«Runas par «brīvi pieejamo miljardu» Visaginas AES projektam ir jāaizmirst. Tāda nav, un tas «radīsies» tikai tad, ja projekts būs komerciāli izdevīgs un šādu finansējumu projekta īstenotāji spēs piesaistīt,» Latvijas Vēstneša portālā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka Latvija nepakļausies spiedienam parakstīt kādus saistošus dokumentus, kamēr no Lietuvas puses nebūs saņemtas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par Visaginas AES.

«Miljards eiro, ko daudzos un dažādos veidos mīl piesaukt kā ieguldījumu Lietuvas ekonomikā, «ko taču varētu izmantot tepat Latvijā», patlaban nestāv valsts budžetā vai Latvenergo kasē un «negaida», kad liksim to lietā. Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām,» norāda ekonomikas ministrs.

Viņš pauž, ka nevar izslēgt iespēju, ka Latvenergo investīcijas Visaginas AES būvniecības laikā varētu samazināt Latvenergo peļņas dividendes valstij, bet, īstenojot komerciāli izdevīgu projektu, stacijas darbības laikā, kas būs 60 gadi, Latvenergo peļņa potenciāli var pieaugt un attiecīgi – arī izmaksātās dividendes.

Lielbritānijas kompānija Project Financing Solutions Limited, ar kuru a/s Latvenergo, iespējams, slēgs līgumu par Visaginas AES finanšu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, adresi reģistrējusi privātmāju rajonā, tomēr, kā Db.lv skaidroja Lielbritānijas konsultāciju grupas pārstāvji, faktiskā uzņēmuma adrese atrodama Vinčesteras Pilsētas Biznesa centrā (City Business Centre) norādot, ka tā ir daudzu uzņēmumu normāla prakse Lielbritānijā.

«Kompānijas juridiskā adrese tiešām reģistrēta Vaildvūdā, Feirvelas ielā, Šafordā Vinčesteras pilsētā (Wildwood, Fairfield Road, Shawford, Winchester, Hampshire SO21 2DA UK), jo šajā adresē reģistrēts arī kompāniju administrējošais uzņēmums Wildwood Investments Limited, tomēr kompānijas faktiskā adrese jeb birojs atrodas Pilsētas Biznesa centrā,» Db.lv norādīja Project Financing Solutions Limited pārstāvji.

«Tā kā uzņēmuma sekretārs atbild par visu tā administrāciju, Lielbritānijā ir diezgan normāli, ka kompānijas juridiskā adrese ir kompānijas sekretāra, grāmatveža vai jurista mājvietā, nevis kompānijas galvenajā uzņēmējdarbības vietā,» norāda konsultantu grupas pārstāvji. Jau vēstīts, ka uzņēmumam ir trīs darbinieki un tā gada apgrozījums ir aptuveni 722 tūkst. Ls.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Atomelektrostaciju (AES) Latvijā vajadzēja izbūvēt jau pirms 15 gadiem, un tagad domāt par AES projektiem Baltijā ir gandrīz vai par vēlu, intervijā laikrakstam Diena norādīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) vadītājs Andis Kārkliņš.

Jautāts, vai Latvijai vajadzētu piedalīties Visaginas AES projektā, ja Lietuva tomēr lemtu tā attīstīšanai par labu, LAEF vadītājs pauda, ka «teorētiski būtu ļoti labi kooperēties ar lietuviešiem, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas sadarbība ar Lietuvu dažādos projektos nemaz tik gludi nerit».

«Man grūti noticēt, ka Latvijas juristi šoreiz būtu tik spēcīgi, ka noslēgs tādu līgumu, kas paredzēs - ja ieguldīsim miljardu Visaginas AES, tad mums Latvijā nākamos trīsdesmit gadus būs lētāka elektrība. Patiešām neticu,» pauda A. Kārkliņš.

«Visticamāk, Latvijas finansiālais ieguldījums Visaginas AES projektā būtu dāvana kaimiņiem lietuviešiem,» rezumēja LAEF vadītājs.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts ir miris, paziņojis projekta autors un bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks.

