Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem par valsts budžeta izpildi līdz šī gada jūlijam valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Valsts budžeta deficīts pirmajā pusgadā bija 456.18 miljoni latu, informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne.

Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 263.79 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 282.35 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 18.56 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta jūnija ieņēmumi sasniedza 104.15 miljonus latu, izdevumi – 146.56 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 42.41 miljoni latu. Tādējādi kopējais valsts budžeta deficīts jūnijā bija 60.97 milj. latu. Pērn šajā pašā periodā finansiālais deficīts bija 35 miljoni latu.

Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā jūnijā sasniedza 129 miljonus latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par aptuveni 39 miljoniem latu jeb 33% mazāk. Samazinājumu veidoja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas bija par 20 miljoniem latu mazāki nekā iepriekšējā mēnesī, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi par – 13 miljoniem latu mazāk, akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 5 miljoniem latu mazāk. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tika iekasēti aptuveni iepriekšējā mēneša apjomā.

„Finansiālā deficīta dati jūnijā vēlreiz apstiprina – esam pieņēmuši pareizu lēmumu, sākot samazināt budžeta izdevumus. Nelolosim liekas ilūzijas ne attiecībā uz valsts, ne pašvaldību ieņēmumiem. Taču budžeta grozījumu uzdevums nav vienkārši taupīt, bet gan tādējādi paaugstināt valsts pārvaldes efektivitāti, skaidro finanšu ministrs Atis Slakteris.

Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka jūnijā valsts konsolidētajā kopbudžetā bija finansiālais deficīts 107.2 miljonu latu apmērā. Tas ir summa no finansiālā deficīta 35 miljonu latu apmērā valsts konsolidētajā budžetā un 72.3 miljonu latu apmērā pašvaldību budžetā.

Valsts konsolidētais kopbudžets

Jūnijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 473.3 miljoni latu, savukārt izdevumi – 580.5 miljoni latu, kā rezultātā finansiālais deficīts ir 107.2 miljoni latu. Ja salīdzina ar maiju, kad pārpalikums bija 120.3 miljonu latu apmērā, ieņēmumi samazinājušies, savukārt izdevumi palielinājušies.

Aprīlī valsts kopbudžeta ieņēmumi bija 579.2 miljoni latu, izdevumi – 540.7 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums bija 38.5 miljoni latu, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 1.928 miljardi latu, savukārt izdevumi – 1.775 miljardi latu. Līdz ar to Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos četros mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais ietaupījums 153 miljonu latu apmērā. Tas ir mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad finansiālais ietaupījums sasniedza 174.8 miljonus latu.

Valsts konsolidētais budžets

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi aprīlī bija 363.6 miljoni latu, izdevumi – 438.6 miljoni latu, finansiālais deficīts sasniedza 75 miljonus latu. Savukārt valsts speciālā budžeta ieņēmumi aprīlī bija 118.9 miljoni latu, izdevumi – 116 miljoni latu, finansiālais ietaupījums bija 2.9 miljoni latu. Līdz ar to kopā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi aprīlī bija 478.4 miljoni latu, izdevumi – 550.5 miljoni latu, bet finansiālais deficīts sasniedza 72.1 miljonus latu.

Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka šī gada jūlijā deficīts valsts konsolidētajā budžetā bija 45.5 miljoni latu, savukārt pašvaldību konsolidētajā budžetā – 21.1 miljons latu. Tā rezultātā valsts konsolidētajā kopbudžetā jūlijā deficīts bija aptuveni 64.8 miljoni latu.

Valsts konsolidētais kopbudžets

Jūlijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 463.7 miljoni latu, izdevumi – 528.5 miljoni latu, bet finansiālais deficīts bija 64.8 miljoni latu.

Līdz ar to valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija 3.4 miljardi latu, savukārt izdevumi – 3.3 miljardi latu. Tādejādi Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais ietaupījums 101.1 miljona latu apmērā. Tas ir mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad finansiālais ietaupījums sasniedza 289.7 miljonus latu.

Valsts konsolidētais budžets

Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka šī gada maijā valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā, kā arī pašvaldību budžetā izveidojies finansiālais ietaupījums. Budžeta izpildes dati atklāj, ka ietaupījums veidojies arī gada pirmo piecu mēnešu skatījumā, Db.lv informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.

