Jaunākais izdevums

Miljonāram Rafailam Deiftam piederošais koncerns Dominante Capital sācis uzpirkt konkurentus krīzes skartajā loģistikas nozarē.

Dominante Capital darbs pie konkurentu pārņemšanas neesot apstājies, un kompānijai jau ritot pārrunas ar vēl vairākām citām loģistikas kompānijām, tomēr šo kompāniju vārdi un pārrunu rezultāti tikšot atklāti vien pēc procesa noslēgšanās. Arī kopumā eks­perti prognozē, ka mazās loģistikas kompānijas Latvijā ar laiku izzudīs. Vienlaikus tiek arī prognozēta lielu starptautisko loģistikas kompāniju ienākšana Latvijas tirgū, kā rezultātā Baltijas tirgū toni noteiks pāris loģistikas kompānijas. "Patīk vai ne, bet loģistika ir apjoma bizness, un mazās nišas kompānijas šajā nozarē ilgstoši nevar strādāt efektīvi. Šis pārpirkšanas process ir loģisks solis, ņemot vērā esošos apstākļus, kas dos arī kopīgu labumu loģistikas nozares konkurētspējai," uzsver Loģistikas un muitas brokeru asociācijas valdes loceklis Normunds Krūmiņš. Kādas mazas loģistikas kompānijas vadītājs, kurš nevēlējās publicēt savu vārdu, Db nenoliedz, ka pēdējo mēnešu laikā viņa vadītā kompānija saskaras ar nopietnām problēmām biznesā, un tai nekas cits neatlikšot kā "bankrotēt vai pārdoties".

Rūpīgi izvērtē

"Pirms iegādāties kādu kompāniju, mēs rūpīgi izvērtējam, ko iegādājamies un kāpēc. Nav jēgas iegādāties kādu konkurentu, ja viņam līgums ar klientu palicis vien uz vienu mēnesi un nav lielu cerību, ka tas tiks pagarināts," uzsver R. Deifts, sakot, ka šajā gadījumā mērķis neesot iegādāties kompāniju kā tādu, bet gan tās biznesu - klientus. Kompānijas iegāde neesot obligāta, jo tikpat labi esot iespējams arī iegādāties izplatīšanas līgumu no attiecīgas kompānijas. Galvenie kritēriji, pēc kā kompānijas tiekot iegādātas, ir cena, zīmols, ko attiecīgā kompānija izplata, un tās izaugsmes iespējas tirgū, kā arī distribūcijas līguma termiņš, kāds ir iekārotās kompānijas rīcībā ar klientu.

Loģistikas nozares eksperti uzsver, ka loģistikas nozarē šobrīd vērojamas krīzes pazīmes un daudzas mazās loģistikas kompānijas nav spējīgas konkurēt ar lielajām kompānijām, jo arvien skaidrāk izpaužas efektīva darba nozīmīgums. Tādējādi arī nākotnē turpināšoties mazāko loģistikas kompāniju pārpirkšanas tendence un konsolidācija, kā tas ir vērojams citviet pasaulē. R. Deifts norāda, ka krīzes apstākļi nozarē ir veiksmīgākais laiks, kad palielināt tirgus daļu ar konkurentu iegādes un konsolidācijas palīdzību. "Tas ir vispārzināms fakts, kam ir neskaitāmi tūkstoši piemēru visā pasaulē," viņš piebilst.

Viņa vadītās loģistikas kompānijas savās tirgus nišās ir lielākās Latvijā. Dominante LS pārstāvji uzsver, ka viņu tirgus līderu pozīcijas esot neapstrīdamas, jo Latvijā neesot otras specializētas loģistikas kompānijas ar tādiem transporta un noliktavu telpu resursiem.

Konkurētspēja iegūs

Eksperti uzsver, ka Latvijas loģistikas pakalpojumu izmaksas ir krietni augstākas nekā Eiropā, kā rezultātā cieš mūsu konkurētspēja - pēc aptuvenām aplēsēm Latvijā loģistikas pakalpojumi ir pat par 30 līdz 40% dārgāki.

Latvijas loģistikas pakalpojumi nesamērīgi augsto izmaksu dēļ neesot spējīgi konkurēt ar Eiropas loģistikas kompāniju sniegtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā krietni sadārdzinās arī Latvijas preču eksports, lēš eksperti. Latvijas loģistikas kompānijas vēl kādu laiku atpakaļ dzīvoja labi, pateicoties tam, ka gan darbaspēka, gan citu resursu izmaksas bija nesalīdzināmi zemākas nekā citviet Eiropā. Pašlaik ekonomiskās stagnācijas laikā klienti sākuši vairāk pievērst uzmanību loģistikas izmaksām.