Viņš atzina, ka iecere projektu padarīt par reģionālu plānu izrādījusies neiespējama.

«Tagad mēs varam runāt par Visaginas kodolstacijas projektu kā par vakardienu. Patiešām, pašlaik projekts ir miris,» Sekmoks sacīja intervijā Eiropas Humanitārās universitātes Mediju centram, kas tapa sadarbībā ar ziņu aģentūru BNS.

Visaginas AES skaidri parāda, ka šeit nedarbojas reģionālais modelis, teica Sekmoks, uzsverot, ka ir jāizlemj par elektrības ražošanu un jāpārskata enerģētikas stratēģija.

«Pirmais secinājums ir tas, ka reģionālais modelis nedarbojas ar tāda apmēra un sarežģītības projektiem, tas vienkārši nav piemērots. Otrs secinājums attiecas uz to, ko mēs darīsim ar enerģijas ražošanu. Mums tās trūkst. Elektrība ir kā maize, kā ūdens. Mēs bez tās nevaram. Trešā lieta ir tas, kur dodamies,» klāstīja bijušais ministrs.

Lai arī par projektu vēl ir neatbildēti jautājumi, Saeima ceturtdien noraidīja 10 Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par Latvijas līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecības finansēšanā.

Sākotnēji Visaginas projektā plānoja piedalīties visas Baltijas valstis un Polija, kas pašlaik savu dalību iesaldējusi. Pieprasījumā ZZS deputāti vēlējās noskaidrot, kas deva tiesības Latvijas premjerministram 2006. gadā noslēgt vienošanos par Latvijas līdzdalību Visaginas AES projekta finansēšanā, kāda ir lielākā summa, ko Latvija ir gatava ieguldīt citas valsts uzņēmumā Visaginas AES un no kādiem avotiem tā tiks iegūta, kā arī to, uz kādiem nosacījumiem Latvija saņems Visaginas AES ražoto elektroenerģiju un citus jautājumus.

Saeimas Pieprasījumu komisija iepriekš par Visaginas AES projektu sprieda divas nedēļas pēc kārtas. Lai arī deputātiem radās daudz jautājumu, turklāt to, ka visa informācija un atbildes par Visaginu pašlaik nav pieejamas atzīst arī Ekonomikas ministrija, opozīcijas deputātu pieprasījums tika noraidīts.

Patlaban par a/s Latvenergo iepirkumu konkursa par finanšu konsultāciju sniegšanu Visaginas AES projektā uzvarētāju noteikta kāda Lielbritānijas firma Project Financing Solutions Limited, kurai ir trīs darbinieki un kuras gada apgrozījums ir 722 tūkst. Ls.

Par konkursa rezultātiem sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedzis zvērinātu auditoru un konsultāciju uzņēmums Deloitte Latvia, kurš gan patlaban vēl nesniedz informāciju par sūdzības iemeslu.

Savukārt a/s Latvenergo no IUB ir saņēmusi informāciju par iesniegumu, «kurā SIA Deloitte Latvia pauž savu neizpratni par to,

ka starp trim pretendentiem ir izvēlēts lētākais piedāvājums (mēneša maksa 27,5 tūkst. eiro) , nevis par aptuveni 54% (60 tūkst. eiro) vai 60% (79 tūkst. eiro) augstākās citu pretendentu noteiktās cenas», norāda Latvenergo pārstāvji. A/s Latvenergo pauž, ka izvērtēšana tika veikta pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma.

Pēc Lietuvā notikušā referenduma, kurā kaimiņvalsts iedzīvotāji neatbalstīja Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecību, Latvenergo gaidīs Lietuvas valdības un parlamenta lēmumus, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš piekrita vērtējumam, ka referenduma iznākums Lietuvā palielina riskus, kas saistīti ar Visaginas AES celtniecību. Esošo situāciju varētu salīdzināt ar braukšanu vilcienā, kad projekta dalībnieki brauc vienā vilcienā ar noteiktu galamērķi un lokomotīves vagonā atrodas Lietuvas komanda, kura pēkšņi uzsākusi nopietnas diskusijas un pārdomas vai vispār braukt uz priekšu.