„Šādi valsts budžeta izpildes dati ir likumsakarīgi. Vēsturiski maijs ir izveidojies par kulminācijas brīdi valsts pamatbudžeta ieņēmuma līknē – tieši maijā gada pārskatus iesniedz lielākie nodokļu maksātāji. Taču kopējā tendence budžeta ieņēmumu pusē joprojām norāda uz rūpīgi pārdomātas finansiālas rīcības nepieciešamību šī gada otrajā pusē. Valdībai jārēķinās ar globālajām norisēm pasaules tirgos, iekšzemes kopprodukta pieauguma bremzēšanos un aizvien augsto inflācijas skaitli,” budžeta izpildes datus komentē finanšu ministrs Atis Slakteris.

Maijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 534.5 miljoni latu, izdevumi – 414.2 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums bija 120.3 miljoni latu. Valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos bija 2.54 miljardi latu, savukārt izdevumi – 2.2 miljardi latu. Līdz ar to pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais ietaupījums 273 miljonu latu apmērā. Tas ir tikai nedaudz mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad finansiālais ietaupījums sasniedza 275 miljonus latu.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Valsts konsolidētā budžeta deficīts šī gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 392.21 milj. Ls, bet nodokļu ieņēmumi bijuši ievērojami mazāki nekā 2008. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi.

Šī gada maijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 230.97 milj. Ls, savukārt izdevumi sasniedza 240.36 milj. Ls, līdz ar to finansiālais deficīts bija 9.39 milj. Ls.

Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā maijā sasniedza 157 milj. Ls, kas veidoja 36 milj. Ls jeb 23% pieaugumu pret aprīli.

Pieaugumu veidoja gan uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas bija par 18 milj. Ls lielāki nekā iepriekšējā mēnesī, gan akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi, kuru iekasēšana pieaugusi attiecīgi par 12 milj. Ls un 8 milj. Ls. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pārējo nodokļu ieņēmumi tika iekasēti mazākā apjomā nekā aprīlī, tomēr aprīlī valsts pamatbudžeta deficīts bija ievērojami lielāks nekā maijā un sasniedza 146.62 milj. Ls.

Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka augustā kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus par 15.4 miljoniem latu. Savukārt šī gada pirmajos astoņos mēnešos valsts kopbudžetā finansiālais ietaupījums bija 116.5 miljoni latu.

Augustā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 488.4 miljoni latu, izdevumi – 472.9 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums bija 15.4 miljoni latu. Valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos astoņos mēnešos bija 3.9 miljardi latu, savukārt izdevumi – 3.8 miljardi latu. Līdz ar to Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais ietaupījums 116.5 miljonu latu apmērā. Tas ir mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad finansiālais ietaupījums sasniedza 347.6 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi augustā bija 273.4 miljoni latu, izdevumi – 280.0 miljoni latu, finansiālais deficīts sasniedza 6.5 miljonus latu. Savukārt valsts speciālā budžeta ieņēmumi augustā bija 124.8 miljoni latu, izdevumi – 95.2 miljoni latu, finansiālais ietaupījums sasniedza 29.6 miljonus latu. Līdz ar to kopā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi augustā bija 396.8 miljoni latu, izdevumi – 373.8 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums sasniedza 23.0 miljonus latu.

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par 2016. gada valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta izpildi, ilgtermiņa stabilizācijas rezerves ienākumiem, finanšu darījumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem, kā arī no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansētajiem pasākumiem.

Ziņojuma mērķis ir konstatēt, kāda ir faktiskā valsts pamatbudžeta izpilde, informē FM.

Ņemot vērā, ka koriģētā valsts pamatbudžeta bilance ir 279,8 miljoni eiro un netiek konstatēts valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem, šogad finansējums Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidei nav pieejams. Tādējādi MK šogad nelemj par valsts pamatbudžeta pārpalikuma novirzīšanu valdības parāda dzēšanai vai ieskaitīšanu ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2016. gadā bija 5,161 miljards eiro, kas ir par 68,3 milj. eiro vairāk nekā 2015. gadā. 2016. gadā valsts pamatbudžetā iekasēti 3,845 miljardi eiro jeb 101,1% no likumā Par valsts budžetu 2016.gadam noteiktās gada nodokļu kopsummas. Savukārt nenodokļu ieņēmumi 2016. gadā bija 473,9 milj. eiro, kas attiecīgi bija 113,3% no plānotā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu apjoma.

Jūlijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 522,4 miljoni latu, izdevumi 490,3 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums 32 miljoni latu, liecina Valsts kases paziņojums.

Savukārt šī gada septiņos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 3,47 miljardi latu, izdevumi 3,276 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 197,6 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi jūlijā bija 311,2 miljoni latu, izdevumi 260,8 miljoni latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā jūlijā izveidojies finansiālais pārpalikums 50,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada septiņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 2,03 miljardi latu, izdevumi 1,85 miljardi latu, bet finansiālais pārpalikums 183,2 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) jūlijā bija 127,4 miljoni latu, izdevumi 121,7 miljoni latu, veidojot finansiālo pārpalikumu 5,7 miljonu latu apmērā. Šī gada septiņos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 816,6 miljoni latu, izdevumi 836,1 miljons latu, bet finansiālais deficīts 19,5 miljons latu.

Septembrī valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus par 19.4 miljoniem latu, liecina Valsts kases oficiālais pārskats.

Savukārt šī gada pirmajos deviņos mēnešos valsts kopbudžetā finansiālais ietaupījums sasniedza 135.9 miljonus latu, Db.lv informēja FM Komunikācijas departamenta Preses nodaļa.

"Redzam, ka plānotie ieņēmumu skaitļi Valsts kasē sasniegti netiek. Tomēr iepriecina tas, ka septembrī palielinājies budžeta finansiālais ietaupījums, kas liecina par skaudrās reālās situācijas apzināšanos tautsaimniecībā," akcentē finanšu ministrs Atis Slakteris.

Valsts konsolidētais kopbudžets

Septembrī valsts konsolidētā kopbudžeta, kas sastāv no valsts konsolidētā budžeta un pašvaldību budžeta, ieņēmumi bija 508.7 miljoni latu, izdevumi – 489.4 miljoni latu, bet finansiālais ietaupījums bija 19.4 miljoni latu. Valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos deviņos mēnešos bija 4.4 miljardi latu, savukārt izdevumi – 4.3 miljardi latu. Līdz ar to Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais pārpalikums 135.9 miljonu latu apmērā. Tomēr tas ir mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad ietaupījums sasniedza 351.2 miljonus latu.

Rēzeknes pilsētas domes deputāti apstiprināja pašvaldības budžetu 2014.gadam, kas paredz kopējo ieņēmumu apjomu 32,9 miljonu euro apmērā, bet izdevumus - 33,5 miljonu euro apmērā, informēja Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji.

Pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars valsts budžeta transfertiem (mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, transferti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai) - 46%, kas ir 14,8 milj. euro.

Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots - iedzīvotāju ienākuma nodoklis šogad tiek prognozēts 12,8 milj. euro, kas ir par 594 tūkst. euro mazāk nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma 2014. gadā Rēzeknē tiek prognozēti 814 883 euro apmērā (2% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem). Šobrīd aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze ir par 160 tūkst. euro mazāka nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Martā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 525,2 miljoni latu, bet izdevumi – 479,5 miljoni latu, kā rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 45,7 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases dati.

Savukārt šī gada trīs mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 1,4 miljardi latu, bet izdevumi – 1,37 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 31,8 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi martā bija 315,4 miljoni latu, izdevumi – 278,1 miljons latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā martā izveidojies finansiālais pārpalikums 37,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada trijos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 796,3 miljoni latu, izdevumi – 790,3 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 6 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) martā bijuši 109,5 miljoni latu, savukārt izdevumi – 120 miljoni latu, veidojot finansiālo deficītu 10,5 miljoni latu. Šī gada trijos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 339,6 miljoni latu, izdevumi – 357,4 miljoni latu, savukārt finansiālais deficīts sasniedzis 17,8 miljonus latu.

Kopējie gada pirmo deviņu mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi septembrī sasniedza 2.54 miljardus latu, izdevumi – 2.7 miljardus latu, bet finansiālais deficīts bija 143.0 miljoni latu.

