Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Labklājības ministrijas (LM) iepazīstinājusi ar pētnieku izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu (MRI budžets).

“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība,” ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis.

MRI budžets ir veidots no divām daļām - pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām un ir aprēķināts dažādiem mājsaimniecību tipiem atkarībā no to dzīvesvietas. Tas nozīmē, ka MRI budžets katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs un viens vidējais rādītājs nav noteikts, jo šī summa neatspoguļotu vairuma Latvijas mājsaimniecību vajadzības.

Summas dažādiem mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads tiks sākts ar tā dēvēto «pagaidu budžetu».

«Pagaidu budžeta» principi ietverti Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 12.decembrī izsludinātajos grozījumos likumā par budžeta un finanšu vadību. «Pagaidu budžets» būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināts 2019.gada budžets.

Minētie likuma grozījumi arī paredz 8,3 miljonu eiro novirzīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka ar «pagaidu budžetu» tiks nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, kā arī sākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. «Tas risina līdzekļu nodrošināšanu sabiedrības grupām, kas pie līdzšinējā regulējuma nevarētu saņemt tiem pēc normatīvajiem aktiem pienākošos naudu,» piebilda FM.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav budžeta ar pārpalikumu, bet deficītu. Šogad tas ir 0,7% no IKP, kamēr Lietuvai ir pārpalikums – 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5%. Fiskālās disciplīnas padome savā tviterkontā norāda: LT un EE spēj labos gados pieturēt izdevumus, nevis tos kāpināt. Tēriņus palielināt vēlas visi, taču, piemēram, LT spēja atbildēt skolotājiem, ka naudas nav. Formāli jau Latvija, protams, nav pārkāpusi nedz Māstrihtas kritērijus, nedz Eiropas Komisijas rekomendācijas. Taču zināmā mērā mēs paši sev rokas tomēr esam sasējuši.

Lai gan ekonomisti nekādu krīzi, vismaz ne tādos apmēros kā 2008. gadā, tuvākajā laikā Latvijai neprognozē, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ir gaidāma. Ekonomikas atdzišana ir vērojama visā pasaulē. Latvijai zināmus izaicinājumus, īpaši eksportā, noteikti radīs Brexit. Arī citos eksporta tirgos pieprasījums var vājināties. Tāpat līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības samazināsies tās budžets, kas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī Latvijai. Uz šī nenoteiktības fona līdz ar gaidāmo ekonomikas palēnināšanos Latvijai visgudrākais būtu veidot rezervi, kur pasmelties grūtākos laikos, kas nesīs IKP straujāku samazināšanos.

Nenoliedzami karstākais šīs nedēļas jautājums ir nākamā gada valsts budžets un tā virzība uz priekšu. Šī tēma allaž ir bijusi biznesam svarīga kaut vai tāpēc, ka budžets dod noteiktu priekšstatu par lietām, ar ko jārēķinās 12 mēnešu laikā.

Allaž gan ir gribējies, lai šis periods būtu ilgāks, un šoreiz pat tiek apgalvots, ka ir ticis izstrādāts vidēja termiņa budžets, ar to saprotot, ka tajā iekļautās normas būšot spēkā vismaz tuvākos trīs gadus. Tomēr katram, kurš kaut cik rūpīgi seko līdzi plānošanas procesiem Latvijas valsts līmenī, ir skaidrs, ka tas ir blefs. Turklāt šim apgalvojumam ir tikai viens iemesls – finanšu ministra Andra Vilka visnotaļ patiesā atziņa, ka mūsu spēja tērēt joprojām pārsniedz mūsu spēju nopelnīt. Principā var teikt, ka valsts pārvalde tā arī nav pāraugusi maza bērna līmeni – gribas gan nopirkt jaunu mantu un saldumus, gan arī izvizināties ar karuseli, turklāt darot to ar parliecību, ka mammas vai tēta naudas maks ir teju neizsmeļams finanšu avots, kurā atliek vien iebāzt roku, lai kārtējais sapnītis tiktu piepildīts.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr vienlaikus atgādinu, ka ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.