A. Žīgurs tomēr norādīja, ka patlaban vilciens vēl ir uz sliedēm un iet uz priekšu. «Cik es zinu, Lietuvā patlaban strādā vairāki desmiti Japānas kompānijas Hitachi speciālisti, kuri veic dažādus priekšdarbus. Latvijas un Igaunijas energokompānijās strādā projektu komandas, kuru uzdevums ir savākt maksimāli daudz informācijas,» skaidroja Ā. Žīgurs.

Lai AS Latvenergo piedalītos Visaginas atomelektrostacijas (Visaginas AES) projekta kompānijas dibināšanā, tiks dibināta Latvenergo 100% piederoša kapitālsabiedrība Visaginas AES investīciju pārvaldībai, paredz šodien valdībā atbalstītais rīkojums Par piekrišanas sniegšanu akciju sabiedrības Latvenergo izšķirošās ietekmes iegūšanai jaundibināmā kapitālsabiedrībā.

Meitaskompānijas pamatkapitāls sākotnēji plānots 100 000 latu apmērā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka valdības atļauja uzņēmuma izveidei bijusi nepieciešama, lai brīdī, kad valstis jau būs panākušas konkrētākas vienošanās, Latvijas puse būtu gatava turpmākajam darbam.

Patlaban tiek plānots, ka šī projekta koncesijas līgums tiks parakstīts šovasar. Latvijas puses iespējamie ieguldījumi tiek lēsti līdz vienam miljardam eiro (702 miljoniem latu). Šos līdzekļus varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītu aģentūrām, kā arī daļa būtu jānodrošina Latvenergo.

Valdība joprojām nespēj vai nav gatava sniegt informāciju par Latvijas līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā. Nav skaidrs, kādi būs Latvijas ieguvumi, kādi būs elektroenerģijas iepirkšanas nosacījumi un citi jautājumi, trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē teica deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS).

Visa informācija un atbildes par Visaginu pašlaik vēl nav pieejamas, atzina arī Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis. Vienlaikus esot svarīgi saprast, ka Latvija vēl nekādas saistības nav uzņēmusies – jebkura vienošanās būšot jāskata valdībā, pirms tam diskutējot arī parlamentā.

Komisija jau otro nedēļu pēc kārtas sprieda par ZZS frakcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā. Lai arī deputātiem bija daudz jautājumu par projekta finansēšanu, ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem un kodolatkritumu glabāšanu, ar balsu vairākumu pieprasījums tika noraidīts. Par to vēl lems Saeima.

«Atomelektrostacijas (AES) būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties.»

To Energoforumā saka viens no Latvijas kodolenerģijas lielākajiem ekspertiem Latvijā Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs. Viņš gan piebilst, ka daudz vairāk nekā par jaunceļamo Kaļiņingradas AES esot jābažījās par to, ka, piemēram, Sanktpēterburgā un citviet Krievijā darbojas tādi paši reaktori, kāds bija Černobiļā. Gan V. Zēbergs, gan a/s Latvenergo Izpētes un attīstības departamenta vecākais plānošanas inženieris Valdis Gavars uzskata, ka par Lietuvas jaunbūvējamās Visaginas AES drošību turpretim neesot ko šaubīties. «Drošības un atbildības līmenis ES,

Japānas korporācija «Hitachi», kas savulaik tika izraudzīta Lietuvā iecerētās Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta īstenošanai, slēgusi savu pirms gandrīz sešiem gadiem atvērto pārstāvniecību Lietuvā.

Lielbritānijā reģistrētā «Hitachi Europe Limited» informējusi Lietuvas Reģistru centru, ka 12.oktobrī nolēmusi izbeigt Lietuvas pārstāvniecības darbību. Tiesa, projekta īstenošanai izveidotās kompānijas «Hitachi Visaginas Project Investment» reģistrācija joprojām nav anulēta.