Valsts Kases operatīvie dati par valsts budžeta izpildi liecina, ka septembrī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 289.0 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 274.8 miljonus latu. Līdz ar to valsts pamatbudžetā izveidojies finansiālais pārpalikums 14.2 miljoni latu apmērā, Db.lv informē Valsts kases Biroja vadītājas vietniece Sandra Gīle.

Salīdzinot ar 2007. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, valsts pamatbudžeta ieņēmumi šogad ir bijuši par 346.8 miljoniem latu lielāki, bet izdevumi pieauguši par 491.6 miljoniem latu.

Savukārt valsts speciālā budžeta septembra ieņēmumi sasniedza 135,8 miljonus latu, izdevumi – 109.5 miljonus latu, finansiālais pārpalikums bija 26.3 miljoni latu. Kopējie deviņu mēnešu valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 1.1 miljards latu, izdevumi – 860.7 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums bija 241.4 miljoni latu.

2009. gadā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus, valsts budžeta deficītam 2009. gadā veidojot 853.6 miljonus latu.

Par to liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi, informē Finanšu ministrija.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2009. gadā bija 2.7 miljardi latu, bet izdevumi – 3.3 miljardi latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts – 640.9 miljonu latu apjomā. Tas gan ir nedaudz mazāks nekā 2008. gadā, kad finansiālais deficīts bija aptuveni 650 miljoni latu.

Speciālā budžeta ieņēmumi 2009. gadā bija 1.3 miljardi latu, bet izdevumi – 1.5 miljardi latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts – 212.7 miljoni latu.

Valsts pamatbudžeta izdevumi 2009. gadā bija par aptuveni 581 miljoniem latu jeb aptuveni 15 % mazāki nekā 2008. gadā un sasniedza aptuveni 3.31 miljardus latu.

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Lai arī šī gada jūlijā valsts konsolidētā budžeta deficīts bijis tikai 25,9 milj. Ls, šī gada pirmajos septiņos mēnešos budžeta finansiālais deficīts jau sasniedzis 243,3 milj. Ls, liecina Valsts kases pārskats par valsts budžeta izpildi.

No Valsts kases datiem izriet, ka lielākais deficīts vēl arvien veidojas valsts pamatbudžetā – jūlijā pamatbudžeta izdevumi bijuši 232,5 milj. Ls lieli un par 22,5 milj. Ls pārsnieguši budžeta ieņēmumus. Gada pirmajos septiņos mēnešos pamatbudžeta finansiālais deficīts sasniedzis 194,3 milj. Ls.

Turpretī valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi šī gada jūlijā bijuši 111,4 milj. Ls, kamēr ieņēmumi, ko galvenokārt veido sociālā nodokļa ieņēmumi, sasnieguši 116, 6 milj. Ls. Tādējādi sociālajā budžetā šī gada jūlijā bijis 5,2 milj. Ls liels finansiālais pārpalikums, taču gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā sociālajā budžetā tomēr izveidojies finansiālais deficīts 97 milj. Ls apmērā.

Valsts budžetā pirmajā pusgadā finansiālais pārpalikums ir 79.6 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi. Salīdzinot ar 2007. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tas samazinājies vairāk nekā uz pusi. Pērn tas sasniedza 161.4 miljonus latu.

Jūnijā pamatbudžetā veidojās finansiālais deficīts 50.7 miljonu latu apmērā, jo ieņēmumi bija 264.3 miljonu latu apmērā, bet izdevumi sasniedza 315 miljonus latu. Speciālā budžeta ieņēmumi šajā laika posmā bija 122 miljonu latu, bet izdevumi – 107.6 miljoni latu, kā rezultātā finansiālais pārpalikums bija 14.4 miljoni latu, Db.lv informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne.

„Ja vēl maijā valsts pamatbudžetā ieņēmumus sekmēja lielo uzņēmumu nodokļu iemaksas, tad jūnijā pamatbudžetā jau veidojas finansiālais deficīts. Tā ir tendence, kas apstiprina budžeta taupības nepieciešamību,” norāda A. Slakteris.

