Mediju magnāta Ruperta Mērdoka konglomerātā ietilpstošais laikraksts News of the World svētdien publicēs savu pēdējo numuru, paziņojis R. Mērdoka dēls Džeimss Mērdoks, vēsta MSNBC.

168 gadus vecais un viens no populārākajiem Lielbritānijas laikrakstiem tiks slēgts pēc tam, kad atklātībā parādījās ziņas, ka laikraksts savulaik bija nolīdzis izmeklētāju, lai tas uzlauztu kādas nogalinātas meitenes telefona balss pastu. Vēlāk kļuva zināms, ka uzlauzti arī Irākas un Afganistānas karos kritušo britu karavīru tuvinieku telefoni.

Pēdējais laikraksta numurs nesaturēs reklāmu, bet nauda, ko tas ir nopelnījis tiks ziedota labdarībai.

Jau rakstīts, ka telefonu uzlaušanas skandāls, kas satricinājis Rupertam Mērdokam piederošo mediju impēriju, ceturtdien ir kļuvis vēl plašāks, kad atklājās, ka mediju magnāta kontrolētais laikraksts News of the World ir uzlauzis kritušo britu kareivju tuvinieku telefonus.

«Haheru skandāls», kas satricinājis Rupertam Mērdokam piederošo mediju impēriju, ceturtdien ir kļuvis vēl plašāks, kad atklājās, ka mediju magnāta kontrolētais laikraksts News of the World ir uzlauzis kritušo britu kareivju tuvinieku telefonus, vēsta Reuters.

Lielbritānijas militāro veterānu apvienība ir pārtraukusi visus darījumus, kas tai bija ar laikrakstu, kā arī citiem R. Mērdoka kontrolētiem medijiem. Tas liecina par to, kā skandāls ietekmē laikraksta galvenos lasītājus, kas jau tā ir pārbiedēti par ziņām, ka laikraksta žurnālistiem ir bijusi pieeja ne tikai slavenību un politiķu, bet arī kritušo karavīru un teroraktu upuru tuvinieku privātai informācijai, norāda aģentūra.

Šie notikumi izraisījuši arī aicinājumus izmeklēt cik liela ietekme ir bijusi R. Mērdokam britu presē, pār politiķiem, tostarp arī premjeru Deividu Kameronu, un policiju. Skandāls var arī apdraudēt plānoto daudzmiljardu darījumu, ar kuru R. Mērdoka News Corp vēlējās pārņemt BSkyB.

Miljardieris Ruperts Mēdroks padevies investoru spiedienam un atzinis, ka viņa mediju impērija News Corp varētu tikt sadalīta divās daļās – atsevišķi nodalot izklaides un izdevējdarbības aktīvus.

News Corp akciju īpašnieku aicinājumi sadalīt konglomerātu saasinājās kopš R. Mērdoka impēriju Lielbritānijā satricināja telefonu uzlaušanas skandāls. Kompānija bija spiesta slēgt laikrakstu News of the World un atteicās no telekanāla BSkyB pārņemšanas. News Corp sadalīšana norāda uz to, ka kompānija vēlas distancēties no laikrakstu darbības, vēsta Reuters.

Lai gan par paredzamo darījumu plašāka informācija pašlaik nav pieejama, analītiķi tomēr paredz, ka izklaides kompānijas, kuras darbība tiek prognozēta kā veiksmīgāka, kodolu veidos ASV telekanālu tīkls Fox TV un filmu studija Twentieth Century Fox. Aizvadītajā finanšu gadā minēto kompāniju ieņēmumi bijuši 23,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Ja Apvienotā Karaliste netiks fundamentāli mainīta, tā vat ātri kļūt par neveiksmes valsti, jo daudzi cilvēki zaudējuši ticību tam, kā uz Londonu centrētā elite pārvalda valsti un dara to savās interesēs, pirmdien laikrakstā "Daily Telegraph" brīdināja bijušais premjerministrs Gordons Brauns.

