Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Ekonomiskās problēmas poltiskajā dienaskārtībā kļuvušas par centrālajām, atvirzot demokrātijas jautājumus, sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā notiekošajā Pilsoniskās savienības (PS) kongresā atzina tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis. Savu politisko konkurentu Andra Šķēles un Aināra Šlesera jeb AŠ2 taktiku viņš raksturoja kā izvēli «raudāt uz pašas trūkumā novestās tautas pleca», bet Tautas partijas un LPP/LC patiesais mērķis ir atgūt varu savtīgās interesēs, lai «pakamptu».

«Visi runā par ekonomisko lejupslīdi, tādēļ viens no centrālajiem jautājumiem vairs nav jautājums par demokrātiju, bet ekonomiskās un tautsaimniecības attīstības perspektīva,» atzina Ģ. V. Kristovskis. Esot jāstimulē ekonomika, jāveicina uz ārzemēm aizbraukušo pilsoņu atgriešanās un nedrīkst pieļaut, ka Latvija kļūst «tikai par tranzītzonu, spēļu elli vai lēta darbaspēka valsti». «Jārīkojas ātri – temps, vilkme, jauda,» paziņoja PS līderis.

Ģ. V. Kristovskis atgādināja PS ekonomiskās nostādnes, kā centrālo minot progresīvo nodokļu likmju ieviešanu un nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz patēriņu, «lai novērstu to nepārdomāto nodokļu politiku, kas noveda pie kredītu burbuļa». «PS nepiekāpsies jautājumos, kas saistīti ar nodokļu progresivitāti,» uzsvēra Ģ. V. Kristovskis.

Pilsoniskās savienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis atteicies no savas Rīgas domes deputāta algas. Tiesa viņš to var atļauties, jo iepriekšējos gados uzkrājis vērā ņemamus līdzekļus.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes viņš sacīja, ka atteicies no darba algas Rīgas domē, to pamatojot ar nevēlēšanos saņemt samaksu no «šādas Rīgas domes vadības».

Bet pārmetumus par to, ka viņš nav apmeklējis vairākas domes un pašvaldības komiteju sēdes, Ģ.V.Kristovkis atspēkoja ar nepieciešamību apmeklēt citus pasākumus. Domes darbībā viņš piedaloties ar konkrētiem priekšlikumiem.

Ģ. Kristovskim pieder divi zemes gabali un māja Ventspilī un Ventspils novadā, bet kopīpašumā vēl četri īpašumi – dzīvoklis Ventspilī, zeme un puse mājas Rīgā, zeme un māja Ventspils novadā un zeme un māja Apes novadā.

Rēzeknes pilsētas domes deputāti apstiprināja pašvaldības budžetu 2014.gadam, kas paredz kopējo ieņēmumu apjomu 32,9 miljonu euro apmērā, bet izdevumus - 33,5 miljonu euro apmērā, informēja Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji.

Pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars valsts budžeta transfertiem (mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, transferti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai) - 46%, kas ir 14,8 milj. euro.

Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots - iedzīvotāju ienākuma nodoklis šogad tiek prognozēts 12,8 milj. euro, kas ir par 594 tūkst. euro mazāk nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma 2014. gadā Rēzeknē tiek prognozēti 814 883 euro apmērā (2% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem). Šobrīd aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze ir par 160 tūkst. euro mazāka nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par 2016. gada valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta izpildi, ilgtermiņa stabilizācijas rezerves ienākumiem, finanšu darījumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem, kā arī no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansētajiem pasākumiem.

Ziņojuma mērķis ir konstatēt, kāda ir faktiskā valsts pamatbudžeta izpilde, informē FM.

Ņemot vērā, ka koriģētā valsts pamatbudžeta bilance ir 279,8 miljoni eiro un netiek konstatēts valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem, šogad finansējums Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidei nav pieejams. Tādējādi MK šogad nelemj par valsts pamatbudžeta pārpalikuma novirzīšanu valdības parāda dzēšanai vai ieskaitīšanu ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2016. gadā bija 5,161 miljards eiro, kas ir par 68,3 milj. eiro vairāk nekā 2015. gadā. 2016. gadā valsts pamatbudžetā iekasēti 3,845 miljardi eiro jeb 101,1% no likumā Par valsts budžetu 2016.gadam noteiktās gada nodokļu kopsummas. Savukārt nenodokļu ieņēmumi 2016. gadā bija 473,9 milj. eiro, kas attiecīgi bija 113,3% no plānotā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu apjoma.

