Miljardieris, mediju magnāts Ruperts Mērdoks nolēmis šķirties no savas trešās sievas Vendijas Dengas.

Lai gan nav zināms, kas laulību, kura sākās 1999. gadā, novedis pie šāda noslēguma, izskanējušas spekulācijas, ka šķiršanās iemesls ir pāra savstarpējās attiecības.

R. Mērdokam pieder viens no spēcīgākajiem mediju konglomerātiem, kurā apvienotas gan filmu kompānijas un televīzijas kanāli, gan laikraksti un izdevniecības. Savukārt viņa sieva lielākoties izvairījusies no sabiedrības uzmanības. V. Denga iepriekš tikusi apsūdzēta centienos tikt pie bagātības, apprecot par sevi daudz vecāko R. Mērdoku.

V. Denga plašākas uzmanības centrā nonāca 2011. gadā, kad Lielbritānijas parlaments uzklausīja R. Mērdoka paskaidrojumus saistībā ar telefonu sarunu noklausīšanos, kuras Lielbritānijā veica viņam piederošās News International korporācijas mediju žurnālisti. R. Mērdokam pietuvojies kāds vīrietis, kurš centies miljardiera sejā izsmērēt skūšanās putas. Uzbrukumu atvairīja V. Denga.

Pasaules bagātāko laulāto pāru laulību līguma neesamība var rezultēties ar miljonos ASV dolāru mērāmu naudas apjomu, kas uzņēmējdarbības magnātiem un slavenībām pēc laulības šķiršanas jāatvēl savām bijušajām sievām.

2013. gadā šķīrušies divi ietekmīgi pāri, kuru šķiršanās tiem izmaksājusi krietnu naudas summu.

Martā ziņu aģentūra Reuters ziņoja par Continental Resources vadītāja Harolda Hamma (Harold Hamm) un viņa sievas Sjū Annas Hammas (Sue Ann Hamm) laulības šķiršanu. H. Hamma bagātība tiek lēsta 11 miljardu ASV dolāru apmērā. Ja patiesi ir minējumi, ka Continetal Resuorces šefam un viņa sievai nav bijis noslēgts laulību līgums, šķiršanās uzņēmējam varētu būt bijusi dārgākā, kāda jebkad bijusi, raksta CNBC.

Savukārt šā gada jūnijā par šķiršanos no trešās sievas Vendijas Dengas (Wendi Deng) paziņoja miljardieris un mediju magnāts Rūperts Mērdoks (Rupert Murdoch). Tiek ziņots, ka R. Mērdokam ir noslēgts laulību līgums, kas samazinās mediju magnāta šķiršanās izmaksas. R. Mērdoka šķiršanās ar otro sievu Annu, ar kuru laulībā aizvadīti vairāk nekā 30 gadi, bagātniekam izmaksāja 1,7 miljardus ASV dolāru.

Ruperta Mērdoka Austrālijas mediju grupa "News Corp." trešdien paziņoja, ka izbeigs apmēram 60 reģionālo laikrakstu iespiešanu apstākļos, kad problēmās nonākušais preses sektors ir saņēmis jaunu triecienu no reklāmas samazināšanās Covid-19 krīzes dēļ.

"News Corp." pavēstīja, ka laikraksti Jaundienvidvelsas, Viktorijas, Kvīnslendas un Dienvidaustrālijas štatos vairs netiks iespiesti un pāries uz tiešsaistes formātu.

"Mēs neesam viegli pieņēmuši šo lēmumu," paziņoja "News Corp." Austrālāzijas valdes priekšsēdētājs Maikls Millers šīs grupas izdotajā laikrakstā "Australian".

"Koronavīrusa krīze ir radījusi bezprecedenta ekonomisku spiedienu, un mēs darām visu, ko spējam, lai saglabātu iespējami daudz darbavietu."

Koronavīrusa krīze pieliek punktu "Playboy" drukātajam izdevumam ASV 

Slavenais vīriešu žurnāls "Playboy" pēc 66 gadiem ASV pārtrauc drukāto izdevumu regulāru...