"Mazās kompānijas Latvijas tirgū tik ilgi varēja pastāvēt, jo līdz 2004. gadam pirms iestāšanās Eiropas Savienībā mēs bijām visapkārt norobežoti ar muitas zonām. Tad loģistika kā tāda nebija, bija tikai viens jautājums - kurš ātrāk varēs dabūt kravu cauri muitai Tie, kam bija gali un to varēja panākt, varēja attiecīgi arī strādāt," uzsver N. Krūmiņš, piebilstot, ka papildus tam augoša biznesa apstākļos cilvēki nesekoja tik ļoti līdzi loģistikas un transporta izmaksām un papildu faktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Renovētas dzīvokļu mājas Ruģelu nami Daugavpils mikrorajonā Ruģeļos, Gaismas ielā 9, būvdarbu pabeigšana un nodošana ekspluatācijā plānota 5.septembrī.

Kopējās investīcijas nekustamā īpašuma iegādē un dzīvokļu mājas renovācijā sasniedz gandrīz 6 milj. eiro, Db pastāstīja projekta pasūtītāja SIA Ruģeļu nami valdes priekšsēdētājs Ļevs Deifts. Būvdarbus veis SIA Atmodas 86.

Deviņu stāvu ēkas renovācijas darbi tika uzsākti pērnā gada oktobrī. Kopā mājā ir 105 dzīvokļi, kas ir lielākais skaits jaunajos projektos Daugavpilī un visā Latgalē. Tie būs 2 - 4 istabu dzīvokļi platībā no 51 – 88 m2. Pašreizējā to cena ir 820 Ls/m2 ar balto apdari, taču Ļ.Deifts atzīst, ka īpašas intereses no pircēju puses neesot. «Daugavpils ir savdabīga pilsēta, jo tās iedzīvotāji negrib rezervēt dzīvokļus. Viņi izvēlas pieņemt lēmumu, kad var tikt nodoršināts pirkuma līgums,» norāda Ļ.Deifts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik tikko tapis zināms, ka Latvijā, iespējams, varētu ienākt Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl. Proti, šobrīd ir noslēgusies publiskā apspriešana par koku ciršanu Rīgā, Dzelzavas ielā 75b, kur plānots būvēt lielveikalu, liecina informācija Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā. Kā zemes īpašnieks un koku ciršanas ierosinātājs minēta SIA Investīciju aģentūra.

Tomēr izskanējusi informācija, ka šo projektu virza Lidl veikalu tīkla attīstītāji. Proti, Zemesgrāmatā atrodama informācija, ka starp nekustamā īpašuma pārdevēju SIA Investīciju aģentūra un pircēju SIA MMS Property Solutions ir noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līguma notariālais akts par nekustamā īpašuma pārdošanu. SIA MMS Property Solutions īpašnieks ir Vācijas uzņēmums CE-Beteiligungs GmbH, kas ir Lidl ķēdes attīstītājs gan Igaunijā, gan arī Lietuvā, norādīts publiski izplatītā paziņojumā.

Uzņēmums SIA MMS Property Solutions ir reģistrēts pagājušā gada oktobrī un tā valdes locekļi ir Igaunijas pilsonis Tarvo Kubja un divi Latvijas pilsoņi – Dainis Rikters un Mārtiņš Sprūdžs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgū noturēsies stiprākie, bet cenas kļūs adekvātas vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju maksātspējai.

Speciālisti norāda, ka 2009. gadā būs aktuāli tie paši procesi un tendences, kas jau bija vērojami 2008. gadā. Projektu attīstīšanas tirgū valdīs stagnācija, tirgus likviditāte būs tuvu nullei. Tiek paredzēta arī nemaksāšana un bankroti gan attiecībā uz attīstītājiem, gan mājsaimniecībām.

Likviditāte zema

Tendence ir viena - cenas, pieprasījums iet uz leju, bet piedāvājums palielinās, teica Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons. «Vērojams vispārējs straujš kritums, likviditāte ir pazudusi. Liekas, ka daudzus projektus vēl ilgus gadus neizdosies pārdot. Arvien projekti tiks realizēti, iespējams, arī nākamajā gadā, bet projektu skaits būs neliels,» viņš teica. Pēc R. Idelsona domām, ekonomikā beidzas noteikts posms. «Nauda gan no ārpuses, gan iekšējiem resursiem ieplūda nekustamā īpašuma tirgū. Visi centās nopelnīt. Uzskatīja, ka tirgū nav riska, un pelnīt varēs ļoti ilgi un daudz. Ilūziju laiks ir cauri. Skaidrs, ka nekustamā īpašuma nozare ir tāda pati uzņēmējdarbības sfēra, kādas ir pārējās industrijas, tajā jādarbojas pēc tādām pašām metodēm kā citās. Un tajā ir jādarbojas profesionāļiem. Peļņas norma būs 15 - 25 %. Iepriekš bija krietni vairāk, kas arī veicināja pārkaršanu. Tagad jārunā par zaudējumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķekavas pagasta padomes un ministrijas konflikts rada zaudējumus uzņēmējiem

,14.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas pagasta padomes un atbildīgās ministrijas konflikts grauj uzņēmēju reputāciju un rada finansiālus zaudējumus. To laikrakstam Dienas bizness sacījis industriālā un loģistikas parka Dominante Park būvniecības investoru pārstāvis Rafails Deifts.

