Mediju magnātam Rupertam Mērdokam piederošajā kompānijā News International ietilpstošie laikraksti izmantojuši «pretīgas» metodes un tiem bijuši sakari ar «kriminālo pagrīdi», lai iegūtu privātu informāciju, paziņojis bijušais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns, vēsta BBC.

Intervijā britu medijam G. Brauns norāda, ka esot raudājis, kad uzzinājis, ka laikraksta The Sun rīcībā ir informācija par viņa dēla slimību, jo gribējis šo informāciju paturēt kā privātu.

Jau rakstīts, ka atklātībā parādījušās ziņas, ka R. Mērdokam piederošais laikraksts Sunday Times bija uzlauzis G. Brauna telefonu un ieguvis pieeju bijušā premjera bankas kontam, lai varētu sekot naudas plūsmai tajā.

«Es esmu šokēts. Es patiešām esmu šokēts, to uzzinot, tāpēc, ka šīs darbības veikuši labi zināmi noziedznieki, kurus nolīguši Sunday Times žurnālisti,» klāstīja G. Brauns. «Ja es, kuram bija visa iespējamā aizsardzība un drošība, kāda pienācās premjeram, esmu tik ļoti pakļauts šādiem uzbrukumiem, kas var notikt ar parastu cilvēku?»

Mediju magnāta Ruperta Mērdoka konglomerātā ietilpstošais laikraksts News of the World svētdien publicēs savu pēdējo numuru, paziņojis R. Mērdoka dēls Džeimss Mērdoks, vēsta MSNBC.

168 gadus vecais un viens no populārākajiem Lielbritānijas laikrakstiem tiks slēgts pēc tam, kad atklātībā parādījās ziņas, ka laikraksts savulaik bija nolīdzis izmeklētāju, lai tas uzlauztu kādas nogalinātas meitenes telefona balss pastu. Vēlāk kļuva zināms, ka uzlauzti arī Irākas un Afganistānas karos kritušo britu karavīru tuvinieku telefoni.

Pēdējais laikraksta numurs nesaturēs reklāmu, bet nauda, ko tas ir nopelnījis tiks ziedota labdarībai.

Jau rakstīts, ka telefonu uzlaušanas skandāls, kas satricinājis Rupertam Mērdokam piederošo mediju impēriju, ceturtdien ir kļuvis vēl plašāks, kad atklājās, ka mediju magnāta kontrolētais laikraksts News of the World ir uzlauzis kritušo britu kareivju tuvinieku telefonus.

«Haheru skandāls», kas satricinājis Rupertam Mērdokam piederošo mediju impēriju, ceturtdien ir kļuvis vēl plašāks, kad atklājās, ka mediju magnāta kontrolētais laikraksts News of the World ir uzlauzis kritušo britu kareivju tuvinieku telefonus, vēsta Reuters.

Lielbritānijas militāro veterānu apvienība ir pārtraukusi visus darījumus, kas tai bija ar laikrakstu, kā arī citiem R. Mērdoka kontrolētiem medijiem. Tas liecina par to, kā skandāls ietekmē laikraksta galvenos lasītājus, kas jau tā ir pārbiedēti par ziņām, ka laikraksta žurnālistiem ir bijusi pieeja ne tikai slavenību un politiķu, bet arī kritušo karavīru un teroraktu upuru tuvinieku privātai informācijai, norāda aģentūra.

Šie notikumi izraisījuši arī aicinājumus izmeklēt cik liela ietekme ir bijusi R. Mērdokam britu presē, pār politiķiem, tostarp arī premjeru Deividu Kameronu, un policiju. Skandāls var arī apdraudēt plānoto daudzmiljardu darījumu, ar kuru R. Mērdoka News Corp vēlējās pārņemt BSkyB.

Leģendārā pirms simts gadiem Atlantijas okeāna dzīlēs nogrimušā kuģa Titāniks pētnieki veikuši nozīmīgu atklājumu, identificējot, kuri no dzelmes izceltie priekšmeti piederējuši nelaimes brīdī uz komandtiltiņa dežūrējošam pirmajam virsniekam Viljamam Mērdokam (William Murdoch), vēsta AP.