Ja satiksmes ministra amats netiks piedāvāts Pilsoniskajai savienībai, tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis neiesaistīsies topošajā Valda Dombrovska valdībā un koncentrēsies Rīgas mēra vēlēšanām, informē Pilsoniskās savienības preses sekretāre Dace Balode.

Pilsoniskā savienība uzskata, ka sākot ar brīdi, kad V. Dombrovskis sāka veidot valdību un Jaunais laiks kopā ar Pilsonisko savienību apņēmās savā kontrolē pārņemt Satiksmes ministriju uz Pilsonisko savienību ir izdarīts neticams spiediens atkāpties no šīs apņemšanās.

Pilsoniskā savienība uzskata, ka sabiedrības interesēs ir, lai V. Dombrovskis būtu premjers, bet ar nosacījumu, ka Aināra Šlesera (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) līdz šim vadītā Satiksmes ministrija nokļūst opozīcijas partiju kontrolē.

Šī gada 1. ceturksnī valsts budžetā ir izveidojies pārpalikums, tomēr valsts pamatbudžeta ieņēmumu pieaugums ievērojami atpaliek no pērnā gada rādītājiem.

Db (13.03.2008.) jau vēstīja, ka pēc tam, kad būs zināms, kā pildījies valsts budžets 2008. gada 1. ceturksnī, valdība varētu lemt par soļiem, kas veicami, lai novērstu pārlieku strauju ekonomikas "piezemēšanos". Pašlaik kā viens no tuvākajā laikā pieņemamajiem lēmumiem tiek minēta iecere atcelt prasību par obligātu 10 % pirmo iemaksu kredītņēmējiem, kas, saskaņā ar premjera Ivara Godmaņa un finanšu ministra Ata Slaktera iepriekš pausto, varētu atdzīvināt mājokļu tirgu un mazināt būvniecības tempu samazināšanos. Jau iepriekš vēstīts, ka tas varētu palīdzēt uzlabot arī automašīnu tirdzniecības rādītājus.

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome 29. maijā vienbalsīgi nolēmusi neparakstīt LPS un MK papildu vienošanos pie MK un LPS 2009.gada domstarpību un vienošanās protokola, kas ir neatņemama valsts budžeta likuma paketes sastāvdaļa.

Par to valdību Ministru kabineta ārkārtas sēdē 1.jūnijā informēja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. LPS un Ministru Kabinets valdības sēdē vienojās turpināt sarunas un censties rast risinājumu līdz 2009.gada valsts budžeta grozījumu otrajam lasījumam Saeimā.

LPS dome 29.maijā vienbalsīgi nolēma neparakstīt sagatavoto vienošanos ar valdību un sarunas nonāca strupceļā. Līdz 29.maijam LPS un MK nebija izdevies rast kopīgu viedokli praktiski nevienā no vienošanās punktiem, jo pašvaldības uzskata, ka valdība samazina savus izdevumus, pārliekot tos uz pašvaldību pleciem.

LPS uzskata, ka izdevumu samazinājums pašvaldību pamatbudžetā nedrīkst būt lielāks kā valsts pamatbudžetā, tam jābūt vismaz vienādam. 2009. gada valsts budžeta grozījumu projekts paredz, ka valsts pamatbudžeta bruto izdevumi 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu samazināsies par 11.25%, bet pašvaldību pamatbudžeta bruto izdevumi (neņemot vērā iepriekšējās vienošanās) – par 16.14%. Lai valsts un pašvaldību pamatbudžeta izdevumu samazinājums būtu vienāds, pašvaldībām jānodrošina resursu pieaugums par 62 miljoniem latu. Tādā gadījumā gan valsts pamatbudžeta, gan pašvaldību pamatbudžeta izdevumi pret 2008.gadu samazinātos vienādi – par 11.25%.

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

ZZS, kura valdībā pārrauga labklājības sfēru, kategoriski ir pret Vienotības līdera Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu veikt pusmiljarda latu ietaupījumu uz skolotāju algu, pabalstu un pensionāru rēķina. Līdz ar to ZZS aicina premjeru un finanšu ministru atbalstīt ZZS iniciatīvu, veicot izmaiņas likumā par budžeta un finanšu vadību, un noteikt, ka arī Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likumprojekts jāiesniedz Saeimā līdz 1. oktobrim un jāpieņem to jaunajai Saeimai.

Par to žurnālistiem pēc ZZS valdes sēdes šodien paziņoja zaļo zemnieku Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Līdz šim prasībā par budžeta projekta iesniegšanu Saeimā pirms vēlēšanām līdz 1. septembrim bija vienojušās opozīcijas partijas LPP/LC un Tautas partija.