Kopš skandāla sākuma vairāki projekta 3. un 4. kārtas potenciālie klienti izteikuši šaubas par sadarbību, tādējādi negūtajai peļņai sasniedzot 8 milj. Ls, paskaidrojis Dominante Park mārketinga projektu vadītājs Boriss Epšteins. Ceturtdien Ķekavas pagasta padomes deputāti nobalsoja pret būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā pieņemto lēmumu atcelšanu, ko par prettiesiskiem atzinusi attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM).

"Tā būtu liela kļūda un tiktu nodarīti neizmērojami zaudējumi uzņēmējiem, viņu darbiniekiem un visiem Ķekavas iedzīvotājiem, ja tiktu pieņemts tik sasteigts un absurds lēmums, kādu vēlējās panākt RAPLM," norādījis B.Epšteins. R.Deifts skaidro, ka gadījumā, ja uz neilgu laiku tiktu pārtraukta parka būvniecība, zaudējumi investoriem būtu mērāmi ne mazāki par 40 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deifts Zalānam akcentē reputācijas apdraudējumu un iespējamos finansiālos zaudējumus

,22.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns šodien, 22.aprīlī, ticies ar industriālā parka Dominante Park pārstāvjiem, kuri vēstulē ministram pauduši bažas par iespējamu uzņēmējdarbības attīstības apdraudējumu saistībā ar Ķekavas pagasta pašvaldības pieņemtajiem prettiesiskajiem lēmumiem teritorijas plānošanas un būvniecības jomā.

Apturot Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbību, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) veica pārbaudi, konstatējot, ka Ķekavas pagasta pašvaldība ir pieņēmusi virkni prettiesisku lēmumu, kas neatbilst Ķekavas pagasta teritorijas plānojumam, kā arī citu būvniecību un teritorijas plānošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ministrs E.Zalāns ir pieprasījis pagasta padomei lemt par prettiesisko lēmumu atcelšanu.

Dominante Park investoru pārstāvis Rafails Deifts akcentēja, ka pašreizējā neskaidrā situācija kavē uzņēmuma attīstības plānus un apdraud līdz šim ieguldītās investīcijas.

Uzņēmēji aicina nekavējoties sākt darbu pie Ķekavas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes, novēršot pašvaldības iepriekš pieļautās kļūdas. Neskaidrības teritorijas plānošanas un būvniecības jomā uzņēmējiem neļauj mērķtiecīgi plānot savas tālākās aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dod ķīlu par 6 miljoniem un domā par projekta iesaldēšanu

Daiga Ozola, Db,16.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma projekta attīstītājs Daugavpilī SIA Ruģeļu nami devusi divas ķīlas Aizkraukles bankā ar kopēju summu 5.9 milj. Ls.

Db jau rakstīja, ka SIA Rugeļu nami Daugavpilī attīsta pēc investīciju apmēra un dzīvokļu skaita lielāko projektu pilsētā ar tādu pašu nosaukumu Ruģeļu nami. Kā Db norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ļevs Deifts, kopējās projekta investīcijas sasniedz gandrīz 6 milj. Ls, bet ķīlas dotas, lai papildinātu uzņēmuma finansu līdzekļus. Vienas ķīlas devējs ir uzņēmuma īpašnieks SIA Uzvaras nams, bet parādnieks – SIA Ruģeļu nami.

„Domājam par projekta iesaldēšanu, jo lētāk vairs nav jēgas pārdot,” norādīja uzņēmējs. Pašreiz cena projektā nokritusies līdz 590 Ls/m2 bez iekšējās apdares un 690 Ls/m2 ar pilnu apdari. Vēl pērnā gada oktobra beigās cenas projektā attiecīgi bija 720 Ls/m2 un 820 Ls/m2. Konkrētu pārdoto dzīvokļu skaitu Ļevs Deifts izvairījās nosaukt, taču aptuvenais skaitlis esot 10 no visiem 105 renovētās mājas dzīvokļiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK noteikusi trīs prioritātes darbībai līdz 2014. gadam

Gunta Kursiša,30.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbības stratēģiju 2012. - 2014. gadam, priekšplānā ir izvirzītas trīs būtiskākās prioritātes - finanšu sektora regulējuma pilnveidošana, uzraudzības ietvara stiprināšana un finanšu izglītības un izpratnes līmeņa paaugstināšana, norādīts FKTK paziņojumā.