"Mūsu sabiedrības drukāto izdevumu apturēšanu mums uzspieda reklāmas ieņēmumu straujais kritums pēc ierobežojumiem un pasākumu norises vietu un restorānu piespiedu slēgšana pēc koronavīrusa ārkārtējā stāvokļa ieviešanas," piebilda Millers.

Jau pirms pandēmijas sākuma daudzas Austrālijas mediju grupas bija sākušas pārorientēšanos uz tiešsaistes saturu.

Jau pirms šī "News Corp." lēmuma bija izskanējuši vairāki paziņojumi par mediju slēgšanu, starp kuriem ir Austrālijas nacionālā ziņu aģentūra AAP, kas paredz izbeigt darbību šogad.

Līdzīgas tendences ir arī citur pasaulē. Lielākais ASV laikrakstu izdevējs "Gannett" pirmdien paziņoja par darbinieku atlaišanu un algu samazināšanu.

Ziņu organizāciju rentabilitāti ir samazinājis lasītāju skaita kritums un interneta milžu "Google" un "Facebook" izvirzīšanās par dominējošiem spēlētājiem reklāmas jomā.

Dublinā, Džordžijas štatā, ASV pirmdien svinīgā ceremonijā, klātesot P-D Grupas dibinātājam un AS Valmieras stikla šķiedra uzraudzības padomes priekšsēdētājam J.Preiss-Daimler, Valmiera Glass Grupas prezidentam A.Schwiontek, uzņēmuma valdes locekļiem un Laurens apgabala amatpersonām, tika iemūrēta kapsula Valmiera Glass USA Corp. jaunās ražotnes pamatakmenī, simboliski iezīmējot tās būvniecības sākumu, liecina paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Līdzās 7 400 kvadrātmetru lielajai ražotnei, kurā šobrīd tiek ražoti stikla šķiedras produkti ar augstu pievienoto vērtību, paplašināšanās rezultātā tiks izveidota 36 200 kvadrātmetru ražošanas infrastruktūra – moderna ražotne, kas ļaus paplašināt stikla šķiedras un to produktu ražošanu Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī dos papildu darba vietas Dublinas pilsētas un Džordžijas štata iedzīvotājiem. Ēkas celtniecību plānots sākt 2016.gada 1.jūnijā, pabeigt – līdz 2017.gada jūnijam. 2017.gada oktobrī paredzēts uzsākt produkcijas ražošanu.

Kapsulā līdzās vēstījumam nākamajām paaudzēm tika ievietots Dublinas vietējais laikraksts, jaunākais Valmiera Glass Grupas informatīvais izdevums Valmiera Glass® News, simbolisks stikla šķiedras pavediens un Valmiera Glass Grupas uzņēmumu valsts vietējā valūta – 3 monētas, kas simbolizē Valmiera Glass Grupas logotipu, kas, savukārt, izcēlies no Preiss-Daimler grupas logo.

Astoņi ietekmīgi interneta uzņēmumi apvienojušies, lai uzsāktu kampaņu ar mērķi ieviest noteikumus, cik lielā mērā valdības drīkst vākt lietotāju datus, vēsta NBC News Technology.

Jāatgādina, ka jautājums par privātumu kļuvis sevišķi aktuāls klajā nākot informācijai par to, ka ASV drošības aģentūra (National Security Agency, NSA) lielos apjomos ievāc datus gan no cilvēku mobilajiem tālruņiem, gan internetā.

Aicinot ieviest reformas un noteikt ierobežojumus, tam cik lielā mērā valdība drīkst ievākt datus par cilvēkiem, vēstules ASV prezidentam Barakam Obamam un Kongresam nosūtījušas tādas kompānijas kā Google Inc, Microsoft Corp, Apple Inc, Facebook Inc, Twitter, LinkedIn Corp, Yahoo Inc un AOL Inc.

Dokumentus, ko nopludinājis bijušais ASV drošības aģentūras darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) liecina, ka NSA, iespējams, vākusi datus no tādām kompānijām kā Microsoft, Google un Yahoo.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, turpinoties investoru bažām par peļņas pieauguma palēnināšanos un gaidāmajām ASV Kongresa starpvēlēšanām.