«Hitachi» pārstāvniecība Lietuvā tika izveidota 2012.gada februārī. Tobrīd uzņēmuma vadītājs Akira Šimizu izteicās, ka «Hitachi» ienākšana Lietuvā ļaus korporācijai izvērst darbību ne tikai šai valstī, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā. Viņš arī pauda viedokli, ka Lietuvā pastāv potenciāls, lai attīstītu ne tikai atomelektrostacijas projektu, bet arī citus enerģētikas un infrastruktūras projektus.

Lietuvas prezidentes galvenais padomnieks ekonomikas un enerģētikas jautājumos Nerijus Udrenas Visaginas AES projektu uzskata par nozīmīgāko mūsu divpusējās un visas Baltijas attiecībās uz daudziem gadiem.

Latvijas un Lietuvas saimnieciskās attiecības zeļ, kaut ir arī virkne konfliktu. Tomēr Latvijas bijušais vēstnieks Lietuvā Alberts Sarkanis DB ir teicis, ka bažījas par atsvešināšanās draudiem starp mūsu tautām. Vai no jūsu skatu punkta ir kas tāds vērojams?

Nebūt ne. Mums ir cieša sadarbība daudzās jomās. Arī Visaginas AES ar piecu miljardu eiro investīcijām būs reģionāla nozīme. Ja tāda nebūtu, nebūtu arī investīcijas, kas noteikti ļoti mainīs visu mūsu biznesa kultūru. Lai šādu investīciju apkalpotu, būs vajadzīga celtniecības un daudzu citu jomu pakalpojumu iesaiste. Šiem uzņēmumiem būs jāceļ savu biznesa kvalitātes līmeni, lai tie kvalificētos šādai līdzdalībai. Tas dos impulsu visām trijām Baltijas valstīm – celtniecībā, metāla un cementa ražošanā un citur. Tas ir liels izaicinājums, kas dos labumu mūsu ekonomikām ne tikai tieši, bet arī netieši – ceļot pakalpojumu un kvalitātes līmeni.

Vēja enerģijas attīstīšana Lietuvā var palīdzēt valstij uzlabot savu enerģētisko neatkarību un kompensēt iztrūkumu elektroenerģijas bilancē, kas radies slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju (AES).

Kā aprēķinājusi Lietuvas Vēja enerģijas asociācija, līdz 2015. gadam kaimiņvalstī vēja enerģijas kapacitāte varētu sasniegt 500 megavatus, kas savukārt nodrošinātu ceļu uz enerģētisko neatkarību bez kodolenerģijas, vēsta Bloomberg.

Oktobrī vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju nesaistošā referendumā noraidīja Visaginas AES celtniecību, kas tiktu izbūvēta slēgtās Ignalinas AES vietā. Novecojušās Ignalinas AES slēgšana bija viens no pamatnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Iepriekš Ignalinas AES saražoja aptuveni 85% no Lietuvas patērētās elektroenerģijas un kopš tās slēgšanas ievērojami pieauga kaimiņvalsts elektrības importa apmēri.

Iesaistīšanās Visaginas AES projektā gan Latvenergo, gan Eesti Energia var būt pārāk riskanta, šodien raksta Dienas bizness.

Par to informējusi kredītreitinga aģentūra Moody’s. Ja Latvenergo un Eesti Energia šajā projektā tomēr iesaistīsies, uzņēmumiem jārēķinās ar kredītreitinga samazinājumu, norāda Moody’s. Pašlaik gan Eesti Energia, gan Latvenergo kredītreitings ietilpst tā saucamā vidēja riska grupā un ir attiecīgi Baa1 un Baa3, taču tas vēl ir vērtējams kā stabils. «Šāds Moody’s paziņojums ir signāls, ka Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts tiek vērtēts kā gana riskants un Latvenergo šajā projektā bez valsts palīdzības tomēr var neizdoties veiksmīgi darboties,» vērtē enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. DB jau rakstīja, ka Latvenergo Visaginas AES varētu iesaistīties ar 1 miljardu eiro lielu finansējumu par to pretim saņemot 20% no jaunceļamās AES kopējās jaudas, kas lēsta uz 1350 MW.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs noraidījis medijos izskanējušo pieņēmumu, ka lietuvieši varētu celt Visaginas atomelektrostaciju (AES) vieni bez reģionālo partneru - Latvijas un Igaunijas - līdzdalības.