No šā gada sākuma līdz novembra beigām valsts pamatbudžeta un speciālā budžetā izdevumi pārsnieguši ieņēmumus par 558.1 miljonu latu. Šajā laikā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, valsts pamatbudžeta un speciālā budžetā izdevumi samazinājušies par 915 miljoniem latu.

Valsts kases operatīvie dati liecina, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi no janvāra līdz novembrim bija 2.5 miljardi latu, savukārt izdevumi – 2.9 miljardi latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts teju 374.5 milj. latu apmērā. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 1.15 miljardi latu, bet izdevumi – 1.33 miljardi latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts 183.8 milj. latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta izdevumi vienpadsmit mēnešos bija 2.89 miljardi latu, kas ir par 665 miljoniem latu jeb 19% mazāk nekā 2008. gada atbilstošajā periodā.

Likumā par valsts budžetu 2009. gadam plānotais valsts budžeta deficīta apmērs ir 665 miljoni latu.

Pretēji deficītam pērn, šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts konsolidētajā budžetā izveidojies finansiālais pārpalikums 107,7 miljonu latu apmērā.

Pērn sešos mēnešos konsolidētajā budžetā bija 8,7 miljonu latu deficīts, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas, šā gada sešos mēnešos bija 2,4 miljardi latu, bet izdevumi 2, 292 miljardi latu. Tostarp valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1,72 miljardi latu, izdevumi 1,587 miljardi latu, veidojot 132,9 miljonu latu pārpalikumu, bet speciālā budžeta ieņēmumi bija 689,2 miljoni latu, izdevumi 714,3 miljoni latu, radot 25,2 miljonu latu deficītu.

Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 284,9 miljoni latu, savukārt izdevumi bija 291,7 miljoni latu. Tādējādi pamatbudžetā jūnijā izveidojies finansiālais deficīts 6,8 miljonu latu apmērā. Speciālajā budžetā jūnijā bijis 4,8 miljonu latu deficīts, 116,1 miljonu latu izdevumiem pārsniedzot 111,5 miljonu latu ieņēmumus.

Šā gada pirmajos četros mēnešos valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus, tādēļ valsts budžeta deficīts pirmajos četros mēnešos ir 387.77 milj. Ls, liecina Valsts kases operatīvie dati par valsts budžeta izpildi.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no 1. janvāra līdz 30. aprīlim bija 937. 23 milj. Ls, savukārt izdevumi – 1.251 miljards Ls, līdz ar to kopš gada sākuma izveidojies finansiālais deficīts – 313.81 milj. Ls. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 430.63 milj. Ls, bet izdevumi – 504.59 milj. Ls, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts – 73.96 milj. Ls.

Aprīlī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 247.81 milj. Ls, kas ir par 31% mazāk nekā pērn atbilstošā periodā. Nodokļu ieņēmumi aprīlī bija par 9% jeb 12 milj. Ls mazāki nekā martā, galvenokārt veidojoties samazinājumam uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildē, kas bija par 15 milj. Ls mazāki kā iepriekšējā mēnesī. Pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumi tika iekasēti aptuveni tādā pašā apjomā kā martā. Ieņēmumi no pārējiem nodokļiem kopumā bija par 2 milj. Ls lielāki nekā martā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi novembrī bija 431,1 miljons latu, bet izdevumi – 536,6 miljoni latu, bet finansiālais deficīts – 105,5 miljoni latu.

Kā liecina Valsts kases dati, šī gada vienpadsmit mēnešos kopumā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 5,4 miljardi latu, izdevumi – 5,24 miljardi latu. Rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 162,8 miljonu latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi novembrī bija 224,8 miljoni latu, izdevumi – 300,8 miljoni latu, bet finansiālais deficīts 76,1 miljona latu apmērā. Savukārt 2013. gada vienpadsmit mēnešos kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 3,155 miljardi latu, izdevumi – 2,912 miljardi latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 237,9 miljonu latu apmērā.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) novembrī bija 116,7 miljoni latu, izdevumi – 129,6 miljoni latu, finansiālais deficīts – 12,9 miljoni latu. Šī gada vienpadsmit mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 1,28 miljardi latu, izdevumi – 1,329 miljardi latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 40,4 miljonu latu apmērā.