Finanšu sektora regulējuma pilnveidošana paredz FKTK darbību Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas institūcijās un ES normatīvu ieviešanu banku un apdrošināšanas sektorā. Gadījumos, kad ES direktīvās paredz izvēles iespējas, FKTK vērtēs sektoram atbilstošākā risinājuma piemērošanu. Paredzēts, ka komisija piedalīsies arī ES vienota krīžu vadības ietvara izveides procesā un veicinās brīvu un godīgu konkurenci un finanšu tirgus diversificēšanu, kā arī piedalīsies eiro ieviešanas procesā, lai nodrošinātu Latvijas finanšu tirgus gatavību pārejai uz jaunu valūtu, skaidrots FKTK paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1. Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu

Mazos parādus atlaidīs  

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000...

2. Pēdējās nedēļas laikā ir saņemta informācija par mēģinājumiem pamudināt personas apstiprināt piekļuvi viņu bankas lietotnēm, izmantojot "Smart-ID"

Smart-ID lietotājus aicina būt uzmanīgiem 

Pēdējās nedēļas laikā ir saņemta informācija par mēģinājumiem pamudināt personas apstiprināt...

3. Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Paplašina eklēru impēriju 

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar...

4. "Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords - 6,3 miljoni  

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

5. SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina pauž satraukumu par to, ka līdz ar robežu slēgšanu Covid-19 dēļ, uzņēmumam šovasar varētu trūkt darba rokas. Radot nopietnus zaudējumus, jau atkal bojā varētu iet raža

Ar vietējiem strādniekiem nepietiks 

SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina pauž satraukumu par to, ka...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mana pieredze: Attīsta mežģīņu impēriju

Kristīne Stepiņa,23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Imperial Lace radītāji Olga un Normunds Bērziņi sākuši ražot mežģīņu audumu, kuru savām kolekcijām ir izvēlējušies arī ārvalstu tērpu dizaineri.

Bērziņu ģimenes impēriju veido veikals Tērbatas ielā un tērpu šūšanas ateljē Imperial Couture House, kura lielākais veikums ir Zviedrijas princesei Madlēnai darinātā 18 kilogramu smagā kleita no 15 tūkstošiem zīda auduma ziedu, kurā viņa apmeklējusi Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Ģimene lepojas ar to, ka ir iekāpusi nākamajā attīstības līmenī, mežģīņu auduma tirgošanu papildinot ar šī greznā materiāla ražošanu pēc pašu radīta dizaina.

Arī lācis slido

O. Bērziņa ir absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti un desmit gadus pēc augstskolas beigšanas ir vadījusi dažādus IT projektus, līdz noticis «klikšķis» – viņa ir sākusi domāt par kleitām un pāris dienu laikā nolēmusi mesties iekšā tērpu salonu biznesā. 2004. gadā Rīgā, Brīvības ielā atvērts Latvijas mērogiem paliels kāzu salons Four Seasons, kura darbībai 2008. gadā punktu pielikusi ekonomiskā krīze valstī. Pēc ilgāka pārtraukuma – 2013. gadā – izdevies īstenot sapni par specializētu mežģīņu veikalu un Avotu ielā atvērta mežģīņu valstība Chantelle Dentelle (no franču val. – smalkas mežģīnes). Vēlāk zīmols pārtapis par Imperial Lace, šajā rūpalā jau ir iesaistījušies arī pārējie ģimenes locekļi – vīrs Normunds un meita Kortnija. «Mežģīņu pirmsākumi meklējami impēriju laikos. Pateicoties to laiku cilvēku kaprīzēm, tika veidoti unikāli izstrādājumi. Turklāt impērija var būt arī ģimene,» spriež Olga Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eiropas stereotipu kartes kļūst par interneta sensāciju

Ritvars Bīders,20.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonā dzīvojošs Bulgārijas dizainers un ilustrators Janko Cvetkovs (Yanko Tsvetkov) izveidojis septiņas Eiropas karšu sērijas, kurās valstis un reģioni marķēti saskaņā ar stereotipiem, kas izveidojušies citu tautu iedzīvotāju vidū.

Piemēram, kartē ar nosaukumu «Eiropa – kā to redz ASV» Krievijas iedzīvotāji definēti kā «Komīši» (komunisti), Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija nodēvēta par «Buferzonu», Vācija par «netīrās pornogrāfijas» zonu, kamēr Lielbritānija vienkārši nodēvēta par «Mammu» («Mummy»).

Citā kartē Krievija nodēvēta par «Paranoisko naftas impēriju», Ukraina par «Gāzes zagļiem», Eiropas Savienības valstis par «Subsidēto lauksaimnieku savienību» un Šveice par «Banku», savukārt Norvēģija nosaukta par «Egoistisko zvejnieku zemi».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieris Ruperts Mēdroks padevies investoru spiedienam un atzinis, ka viņa mediju impērija News Corp varētu tikt sadalīta divās daļās – atsevišķi nodalot izklaides un izdevējdarbības aktīvus.