Diemžēl, bet arī šogad budžeta pieņemšana notiek pēc principa – atliekam uz pēdējo brīdi, secinām, ka izdevumi ir lielāki, pretī nav atbilstoši ieņēmumi un sākam haotiskas nodokļu reformas. Budžets ir budžets, bet nodokļu reformas – atsevišķs stāsts. Protams, budžeta izskatīšana parāda vājās puses, tomēr tas nenozīmē, ka sasteigti jāveic izmaiņas.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa 15.oktobrī no finanšu ministra Arvila Ašeradena saņēmusi tradicionālo portfeli ar nākamā gada valsts budžeta projektu.

"Šis neapšaubāmi ir valsts drošības budžets, arī mazākaizsargāto iedzīvotāju atbalsta budžets, jo daudz domāts, lai visi justos labāk, drošāk un būtu pasargāti. Veikti neatliekami ieguldījumi iekšējā un ārējā drošībā, tāpat būtiski soļi sperti uzlabojumiem labklājības jomā sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai," sacīja D. Mieriņa.

Valdība atbalsta nākamā gada budžetu ar 1,3 miljardu eiro deficītu 

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu...

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka budžeta projekts ir tapis sarežģītās sarunās un tā izskatīšanas gaitā ir jāsniedz atbildes uz visiem iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem - vai Latvija kļūs drošāka un labklājīgāka, vai ikviens varēs nopirkt vajadzīgās zāles un saņemt pakalpojumus pašvaldībās, vai senioriem būs lielākas pensijas un vai būs būtiskāks valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem. Tāpat svarīgi, vai skolotājiem tiks nodrošināts solītais algu pielikums un bērniem kvalitatīvāka izglītība.

Krīzes scenārijs nav izslēgts, tādēļ jāmēģina ierobežot budžeta deficītu 

Latvija, tāpat kā vairākas ES dalībvalstis, šobrīd piedzīvo “post-krīzes sindromu”, un ekonomikas...

Kopā ar valdību strādāsim, lai rastu labākos risinājumus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai un valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, saņemot budžeta portfeli, pauda D.Mieriņa.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs sacīja, ka šis ir labākais patlaban iespējamais budžets - līdzsvarots visās nozarēs, un informēja, ka atbildīgā komisija projekta izskatīšanu sāks vēl pirms projekta nodošanas komisijām, kad par nākamā gada finansējumu plānots uzklausīt neatkarīgās institūcijas.

Nododot 2025.gada valsts budžeta projektu Saeimas priekšsēdētājai, finanšu ministrs A.Ašeradens informēja, ka nākamā gada budžets ir iedzīvotāju drošības un Latvijas konkurētspējas budžets, un tajā finansējuma pieaugums nodrošināts gan iekšlietu dienestiem un armijas spēju palielināšanai, gan arī pedagogiem, veselības jomai, sociālām programmām.

2025.gadā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljardu eiro, bet izdevumi - 17,1 miljardu eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts aizsardzība - iekšējā un ārējā drošība, tam paredzot finansējumu 284,3 miljonu eiro apmērā.

Lai arī vairākumam ministriju nākamā gada budžetā izdevumi bija jāsamazina, to centrālajiem aparātiem izdevumi pieaugs kopā par teju diviem miljoniem eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nav noslēpums, ka 2016. gada valsts budžets netapa viegli. Finanšu ministrija jau iepriekš norādīja, ka garas stundas aizvadītas sarežģītās sarunās par izdevumu sadaļu. Atskaitot četras prioritārās nozares, kas ir iekšējā un ārējā drošība, veselība un izglītība (īpaši pirmās divas, kurām valsts pamatbudžeta izdevumi nākamajā gadā tiek plānoti ievērojami lielāki nekā 2015. gadā), ministrijām tika uzdots savilkt jostu.