Eiropas biržu indeksi pieauga, ko daļēji noteica atvieglojums par to, ka Itālija pagājušonedēļ izvairījās no S&P kredītreitinga pazemināšanas.

ASV uzņēmumu akcijas visu mēnesi ir bijušas pakļautas spiedienam, daļēji sakarā ar bažām, ka ASV iziet no peļņas maksimumu perioda, ekonomikai izjūtot Federālās rezervju sistēmas (FRS) paaugstināto procentlikmju slogu.

Analītiķi arī norādīja uz «Bloomberg News» pirmdienas ziņu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja novembrī paredzētās sarunas starp Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu būs neveiksmīgas.

«Tirgus nespēja saglabāt kāpumu attur cilvēkus no tirgus,» konstatēja LBBW analītiķis Karls Heilings, kurš sacīja, ka tramīgumu pastiprinājusi neziņa par drīzajām Kongresa starpvēlēšanām.

Sociālais tīkls MySpace, kura popularitāte pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājusies un turpina kristies, cer atgūt aizgājušos lietotājus, pārveidojot lapas dizainu, vēsta BBC.

Sociālais tīkls, kurš daļēji pieder mūziķim Džastinam Timberleikam (Justin Timberlake), turpmāk sola vairāk fokusēties uz mūziku un ciešāk integrēties ar tādiem sociālajiem tīkliem kā Facebook un Twitter.

Patlaban MySpace «auditorija» ir 54 miljoni cilvēku, liecina comScore dati. Salīdzinot ar MySpace ziedu laikiem 2005. gadā, tas ir simtiem miljonu kritums, raksta medijs.

«Jaunais MySpace būs jau pavisam drīz. Tas tiek būvēts pilnīgi no jauna,» liecina informācija MySpace galvenajā lapā.

Pirmo «pārbūvi» MySpace piedzīvoja 2010. gadā, kad tas tika pārdēvēts par sociālu izklaides tīklu. 2011. gadā Rūperta Mērdoka News Corp, kas MySpace iegādājās 2005. gadā par 580 milj. ASV dolāru, pārdeva savas daļas reklāmas kompānijai Specific Media. 2011. gadā uzņēmums jau cieta ievērojamus zaudējumus, jo liela lietotāju daļa tā vietā izmanto tādus tīklus kā Facebook un Twitter.

Bremzējoties iPhone pārdošanas apjomiem, tehnoloģiju kompānijai Apple jādomā, kā atkal piesaistīt pircēju uzmanību, un patlaban informācija liecina, ka jaunajiem tālruņu modeļiem tiks uzlabotas fotokameras, raksta MarketWatch, atsaucoties uz Bloomberg News.

Tiek ziņots, ka šā gada tālruņa modeļiem varētu tikt ievietotas trīs aizmugurējās fotokameras, salīdzinot ar divām līdzšinējiem modeļiem, bet 2020.gada modelim varētu būt 3D aizmugurējā kamera. Šā gada modeļu kamerām varētu būt labāka izšķirtspēja, pietuvināšana un plašāks skats, salīdzinot ar pašreizējiem modeļiem.

Savukārt 2020.gada iPhone varētu piedāvāt lāzerveida 3D kameru, kas uzlabotu fotogrāfiju dziļumu, padarot precīzākus paplašinātās realitātes attēlus.

Rakstīts, ka patlaban Apple notiek sarunas ar Sony Corp par jaunās 3D kameras sensoriem, bet 2020.gada tālrunim varētu būt ilgi gaidītais paplašinātās realitātes brilles.

ASV miljardierim Džonam Melonem piederošā telekomunikāciju kompānija Liberty Global iegādāsies Lielbritānijas mediju kompāniju Virgin Media. Darījuma vērtība tiek lēsta 23,3 miljardu ASV dolāru apmērā.