News Corp akciju īpašnieku aicinājumi sadalīt konglomerātu saasinājās kopš R. Mērdoka impēriju Lielbritānijā satricināja telefonu uzlaušanas skandāls. Kompānija bija spiesta slēgt laikrakstu News of the World un atteicās no telekanāla BSkyB pārņemšanas. News Corp sadalīšana norāda uz to, ka kompānija vēlas distancēties no laikrakstu darbības, vēsta Reuters.

Lai gan par paredzamo darījumu plašāka informācija pašlaik nav pieejama, analītiķi tomēr paredz, ka izklaides kompānijas, kuras darbība tiek prognozēta kā veiksmīgāka, kodolu veidos ASV telekanālu tīkls Fox TV un filmu studija Twentieth Century Fox. Aizvadītajā finanšu gadā minēto kompāniju ieņēmumi bijuši 23,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM Revīzijas iestāde iesaistās četrās starptautiskās zināšanu apmaiņas misijās

Žanete Hāka,08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8. līdz 12. februārim Finanšu ministrijā (FM) viesosies Nīderlandes Revīzijas iestādes (RI) vadošie eksperti, lai dalītos audita izlases veidošanas pieredzē. Izmantojot Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto divpusējās sadarbības stiprināšanas programmu TAIEX Peer 2 Peer, RI darbinieki veicinās izpratni par jauno EK auditu prasību piemērošanu Eiropas Savienības (ES) fondu 2014-2020 plānošanas periodā, informē FM.

Pieredzes apmaiņas laikā notiks divpusējs labās prakses pārņemšanas seminārs, kurā piedalīsies Nīderlandes eksperti un Latvijas ES fondu RI pārstāvji no FM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas. Pēc semināra RI paredz pilnveidot iekšējo metodiku, kā izmantot varbūtības teoriju, lai samazinātu pārbaudāmo projektu skaitu auditos, tajā pašā laikā nodrošinot ticamu kļūdas aprēķinu.

EK izstrādātais instruments TAIEX Peer 2 Peer ir labs veids, kā dalībvalstu ES finansējuma administrēšanā iesaistītās iestādes horizontāli var dalīties pieredzē. Šādi, veidojot ciešāku sadarbību ar citām ES dalībvalstīm, ir iespējams ne tikai pilnveidot zināšanas un uzlabot ikdienas darbā pielietotās tehnikas, bet arī iegūt plašāku redzējumu par citur notiekošajiem procesiem, priekšrocības dalībai TAIEX programmā min FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukraiņi austrumos raugās Krievijas virzienā; rietumnieki sliecas uz ES

Gunta Kursiša,27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidentam atceļot līguma parakstīšanu ar Eiropas Sabvienību, protesti galvaspilsētā Kijevā naktī no otrdienas uz trešdienu turpinājušies. Tikmēr medijs BBC viesojās pilsētās Ukrainas rietumos un austrumos, novērojot atšķirības iedzīvotāju attieksmē pret valsts saišu stiprināšanu ar Eiropas Savienību (ES).

«Ierodoties Doņetskā, rodas sajūta, ka esmu ieradies Krievijas pilsētā,» tā savas sajūtas apraksta Stīvs Rozenbergs, BBC žurnālists. Viņš norāda, ka Doņetskā, kas atrodas Ukrainas austrumos, netālu no Krievijas robežas, veikalu izkārtnes ir krievu valodā, tāpat pilsētas laukumā atrodama Vladimira Ļeņina statuja.

Ukrainas austrumi ir valsts industriālā daļa, un tai ir ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju. Vietējā ledusskapju ražotnē Doņetskā vien neliela daļa saražoto preču tiek pārdota Eiropā. Tādējādi šī ražotne, līdzīgi kā citas reģionā, ir lielā mērā atkarīga no Krievijas tirgus, raksta BBC.

Tas izskaidro arī aptaujāto cilvēku vēso attieksmi pret paredzēto saišu stiprināšanu ar Eiropu. Minētajā ražotnē valda satraukums, vai vienošanās ar Briseli neradīs tirdzniecības barjeras ar austrumu kaimiņu. Ražotnē aprēķinājuši, ka pēc līguma ar ES parakstīšanu, tajā saražotie ledusskapji Krievijā kļūtu par 35% dārgāki, un paredzams, ka laika gaitā tie tiktu «izspiesti» no tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdības deklarācijas melnraksts: Jāveicina tautas ataudze un jāpabeidz izmeklēšana Zolitūdes traģēdijas lietā

LETA,15.01.2014

Notiek pirmā topošās valdības deklarācijas veidošanas darba grupas sanāksme par ekonomikas un finanšu jautājumiem.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp jaunveidojamā Ministru kabineta 2014.gada prioritātēm varētu būt Latvijas tautas ataudzes veicināšana un izmeklēšanas pabeigšana Zolitūdes traģēdijas lietā.

