Lai arī ekonomiskās izaugsmes tempi šā gada pirmajā pusgadā ir kļuvuši lēnāki, situācija budžetā saglabājas salīdzinoši laba, informē Finanšu ministrija.

Kopumā šā gada septiņos mēnešos budžeta izpildē – gan nodokļu ieņēmumos, gan izdevumu daļā, bija redzamas iepriekšējos mēnešos novērotās tendences, un valsts konsolidētajā kopbudžetā pēc naudas plūsmas saglabājās pārpalikums 265 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopbudžetā situācija būtiski nav mainījusies, un šā gada septiņos mēnešos pārpalikums bija par 16,1 miljonu eiro mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Valsts konsolidētajā budžetā, kas ietver valsts pamatbudžetu, valsts speciālo budžetu un atvasināto publisko personu budžetu, pārpalikums 235,9 miljonu eiro apmērā bija nedaudz (par 11,5 miljoniem eiro) augstāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ko pamatā sekmēja jūnijā no Eiropas Komisijas (EK) saņemtie maksājumi par iepriekš īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Taču jāatzīmē, ka šā gada nogalē sagaidāms tradicionāli straujāks izdevumu kāpums, jo saskaņā ar nozaru ministriju sniegto informāciju tieši gada pēdējos mēnešos sagaidāmi lielāki izdevumi ES fondu projektu īstenošanai, kā rezultātā pārpalikums saruks un izveidosies deficīts, kā tas ir plānots budžeta likumā.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Maijā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums pieauga līdz 187,1 miljonam latu, liecina Finanšu ministrijas dati.

Pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošināja būtisks kopējo uzturēšanas izdevumu samazinājums, salīdzinot ar aprīli, skaidro ministrija. Gan valsts konsolidētajā budžetā, gan pašvaldību konsolidētajā budžetā bija pārpalikums, un pārpalikumu valsts konsolidētajā budžetā noteica pozitīva bilance valsts pamatbudžetā (139,8 miljoni latu), bet valsts speciālajā budžetā bija deficīts 20,4 miljonu latu apmērā. Kopumā uzlabojums konsolidētā kopbudžeta finansiālajā bilancē, salīdzinot ar pērnā gada pieciem mēnešiem, bija par 155,4 miljoniem latu.

Piecos mēnešos konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, palielinājās par 130,7 miljoniem latu jeb 7,4% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu. Būtiskāko pieaugumu nodrošināja ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā par 48 miljoniem latu jeb 8,7%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 33,6 miljoniem latu jeb 9,6%) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (par 21 miljonu latu jeb 20,9%).

Martā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 525,2 miljoni latu, bet izdevumi – 479,5 miljoni latu, kā rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 45,7 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases dati.

Savukārt šī gada trīs mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 1,4 miljardi latu, bet izdevumi – 1,37 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 31,8 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi martā bija 315,4 miljoni latu, izdevumi – 278,1 miljons latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā martā izveidojies finansiālais pārpalikums 37,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada trijos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 796,3 miljoni latu, izdevumi – 790,3 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 6 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) martā bijuši 109,5 miljoni latu, savukārt izdevumi – 120 miljoni latu, veidojot finansiālo deficītu 10,5 miljoni latu. Šī gada trijos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 339,6 miljoni latu, izdevumi – 357,4 miljoni latu, savukārt finansiālais deficīts sasniedzis 17,8 miljonus latu.

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētajā kopbudžetā labvēlīgu situāciju nodrošināja labi nodokļu ieņēmumi, kā arī budžetā saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai, skaidro Finanšu ministrija (FM.)

Saskaņā ar Valsts kases datiem, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžetā bija izveidojies finansiālais pārpalikums 31,8 miljonu latu apmērā, ko noteica 11,7 miljonu latu deficīts valsts konsolidētajā budžetā un 43,5 miljonu latu pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā. Ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi un, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžeta bilance uzlabojās par 75,8 miljoniem latu.

Saskaņā ar aprīļa valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai pērn bija 187,2 miljoni lati jeb 1,2% no IKP, kas ir ievērojami zemāks nekā iepriekš noteiktais mērķis 1,9% no IKP. Atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, šogad vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,1% no IKP apmērā.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Kopbudžeta pārpalikums, kas tika uzkrāts kopš gada sākuma līdz pat oktobra beigām, novembrī sāka strauji sarukt, informē Finanšu ministrija.