«Uzcelt jau var jebko, bet ko darīt tālāk? Nē, tādu iespēju mēs noteikti neapsveram un nerunājam par šā projekta īstenošanu sadarbībā vienīgi ar [stratēģisko investoru] Hitachi,» premjers sacījis, atbildot uz žurnālistu lūgumu komentēt minēto informāciju.

Kā trešdien rakstīja Verslo žinios, Lietuvas institūcijās sākts spriest, vai būtu iespējams šo projektu īstenot tikai kopā ar tehnoloģijas ražotāju - konsorciju Hitachi-GE, uzņēmuma akcijas vai nu sadalot proporcionāli, vai arī Lietuvai pārņemot 80% no tām.

«Šobrīd Eiropā nav ekonomiski pamatotu investīciju enerģijas ražošanā, pastāv tikai subsidēšana,» izdevumam sacījusi kāda Lietuvas amatpersona, kas nav vēlējusies nosaukt savu vārdu.

Pie Lietuvas vēstniecības aizvadīts biedrības Enerģija Tautai pikets pret Latvijas dalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecībā un viena miljarda eiro ieguldīšanu paaugstinātas bīstamības projektā, kas atradīsies 15 kilometru attālumā no robežas.

Pikets pie Lietuvas vēstniecības Rīgā, Rūpniecības ielā 24 notika no 13.00 līdz 14.00. Biedrība norāda, ka piketa mērķis, pirms gaidāmā referenduma Lietuvā, bijis atbalstīt Visaginas AES celtniecības pretiniekus kaimiņvalstī. Piketu atbalstīja arī Latvijas Zaļā Partija.

Iepriekš biedrība vērsās pie prezidenta Andra Bērziņa ar aicinājumu izsludināt referendumu par Latvijas dalību Visaginas AES projektā. Biedrība aicinājumā pauda uzskatu, ka iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums izteikt savu viedokli par to, vai Latvijai ir vērts piedalīties VAES celtniecībā, ieguldīt naudu svešā ekonomikā un no ekoloģijas viedokļa potenciāli bīstamā objektā.

«Vienīgais lielais nopietno jaudu projekts, uz kuru mēs liekam cerības, ka tas mums nesīs peļņu, ir Visaginas AES»

To DB sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Valdība devusi atļauju valsts kapitālsabiedrībai a/s Latvenergo dibināt meitasuzņēmumu, kura nākotnes uzdevums būs pārvaldīt Latvenergo investīcijas Visaginas atomelektrostacijā (AES). Jaunās kompānijas pamatkapitāls varētu būt 100 tūkst. Ls. Pēc pašreizējām aplēsēm, Latvenergo kaimiņvalsts AES varētu nākties ieguldīt aptuveni vienu miljardu eiro, par to par pašizmaksu pretim saņemot 20% no šajā stacijā saražotās jaudas. Daļu nepieciešamo līdzekļu varētu piesaistīt no Japānas un ASV kredītaģentūrām, daļa kredītu veidā būtu jāpiesaista pašam Latvenergo, skaidro Ekonomikas ministrija (EM). Tiesa, precīzs investīciju apjoms būs zināms brīdī, kad/ja sarunas starp trīs Baltijas valstīm, kuru energokompānijas ir paudušas interesi par iesaistīšanos Visaginas projektā, un Visaginas AES stratēģisko investoru Hitachi, beigsies veiksmīgi, sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņaprāt, šīs sarunas un interešu saskaņošana var aizņemt vēl pāris gadus, lai gan koncesijas līgumu, iespējams, varēs parakstīt jau šovasar.

