultācijas ar IUB, Delnu, ar esošo būvdarbu veicēju. Teorētiski tas vēl ir iespējams,» laikrakstam stāstījis J. Dripe.

Lai mudinātu sabiedrību neklusēt, kļūstot par korupcijas vai kādu citu prettiesisku rīcību lieciniekiem vai upuriem, bet iestāties par tiesiskāku un demokrātiskāku valsti, sabiedrība par atklātību Delna šodien Rīgas Centrālajā stacijā uzsāka kampaņu Cel trauksmi!, informē Delna.

Viens no kampaņas mērķiem ir informēt sabiedrību par to, ko nozīmē celt trauksmi, kas ir trauksmes cēlējs un kā celt trauksmi, sevi aizsargājot. Kampaņas laikā izveidota mikrolapa www.celtrauksmi.lv, kur atrodama visa nepieciešamā informācija trauksmes cēlējam, tāpat Delna turpina sniegt bezmaksas juridisko palīdzību trauksmes cēlējiem.

#1/10

Foto: LETA

#2/10

Foto: LETA

#3/10

Foto: LETA

#4/10

Foto: LETA

#5/10

Foto: LETA

#6/10

Foto: LETA

#7/10

Foto: LETA

#8/10

Foto: LETA

#9/10

Foto: LETA

#10/10

Foto: LETA

Skatīties pārējos attēlus

Pēc kārtējā Latvijas lauku ciemata apmeklējuma, sirds atkal sažņaudzās redzot, kā Marijas tante rūpīgi plāno savu budžetu, lai pietiktu gan iztikai, gan zālēm.

Tajā pat laikā zinu, ka Finanšu ministrija, valdība un parlaments ar neizprotamu vienaldzību noskatās (vai drīzāk tieši otrādi – piever acis) uz to, ka Latvijai liela daļa nodokļu aizpeld secen tikai tādēļ, ka valstī ir ārkārtīgi liberāla attieksme pret pelēkiem nodokļu plānošanas paņēmieniem. Ar gandarījumu konstatēju, ka pie līdzīgiem secinājumiem nonācis arī prezidents Zatlera kungs, kas savā uzrunā, ierosinot Saeimas atlaišanu, izsaka pārmetumus par peļņas uzkrāšanos oligarhu ofšoru kontos. Prieks, ka šo problēmu beidzot pamanījušas arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kuru priekšlikumus jau 31.maijā atbalstīja MK¹.

«Ja Normundam Vilnītim kā iestādes vadītājam ļautu strādāt atbilstoši likumam, tad viņš jau sen būtu atrisinājis iestādes problēmas,» intervijā Neatkarīgajai rīta avīzei norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars.

Viņš skaidro, ka vērojot notiekošo, izskatoties, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) pārlieku iejaucies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietās. Premjers, lai risinātu problēmas, nevis strādājot kopā ar iestādes vadītāju, bet gan atbalstot personas, kuras nepildot priekšnieka rīkojumus.

«Atminos situāciju, kad 2003.gadā uz KNAB vadošo amatu tika virzīta Juta Strīķe. Toreiz viņa atbalstu neguva pat divos balsojumos. Kad amatā Saeima apstiprināja Alekseju Loskutovu, arī viņš vēlējās atstādināt no amata gan J.Strīķi, gan Alvi Vilku. Bet tas beidzās ar fiasko. Tad A.Loskutovu viņa vietnieki piespieda strādāt tā, kā viņi to uzskatīja par vajadzīgu. 2003.gadā KNAB priekšnieku pakļāva vietnieki.»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu plāno atstādināt jau ceturtdien, tā intervijā Latvijas Radio norāda Jaunā laika deputāte Linda Mūrniece.

"Visticamāk, koalīcija mēģinās A. Loskutovu atlaist jau šo ceturtdien, tad mēs esam pieņēmuši lēmumu balsot pret. Visvairāk mūs uztrauc tas, kas notiks tajā brīdī, kad A. Loskutova kunga vairs nebūs šajā amatā, jo tas kā Tautas partija līksmo par to, kas notiek KNABā vedina uz domām, ka KNAB var tikt likvidēts vispār, vai arī ielikts tik paklausīgs cilvēks, ka iesāktās lietas KNABā vienkārši tiks izbeigtas," intervijā uzsvēra L. Mūrniece.

Visu interviju varat noklausīties, klikšķinot šeit.

„Atbildot uz masu saziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par to, ka A. Loskutovs pieteicis noraidījumu man kā valdības komisijas loceklim, vēlos informēt - es kā politiķis, ministrs un arī kā šīs valsts pilsonis esmu pilnīgi pārliecināts: zagt nedrīkst un iestādes vadītājs vienmēr ir atbildīgs par iestādē notiekošo. Šādu pārliecību arī vienmēr aizstāvēšu,„ uzsver Aizsardzības ministrs Vinets Veldre.