Novembrī kopbudžetā izveidojās deficīts 105,5 miljonu latu apmērā, tādējādi no gada sākuma akumulētais kopbudžeta pārpalikums novembra beigās samazinājās līdz 162,8 miljoniem latu.

Vērtējot fiskālo situāciju pa budžeta līmeņiem, jāatzīmē, ka valsts pamatbudžetā vienpadsmit mēnešos saglabājās 237,9 miljonu latu pārpalikums, lai gan, salīdzinot ar situāciju desmit mēnešos, pārpalikums būtiski samazinājās. Savukārt citos budžeta līmeņos bija vērojams deficīts, piemēram, sociālās apdrošināšanas budžetā 40,4 miljonu latu, publiski atvasināto personu budžetā, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, 10,4 miljonu latu un pašvaldību budžetā 24,6 miljonu latu apmērā.

Valsts konsolidētajā budžetā šā gada pirmajos deviņos mēnešos izveidojies pārpalikums 248,3 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, tas ir par 18,6% mazāk.

Saskaņā ar Valsts kases sagatavoto pārskatu par valsts budžeta izpildi konsolidētā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas) deviņos mēnešos bija 3,666 miljardi latu, bet izdevumi bija 3,418 mljrd. latu.

Tostarp valsts pamatbudžeta ieņēmumi deviņos mēnešos bija 2,631 mljrd. latu, izdevumi – 2,357 mljrd. latu, veidojot 273,2 milj. latu pārpalikumu. Speciālajā budžetā savukārt turpina pieaugt deficīts, deviņos mēnešos sasniedzot 24,9 milj. latu. Speciālā budžeta ieņēmumi bija 1,05 mljrd. latu, bet izdevumi – 1,075 mljrd. latu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi deviņos mēnešos bija 4,472 mljrd. latu, bet izdevumi – 4,21 mljrd. latu. Tādējādi izveidojies pārpalikums 261,5 milj. latu pārpalikums, kas, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ir par 23,4% mazāk.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos ir uzkrājies finansiālais pārpalikums 261,5 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases dati.

Taču kopš vasaras beigām pārpalikums pieaug mērenākā tempā, un ir sagaidāms, ka tradicionāli gada pēdējos mēnešos izdevumi pieaugs – gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, sarūkot budžeta pārpalikumam.

Ņemot vērā to, ka ekonomikas izaugsmes tempi šogad tiek prognozēti zemāki nekā pagājušajā gadā, kā rezultātā palēninās nodokļu ieņēmumu pieauguma tempi, kopbudžeta pārpalikums šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2012. gada deviņiem mēnešiem ir par 79,8 miljoniem latu mazāks. Šā gada deviņos mēnešos budžeta pārpalikums samazinājās gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk – par 6,7%, nekā ieņēmumiem, kas auga par 4,3%.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu palielinājās par 25,8 milj. eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Lielākā daļa no kopējā konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma veidojās valsts budžetā. Raugoties pa budžeta veidiem - valsts pamatbudžetā pārpalikums bija 76,6 milj. eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā 64,4 milj. eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, valsts budžeta pārpalikums palielinājās par 57,1 milj. eiro, ko pamatā nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi.

Pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 84,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinoties par 21,0 milj. eiro. «Jāizceļ labie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kā arī transfertu pieaugums no pamatbudžeta, tiem būtiski kāpjot ES fondu projektu īstenošanai. Vienlaikus, līdz ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, vērojams izteikts kapitālo izdevumu kāpums, kā arī atalgojuma izdevumu pieaugums pašvaldībās, tādējādi ietekmējot pārpalikuma samazinājumu pārskata periodā. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā pārskata periodā vērojams būtiskākais ieņēmumu un izdevumu palielinājums,» norāda ministrijā.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Novembrī turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotais nodokļu ieņēmumu pieauguma tempa kāpums. Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un šāds nodokļu ieņēmumu pieaugums prognozējams arī 2017.gadā kopumā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Nodokļu ieņēmumu plāna izpilde kopbudžetā bija 101%, nodrošinot par 74,7 milj. eiro augstākus nodokļu ieņēmumus kā plānots. Tikmēr neplānoti zemi bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (pārsvarā atmaksas no EK par īstenotājiem ES fondu projektiem), kas ietekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma samazinājumu. Vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā uzkrātais pārpalikums atbilstoši Valsts kases datiem bija 116,6 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-novembri pārpalikuma apjoms bija par 23,7 milj. eiro mazāks, informē FM. Atsevišķi novembra mēnesī, mazāku ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu ietekmē (tikai 8,6 milj. eiro), konsolidētajā kopbudžetā veidojās 145,2 milj. eiro deficīts, samazinot gada uzkrāto pārpalikumu. Pašvaldību, speciālā un atvasināto publisko personu budžeta līmenī vienpadsmit mēnešos vērojams pārpalikums, kamēr pamatbudžetā jau minēto ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu samazinājuma ietekmē veidojās 62,5 milj. eiro deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Šā gada četros mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 90,2 miljonu latu apmērā. Savukārt tajā pašā periodā pērn bija deficīts 23,5 miljonu latu apmērā.