Starp V. Mērdokam piederošajām lietām ir kurpju pucēšanas birste, bārdas nazis un pīpe. Tās ir pirmās lietas, kas identificētas, kā V. Mērdokam piederošas.

V. Mērdokam piederošās lietas tika atrastas jau 2000. gadā, bet tikai nesen tika atklāts, kas ir bijis to īpašnieks. Kā galvenais pavediens, kas palīdzēja atklāt priekšmetu piederību, bija iniciāļi W.M. Izsoles gala cena tiks izziņota 11. aprīlī.

Kopumā uz kuģa tikuši savākti 5,5 tūkstoši vēsturisku priekšmetu. Tie tiks pārdoti Ņujorkas izsoļu namā Guernsey’s 15. aprīlī, kad apritēs tieši simts gadi kopš traģiskās avārijas. Izsoles rīkotāji ir Premier Exhibitions, kam pieder tiesības uz izglābto priekšmetu pārdošanu.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Mediju magnāts ar dēliem varētu tikt izbalsots no paša radītās korporācijas valdes Laikraksts The New York Times vērtē, ka, lai gan Mērdoku ģimenei kopā pieder 40% korporācijas akciju, kritisks daudzums akcionāru rīt, piektdien, sapulcē Losandželosā varētu nosliekties par labu investīciju padomnieku firmas Institutional Shareholder Services analīzei un ieteikumam valdē atkārtoti neapstiprināt lielu daļu no pašreizējiem tās locekļiem, Mērdokus ieskaitot.

Vairākus britu pensiju fondus pārvaldošā Hermes Equity Ownership Services, kas ir viens no akcionāriem, jau apstiprinājusi, ka sekos šim ieteikumam.

62 miljardus dolāru vērtās kompānijas akciju vērtību akcionāru sapulces tuvošanās gan nav ietekmējusi. Gandrīz 10% kritums sekoja jūlijā, kad telefona nelegālas noklausīšanās skandāla dēļ Mērdokam nācās slēgt vienu no saviem lielākajiem laikrakstiem News of the World. Kopš 1843. gada iznākušā britu laikraksta bēdīgais gals notika, kad korporācijas Eiropas un Āzijas holdingus pārraudzīja Ruperta Mērdoka jaunākais dēls Džeimss.

Sevišķi pēdējos gados, pēc R. Mērdoka vecākā dēla Lahlana pievēršanās savam mediju biznesam Austrālijā, Džeimsam Mērdokam tika prognozēts pārmantot tēva radītās impērijas grožus. Tomēr acīmredzot ne visiem mediju milža vērtētājiem ir pa prātam Mērdoku vadošā loma, kas korporāciju lielā mērā pakļauj valdošās ģimenes kolīzijām. Tā šovasar Džeimss izteica nodomu Londonu padarīt par News Corporation otro pārvaldības vietu paralēli Ņujorkai. Šī iniciatīva pamatīgi sadusmojusi tēvu, kas acīmredzot pieskatīšanas dēļ pavēlējis dēlam pārcelties uz Ņujorku, atsaucoties uz saviem avotiem, raksta NY Times.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Arvien vairāk pašnodarbināto izvēlas izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu jeb SDI kontu, kas ļauj viņiem pilnībā koncentrēties uz sava biznesa attīstību un aizmirst par nodokļu aprēķiniem un deklarācijām, informē Industra Bank AS.

SDI konts Latvijā pieejams jau pusotru gadu, taču aizvien daļai mazo uzņēmēju ir uzskats, ka tas ir sarežģīti. Tāpēc banka sniedz īsu ieskatu par to, kas ir SDI konts un kā tas darbojas. Apkopoti arī spilgtākie mīti par SDI kontu.