"Es uzskatu, ka izvēle tagad ir starp reformētu valsti un neveiksmes valsti. Tā tiešām ir Skotija, kur neapmierinātība ir tik dziļa, ka tas draud ar Apvienotās Karalistes galu," norādīja ekspremjers.

""Kas Londonā par to ir domājis?" ir parastais refrēns, kas atspoguļo cilvēku vilšanos tālajās kopienās, kuri jūtas kā aizmirstie vīrieši un sievietes, burtiski neredzami no Vaitholas," norādīja Brauns, kas bija leiboristu premjerministrs no 2007. līdz 2010.gadam.

Breksita un Covid-19 krīzes vājinājušas saites, kas trīs triljonu tautsaimniecībā saista Angliju, Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju.

Premjerministram Borisam Džonsonam būtu jāreformē veids, kā Apvienotā Karaliste tiek pārvaldīta, rosināja Brauns.

Globālo ekonomiku sagaida jauna finanšu krīze, ja vien pasaules līderi neveiks vairāk pasākumu, lai to novērstu, rakstā biznesa žurnālā Newsweek paziņojis bijušais Lielbritānijas premjers Gordons Brauns.

«2008. gadā, kad mēs bijām tikai dažu stundu attālumā no tā, ka bankomātos beigsies nauda, mazi uzņēmēji nespēja darbiniekiem izmaksāt algas, skolas un slimnīcas aizvēra savas durvis, jo tām nebija naudas – izskatījās, ka ir pienākusi gadsimta krīze,» raksta G. Brauns.

Tie, kas tic, ka pasaule ir mācījusies no kļūdām, kas noveda pie finanšu krīzes, ir kļūdījušies – tieši pretēji, britu ekonomisti Deivids Miles (David Miles) un Endrjū Haldens (Andrew Haldane) paredz, ka nākošās desmitgades laikā pasaule pieredzēs vismaz trīs finanšu krīzes.

«Ja pasaule turpinās pašreizējo ceļu – nākotnes vēsturnieki teiks, ka Lielais finanšu sabrukums pirms trijiem gadiem bija vienkārši mazs aizsākums vairākām krīzēm, no kurām varēja izvairīties,» norāda G. Brauns.

Japānas trešās lielākas bankas Mizuho Financial Group vadība zinājusi, ka kompānija veic darījumus ar organizētām noziedzīgām grupām, tomēr neaizkavēja šo darījumu slēgšanu, vēsta BBC.

Šādus secinājumus izdarījusi darba grupa, kas pētīja bankas Mizuho saistību ar kriminālajām aprindām. Bankas Mizuho vadība zinājusi, ka pirms trim gadiem banka aizdevusi 200 miljonus jenu (aptuveni divus miljonus ASV dolāru) japāņu kriminālajām grupām. Pagājušajā mēnesī Japānas finanšu pakalpojumu aģentūra pauda, ka Mizuho vadība nerīkojās, lai cīnītos ar problēmu. Iepriekš banka noliedza to, ka tās vadība zināja par aizdevumu sniegšanu gangsteriem.

«Ir augstākā mērā nožēlojami, ka banka, kas pārstāv Japānu, iesaistīta tādā problēmā, un mēs nevaram ignorēt faktu, ka šādi incidenti organizācijā tika pieļauti,» grupa, kas sagatavoja ziņojumu, pauda ziņu aģentūrai Reuters.

Ruperta Mērdoka News Corp mediju impērijai varētu piespriest drošības naudu 100 miljonu ASV dolāru apmērā, ja ASV varasiestādes uzsāks izmeklēšanu saistībā ar saistībā ar iespējamu korupciju nu jau slēgtajā britu avīzē News of the World, kas it kā regulāri veikusi maksājumus policistiem - kopumā 100 tūkstošu britu mārciņu apmērā, raksta The Telegraph.