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts tiek īstenots atbilstoši grafikam, un paredzēts, ka darbu tā sāks 2020.gadā, informē Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas).

Viņš atzina, ka par AES celtniecības izmaksām gan ir pāragri runāt, jo vēl notiek sarunas ar investoru, kā arī tiek gatavots koncesijas līgums. «Katrā ziņā stratēģiskie investori mums jau ir iesnieguši savus piedāvājumus. Viens ir no Hitachi, bet otrs – Westinghouse. Šie priekšlikumi ir salīdzināmi, tajā pašā laikā piedāvājumi paredz ražot elektroenerģiju par tirgus cenu. Patlaban mēs gatavojam projektu un runājam ar stratēģisko investoru, lai noskaidrotu, kādas būs šā projekta izmaksas mūsu lokālajā līmenī – tā, lai šis projekts būtu komerciāli izdevīgs. Pašlaik sarunas notiek gan ar stratēģisko investoru, gan arī ar mūsu reģionālajiem partneriem – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju - par AES īpašuma tiesību jautājumiem. Katrā ziņā šim projektam ir jābūt ekonomiski izdevīgam un jādod iespēja elektroenerģiju ražot lētāk, nekā izmantojot gāzi. Tāda ir mūsu pieeja, un mēs ceram, ka sarunas par akcionāru un koncesijas līgumu mēs pabeigsim jau šogad,» klāstīja ministrs.

Astravjecas atomelektrostacija (AES) dos labumu gan Baltkrievijai gan Latvijai, ceturtdien Minskā tiekoties ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

«Tā ir Baltkrievijas stacija. Mēs ejam uz globalizāciju, robežas arvien vairāk izzūd. Pienāks laiks, kad tā būs kopīga vērtība - Baltkrievijas un Latvijas,» Lukašenko teikto citē Baltkrievijas prezidenta preses dienests.

Lukašenko arī paudis pateicību, ka Latvija nekritizē Baltkrieviju par Astravjecas AES būvniecību, un izteicis pārliecību, ka šī AES dos labumu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm.

Baltkrievijas prezidents piebildis, ka savu AES būvē arī Polija, un pret to neviens neiebilst. «Mēs staciju vienalga uzcelsim. Mēs taču to būvējam saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Un es bieži saku - domāsim kopā, kā to izmantot,» teicis Lukašenko.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Informācija, kas parādās publiskajā vidē saistībā ar Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu kaimiņvalstī Lietuvā, mainās, kā mēdz teikt, ne pa dienām, bet pa stundām.

Raugoties globāli, kā vienota Baltijas valstu energostacija šis projekts nenoliedzami varētu būt visai interesants. Taču, vērtējot praktiski, ir skaidrs, ka vislielākais ieguvējs no Visaginas AES būtu tieši Lietuva.

Latvijā politiskā līmenī šobrīd atkal sāk atjaunoties interese par šo projektu, tomēr es ļoti ceru, ka līdz brīdim, kad mūsu valsts tajā iesaistīsies un sāks pārskaitīt reālu naudu, tiks veikti nopietni pētījumi attiecībā uz to, cik izmaksā dalība Visaginas AES projektā un kāds ir tās ekonomiskais pamatojums.

Citiem vārdiem sakot, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai Latvijai vispār būtu jāpiedalās šādas AES celtniecībā, vai arī varbūt jārīkojas līdzīgi, kā to izdarīja Polija, kas jau ir paziņojusi par izstāšanos no šā projekta. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka mūsu dalības Visaginas AES projektā ekonomiskais pamatojums var izrādīties visnotaļ apšaubāms. Emocionāli, protams, ir saprotama vēlme šādā projektā piedalīties, turklāt galvenokārt tāpēc, lai palīdzētu lietuviešiem, bet mūsdienās svarīgi tomēr ir arī ekonomiskie aprēķini - ar politisko apņemšanos šeit vairs nepietiek.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.