Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Miljonāram Rafailam Deiftam piederošais koncerns Dominante Capital sācis uzpirkt konkurentus krīzes skartajā loģistikas nozarē.

Dominante Capital darbs pie konkurentu pārņemšanas neesot apstājies, un kompānijai jau ritot pārrunas ar vēl vairākām citām loģistikas kompānijām, tomēr šo kompāniju vārdi un pārrunu rezultāti tikšot atklāti vien pēc procesa noslēgšanās. Arī kopumā eks­perti prognozē, ka mazās loģistikas kompānijas Latvijā ar laiku izzudīs. Vienlaikus tiek arī prognozēta lielu starptautisko loģistikas kompāniju ienākšana Latvijas tirgū, kā rezultātā Baltijas tirgū toni noteiks pāris loģistikas kompānijas. "Patīk vai ne, bet loģistika ir apjoma bizness, un mazās nišas kompānijas šajā nozarē ilgstoši nevar strādāt efektīvi. Šis pārpirkšanas process ir loģisks solis, ņemot vērā esošos apstākļus, kas dos arī kopīgu labumu loģistikas nozares konkurētspējai," uzsver Loģistikas un muitas brokeru asociācijas valdes loceklis Normunds Krūmiņš. Kādas mazas loģistikas kompānijas vadītājs, kurš nevēlējās publicēt savu vārdu, Db nenoliedz, ka pēdējo mēnešu laikā viņa vadītā kompānija saskaras ar nopietnām problēmām biznesā, un tai nekas cits neatlikšot kā "bankrotēt vai pārdoties".

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Latvija apņēmusies koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, kā arī 2016. gadā rīkot 16+1 formāta par transporta nozari atbildīgo ministru sanāksmi Rīgā.

Tas minēts Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā par Latvijas sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas jomā 16+1 valstu sadarbības formāta un Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, kuru valdība otrdien, 13. oktobrī, pieņēma zināšanai.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, t.sk. transportā.

Lai Latvija kļūtu par koordinējošo valsti transporta un loģistikas jomā 16+1 sadarbības formātā, būs nepieciešama arī Ķīnas un pārējo sadarbības formātā valstu piekrišana.

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi vienā no lielākajiem un modernākajiem loģistikas centriem Latvijā — A6 Loģistikas parks Rīgā, Maskavas ielā.

Jaunā loģistikas parka būvniecības darbi tika uzsākti 2020. gada jūlijā un to paredzēts nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Kopējais finansiālais ieguldījums A6 loģistikas parka izveidē pārsniegs 20 miljonus eiro.

Būvniecības ietvaros ir izveidots vienots loģistikas un noliktavu parks, izbūvējot vairāk kā 30 000 m2 jaunas noliktavas platības. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas kopējā noliktavām paredzēto ēku platība teritorijā pārsniegs 50 000 m2. Nomniekiem piedāvāto telpu platības ir pieejamas sākot no 680 m2.A6 ir pirmais loģistikas parks Latvijā, kas projektēts un būvēts saskaņā ar BREEAM ēku ilgtspējas standartiem, kas ir apliecinājums augstiem starptautiskiem energoefektivitātes kvalitātes risinājumiem.

Vai spējat iedomāties pasauli bez loģistikas, kur it nekas netiek pārvadāts starp pilsētām, valstīm vai pat kontinentiem? Mūsdienās, dažādu nozaru uzņēmumus visā pasaulē vieno kopīga sastāvdaļa - efektīva loģistika. Loģistika nav vien stāsts par izejvielu vai materiālu piegādāšanu ražotājam. Varētu pat apgalvot, ka mūsdienu globālajā ekonomikā loģistika ir pati svarīgākā, jo uzņēmumiem ir jāspēj efektīvi nogādāt preces uz jebkuru valsti pasaulē, un tieši loģistikas piegādes ķēdes ir tās, kas veido ekonomikas asinsriti, savienojot gan uzņēmumus, gan patērētājus vienā veselumā.

Loģistikas pakalpojumi - daļa no veiksmīgas uzņēmējdarbības

Arvien vairāk uzņēmumu atzīst, ka loģistikas pakalpojumi ir neatņemams elements, kas ietekmē to konkurētspēju tirgū. Piegādes ātrums, efektivitāte un precizitāte kļuvuši par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē klientu izvēli. Pasaules mērogā uzņēmumi saskaras ar aizvien sarežģītākām piegādes ķēdēm un strauji mainīgām tirgus prasībām. Šajā kontekstā loģistikas pakalpojumi piedāvā inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu kravas pārvadājumu efektivitāti un samazinātu izmaksas.