Ja tiks atzīta News Corp vaina, kompānijai varētu piespriest sodu daudz lielākā apmērā, brīdinājuši juristi.

Jau rakstīts, ka Ruperta Mērdoka mediju impēriju satricinājušas ziņas, ka laikrakstu žurnālisti noklausījušies savu stāstu varoņu balss pastkastītē atstātos ziņojumus.

Pēc skandāla izcelšanās R. Mērdoks slēdza, skandālā iesaistīto, populāro un 168 gadus veco laikrakstu News of the World, kas svētdien publicēja savu pēdējo numuru. Laikraksta slēgšana izraisījusi šoku britu sabiedrībā – britu mediji norāda, ka šāds lēmums ir pārāk radikāls, R. Mērdoku raksturojot kā nežēlīgu.

Mediju magnāts ar dēliem varētu tikt izbalsots no paša radītās korporācijas valdes Laikraksts The New York Times vērtē, ka, lai gan Mērdoku ģimenei kopā pieder 40% korporācijas akciju, kritisks daudzums akcionāru rīt, piektdien, sapulcē Losandželosā varētu nosliekties par labu investīciju padomnieku firmas Institutional Shareholder Services analīzei un ieteikumam valdē atkārtoti neapstiprināt lielu daļu no pašreizējiem tās locekļiem, Mērdokus ieskaitot.

Vairākus britu pensiju fondus pārvaldošā Hermes Equity Ownership Services, kas ir viens no akcionāriem, jau apstiprinājusi, ka sekos šim ieteikumam.

62 miljardus dolāru vērtās kompānijas akciju vērtību akcionāru sapulces tuvošanās gan nav ietekmējusi. Gandrīz 10% kritums sekoja jūlijā, kad telefona nelegālas noklausīšanās skandāla dēļ Mērdokam nācās slēgt vienu no saviem lielākajiem laikrakstiem News of the World. Kopš 1843. gada iznākušā britu laikraksta bēdīgais gals notika, kad korporācijas Eiropas un Āzijas holdingus pārraudzīja Ruperta Mērdoka jaunākais dēls Džeimss.

Sevišķi pēdējos gados, pēc R. Mērdoka vecākā dēla Lahlana pievēršanās savam mediju biznesam Austrālijā, Džeimsam Mērdokam tika prognozēts pārmantot tēva radītās impērijas grožus. Tomēr acīmredzot ne visiem mediju milža vērtētājiem ir pa prātam Mērdoku vadošā loma, kas korporāciju lielā mērā pakļauj valdošās ģimenes kolīzijām. Tā šovasar Džeimss izteica nodomu Londonu padarīt par News Corporation otro pārvaldības vietu paralēli Ņujorkai. Šī iniciatīva pamatīgi sadusmojusi tēvu, kas acīmredzot pieskatīšanas dēļ pavēlējis dēlam pārcelties uz Ņujorku, atsaucoties uz saviem avotiem, raksta NY Times.

AS Baltic International Bank ir vērsusies Latvijas tiesībsargājošas institūcijās ar iesniegumu par iespējamiem draudiem izkrāpt no bankas naudu un graut bankas reputāciju, informē bankas pārstāvji.

Pēc bankas rīcībā esošās informācijas, ir iespējams, ka personas, kas saistītas ar ārvalstu kriminālajām aprindām saziņā ar atsevišķām personām no Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, mēģinājušas veikt nelikumīgas naudas operācijas, izkrāpt naudu un graut bankas reputāciju.

Pēdējā mēneša laikā pie bankas atbildīgajiem darbiniekiem vairākkārt ir vērsušās svešas personas, kuras, piedāvājot atlīdzību, ir centušās iegūt ar Kredītiestāžu likuma 61. panta aizsargātu informāciju par bankas klientiem. Personas, kas saistītas ar ārvalstu kriminālām aprindām, pēc bankas informācijas, mēģinājušas radīt riskus bankas reputācijai un mēģinājušas provocēt banku uz nelikumīgām finansiālām operācijām, teikts bankas paziņojumā.