Tā liecina topošās valdības deklarācijas melnraksts.

Pašlaik gan vēl notiek politiķu sarunas par deklarācijas veidošanu, līdz ar to deklarācijas teksta gala versija var atšķirties no melnraksta. Tekstā ir palikuši arī vairāki diskutējami jautājumi, par kuriem koalīcijas partneriem ir jāpanāk vienošanās.

Deklarācijas melnrakstā norādīts, ka tiks turpināta iepriekšējās valdības iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējās sadarbības principiem.

Tāpat iecerēts realizēt tādu rīcībpolitiku, kas veicinās stratēģisko mērķu - iekšzemes kopprodukta pieauguma uz vienu iedzīvotāju, ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un iedzīvotāju skaita dabiskā pieauguma - sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildība par ekonomisko situāciju valstī un tās radīto politiskās uzticības krīzi un sociālajām problēmām, ar kurām šobrīd jācīnās Ivara Godmaņa valdībai, galvenokārt jādala politiskajai varai un banku sektoram.

Šāds secinājums izriet no Db.lv rīkotajā aptaujā saņemtajiem lasītāju viedokļiem. Vairāk nekā 64 % Db aptaujas dalībnieku vainojuši vai nu pie varas esošos vai iepriekš valsti vadījušos politiskos spēkus.

Tiesa, esošajam valdības vadītājam I. Godmanim (LPP/LC) «ar vaimanāšanas taktiku, nevis risinājumiem, ko darīt», pēc aptaujas dalībnieku domām, nav jāuzņemas visa atbildība par situāciju valstī, lai gan arī viņam tikusi skarba kritika, tai skaitā pelta viņa «tuvredzīgā politika pirmās valdības laikā, kas sagrāva rūpniecību un lauksaimniecību».

Vaino Tautas partiju

Ievērojami lielāku kritiku izpelnījusies Tautas partija, kura «iedibināja praksi zagšanu uzskatīt par labu valsts pārvaldības praksi», tās dibinātājs un ierindas biedrs Andris Šķēle «par mērķtiecīgu Latvijas valsts izsaimniekošanu, savu interešu bīdīšanu, veiksmīga politiskā spēka izveidi, kas turpinājis īstenot Andra Šķēles un nu jau arī pašu intereses». Nopēlums nav gājis secen arī bijušajam premjeram Aigaram Kalvītim, kurš «vadīja Ministru kabinetu pietiekami ilgi, lai veidotu uzkrājumus un investīcijas, ko viņš, protams, nedarīja. Aigara Kalvīša laikos bija tie treknākie gadi mūsu ekonomikā, tādēļ arī vairāk kā jebkad bija iespējams uzkrāt rezerves tādiem laikiem, kā pašreiz. Ja valdība rādītu piemēru un tad aicinātu tā rīkoties arī iedzīvotājus, tad ļoti iespējams, tagad būtu krietni vieglāk». Viņam tiek pārmesta nespēja «savilkt jostas valsts pārvaldē, tās kā to tagad dara I. Godmanis».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pētījums: Tieslietu sistēmas neefektivitāte kavē būvniecības nozares konkurētspēju

Žanete Hāka,26.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu sistēmas neefektivitāte, nesamērīgs administratīvais slogs un augsti darba spēka nodokļi ir trīs galvenie faktori, kas kavē būvniecības nozares konkurētspēju, secināts Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar biedrību BASE (Business Against Shadow Economy).

«Mēs redzam, ka tieslietu sistēmas neefektīvitāte negatīvi ietekmē Latvijas būvniecības nozares uzņēmumu konkurētspēju. Tā vietā, lai investētu inovatīvās un mūsdienīgās tehnoloģijās, uzņēmumi ir spiesti apjomīgus resursus tērēt juridisku jautājumu skatīšanai. Kā daļēju risinājumu tam redzam būvkomersantu klasifikatora un tipveida līgumu ieviešanu, kas mazinātu strīdu iespējamību, nosakot skaidrus un vienādus kritērijus publiskajos iepirkumos. Tāpat jāstrādā pie nozares ārpus tiesas strīdus izskatīšanas institūcijas. Vienlaikus būtu jādomā arī par efektīvāku un ātrāku strīdu izskatīšanu tiesās,» uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nacionālajā attīstības plānā izvirzītie mērķi vairākās jomās nav sasnieguši cerēto rezultātu

LETA,08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan valsts virzība pretim Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir stabila, vairākās jomās rezultāti atpaliek no cerētā, secināts ziņojumā, kuru šodien uzklausīja Ministru kabinets.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas sagatavojis ziņojumu, ir konstatējis vairākas jomas, kuru rādītāji sniedz neapmierinošus rezultātus un virzība pretim valsts attīstības mērķiem būtiski atpaliek no vēlamā. Šāda situācija konstatēta pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanas jomā, kur ārkārtīgi būtiski ir palielināt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas 2013.gadā bija 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat valsts stratēģiskai attīstībai nākotnē ļoti nozīmīgi ir meklēt risinājumus nabadzības riska mazināšanai ģimenēs, kur bērnus audzina viens pieaugušais, uzsver ziņojuma autori.