V. Veldre norāda, ka piedalījies vairākās valdības sēdēs, kurās skatīts jautājums par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, un ir iepazinies ar lielu skaitu dokumentu, ģenerālprokurora ziņojumiem un arī paša A. Loskutova sniegtajiem paskaidrojumiem. Iegūtā informācija bijusi pietiekama, lai veidotu V. Veldres attieksmi pret notiekošo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

„Vēlos atzīmēt, ka man kā komisijas loceklim ir saistošs MK Noteikumu Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata 14. punkts, kuros stingri noteikts, ka komisija izvērtē iesniegto informāciju un dokumentus, kas pamato Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā paredzētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Katram komisijas loceklim var būt dažādi uzskati par nodarīto, bet ir pilnīgi skaidrs: gadījumā, ja tiks konstatēts, ka vairāk kā 130 000 Ls nozagšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā notikusi nepietiekami labas iestādes vadīšanas rezultātā, tas var kalpot par pamatu, lai lemtu par iestādes vadītāja neatbilstību ieņemamam amatam,” savu nostāju pauž V. Veldre.

Partija Jaunais laiks (JL) uzskata, ka valdības pieņemtais lēmums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbrīvošanu no amata ir solis pretī KNAB iznīcināšanai.

JL uzsver, ka Tautas partijas (TP) sistemātiskie centieni vairāku gadu garuma izrēķināties ar veiksmīgi strādājoša KNAB vadību ir cinisma paraugstunda, kas šobrīd rezultējusies ar valdības lēmumu par Loskutova atbrīvošanu. “Faktiski TP ar Godmaņa rokām šobrīd izrēķinās ar Loskutovu,” norāda JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna nomaiņa ar neviennozīmīgi vērtēto Ivaru Bičkoviču, jau kārtējais mēģinājums nomainīt KNAB vadītāju, prognozējamā Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, kā arī Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas nomaiņa ir acīmredzami valdošās koalīcijas centieni tiesiskuma iznīcināšanai Latvijā, uzskata JL.

Ja cilvēks Latvijā atļaujas kaut kam iebilst, viņam daudz kas var tikt piekabināts – stagnāts, pārāk vecs, ieguvis sliktu izglītību, bijušais komunists, čekists, Ventspils atbalstītājs… Tā uzskata kādreizējais izmeklētājs, uzņēmējs un Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

Savulaik viņš bija pazīstams kā viens no latviešiem, kuri tika iekļauti PSRS slavenajā Gdļjana – Ivanova grupā. Neatkarības gados, pārtraucot darbu valsts struktūrās, Aivars Borovkovs pievērsās jurista karjerai, kā arī uzņēmējdarbībai. Viņš faktiski vienmēr atļāvies, kā pats saka, palaist muti, pauzdams viedokli par valstī notiekošajiem procesiem, turklāt tādu, kas nereti ir pretējs valdošajam. Borovkovs pat lepojas ar to, ka publiski viņa izglītotības pakāpi apšaubījusi kādreizējā Valsts prezidente.

Pašlaik Latvijā darba tirgū ir pieprasīti tikai apstrādes rūpniecības speciālisti - pārsvarā dažādi metinātāji kuģu būvētavās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

NVA dati liecina, ka darba devēji janvārī bija plānojuši atbrīvot no darba kopumā 2196 darbinieku dažādās nozarēs. Visvairāk darbinieku - 493 bija plānots atbrīvo apstrādes rūpniecībā, vēl 484 darbiniekus plānoja atbrīvot no darba valsts pārvaldē. Trešajā vietā pēc plānoto darbinieku skaita samazinājuma bija varumtirdzniecības un mazuntirdzniecības uzņēmumi, kuri vēlējās atbrīvot 441 cilvēku, savukārt vēl 234 strādniekus bija plānots atbrīvot no darba būvkompānijās.

NVA apkopo tikai datus par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām, tāpēc faktiskais atbrīvoto un darbā pieņemto cilvēku skaits nav zināms. Db jau rakstīja (29.01), ka darba tirgū strauji pieaudzis darba meklētāju skaits, tāpēc uz vienu vietu bieži pretendē pat vairāki simti kandidātu. Šāda situācija pavērusi iespējas darba devējiem pilnībā konktrolēt situāciju tirgū. Speciālisti norāda, ka šobrīd nereti sastopami gadījumi, kad darba devējs pat šantažē potenciālos darbiniekus, spiežot pieņemt tos finansiāli ļoti neizdevīgus nosacījumus, spekulējot ar situāciju darba tirgū.