Ruperta Mēdroka mediju impērijā ietilpstošā britu laikraksta The Sunday Times žurnālisti, iespējams, uzlauzuši bijušā britu premjera Gordona Brauna telefonu un bankas kontu, vēsta BBC.

Laikraksta žurnālistiem, iespējams, arī ir bijusi pieeja citai privātai G. Brauna ģimenes informācijai, piemēram, par bijušā premjera dēla veselības stāvokli. 2006. gadā laikraksts esot ziņojis par to, ka G. Brauna dēls ir slims ar mukoviscidozi, kas ir nopietna, iedzimta slimība.

Līdz šim atklātībā bija nonākuši tikai fakti par News of The World reportieru un to nolīgto personu veikto telefonu uzlaušanu. Pēc šīm ziņām R. Mērdoks slēdza skandālā iesaistīto laikrakstu.

Tikmēr skandālā, kas satricinājis R. Mērdoka mediju impēriju, atklājas jauni fakti. Pirmdien atklātībā nonāca informācija, ka News of The World maksājis Lielbritānijas karalienes apsargāšanā iesaistītajiem policistiem, lai iegūtu karaliskās ģimenes telefonu numurus.

Miljardieris, mediju magnāts Ruperts Mērdoks nolēmis šķirties no savas trešās sievas Vendijas Dengas.

Lai gan nav zināms, kas laulību, kura sākās 1999. gadā, novedis pie šāda noslēguma, izskanējušas spekulācijas, ka šķiršanās iemesls ir pāra savstarpējās attiecības.

R. Mērdokam pieder viens no spēcīgākajiem mediju konglomerātiem, kurā apvienotas gan filmu kompānijas un televīzijas kanāli, gan laikraksti un izdevniecības. Savukārt viņa sieva lielākoties izvairījusies no sabiedrības uzmanības. V. Denga iepriekš tikusi apsūdzēta centienos tikt pie bagātības, apprecot par sevi daudz vecāko R. Mērdoku.

V. Denga plašākas uzmanības centrā nonāca 2011. gadā, kad Lielbritānijas parlaments uzklausīja R. Mērdoka paskaidrojumus saistībā ar telefonu sarunu noklausīšanos, kuras Lielbritānijā veica viņam piederošās News International korporācijas mediju žurnālisti. R. Mērdokam pietuvojies kāds vīrietis, kurš centies miljardiera sejā izsmērēt skūšanās putas. Uzbrukumu atvairīja V. Denga.

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Esmu ļoti pozitīvi noskaņots par Latvijas autoru biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) darbību, kā arī esmu ar to apmierināts, bet lielos vilcienos par viņu darbību, protams, ir jādiskutē.

To portālam Diena.lv sacījis komponists Mārtiņš Brauns.

«Es taču nekad nevarētu izskatīt un izsekot līdzi visām tām radiostacijām, kafejnīcām, veikaliem un vēl dažādām vietām, kur manas dziesmas tiek atskaņotas. Arī komunikācija notiek labi, es nesūdzos,» teicis M.Brauns.

Viņš arī uzsvēris, ka ir «strikti vienojies», ka bez viņa atļaujas neviens nedrīkst likt viņa muzikālos darbus diskos. «Tāpat arī par apmaksas jautājumiem – galu galā tas ir izdevīgi gan man, gan autortiesību aizstāvjiem,» stāstījis M.Brauns.

Savukārt dzejnieks un mūziķis Guntars Račs portālam diena.lv norādījis - AKKA/LAA ir labi iekasēšanas administrācijā, bet ļoti neefektīvi autoru tiesību aizsardzības jomā.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) gatavojas pārdot Lietuvas «Šiauliu bankas» akcijas, tomēr pagaidām neplāno aiziet no bankas «Citadele», intervijā Lietuvas laikrakstam «Verslo žinios» paziņojis ERAB Baltijas valstu valstu nodaļas vadītājs Īens Brauns.