Loģistikas nozīme ikdienā

Padomājot par to, kāda būtu cilvēku ikdiena bez loģistikas pakalpojumiem, skaidrs kļūst viens – nāktos iztikt bez ļoti daudz ierastajām precēm un pakalpojumiem. 2023. gadā nozīmīgākie Latvijas tirdzniecības partneri importā bija Lietuva, Vācija un Polija, bet eksportā - Lietuva, Igaunija un Vācija. Pērn vislielāko daļu no importētajām precēm sastādīja mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas. Ja šodien tiktu pārtraukti pārvadājumi, tad rītdien būtu jāiztiek bez viedierīcēm, automašīnām un pat bez pirmās nepieciešamības precēm. Tieši loģistikas pakalpojumu sniedzēji ir tie, kuri veido saikni starp ražotāju, izplatītāju un patērētāju. Tas ir mūsu ekonomikas pamats.

Koordinatora lomu uzņemsies LDz Cargo loģistika; nozarei vēl daudz jautājumu.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis. Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis.

Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Šis gan ir tikai pirmais konkrētais risinājums, ko LDz Cargo loģistika (LDzCL) izstrādāšot, jo Satiksmes ministrija (SM) būšot aktīvs pasūtītājs. Diskusijā iesaistītie atzina, ka vienota piedāvājuma izveide ir paveicama, jo visas iesaistītās puses tajā ir ieinteresētas, taču bažas pagaidām raisa LDzCL spēja un prasme šo uzdevumu veikt.

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

16.novembrī Studentu dienu 2007 ietvaros Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) notiks diskusija starp Latvijas augstskolu studējošo pašpārvalžu vadītājiem un rektoriem.

Diskusijas sākums – plkst. 12:00 Lielā ielā 2, 182.telpā. Diskusiju vadīs bijušais Latvijas Studentu apvienības prezidents Mārtiņš Gineitis.

Pirms diskusijas tiks prezentēti arī atkārtota pētījuma rezultāti par administrāciju un studējošo pašpārvalžu sadarbību. Pētījumā tika aptaujāti gan augstskolu rektori, gan studējošo pašpārvalžu vadītāji. Pirmais šāda veida pētījums tika veikts 2004. gadā. Šoreiz jau būs iespēja analizēt, kā šajos trijos gados situācija ir mainījusies.

„Vērtējot aptaujas rezultātus, jāsecina, ka plaisa starp administrāciju un studējošo pārstāvniecībām augstskolā palielinās. Kaut gan abas puses izprot, ka lieta, par ko jācīnās, ir viena, tomēr gan viena, gan otra puse uz savstarpējo sadarbību skatās diezgan šauri. Piemēram, simtprocentīgi visi aptaujātie augstskolu rektori uzskata, ka augstskolas vadības atbalsts studējošo pašpārvaldei ir pietiekams, savukārt 35% pašpārvalžu vadītāju atzīst, ka atbalsts nav pietiekams,” pamato M.Gineitis.

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Trešo pušu loģistikas uzņēmumu grupa VIA 3L noslēgusi līgumu ar loģistikas nekustamā īpašuma attīstītāju Sirin Development par 24 000 m2 noliktavu un biroju telpu nomu Rumbulas loģistikas parkā Latvijā.

Šis uzskatāms par līdz šim lielāko nomas darījumu šogad Baltijas reģionā, norāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers, kuras Industriālo un Loģistikas platību aģentūras komanda ir palīdzējusi noslēgt šo nomas darījumu.

"Stratēģiskie ieguldījumi tehnoloģijās, aprīkojumā un darbinieku attīstībā ir radījuši stabilu pamatu izaugsmei. Līdz ar to kopā ar saviem darbiniekiem un ilggadējiem klientiem esam ieņēmuši līderpozīcijas konkurentu vidū, nepārtraukti pilnveidojot procesus, lai apmierinātu uzņēmējdarbības vides vajadzības. VIA 3L Latvia turpinās sniegt moderno noliktavu pakalpojumus Latvijā, un līdz ar jauno noliktavu uzņēmums var kļūt par centrālo Baltijas noliktavu, kas sniedz pilnu loģistikas pakalpojumu klāstu, tostarp muitas statusa noliktavas procedūras un starptautisko kravu ekspedīciju. Mūsu mērķis ir kļūt par centrālo noliktavu Baltijā ar galveno biroju Rīgā, un tagad mums ir iespējas šo mērķi īstenot," saka Raimonds Krampāns, VIA 3L Latvia izpilddirektors.

