Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Rēzeknes pilsētas domes deputāti apstiprināja pašvaldības budžetu 2014.gadam, kas paredz kopējo ieņēmumu apjomu 32,9 miljonu euro apmērā, bet izdevumus - 33,5 miljonu euro apmērā, informēja Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji.

Pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars valsts budžeta transfertiem (mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, transferti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai) - 46%, kas ir 14,8 milj. euro.

Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots - iedzīvotāju ienākuma nodoklis šogad tiek prognozēts 12,8 milj. euro, kas ir par 594 tūkst. euro mazāk nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma 2014. gadā Rēzeknē tiek prognozēti 814 883 euro apmērā (2% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem). Šobrīd aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognoze ir par 160 tūkst. euro mazāka nekā 2013. gada faktiskie ieņēmumi.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Valsts budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 2,218 miljardi latu, izdevumi – 2,509 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 291,4 miljoni latu finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi minētajā laika periodā.

Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūlijā bijuši 326,4 miljoni latu, izdevumi – 344,0 miljoni latu un deficīts bijis 17,6 miljoni latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 209,8 miljoni latu, izdevumi – 232,5 miljoni latu, deficīts – 22,8 miljoni latu. Savukārt speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi bijuši 116,6 miljoni latu, bet izdevumi – 111,4 miljoni latu, tādējādi izveidojies finansiālais pārpalikums 5,1 miljons latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada septiņos mēnešos bijuši 1,508 miljardi latu, izdevumi – 1,703 miljardi latu, deficīts – 194,59 miljoni latu. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi septiņos mēnešos bijuši 709,07 miljoni latu, izdevumi – 805,95 miljoni latu, deficīts – 96,87 miljoni latu.

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par 2016. gada valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta izpildi, ilgtermiņa stabilizācijas rezerves ienākumiem, finanšu darījumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem, kā arī no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansētajiem pasākumiem.

Ziņojuma mērķis ir konstatēt, kāda ir faktiskā valsts pamatbudžeta izpilde, informē FM.

Ņemot vērā, ka koriģētā valsts pamatbudžeta bilance ir 279,8 miljoni eiro un netiek konstatēts valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem, šogad finansējums Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidei nav pieejams. Tādējādi MK šogad nelemj par valsts pamatbudžeta pārpalikuma novirzīšanu valdības parāda dzēšanai vai ieskaitīšanu ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2016. gadā bija 5,161 miljards eiro, kas ir par 68,3 milj. eiro vairāk nekā 2015. gadā. 2016. gadā valsts pamatbudžetā iekasēti 3,845 miljardi eiro jeb 101,1% no likumā Par valsts budžetu 2016.gadam noteiktās gada nodokļu kopsummas. Savukārt nenodokļu ieņēmumi 2016. gadā bija 473,9 milj. eiro, kas attiecīgi bija 113,3% no plānotā valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu apjoma.

Pretēji deficītam pērn, šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts konsolidētajā budžetā izveidojies finansiālais pārpalikums 107,7 miljonu latu apmērā.

Pērn sešos mēnešos konsolidētajā budžetā bija 8,7 miljonu latu deficīts, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas, šā gada sešos mēnešos bija 2,4 miljardi latu, bet izdevumi 2, 292 miljardi latu. Tostarp valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1,72 miljardi latu, izdevumi 1,587 miljardi latu, veidojot 132,9 miljonu latu pārpalikumu, bet speciālā budžeta ieņēmumi bija 689,2 miljoni latu, izdevumi 714,3 miljoni latu, radot 25,2 miljonu latu deficītu.

Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 284,9 miljoni latu, savukārt izdevumi bija 291,7 miljoni latu. Tādējādi pamatbudžetā jūnijā izveidojies finansiālais deficīts 6,8 miljonu latu apmērā. Speciālajā budžetā jūnijā bijis 4,8 miljonu latu deficīts, 116,1 miljonu latu izdevumiem pārsniedzot 111,5 miljonu latu ieņēmumus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts konsolidētā budžeta deficīts bija 53,4 miljoni latu, kas ir par 243,5 miljoniem latu mazāk nekā 2011.gada atbilstošajā periodā.