«Mēs diezgan ilgi esam [Šiauliu bankas] akcionāri, kopš 2005.gada. Ir ziņots, ka «Šiauliu bankas» izskata vairākas stratēģiskas alternatīvas. Tāpēc pienācis dabīgs laiks, lai mēs atstātu bankas akcionāru rindas, ja ienāks cits investors,» sacījis Brauns.

«Bankā «Citadele» pēc «Ripplewood» mēs esam otrs lielākais akcionārs, taču plānu aiziet no šīs bankas pašlaik nav,» piebildis Brauns, kurš ERAB Baltijas valstu nodaļu sāka vadīt pagājušajā mēnesī. ERAB pieder 25% mīnus viena bankas «Citadele» akcija un 26,02% «Šiauliu bankas» akciju.

2015.gada 20.aprīlī tika pabeigta valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora «Ripplewood» meitaskompānijai ASV «RA Citadele Holdings LLC» un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas 75% plus vienas akcijas īpašnieku. Pēc aktīvu apmēra banka «Citadele» 2019.gada jūnija beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā.

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

ASV miljardierim Džonam Melonem piederošā telekomunikāciju kompānija Liberty Global iegādāsies Lielbritānijas mediju kompāniju Virgin Media. Darījuma vērtība tiek lēsta 23,3 miljardu ASV dolāru apmērā.

Abu kompāniju apvienošanās radīs vienu no pasaules lielākajām televīzijas un komunikāciju kompānijām, kurai būs 25 miljoni klientu 14 pasaules valstīs, vēsta BBC. Pēc darījuma jaunajai kompānijai piederēs arī otra lielākā maksas mediju impērija Lielbritānijā, kura tikai nedaudz piekāpjas Ruperta Mērdoka BSkyB.

«Virgin Media pievienošana mūsu augošajām operācijām Eiropā ir dabisks turpinājums vērtību radīšanas stratēģijai, kuru mēs īstenojam jau septiņus gadus,» sacīja Liberty Global izpilddirektors Maiks Frais (Mike Fries).

Virgin Media radās 2006. gadā, kad apvienojās NTL, Telewest un britu miljardierim Ričardam Brensonam piederošā Virgin Mobile. Miljardiera kontrolē nonāca 6,6% no jaunās kompānijas akcijām, tādējādi no Virgin Mobile nonākšanas Liberty Global īpašumā R. Brensons iegūs 316 miljonus ASV dolāru.

Paredzams, ka ASV miljardierim Džonam Melonem piederošajai telekomunikāciju kompānijai Liberty Global Eiropas Savienība (ES) atļaus iegādāties kompāniju Virgin Media, tādējādi radot lielāko Eiropā televīzijas un komunikāciju kompāniju, vēsta Financial Times.

Laikrakstam kļuvis zināms, ka Eiropas Komisija nākamajā nedēļā gatavojas paziņot Liberty Global labvēlīgu lēmumu. Paredzēts, ka darījuma vērtība sasniegs 23,3 miljardus ASV dolārus un topošajai kompānijai būs aptuveni 25 miljoni klientu 14 valstīs.

ES nonākusi pie secinājuma, ka darījuma rezultātā patērētājiem netiks nodarīts kaitējums un netiks ierobežota konkurence.

Pēc darījuma jaunajai kompānijai piederēs arī otra lielākā maksas mediju impērija Lielbritānijā, kura tikai nedaudz piekāpjas Ruperta Mērdoka BSkyB. Analītiķi norāda, ka tādējādi starp abiem mediju magnātiem paredzama sīva sāncensība.

Abi miljardieri jau saķērās cīņā gandrīz pirms desmitgades, kad Mērdoka News Corp un Liberty Media cīnījās par kontroli kompānijā DirecTV, kas ir ASV lielākā satelītraidorganizācija. Kontroli pār ASV kompāniju neizdevās nostiprināt nevienam, un abi miljardieri pārdeva savas DirecTV daļas .