SDI konts ir īpašs konts vienkāršotai nodokļa nomaksai, šobrīd pieejams tikai Industra Bank, kura šo risinājumu izstrādāja sadarbībā ar VID. To var izmantot saimnieciskās darbības veicēji – pašnodarbinātas personas un individuālie komersanti, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Tā darbības princips ir vienkāršs – banka saziņā ar VID no katras SDI kontā ienākošās summas ietur un pārskaita uz valsts kasi 25% nodokli, un kontā paliek tie līdzekļi, kas ir brīvi pieejami uzņēmējam. Līdz ar to atkrīt arī pienākums pildīt ik ceturkšņa deklarācijas. Vienīgais SDI konta turētāja uzdevums ir ieskaitīt visus savus ieņēmumus SDI kontā, viss pārējais notiek automātiski.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Miljardieris Ruperts Mēdroks padevies investoru spiedienam un atzinis, ka viņa mediju impērija News Corp varētu tikt sadalīta divās daļās – atsevišķi nodalot izklaides un izdevējdarbības aktīvus.

News Corp akciju īpašnieku aicinājumi sadalīt konglomerātu saasinājās kopš R. Mērdoka impēriju Lielbritānijā satricināja telefonu uzlaušanas skandāls. Kompānija bija spiesta slēgt laikrakstu News of the World un atteicās no telekanāla BSkyB pārņemšanas. News Corp sadalīšana norāda uz to, ka kompānija vēlas distancēties no laikrakstu darbības, vēsta Reuters.

Lai gan par paredzamo darījumu plašāka informācija pašlaik nav pieejama, analītiķi tomēr paredz, ka izklaides kompānijas, kuras darbība tiek prognozēta kā veiksmīgāka, kodolu veidos ASV telekanālu tīkls Fox TV un filmu studija Twentieth Century Fox. Aizvadītajā finanšu gadā minēto kompāniju ieņēmumi bijuši 23,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Hakeru grupējums LulzSec uzlauzis mediju magnātam Rupertam Mērdokam piederošā laikraksta The Sun interneta vietni, kur ievietojis paziņojumu par to, ka R. Mērdoks esot pārēdies pallādiju un miris savā dārzā, vēsta The Telegraph.

Lasītāji, kas vēlējušies apmeklēt laikraksta interneta vietni, tikuši novirzīti uz citu tīmekļa vietni, kas izskatījusies līdzīga laikraksta vietnei un kurā ievietots viltus raksts par to kā R. Mērdoks apēdis lielu daudzumu pallādija un tad, agrā rīta stundā, miris savā dārzā.

Hakeru grupējuma rīcībā esot arī The Sun e-pastu sarakste, kas vēlāk tikšot publiskota.

R. Mērdoka mediju impērija pēdējās nedēļās ir sākusi pamatīgi ļodzīties, kad atklājies, ka britu žurnālisti, kuri strādājuši News International korporācijā ietilpstošajos laikrakstos esot noklausījušies sabiedrībā plaši pazīstamu cilvēku, torstarp arī bijušā britu premjera Gordona Brauna, telefonu balss pastkastītes.

Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.

«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Rūpertam Mērdokam piederošā mediju grupa News International kārtējo reizi apsūdzēta nelegālā informācijas iegūšanā. Šoreiz apsūdzībās norādīts, ka News International nelikumīgi ievākusi ziņas par britu karaliskās ģimenes locekļiem un ievērojamākajiem Lielbritānijas politiķiem. Medijs apsūdzēts hakeru uzbrukumos, vēsta CNN.

Policijas rīcībā ir informācija, kas rada «pamatotas aizdomas», ka privāti nolīgtie izmeklētāji, kas izsekoja karaliskās ģimenes locekļus un augsta ranga ziņotājus, darbojās News International labā, ceturtdien parlamentā paziņoja Toms Vatsons no Leiboristu partijas.

Britu mediji ziņo, ka «spiegošanai» tika pakļauts arī bijušais premjerministrs Tonijs Blērs, Keita Midltone un Princis Viljams.

«Uzskatām, ka apsūdzības ir neprecīzas,» News International pārstāvji apsūdzības esot noraidījuši.

R. Mērdokam piederošā mediju grupa jau iepriekš bija apsūdzēta līdzīgos pārkāpumos. News International piederošais dzeltenās preses izdevums bija atzinies slavenību mobilo tālruņu «uzlaušanā», kā arī atvainojies un izmaksājis kompensācijas vairākām slavenībām.