Deficītu valsts konsolidētajā budžetā noteica valsts speciālā budžeta deficīts, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus par 64,1 miljonu latu. Turpretī, valsts pamatbudžetā bija izveidojies pārpalikums 10,7 miljonu latu apmērā, informē Finanšu ministrijā (FM).

Ieņēmumu pieaugums un mazāki izdevumi šā gada maijā, salīdzinot ar šā gada aprīli, sekmēja situācijas uzlabošanos valsts pamatbudžetā, kā rezultātā šā gada maijā un arī pirmajos piecos mēnešos kopumā valsts pamatbudžetā izveidojies pārpalikums. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada pirmajos piecos mēnešos veidoja 1,222 miljardus latu. Nodokļu ieņēmumi bija 853,2 miljoni latu, kas ir par 20,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, tostarp pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauga par 24,2%, akcīzes nodokļa ieņēmumi par 10% un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi – par 31%. Nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos bija 134,8 miljoni latu, kas ir par 55% vairāk nekā 2011. gada atbilstošajā periodā, liecina Valsts kases operatīvie dati.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Šā gada pirmajos četros mēnešos deficīts valsts konsolidētajā budžetā veidoja 102,2 miljonus latu, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2011. gada četros mēnešos, kad deficīts bija 278,3 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) šā gada četros mēnešos bija 1,372 miljardi latu, bet izdevumi – 1,475 miljardi latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats par valsts budžeta izpildi 2012. gada aprīlī.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 954,1 miljons latu, izdevumi - 985 miljoni latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 30,8 miljonu latu apmērā. Aprīlī pamatbudžeta ieņēmumi bija 264,3 miljoni latu, izdevumi – 241 miljons latu, bet finansiālais pārpalikums bija 23,2 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) četros mēnešos veidoja 423,3 miljonus latu, izdevumi – 494,7 miljonus latu, tādējādi deficīts bija 71,4 miljoni latu. Savukārt aprīlī speciālā budžeta ieņēmumi bija 112,1 miljons latu, izdevumi – 125,1 miljons latu, tādējādi deficīts bija 13 miljoni latu.

Deficīts valsts konsolidētajā budžetā šā gada pirmajā pusgadā bija 9,8 miljoni latu, kas ir par 265 miljoniem latu mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

To pamatā noteica ievērojami straujāks kopējo ieņēmumu pieaugums, skaidro Finanšu ministrijā (FM). Deficīts 9,8 miljonu latu apmērā radies, ņemot vērā 48,3 miljonu latu pārpalikumu valsts pamatbudžetā un 58,1 miljona latu deficītu speciālajā budžetā. «Pārpalikuma palielināšanos valsts pamatbudžetā, salīdzinot ar šā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, ietekmēja saņemto dividenžu pieaugums nenodokļu ieņēmumos šā gada jūnijā,» norāda FM. Tāpat Eiropas Komisija ir atjaunojusi Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Latvijai, kā rezultātā jūnija beigās tika saņemti maksājumi 39 miljonu latu apmērā.

Budžeta ieņēmumu stabilo pieaugumu FM skaidro ar labiem valsts tautsaimniecības izaugsmes rādītājiem jūnijā, kā arī pirmajā pusgadā kopumā. Tomēr šā gada otrajā pusgadā prognozētā ekonomikas attīstības palēnināšanās, kas ir saistīta ar ārējās vides pasliktināšanos šā gada pirmajā pusgadā, kā arī tās nenoteiktību, turpmāk radīs ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem, tādēļ turpmāka budžeta izpilde būtu jāvērtē piesardzīgi, atzīst ministrijā.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.