Leģendārā pirms simts gadiem Atlantijas okeāna dzīlēs nogrimušā kuģa Titāniks pētnieki veikuši nozīmīgu atklājumu, identificējot, kuri no dzelmes izceltie priekšmeti piederējuši nelaimes brīdī uz komandtiltiņa dežūrējošam pirmajam virsniekam Viljamam Mērdokam (William Murdoch), vēsta AP.

Starp V. Mērdokam piederošajām lietām ir kurpju pucēšanas birste, bārdas nazis un pīpe. Tās ir pirmās lietas, kas identificētas, kā V. Mērdokam piederošas.

V. Mērdokam piederošās lietas tika atrastas jau 2000. gadā, bet tikai nesen tika atklāts, kas ir bijis to īpašnieks. Kā galvenais pavediens, kas palīdzēja atklāt priekšmetu piederību, bija iniciāļi W.M. Izsoles gala cena tiks izziņota 11. aprīlī.

Kopumā uz kuģa tikuši savākti 5,5 tūkstoši vēsturisku priekšmetu. Tie tiks pārdoti Ņujorkas izsoļu namā Guernsey’s 15. aprīlī, kad apritēs tieši simts gadi kopš traģiskās avārijas. Izsoles rīkotāji ir Premier Exhibitions, kam pieder tiesības uz izglābto priekšmetu pārdošanu.

Datu nopludināšanas skandāla centrā nokļuvusī Panamas juridiskā firma Mossack Fonseca ir palīdzējusi klientiem, pret kuriem bijušas noteiktas starptautiskās sankcijas, liecina jaunākie publiskotie dokumenti.

Firma sadarbojusies ar 33 cilvēkiem un kompānijām, pret kurām sankcijas noteikusi ASV Finanšu ministrija. Mossack Fonseca klientu vidū bijuši arī Irānā, Ziemeļkorejā un Zimbabvē bāzēti uzņēmumi. Vienam no šiem uzņēmumiem bijusi saistība ar Ziemeļkorejas kodolieroču programmu.

Dažos gadījumos juridiskā firma ar kompānijām strādājusi pirms sankciju noteikšanas, bet vairākos gadījumos sadarbība turpināta arī pēc tam.

Mossack Fonseca sadarbojusies ar 2006.gadā dibināto uzņēmumu DCB Finance, kura īpašnieki un vadība bāzēti Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā. Pret šo firmu vēlāk ASV Finanšu ministrija noteica sankcijas, jo DCB Finance finansējusi Ziemeļkorejas režīmu un bijusi saistīta ar banku, kas finansēja šīs valsts kodolprogrammu.

Kamēr Latvijā politiķi vēl domā, vai un kā regulēt digitālās naudas jeb kriptovalūtu tirgu, tikmēr Valsts policija jau sākusi vairākus ar kripotovalūtām saistītus kriminālprocesus, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

«Šie darījumi [ar krimptovalūtām] krasi ir auguši. Tāpat sludinājumos paskatāmies - nekustamais īpašums, automašīnas. Aizvien vairāk parādās tieši kriptovalūtās piedāvājumi. [...] Jebkurš bizness principā, vide var būt atvērta jebkuram, tā kā aizliegts tas nav,» saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs Arnis Lībenzons.