Budžeta izpildi noteikusi iepriekšējos mēnešos novērotā situācija – augstākus ieņēmumus nodrošināja saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, kā arī nodokļu ieņēmumi, informē Finanšu ministrija (FM). Vienlaikus ministrija atzīmē, ka, ekonomikas izaugsmes tempiem kļūstot lēnākiem, arī nodokļu ieņēmumu pieaugums kļuvis mērenāks.

Labāka situācija bijusi vērojama valsts konsolidētajā budžetā, kur šā gada četros mēnešos izveidojās pārpalikums 25,6 miljonu latu apmērā un, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bilance uzlabojusies vairākkārt – par 120,4 miljoniem latu. Šādu attīstības gaitu nodrošinājuši par 124,7 miljoniem latu jeb 80,3% augstāki valsts pamatbudžeta ieņēmumi no EK par ES fondu projektu īstenošanu, jo pērnā gada pirmajos četros mēnešos netika saņemti maksājumi Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda ietvaros.

Novembrī turpinājās jau oktobrī novērotā tendence un kopbudžeta izdevumi ievērojami pārsniedza ieņēmumus, veidojot finansiālo deficītu 172,2 miljonu eiro apmērā. Tā rezultātā vienpadsmit mēnešos kopbudžetā uzkrātais pārpalikums samazinājās un atbilstoši Valsts kases operatīvajiem datiem bija 68,2 miljoni eiro.

Pārpalikumu kopbudžetā vienpadsmit mēnešos pamatā veidoja pārpalikums valsts budžetā 78,4 miljoni eiro (tai skaitā pārpalikums sociālās apdrošināšanas budžetā 107,5 miljoni eiro) un deficīts pašvaldību budžetos 10,2 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2013. gada vienpadsmit mēnešiem kopbudžeta pārpalikums ir par 163,4 miljoniem eiro mazāks, pieaugot izdevumiem straujāk (+3,5%) nekā ieņēmumiem (+1,2%).

Finanšu ministrija (FM) minētās tendences ir ņēmusi vērā, sagatavojot Latvijas Vispārējās valdības budžeta plānu 2015. gadam, paredzot vispārējās valdības budžeta deficītu 2014. gadā 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). FM sagatavos 2014. gada vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējumu janvāra beigās, kad būs pieejami operatīvie Valsts kases dati par gadu kopumā, taču faktiskos datus par 2014. gada vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu Centrālā statistikas pārvalde sagatavos nākamā gada aprīlī.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 3,13 miljardi eiro, bet izdevumi - 2,96 miljardi eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā veidojies 170,7 milj. eiro pārpalikums. Jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 131,5 milj. eiro. Tas skaidrojams ar šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu.

ES fondu projektu īstenošanas izdevumu pieaugums sagaidāms gada otrajā pusē, attiecīgi efekts no izdevumu samazinājuma šā gada sākumā zudīs. Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Turpretī nodokļu ieņēmumi tika iekasēti plānotajā apmērā.

Šā gada piecos mēnešos izveidojies konsolidētā kopbudžeta pārpalikums, taču, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, tas būtiski samazinājies – no 266,2 miljoniem eiro pērn līdz 80 miljoniem eiro šogad, informē Finanšu ministrija.

To lielā mērā noteikušas mazākas atmaksas no Eiropas Komisijas (EK) par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem.

Šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžetā bija izveidojies deficīts 36,7 miljonu eiro apmērā, savukārt sociālās apdrošināšanas budžetā un pašvaldību budžetos bija pārpalikums attiecīgi 44,9 un 76,4 miljoni eiro.