Lai spētu saglabāt un nodrošināt dzīves kvalitātes uzlabošanos, nākotnē primāri nozīmīgi ir tādi pasākumi kā efektīvas un ilgtspējīgas nodokļu politikas īstenošana, pasākumu komplekss uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšana, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecībā, zinātnē un inovācijā, augstākās izglītības kvalitātes stiprināšana, vietējā darba tirgus nodrošināšana ar profesionāliem speciālistiem, kā arī ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšana gan strādājošajiem, gan ģimenēm ar bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunajā EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu periodā Latvijai būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere,20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sēdē otrdien, 20. decembrī paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par oficiālo divpusējo sarunu uzsākšanu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā periodā no 2014. līdz 2021. gadam.

Šajā laikā Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu (donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5 % rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c.), savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima konceptuāli atbalsta 2016.gada valsts budžeta projektu

Dienas Bizness,03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima otrdien, 3.novembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā pieņēma 2016.gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, kā arī 24 budžetu pavadošos likumprojektus. Valsts budžeta likumprojektus Saeima atzina par steidzamiem, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamā gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 7,65 miljardu apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir turpat par 183 miljoniem lielāki, savukārt ieņēmumi paredzēti par 115 miljoniem eiro vairāk, sasniedzot 7,37 miljardus eiro. Budžeta deficīts plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana, iepriekš par budžeta projekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pūce: ES vienotā tirgus mērķis ir ekonomikas izaugsme

LETA,11.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus mērķis ir ekonomikas izaugsme, jaunu darba vietu radīšana un kopējā tirgus konkurētspējas paaugstināšana.

Šādu viedokli pēc dalības ceturtdien notikušajā ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē par vienotā ES tirgus stiprināšanu, rūpniecības konkurētspējas veicināšanu un vienotas patentu sistēmas jautājumiem pauda Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Kā informēja EM, sanāksmē notika diskusija par ES Vienotā tirgus aktu, kas izstrādāts ar mērķi definēt un īstenot pasākumus, kas sniegtu ieguldījumu ES vienotā tirgus stiprināšanā un dziļākā integrācijā. Sanāksmē tika pausts viedoklis, ka dažādu pārrobežu aktivitāšu attīstīšana nodrošinātu nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Efektīvi funkcionējošs ES vienotais tirgus Latvijas uzņēmējiem sniegtu plašākas eksporta iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas panākt progresu Eiropas vienotās gaisa un dzelzceļa telpas izveidē, kā arī pasažieru tiesību stiprināšanā

Žanete Hāka,08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā tiks turpināts aktīvs darbs, lai panāktu progresu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidē, pasažieru tiesību stiprināšanā, Eiropas dzelzceļa vienotās telpas izveidē, kā arī TEN-T transporta tīkla attīstības jautājumos, lai dotu pienesumu kopējā ES ekonomikas konkurētspējas attīstībā.

Par to ceturtdien satiksmes ministrs Anrijs Matīss informēja Transporta komisāri Violetu Bulcu.

Viena no Latvijas kā prezidējošās valsts ES Padomē 2015. gada pirmajā pusē prioritātēm transporta jomā būs arī Dzelzceļa Ceturtās paketes sekmīga virzība, lai efektīvi tuvotos Eiropas Dzelzceļa vienotas telpas izveidei. Tiks turpinātas diskusijas par iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības priekšlikumiem, kas ir daļa no Dzelzceļa Ceturtās pakotnes Politiskā pīlāra. Turpmākais politiskā pīlāra progress ir cieši saistīts ar tehniskā pīlāra virzību un Latvijas Prezidentūra strādās pie sarunu pabeigšanas ar Eiropas Parlamentu par tehnisko pīlāru, balstoties uz iepriekšējo prezidentūru sasniegto ievērojamo progresu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Topošās valdības deklarācijas projektā starp prioritātēm ierindotas reformas izglītībā, zinātnē un veselības aprūpē

LETA,21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās valdības prioritātes varētu būt tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, kā arī ģimenes dzīves kvalitātes celšana un sociālais nodrošinājums, liecina aģentūras LETA rīcība esošais topošās valdības deklarācijas projekts, kuru partneriem piedāvās premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (ZZS).