Šodien Eiropas Komisija pieņēma virkni iniciatīvu, lai preču pārvadājumus Eiropas Savienībā padarītu efektīvākus un ilgtspējīgākus. Šajā jaunajā pasākumu kopumā iekļauti priekšlikumi par loģistiku, dzelzceļu tīklu, kurš paredzēts galvenokārt kravu pārvadājumiem, un Eiropas ostām un vēl divi dokumenti: par Eiropas Jūras transporta telpu, kurā piemēro vienkāršotas formalitātes, un par jūras transporta maģistrālēm, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Tas, ka šos dažādos pasākumus pieņem visus reizē, spilgti apliecina loģistikas ciešo saistību ar dažādajiem transporta veidiem. Jauno iniciatīvu kopējais mērķis ir veicināt inovatīvu tehnoloģiju un prakses ieviešanu infrastruktūras jomā, attīstīt dažādu transporta veidu piedāvātās iespējas, uzlabot kravu pārvaldību, atvieglot preču pārvadājumu plūsmu veidošanu, vienkāršot administratīvās procedūras un akcentēt kvalitātes aspektus visā loģistikas ķēdes garumā.

„Eiropai vajadzīgas pārvadājumu alternatīvas, kas ir veiktspējīgas un integrētas un vienlaikus gan saudzē vidi, gan atbilst lietotāju prasībām. Turklāt, ieviešot šodien pieņemtos pasākumus, pārvadājumi pa dzelzceļu, jūru un iekšējiem ūdensceļiem kļūs pievilcīgāki un konkurētspējīgāki no komodalitātes viedokļa,” paziņoja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, transporta komisārs Žaks Baro. „Šo transporta veidu integrēšana veiktspējīgās loģistikas ķēdēs ir būtiska, lai transporta ekonomisko efektivitāti varētu savienot ar nozares ilgtermiņa attīstību.”

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Loģistikas process ikvienā organizācijā ir tik spēcīgs, cik spēcīgs ir tā vājākais posms. Prognozes liecina, ka nākamajos desmit gados loģistika tiks būtiski automatizēta, taču nozarē aizvien būs pieprasīti arī kvalificēti un pieredzējuši speciālisti.

Jo vairāk tirgos darbojas uzņēmums un plašākas ir tā piegādes ķēdes, jo grūtāk automatizēt procesus, un svarīgāks kļūst cilvēka faktors. Īpaši meklējot atbildi uz jautājumu – kā sasniegt mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām?

Automatizācija nav mūsdienu fenomens

Manuprāt, bažas par to, ka mākslīgais intelekts aizstās kvalificētus speciālistus ir pārspīlētas. Vismaz loģistikas nozarē. Analizējot piegādes un loģistikas uzņēmumu attīstību, varam redzēt, ka zināma veida procesu automatizācija bija jau pagājušā gadsimta 60. gados. “Carlsberg Group” savu pirmo digitalizācijas piloprojektu loģistikā veica vienā valstī un rezultāti bija ļoti daudzsološi – kopumā tika automatizētas gandrīz 5500 darba stundas. Ņemot vērā darba tirgus tendences, ir skaidrs, ka turpmākajā attīstībā tiks investēts arvien vairāk. Tā ir iespēja taupīt laiku uz vienkāršākiem darbiem, piemēram, datu ievadi, atkārtotām darbībām u.tml. Tāpēc prognozēju, ka investīcijas automatizācijā desmitkāršosies, jau šobrīd mūsu uzņēmuma noliktavā Zviedrijā gandrīz nav darbinieku, visu paveic roboti. Tajā pašā laikā nozarē ir un būs nepieciešami darbinieki, kuri “jūt drēbi” un spēj nodrošināt procesu nepārtrauktību. Pandēmijas un kara radītie izaicinājumi Savā pieredzē loģistikas jomā esmu novērojis, ka produktu dažādība padara uzņēmuma darbu izaicinošāku, likumsakarīgi to izjūt arī loģistika. Skaidrs, ka mūsdienu apstākļos nozarēm, kas ražo ātras aprites patēriņa preces, ir jādomā par sava piedāvājuma diversificēšanu – plašāks produktu segments nodrošina iespēju aptvert plašāku auditoriju. Tajā pašā laikā tas sarežģī loģistikas procesus un ir daudz izaicinošāk tos automatizēt un standartizēt. Tas arī apstiprina iepriekš minēto tēzi –daudz procesi tiks automatizēti, taču būs nepieciešams darbinieks, kas to izveidos, uzraudzīs un attīstīs.