Britu aktīvi uz politiskās neskaidrības fona izskatās gluži vai neinvestējami

Jau ilgi viens no riskiem, kas ietekmē investoru skatījumu uz Apvienotās Karalistes aktīviem, ir Brexit jautājums. Pēdējo dienu laikā Eiropas Savienības (ES) ministri vienojušies par britu izstāšanās noteikumiem. Tiesa gan, tas nebūt nenozīmē, ka tam piekritīs Apvienotās Karalistes parlaments. Gandrīz līdz decembra vidum gaidāmas dažādas ar Brexit saistītas noklausīšanās, kam kulminācija būs britu politiķu nobalsošana par šo jautājumu (12. decembris). Notiekošo sarežģī arī ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi, ka esošā Brexit vienošanās var apdraudēt ASV-Apvienotās Karalistes tirdzniecības darījumus. D. Tramps izteicies, ka pašreizējā vienošanās lieliska ir vien ES. Tiek teikts, ka Trampa iebildumi ir par punktu, ka Apvienotā Karaliste ES muitas zonā paliek vēl 21 pārejas mēnesi (tas nozīmē, ka aktuāli paliek ES tarifi un standarti), kuru laikā var tikt panākta pilnīgāka vienošanās par šo reģionu tirdzniecības noteikumiem. Var netikt izslēgts, ka šis pārejas periods tiek pagarināts uz mūžu, ziņo Bloomberg. Būtībā tādējādi tiek apšaubīta britu spēja kaut kad panākt pašiem savus tirdzniecības noteikumus ar citām valstīm, ko savukārt vēlas redzēt izšķirīgāka Brexit aizstāvji.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Kļuvis zināms, ka Eiropas Komisijas (EK) konkurences tiesību ģenerāldirektorāts oktobra sākumā ir veicis tā saukto «rītausmas reidu» virknē banku un to asociācijās vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Publiski pieejamas informācijas par šo pārbaudi ir salīdzinoši maz, tomēr zināms, ka izmeklēšana uzsākta, jo EK radušās aizdomas, ka bankas un to asociācijas varētu būt rīkojušās ar mērķi ierobežot FinTech uzņēmumu radīto konkurenci bankām. Proti, bankas esot liegušas inovatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi klientu kontu datiem, neskatoties uz pašu klientu sniegto piekrišanu.

Visticamāk, uzsāktās izmeklēšanas centrā ir tā sauktie maksājumu iniciēšanas un kontu informācijas pakalpojumi, kuri saistīti ar screen scraping – banku klienti nodod FinTech uzņēmumiem savus autentifikācijas datus, un FinTech uzņēmumi, izmantojot attiecīgus tehnoloģiskos risinājumus, piekļūst klienta bankas kontam, iegūst tajā atspoguļoto informāciju, kura tiek replicēta FinTech uzņēmuma paša radītajā mobilajā aplikācijā vai interneta vietnē. Rezultātā klients var veikt darbības ar savu bankas kontu, izmantojot sev ērtāko un pievilcīgāko FinTech uzņēmuma radīto mobilo aplikāciju vai interneta vietni.

Rītausmas reids pēc savas būtības ir līdzīgs kratīšanai - tā mērķis ir pārsteigt iespējamos konkurences tiesību pārkāpējus nesagatavotus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk pierādījumu par to veiktajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Tomēr, ņemot vērā aizvien pieaugošo spriedzi banku un FinTech attiecībās, nozares ekspertu vidū jau sen nebija jautājumu par to, vai EK spers šādu soli, drīzāk jautājums bija – kad šāds solis tiks sperts?

Nu jau skandalozajam mediju magnātam Rupertam Mērdokam stājoties Lielbritānijas parlamentāriešu priekšā, kāds vīrietis mierīgi viņam pietuvojies, metis virsū šķīvi ar skūšanās putām un kliedzis: «Tu esi mantkārīgs miljardieris.»

Vendija Denga, Mērdoka sieva, un viņa dēls Džeimss Mērdoks nekavējoties stājušies pretī uzbrucējam, un Denga, bijusī volejbola spēlētāja, uzbrucējam iesitusi.