Šobrīd gan VID atbilde uz jautājumu, kas tad īsti no juridiskā viedokļa ir kriptovalūta, nav vienkārša. «Priekš pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām kriptovalūta nav prece, tas ir finanšu instruments. Priekš grāmatvedības tā ir jāuztver kā prece, jo jāgrāmato ir tādā pašā veidā kā prece. Jāgrāmato un jānosaka vērtība eiro valūtā. Priekš ienākumu nodokļa tas arī vairāk ir tuvāks precei, nevis finanšu instrumentam,» saka VID pārstāvis. Nodokļu iekasētāju skatījumā, no kriptovalūtu spekulācijām gūtajai peļņai jāpiemēro ienākuma nodoklis. Turklāt cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Krīze un bezdarbs pamudina aizvien vairāk itāliešu pārdot vienīgo, kas viņiem ir atlicis – savus personas datus un parakstu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Tas norāda, ka jēdziens Prestanome, kas burtiskā tulkojumā nozīmē «vārda aizdevējs», Itālijā pastāv jau sen, taču līdz šim saistījās galvenokārt ar kriminālajām aprindām, kur mafija centās novērst uzmanību no savām aktivitātēm, savus īpašumus vai uzņēmumus noformējot uz nesodītu un ar noziedzniekiem nesaistītu cilvēku vārda. Dažreiz cilvēks pat nenojauta, ka viņam kaut kur Itālijas otrā pusē pieder villa, vairākas automašīnas vai uzņēmums, jo dokumentu noformēšanai izmantoti zagti dati un viltoti paraksti. Tomēr datu zagšana parasti agri vai vēlu nāk gaismā, tādēļ nu daudz biežāk izmanto datu pirkšanu, pierunājot izmisušus cilvēkus noformēt dokumentus apmaiņā pret nelielu naudas summu.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Pagājušajā piektdienā Rīgā pie kādas viesnīcas vairāki vīrieši nolaupīja divus ārvalstu - Zviedrijas un Īrijas – uzņēmējus. Īsi pēc personu nolaupīšanas Valsts policija (VP) īstenoja aizturēšanas operāciju, kurā bija iesaistīti gan kriminālpolicijas darbinieki, gan specvienību kaujinieki. Policijai ir pamatotas aizdomas, ka no aizturēto vīriešu pretlikumīgajām darbībām cietuši arī citi.

VP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) darbinieku uzmanības lokā nonāca septiņu personu grupa, un tika noskaidrots, ka šā gada 11.septembrī viņi Rīgā netālu no kādas viesnīcas varētu būt nolaupījuši divus ārvalstu uzņēmējus.

Izmeklētāji uzreiz piesaistīja VP pretterorisma vienību Omega, VP Rīgas reģiona pārvaldes Speciālo uzdevumu bataljonu, kā arī vairākus kriminālpolicijas darbiniekus, un tajā pašā dienā aizturēšanas operācijā pārtvēra uzbrucēju automašīnas brīdī, kad nolaupītie uzņēmēji tika transportēti. Visi septiņi uzbrucēji tika aizturēti, un pie viņiem tika atrasts policista formastērps, bruņu veste, traumatiskais ierocis un viltota policista apliecība.

No mājas aresta atbrīvotajam Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) bijušajam vadītājam Dominikam Štrausam – Kānam, iespējams, nāksies stāties tiesas priekšā par vēl vienu izvarošanu, vēsta AP.

Pirmdien franču žurnāliste Tristana Banona paziņojusi, ka vērsīsies tiesā, jo Štrauss – Kāns viņu mēģinājis izvarot 2003. gadā, intervijas laikā. Štrauss – Kāns esot žurnālistei uzbrucis un «uzvedies kā šimpanze riesta laikā».

Tas ir kārtējais dramatiskais pavērsiens Štrausa – Kāna lietā pēdējās nedēļas laikā, norāda MSNBC. Pats Štrauss – Kāns, ar advokātu starpniecību, paziņojis, ka vērsīsies tiesā ar pretprasību par neslavas celšanu. Viņa advokāti norādīja, ka jaunās apsūdzības ir sadomājums par «iedomu lietām».

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā piektdienā Štrauss – Kāns tika atbrīvots no mājas aresta, jo atklājās, ka istabenes liecībā, kuru viņš it kā mēģinājis izvarot, ir pretrunas un pati viņa saistīta ar kriminālajām aprindām.