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē trešdien apspriesti vairāki Latvijas ostām svarīgi jautājumi, tostarp Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē perspektīvas, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

SM Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja padomes locekļus par aktualitātēm ES TEN-T tīklā un finansiālā atbalsta iespējām no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). Lielāko daļu CEF finansējuma plānots novirzīt prioritārajiem pamattīkla projektiem, kas saistīti ar deviņiem TEN-T pamattīkla koridoriem, un projektiem, kam piemīt augsta ES pievienotā vērtība TEN-T pamattīkla nodrošināšanā. Kā būtiskākās CEF instrumenta uz tranzīta un loģistikas nozares uzņēmēju atbalstu vērstās prioritātes tiek definēti jūras maģistrāles, multimodālās loģistikas platformas un kravu pārvadājumu pakalpojumi. A.Maldups īpaši akcentēja kravu pārvadājumu pakalpojumu prioritātes nozīmi tranzīta un loģistikas nozares uzņēmējiem. Šī prioritāte ir Marco Polo programmas turpinājums, kura atbalstīja uzņēmējus, lai novirzītu kravu pārvadājumus no autoceļiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem. Savukārt, CEF kravu pārvadājumu pakalpojumu prioritāte, ievērojami paplašina Marco Polo programmas pamatmērķi un ar to tiek atbalstīti ilgtspējīgi kravu pārvadājumu pakalpojumi plašākā nozīmē, ar tādām aktivitātēm kā multimodālo pakalpojumu uzlabošana, piegādes ķēdes vadības optimizācija, labākā efektivitāte caur sadarbību, izvairīšanās no satiksmes, tehniskie uzlabojumi transportlīdzekļu parkam un efektīvās transportlīdzekļu darbības. Tādējādi uzņēmējiem paveras jaunas iespējas savu pakalpojumu attīstībā. A.Maldups atgādināja padomes locekļiem, ka projektu iesniegšanas termiņš SM ir šī gada 12.februāris, savukārt Eiropas Komisijā pieteikumi jāiesniedz līdz 26.februārim. Kopumā CEF ir pieejami 14,95 miljardi eiro.

Š.g. 28. augustā Rītausmas ielā 11c, SIA "ELVI grupa" atklās jauno loģistikas centru, kas ir plašs un mūsdienīgs, turklāt aprīkots ar centralizētu vadības sistēmu, ļaujot ievērojami palielināt preču apriti, informē SIA "ELVI grupa" valdes priekšsēdētājs Jānis Čerņavskis.

Jaunais loģistikas centrs 4 000 kvadrātmetru platībā nodrošina iespēju uzglabāt ļoti plašu preču klāstu, atsevišķus produktus arī temperatūrā no +2 līdz +6 grādiem, norāda J. Čerņavskis. Noliktavā atrodas 120 līdz 150 palešu vietas, kur uzglabāt veikaliem nokomplektētos pasūtījumus. Caur loģistikas centru tiks piegādātas vairāk kā 3 000 preču vienības.

"ELVI grupa" valdes priekšsēdētājs uzsver: "Līdz ar loģistikas centra atvēršanu iespējams uz veikaliem daudz ātrāk nogādāt preces un pārtikas produktus. ELVI prognozes liecina, ka jaunajā centrā preču aprite un loģistikas sortimenta īpatsvars palielināsies līdz 30%. Visi procesi ir centralizēti, kas ievērojami uzlabo veikalu tīkla ELVI kopējo darbību, un ieguvējs būs ikkatrs tīkla partneris".

Loģistika ir sarežģīta joma, kas sevī apvieno dažādas kompetences un kuras veiksmīga organizācija un vadība mūsdienās nebūtu iespējama bez jaunākajām tehnoloģijām. Pēdējo desmit gadu laikā nozarē ir noticis īsts lēciens procesu vadībā, un šīs jomas līderi tagad ir neatņemami saistīti ar inovatīviem risinājumiem un viedajām tehnoloģijām. Procesu automatizācija, digitalizācija, WMS, TMS sistēmas, mākoņdatošana u.c. tiek izmantotas, lai veiksmīgi pārvaldītu visus kravu pārvadāšanas un noliktavas procesus. Starptautiskā loģistikas uzņēmuma “Baltic Logistic Solutions” (BLS) direktors Rolandas Plieda šīs pārmaiņas identificē kā vienas no nozīmīgākajām uzņēmuma vēsturē.

“Baltic Logistic Solutions” ir viens no lielākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijā ar vairāk nekā 89 000 m2 noliktavu platību un augstākajiem kvalitātes standartiem starptautiskā līmenī. R Plieda “BLS” sāka strādāt 2009. gadā, un kopš tā laika ir virzījies pa karjeras kāpnēm, pildot dažādus darbus, kas viņam devuši arvien lielāku atbildību. Tas ļāva viņam pašam dot ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē un īstenošanā dažādos attīstības posmos.

Tātad par to, ko nozīmē būt uzņēmuma vadītājam, kādi ir izaicinājumi šādā darbā un kā ar tiem tikt galā, lasiet sarunā ar “Baltic Logistic Solutions” vadītāju Rolandas Plieda.

Kur uzsākāt savu profesionālo karjeru?