Tradicionāli pārpalikums kopbudžetā vērojams gada pirmajā pusē, savukārt gada otrajā pusē, it īpaši pēdējā ceturksnī, izdevumiem visos budžeta līmeņos ir tendence strauji pieaugt. Budžeta izpildi pirmajos mēnešos noteica gan ekonomiskā situācija un veiktās izmaiņas nodokļu likumdošanā, gan citi administratīva rakstura faktori, kas ietekmē budžeta pozīciju nobīdes pa mēnešiem, bet kopumā būtiski neietekmēs gada plāna izpildi.

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Turpinoties ekonomikas izaugsmei, kopējos nodokļu ieņēmumos šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un kopumā tie bija atbilstoši plānotajam līmenim, informē Finanšu ministrija.

Vislielāko pieaugumu nodrošināja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu kāpums. Šo nodokļu ieņēmumi pārsniedza plānoto apjomu.

Nedaudz palielinājās sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms. Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju kaimiņu reģionos, pēc pirmā ceturkšņa budžeta datiem tās negatīvā ietekme uz valsts finansēm nav novērojama. Taču, ņemot vērā neskaidro situācijas attīstību, Finanšu ministrija ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi 2014. gadam no 4,3% uz 4,0%. Atbilstoši pēdējām prognozēm, kas ir iekļautas Latvijas Stabilitātes programmā 2014.-2017. gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā tiek prognozēts 1,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt vispārējās valdības bruto parāda prognoze ir 38,8% no IKP, informē FM.

Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka valsts konsolidētajā kopbudžetā šī gada pirmajos deviņos mēnešos ieņēmumi bija 6,76 miljardi eiro, izdevumi – 6,454 miljardi eiro, tādējādi konsolidētajā budžetā veidojās pārpalikums 303,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 127,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Vairāk nekā trešdaļu no konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma nodrošināja pārpalikums pašvaldību budžetā.

2016. gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā bija vērojams 106,8 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem ir palielinājies par 71,3 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 37 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 7 miljoni eiro.

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Lai arī ekonomiskā izaugsme ir samazinājusies, nodokļu ieņēmumu izpilde joprojām pārsniedz pērnā gada deviņu mēnešu izpildi, kas galvenokārt skaidrojams ar efektīvāku nodokļu administrēšanu, pateicoties Valsts ieņēmumu dienesta īstenotajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai.

Šā gada janvārī-septembrī konsolidētā kopbudžeta pārpalikums bija 314,6 miljoni eiro, un tas bija par 57,5 miljoniem eiro mazāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

To veidoja pārpalikums valsts konsolidētajā budžetā (ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus) 298,9 miljonu eiro un pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā 15,7 miljonu eiro apmērā. Kopumā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi, tai skaitā nodokļu ieņēmumi, tiek iekasēti saskaņā ar plānoto, savukārt lielāks izdevumu pieaugums tradicionāli tiek prognozēts gada pēdējos mēnešos.

Šā gada deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pieauga par 88,1 miljonu eiro jeb 1,4%, veidojot 6,45 miljardus eiro. Kopējie nodokļu ieņēmumi budžetā pieauga par 189,7 miljoniem eiro jeb 4%. Nodokļu ieņēmumu pieaugumu laikā, kad ekonomiskā izaugsme mazinās, lielā mērā nosaka pozitīvais rezultāts no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem (piemēram, autoservisu nozares uzraudzības un kontroles pasākumu rezultātā šā gada jūlijā un augustā darba samaksa šajā nozarē palielinājusies par 496,5 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar jūniju).

#Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi pērn sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes.

Ja 2016. gadā pašvaldību budžetā bija vērojams 59 miljonu eiro pārpalikums, tad 2017. gadā, ņemot vērā strauju izdevumu pieaugumu, tai skaitā ES fondu projektiem, pašvaldību budžetā ir izveidojies 14,4 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrijā.

Ja pirmajos trijos 2017. gada ceturkšņos pašvaldību budžetā bija pārpalikums 74,7 miljoni eiro, tad pēdējais ceturksnis tika noslēgts ar 89 miljonu eiro deficītu, tādējādi būtiski ietekmējot gada rezultātu.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2017. gadā pieauga par 257,7 miljoniem eiro jeb 11,7% un sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes. Lielāko ieņēmumu daļu nodrošināja nodokļu ieņēmumi – 1597,1 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieauguši par 128,1 miljoniem eiro jeb 8,7%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).