DB jau vēstīja, ka Ģ. V. Kristovskis, atbildot uz laikraksta Diena izdevuma SestDiena jautājumu: «Ja nāksiet pie varas, kur ņemsiet to pusmiljardu, kas jāsamazina nākamā gada valsts budžetā?», teicis: «Būs jāskatās uz sfērām, kurās ir nauda.» Uz papildjautājumu: «Kuras ir tās sfēras?» Ģ. V. Kristovskis atbildējis: «Viena no iespējām ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana, bet tas dotu, maksimums, 50 miljonus latu. Tad vēl atliek eksporta atbalsts, VID darba efektivizācija, monopolu peļņas ierobežošana un, lai kā negribētos, sociālā joma.» «Pensijas, pabalsti un skolotāju algas,» precizējis Ģ. V. Kristovskis. Atbildot uz SastDiena jautājumu: «Jūs mazināsiet pensijas?», viņš stāstījis: «Tā būtu jāsauc par aizņemšanos. Mēs naudu no šīm grupām varētu aizņemties.» «Tiks izlaistas obligācijas, un vēlāk cilvēki to naudu varēs atgūt,» solījis politiķis.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015.gadā, saskaņā ar sākotnējām aplēsēm, varētu izmaksāt 50 līdz 100 miljonus latu, sacīja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V).

Kā sacīja Kristovskis, 2012.gadā prezidentūras izmaksas varēšot jau noteikt ar precizitāti no pieciem līdz desmit miljoniem.

Izmaksas būs atkarīgas no tā, cik izvērstu vai askētisku prezidentūras pusgadu Latvija spēs sagatavot. Prezidentūras laikā daudzi pasākumi norisināsies Briselē, Beļģijā, taču ministru tikšanās paredzētas arī Latvijā. Patlaban notiek darbs vairākās ministrijās un, piemēram, kopā ar Kultūras ministriju ir uzsākta prezidentūras kultūras pasākumu ieskicēšana, sacīja Kristovskis.

Nākamgad pie prezidentūras sagatavošanas darbosies vismaz desmit cilvēki, sacīja ārlietu ministrs.

Kā informēja Ārlietu ministrijā, ar provizorisko Latvijas prezidentūras budžetu varēs iepazīties pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā. Patlaban svarīgākais uzdevums ir precīzi noteikt finanšu apjomu, kas būtu jāparedz jau nākamā gada valsts budžetā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Sabiedrības citai politikai līderis Aigars Štokenbergs ir kritisks pret Pilsoniskās savienības līdera Ģirta Valda Kristovska pieļauto iespēju, ka viens no risinājumiem budžeta deficīta konsolidācijai varētu būt aizņemšanās no pensionāriem.

«Tāda «aizņemšanās» nav attaisnojama ne no taisnīguma, ne budžeta veidošanas principu viedokļa. Tā nesamazina budžeta deficītu. Sabiedrība citai politikai uzskata, ka krīzes smagums jāuzņemas bagātajiem,» DB svētdien norādīja A. Štokenbergs, kura vadītā partija ir viena no trim apvienību Vienotība veidojošajām partijām. Ģ. V. Kristovskis ir Vienotības valdes priekšsēdētājs. Vēl vienas no Vienotības partijām – Jaunais laiks – līdere Solvita Āboltiņa sestdien, kad DB viņai lūdza komentāru, vai šī Ģ. V. Kristovska ideja uzskatāma par Vienotības kopīgo pozīciju, atbildēja, ka vēl nav izlasījusi interviju SestDienā.

Partijas Pilsoniskā savienība un partiju apvienības Vienotība priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis aicina Google Baltijas centrālo biroju atvērt Latvijā. Šeit esot ideāla vieta, no kuras vadīt gan tirdzniecības, mārketinga un biznesa attīstību, gan arī attīstīt tehnoloģisko risinājumu centru, teikts politiķa izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kristovskis uzsver, ka «Rīga kā Baltijas reģiona lielākā pilsēta ir biznesa un kultūras centrs, turklāt Rīgai no visām Baltijas valstu galvaspilsētām ir visizdevīgākais ģeogrāfiskais novietojums». Tāpat Latvijā esot spēcīgi speciālisti gan mārketinga, gan IT jomā, kuriem jau esot liela pieredze strādāt PanBaltikas līmenī.

Kristovskis norāda: «Pagājušajā gadā Pasaules Bankas Doing Business reitingā Latvija pakāpās par trīs pozīcijām, un ir 24. no 183 valstīm. Vienlaikus Latvija ir skaidri definējusi, ka tai jāiekļūst uzņēmējdarbībai labvēlīgāko pasaules valstu desmitniekā. Jau tagad Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklis ir viens no zemākajiem Eiropā – 15 procenti.»