Iepriekšējos gados piešķirtā finansējuma pārskatīšanas rezultātā ministriju plānotie bāzes budžeta izdevumi sarukuši par 3% jeb 12,4 miljoniem eiro. DB jau rakstīja (05.10.2015.), kuras jomas skars brīvprātīgi obligātais ietaupījums, tomēr, turpinot analizēt valsts budžeta plānoto izdevumu pozīcijas, interesants šķiet fakts, ka no liesākas dzīves necietīs ministriju izdevumi nozaru vadībai un politikas plānošanai. Centrālo aparātu uzturēšanai teju nevienai ministrijai nākamgad nav plānots izdevumu samazinājums. Vairākas DB aptaujātās ministrijas uzsver, ka piešķirtais finansējums vienalga nav pietiekams.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Aptuveni pēc divām nedēļām būvnieks ķersies klāt ilgi gaidītajai Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta realizācijai, norāda AS RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Šobrīd ir noslēgts būvniecības iepirkums, kura rezultātā tiesības īstenot projektu ieguva RERE Būve 1. Aprīļa sākumā, kad projekts tika prezentēts plašākai sabiedrībai, Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) vadītājs Ronalds Neimanis norādīja, ka esošais finansējums nav pietiekams. Proti, vairāk nekā trīs gadu laikā, kopš tika apstiprināta JRT rekonstrukcija, izmaksas ir mainījušās no 19 milj. eiro uz 29 milj. eiro. Tas noticis tāpēc, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets 19 milj. eiro netika balstīts konkrētā būvprojektā, kā arī netika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets neatbilda projekta sarežģītībai un nozīmīgumam, norādīja VNĪ.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Valsts budžeta iesniegšana Saeimā šogad notikusi it kā bez liekas nagu maukšanas nodokļu izmaiņu jomā, par ko valdību jau paslavējuši arī uzņēmēji.

Finanšu ministre valdības darbu novērtējusi ar «ļoti labi». Tomēr valdībai raitais solis padevies, tikai pateicoties nodokļu politikas bīdīšanas stratēģijai – asinis nolaistas un lielākās kaujas izcīnītas jau nodokļu reformas tapšanas gaitā. Tagad, «miera laikā», budžets Saeimā ieslīdēja nepieredzēti gludi, ja neskaita tradicionālo ķīvēšanos ap izglītības un veselības finansēšanu, tika meklēta nauda ceļiem, kā arī pievienojās matu skaldīšana par demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, piemēram, daudzbērnu ģimeņu pabalstiem (dīvainā kārtā tieši labklājības ministram cenšoties pazemināt atbalsta likmi). Nākamā gada budžetā veselībai atvēlētā nauda pirmo reizi pārsniegusi miljardu eiro, un ar nākamo gadu beidzot spējam atvēlēt 2% no IKP valsts aizsardzībai.

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš norādīja, ja uzņēmums, kas ir klasificēts un iekļaujams vispārējās vadības sektorā, kā piemēram, Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», strādā ar zaudējumiem, šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot valsts budžetu, tādējādi plānots veikt izmaiņas regulējumā, nosakot, ka šādi uzņēmumi nedrīkst strādāt ar zaudējumiem.

«Ja kāds uzņēmums, kas ir klasificēts un tiek ieskaitīts vispārējā valsts parādā, strādā ar zaudējumiem, mums šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot budžetu. Tātad par šiem līdzekļiem mēs nedrīkstam plānot nākotnes attīstību. (..) Nāksies pieņemt ļoti drastiskus likumus, kas paredz, ka uzņēmumi, kuri ir šajā sarakstā un tiek uzskatīti par valsts parāda daļu, nedrīkst strādāt ar zaudējumiem,» sacīja Reirs.

Visticamāk, 2023.gada sākumā būs spēkā tā dēvētais tehniskais valsts budžets, pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) viens no līderiem, topošās valdības deklarācijas finanšu darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens.