Saskaņā ar Sky News ziņoto uzbrucējs rūtainajā kreklā ir komiķis Džonijs Mārbls, kurš neilgi pirms incidenta par savu nodomu netiešā veidā vēstījis arī vietnē Twitter.

80 gadus vecais Mērdoks netika ievainots, un nav bijusi nepieciešamība izsaukt ārstu.

Mārbls no zāles aizvests, noklausīšanās apturēta, un žurnālistiem, kā arī sabiedrības pārstāvjiem lūgts šo vietu pamest. Sanāksme atsākusies pēc 15 minūtēm, piedaloties gan Rupertam Mērdokam, gan viņa dēlam. Mērdoks vecākais šķitis mierīgs, bet bija novilcis zilo žaketi, kas uzbrukuma laikā notraipīta.

Latvijas lielākajās komercbankās šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, būtiski pieaudzis zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu skaits par privātpersonu kontu bloķēšanu vai ierobežošanu, kam pamatā ir tiesas lēmums saistībā ar parādu piedziņu. 2015. gadā Swedbank 81 178 privātpersonām ir tiesas noteikti ierobežojumi kontu lietošanā vai arī bloķēti konti, bet SEB bankā tādu privātpersonu ir 60 000, trešdien raksta laikraksts Diena.

Saskaņā ar Swedbank informāciju, ja salīdzina 2014. gada 4. ceturksni ar šā gada 1. ceturksni, tad saņemto rīkojumu no zvērinātiem tiesu izpildītājiem par kontu bloķēšanu vai ierobežošanu pieaugums ir nepilni 30%. Ja salīdzina 2014. gada 1. ceturksni ar šā gada 1. ceturksni, tad saņemto rīkojumu skaits gandrīz divkāršojies. Līdzīga situācija ir SEB bankā – 2014. gada 1. ceturksnī tika saņemti vidēji 10–11 tūkstoši rīkojumu mēnesī, šā gada 1. ceturksnī tie ir jau aptuveni 20 tūkstoši.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore stāsta, ka vairums šo rīkojumu attiecas uz tādiem privātpersonu parādiem, kas jau pirms vairākiem gadiem ar tiesas lēmumu nonākuši pie tiesu izpildītājiem. «Mēs nevaram apgalvot, ka šā gada rīkojumu skaita par kontu bloķēšanu pieaugums būtu radies jaunu tiesas lēmumu rezultātā. Tie ir senāki parādi, saistībā ar kuriem tikai tagad zvērināti tiesu izpildītāji devuši rīkojumu par kontu bloķēšanu. Šāds rīkojumu skaita pieaugums liecina, ka tiesu izpildītāji sākuši aktīvāk strādāt. Jāuzsver, ka parādiem, kas nonākuši pie zvērināta tiesu izpildītāja, nav noilguma, un tie pāriet arī pie mantiniekiem,» skaidro A. Spore.

Pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pirmajām konsultācijām ar iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav radusies skaidrība, kura persona varētu tikt nominēta premjera amatam. Valsts augstākās amatpersonas konsultācijas šajā jautājumā vēl turpinās.

Vējoņa konsultācijas par jaunās valdības izveidošanas iespējām un Ministru prezidenta kandidāta izraudzīšanos turpinās, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta Preses dienesta vadītājs Oskars Volfs.

Plašāki komentāri tiks sniegti, kad Valsts prezidentam būs kas pavēstāms. Valsts prezidenta kancelejā nekomentēja jautājumu, vai līdzšinējās sarunās ar iespējamajiem Ministru prezidenta kandidātiem ir panākts kāds progress.

Sarunu turpināšanās sīkāk netiek komentēta, taču noprotams, ka gan sarunu dienas, gan komunikācijas veids ar iespējamiem premjera amata kandidātiem atkarīgas no paša Vējoņa. Līdz ar to, ja būs nepieciešams, Valsts prezidenta sarunas par premjera kandidāta izvēli var turpināties gan brīvdienās, gan nākamnedēļ. Vējonis gan no 9.janvāra līdz 11.janvāra vakaram atradīsies vizītē Zviedrijā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.