Šī gada pirmajos sešos mēnešos valsts konsolidētajā budžetā izveidojās finansiālais pārpalikums 80,8 milj. latu apmērā, tomēr tas ir par 80.6 miljoniem latu jeb 49.9% mazāk nekā 2007. gada atbilstošajā periodā, informē Finanšu ministrija.

Šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007. gada atbilstošo periodu, pasliktinājās finansiālā situācija valsts pamatbudžetā. Ja 2007. gada pirmajā pusē valsts pamatbudžetā izveidojās finansiālais deficīts 15.1 miljonu latu apmērā, tad 2008. gada pirmo pusi valsts pamatbudžets noslēdza ar finansiālo deficītu 74.5 miljonu latu apmērā. Tā pamatā bija izdevumu pieaugums, kas bija straujāks nekā ieņēmumu pieaugums, ko savukārt izraisīja atsevišķu pamatbudžeta ieņēmumu plāna neizpilde.

Pārskata periodā sociālās apdrošināšanas budžetā finansiālais pārpalikums bija 159.6 miljoni latu, savukārt 2007. gada pirmajā pusē sociālās apdrošināšanas budžeta finansiālais pārpalikums bija 176.5 miljoni latu apmērā.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Rēzeknes pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi šogad plānoti 20.6 miljonu latu apmērā, kas ir par 24% mazāk kā pērn. Rēzeknes pilsētas domes sēdē apstiprināts pašvaldības budžets 2009. gadam. Pilsētas pamatbudžeta ieņēmumu plānotais samazinājums ir 24% jeb par 4.9 miljoniem latu.

Pilsētas konsolidētā budžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) ieņēmumu kopējais apjoms 2009.gadā prognozēts 21.3 milj. latu, tas ir par 440 tūkst. latu mazāk nekā pērn. Prognozes liecina, ka šogad iedzīvotāju ienākuma nodokļa pienesums budžetā būs par 21.4% jeb 2.5 milj. latu mazāks nekā pērn un sasniegs 9.2 milj. latu.

Konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms 2009.gadam plānots 22.9 milj. latu, tas ir par 2.7 milj. latu mazāks nekā 2008.gadā. Pamatbudžeta izdevumi plānoti 21.9 milj. latu apmērā. Pamatbudžeta izdevumu sadaļā lielākais izdevumu apjoms paredzēts izglītībai, sociālajai aizsardzībai, pilsētas infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai. Līdz ar to 2009. gadā ievērojami tiek samazināti pārvaldes izdevumi un palielināti izdevumi sociālajām vajadzībām maznodrošinātajai sabiedrības daļai, paredzēts finansējums ES struktūrfondu projektu īstenošanai.

Šā gada astoņos mēnešos valsts konsolidētā budžeta pārpalikums veidoja 280,3 miljonu latu, ko noteica 333,6 miljonu latu pārpalikums pamatbudžetā un 53,3 miljonu latu deficīts speciālajā budžetā.

Salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo laika periodu, bilance valsts konsolidētajā budžetā ir uzlabojusies par 375,6 miljoniem latu, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Valsts konsolidētā budžeta izpilde šā gada astoņos mēnešos kopumā ir laba, un šā gada janvārī – augustā ieņēmumi veidoja 66% no gada plāna, savukārt izdevumi – 59% no gada plāna,» klāsta FM. Tiek prognozēts, ka plānotais izdevumu palielinājums 2012. gada budžeta grozījumos radīs straujāku valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugumu šā gada pēdējā ceturksnī.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, lielākā pamatbudžeta ieņēmumu pozīcija – nodokļu ieņēmumi – ir nedaudz samazinājusies, ko pamatā noteica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kritums par 7,5 miljoniem latu, salīdzinot ar jūliju. Tas skaidrojams ar PVN standartlikmes samazinājumu no 22% līdz 21% ar šā gada 1. jūliju. Tomēr astoņos mēnešos kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde ir vērtējama kā laba un joprojām pārsniedz pērnā gada attiecīgā perioda izpildi (par 203,4 miljoniem latu), uzsver FM. «Augustā nenodokļu ieņēmumi bija par 8,3 miljoniem latu mazāki nekā iepriekš tika plānots galvenokārt tādēļ, ka daļa no augustā plānotajiem ieņēmumiem no dividendēm pamatbudžetā tiks iemaksāti šā gada nākamajos mēnešos,» piebilst ministrijā.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).