Tehnisko budžetu veidotu gan ar pērn pieņemto vidēja termiņa budžeta likumu tolaik izveidotais 2023.gada vidēja termiņa budžets, gan arī papildu izdevumi, kas tiktu piešķirti vienošanās īstenošanai par pedagogu atalgojuma pieaugumu, ukraiņu bēgļu atbalstam un, iespējams, kādām citām neatliekamām vajadzībām, kuras vēl tiks izvērtētas, skaidroja Ašeradens.

Paredzēts, ka tehniskais budžets tiks noteikts ar finanšu ministra rīkojumu, atzīmēja JV politiķis.

Ašeradens norādīja, ka nākamā valdība pēc apstiprināšanas izstrādās budžetu 2023.gada lielākajai daļai, ko Saeima varētu pieņemt februāra beigās vai marta sākumā.

Kā iepriekš līdzīgi informēja Finanšu ministrijā (FM), tiek strādāts pie risinājumiem, lai nodrošinātu to, kam jāstājas spēkā 2023.gada 1.janvārī, piemēram, grozījumos Darba likumā paredzētais minimālās algas kāpums līdz 620 eiro.

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Politiskā cikla īstermiņa drebelēšanās nepareizā frekvencē ir iesvārstījusi visu valsti; populistisku atslēgas vārdu bārstīšanas vietā pietiktu ar diviem terminiem – «liela peļņa» un «maza administrācija»

Nesenā DB konferencē par biznesa prognozēm nākamajam gadam bija sanākuši krietni ļaudis – apņēmības un optimisma... nu, ne tā, ka gluži pilni, bet pa pusei pilni un piesardzīgi pozitīvi par nākotni. Man savukārt tā glāze izskatās pustukša un ar negatīvu perspektīvu. Nedomāju, ka ir tik traki, lai sāktos paniska drūzma pie izejas, tomēr tintē mēs esam pamatīgā, un vienīgais ceļš laukā ir radikāla pieejas maiņa politikas veidošanā, sākot ar valsts budžetu.

Pirmām kārtām, tas nozīmē valsts budžeta sekularizāciju. Tieši tā – nepārskatījāties. Pašlaik budžets ir svētā govs, attiecībā pret kuru notiek viss un dzīvo visi. Tam ir jāmainās. Govs turpmāk lai ir govs, budžets – budžets un svētums – svētdienās vai citādi pēc brīvas izvēles. Bet lai nekādā gadījumā nav tā, ka – ziniet, jā, doma ir laba, bet nākamgad vēl ne, «jo budžets». Un to vēl tā pusbalsī un bijīgi pusnovērsušies, lai budžetiņš nesadzird un lai tam, čabulītim, pienu nenorauj.

Nodokļu politikas reforma tiek īstenota, neskatoties uz uzņēmēju un ekspertu ieteikumu krīzes laikā apturēt plānotās izmaiņas.

Ja arī nākamajā gadā turpināsies ierobežojumi, daudzas nozares valsts budžetā neienesīs cerētos miljonus. Gaidīšanas režīmā ir arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam, uz kuru daudzas dalībvalstis liek lielas cerības.

Lasi žurnāla #DienasBizness 8. decembra numurā:

Valsts prezidents Egils Levits otrdien izsludinājis Saeimā pieņemto 2023.gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā paziņojumā Valsts prezidents uzsver, ka 2023.gada valsts budžetā valdība ir noteikusi piecus prioritāros virzienus - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Turklāt tas ir vēsturiski finansiāli lielākais Latvijas budžets.

Prezidents pauž gandarījumu, ka valdība un Saeima 2023.gada budžetā ir spējuši vienoties par prioritātēm, kuras arī Levits izvirzīja kā būtiskas Latvijas attīstībai, piemēram, iekšējās un ārējās drošības finansējuma sabalansēšana un finansējuma palielināšana zinātniskajai darbībai, augstākajai izglītībai un pētniecībai.