Informācija, kas parādās publiskajā vidē saistībā ar Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu kaimiņvalstī Lietuvā, mainās, kā mēdz teikt, ne pa dienām, bet pa stundām.
Raugoties globāli, kā vienota Baltijas valstu energostacija šis projekts nenoliedzami varētu būt visai interesants. Taču, vērtējot praktiski, ir skaidrs, ka vislielākais ieguvējs no Visaginas AES būtu tieši Lietuva.
Latvijā politiskā līmenī šobrīd atkal sāk atjaunoties interese par šo projektu, tomēr es ļoti ceru, ka līdz brīdim, kad mūsu valsts tajā iesaistīsies un sāks pārskaitīt reālu naudu, tiks veikti nopietni pētījumi attiecībā uz to, cik izmaksā dalība Visaginas AES projektā un kāds ir tās ekonomiskais pamatojums.
Citiem vārdiem sakot, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai Latvijai vispār būtu jāpiedalās šādas AES celtniecībā, vai arī varbūt jārīkojas līdzīgi, kā to izdarīja Polija, kas jau ir paziņojusi par izstāšanos no šā projekta. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka mūsu dalības Visaginas AES projektā ekonomiskais pamatojums var izrādīties visnotaļ apšaubāms. Emocionāli, protams, ir saprotama vēlme šādā projektā piedalīties, turklāt galvenokārt tāpēc, lai palīdzētu lietuviešiem, bet mūsdienās svarīgi tomēr ir arī ekonomiskie aprēķini - ar politisko apņemšanos šeit vairs nepietiek.
Ņemot vērā Latvijas centienus nodrošināt sevi ar nepieciešamo elektroenerģiju, veidojot dažādus starpsavienojumus ar citām valstīm un iesaistoties dažādos citos projektos, nevar, protams, izslēgt iespēju, ka kaut kad nākotnē mums šāds projekts varētu arī atmaksāties, tomēr vismaz pagaidām tā rentabilitāte ir visai apšaubāma.