Pašlaik koalīcijas partneri vēl nav vienojušies par valdības deklarāciju un šis ir pirmais deklarācijas uzmetums, ko piedāvā Kučinskis. Rīt, 22.janvārī, kopā ar partneriem paredzēts turpināt darbu pie šī dokumenta izstrādes.

Kučinska piedāvātais deklarācijas projekts paredz, ka valdība orientēsies uz ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un produktivitātes straujāku izaugsmi, kas balstīta mērķtiecīgās, ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētās reformās, vairojot cilvēku un Latvijas vērtīgo resursu atdevi tautsaimniecībā, tādējādi panākot sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Tāpat dokumenta projekta ievadā pausts, ka valdības darbu īstenošanā nozīmīga loma būšot dialogam ar sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Latvijas ekonomikas izaugsme būs diezgan strauja, bet ir jānovērš ienākumu nevienlīdzība

LETA,22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) savā jaunākajā ziņojumā par dalībvalstu ekonomikas attīstību secinājusi, ka Latvijas ekonomikā izaugsme turpmāk būs salīdzinoši strauja, bet ienākumu nevienlīdzība ir būtiska problēma, kas jānovērš.

Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts ziņojumā, norādot, ka nodarbinātība un investīcijas ir vājas.

Komentējot investīciju vājumu, EK norāda, ka tās mūsu valstī ietekmē gan Eiropas Savienības finansējuma saņemšana, gan citi ārējie faktori, kā arī vietējā ekonomikas politika, jo turpinās nenoteiktība par iespējamo nodokļu reformu, investīcijas ir vāji aizsargātas maksātnespējas gadījumā un ir liels ēnu ekonomikas apmērs.

EK norāda, ka Latvijas patēriņa izdevumus veicina dinamiskā algu izaugsme, kas būtiski ir palielinājis iekšzemes kopprodukta pieaugumu,

Kā arī, EK novērtē, ka Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts ir neliels, neskatoties uz to, ka daudzu nozīmīgu tirdzniecības partneru ekonomiskā situācija ir vāja. EK gan prognozē, ka šogad un nākamgad tirdzniecības bilance nedaudz pasliktināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ĀM: Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas

LETA,14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ilgtermiņā ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas, valdībā iesniegtajā ziņojumā norāda Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM). ĀM vada Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētā partija Vienotība pašlaik vienīgā no koalīcijas partijām pauž skaidru atbalstu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

ĀM uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt Eiropas Savienības (ES) institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, piemēram, austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.

Ziņojumā teikts, ka Latvija var saskarties ar ES institūciju lēmumu novilcināšanu. Piemēram, Eiropas Komisijai ir jāapstiprina Latvijas nacionālās programmas 56 miljonu eiro apmērā, ieskaitot Latvijas līdzfinansējumu, ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fonda līdzekļus Latvija iegulda robežu pārvaldības un uzraudzības uzlabošanā. Savukārt ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējumu plānots uzlabot Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas spējas, nodrošināt patvēruma procedūru atbilstību ES standartiem, uzlabot personu, kam piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, integrēšanu, kā arī atgriešanas programmu efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

25 vides labiekārtošanas projektiem Rīgā atvēl gandrīz miljonu eiro

Dienas Bizness,16.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Vides aizsardzības fonda līdzekļiem iecerēts finansēt 25 projektus, kuri paredz vides labiekārtošanas darbus, bīstamo atkritumu savākšanu, dzīvnieku uzraudzību un citus pilsētas uzturēšanai svarīgus pasākumus, informē Rīgas domē. Projektu īstenošanai tiks atvēlēti 924 667 eiro.

Viens no vērienīgākajiem projektiem, ko plānots īstenot no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem 2015. gadā ir celiņu un pagraba remonts, kā arī Mārupītes krastu stiprināšana Arkādijas parkā. Šī projekta realizācijai ir paredzēti 149 653 eiro.

Par summu 64 558 eiro tiks veikti Akadēmijas laukuma skvēra gājēju celiņu atjaunošanas un koku vainagu kopšanas darbi, Kobes dārzā stiprinās dīķa krastu, uzstādīs bērnu rotaļu laukumu un ierīkos apgaismojumu tam novirzot 30 110 eiro. 86 613 eiro tiks izlietoti celiņu remontam un kanālmalas krastu stiprināšanas darbiem Kronvalda parkā. Tā kā pašvaldība ir ieguvusi savā īpašumā vēl vienu zemes gabalu pie Māras dīķa, tas arī tiks labiekārtots, atvēlot šim mērķim 93 351 eiro. Savukārt 16 900 eiro novirzīs inženierkomunikāciju aku remontdarbiem Rīgas pilsētas parkos.

Komentāri

Pievienot komentāru