Abu kompāniju apvienošanās radīs vienu no pasaules lielākajām televīzijas un komunikāciju kompānijām, kurai būs 25 miljoni klientu 14 pasaules valstīs, vēsta BBC. Pēc darījuma jaunajai kompānijai piederēs arī otra lielākā maksas mediju impērija Lielbritānijā, kura tikai nedaudz piekāpjas Ruperta Mērdoka BSkyB.

«Virgin Media pievienošana mūsu augošajām operācijām Eiropā ir dabisks turpinājums vērtību radīšanas stratēģijai, kuru mēs īstenojam jau septiņus gadus,» sacīja Liberty Global izpilddirektors Maiks Frais (Mike Fries).

Virgin Media radās 2006. gadā, kad apvienojās NTL, Telewest un britu miljardierim Ričardam Brensonam piederošā Virgin Mobile. Miljardiera kontrolē nonāca 6,6% no jaunās kompānijas akcijām, tādējādi no Virgin Mobile nonākšanas Liberty Global īpašumā R. Brensons iegūs 316 miljonus ASV dolāru.

Paredzams, ka ASV miljardierim Džonam Melonem piederošajai telekomunikāciju kompānijai Liberty Global Eiropas Savienība (ES) atļaus iegādāties kompāniju Virgin Media, tādējādi radot lielāko Eiropā televīzijas un komunikāciju kompāniju, vēsta Financial Times.

Laikrakstam kļuvis zināms, ka Eiropas Komisija nākamajā nedēļā gatavojas paziņot Liberty Global labvēlīgu lēmumu. Paredzēts, ka darījuma vērtība sasniegs 23,3 miljardus ASV dolārus un topošajai kompānijai būs aptuveni 25 miljoni klientu 14 valstīs.

ES nonākusi pie secinājuma, ka darījuma rezultātā patērētājiem netiks nodarīts kaitējums un netiks ierobežota konkurence.

Pēc darījuma jaunajai kompānijai piederēs arī otra lielākā maksas mediju impērija Lielbritānijā, kura tikai nedaudz piekāpjas Ruperta Mērdoka BSkyB. Analītiķi norāda, ka tādējādi starp abiem mediju magnātiem paredzama sīva sāncensība.

Abi miljardieri jau saķērās cīņā gandrīz pirms desmitgades, kad Mērdoka News Corp un Liberty Media cīnījās par kontroli kompānijā DirecTV, kas ir ASV lielākā satelītraidorganizācija. Kontroli pār ASV kompāniju neizdevās nostiprināt nevienam, un abi miljardieri pārdeva savas DirecTV daļas .

Taivānas pusvadītāju ražotājs "Taiwan Semiconductor Manufacturing Co." (TSMC) otrdien uz brīdi kļuva par pasaulē desmito vērtīgāko uzņēmumu, pateicoties straujam kompānijas akcijas cenas kāpumam.

TSMC vērtība otrdienas rītā sasniedza aptuveni 410 miljardus dolāru (348,6 miljardus eiro), uzņēmumam apsteidzot ASV kompānijas "Johnson & Johnson" un "Visa" un kļūstot par desmito vērtīgāko pasaulē, vēstī "Bloomberg News".

TSMC akcijas cena otrdien pieauga par 10%, kas ir maksimālais iespējamais kāpums Taivānas fondu biržā. Arī pirmdien uzņēmuma akcijas vērtība pieauga par 10%, palielinot tā tirgus vērtību par 35 miljardiem dolāru.

Turklāt TSMC akcijas cenas kāpums palīdzējis Taivānas fondu biržas indeksam Taiex pirmo reizi 30 gados sasniegt rekordaugstu līmeni.

Analītiķi skaidro, ka TSMC akcijas cenas kāpumu veicinājušas ziņas, ka ASV mikroshēmu ražotājs "Intel Corp." veicis jaunus pasūtījumus pie konkurentiem, tostarp TSMC, jo pats nespēj tikt galā ar ražošanas apjomu.

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvi biznesmeņi gatavojas iegādāties lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu Vedomosti, ziņu aģentūrai Bloomberg pastāstījuši trīs informēti avoti.

Trešdien Putins parakstīja abu parlamenta palātu nesen pieņemto likumu, kas nosaka, ka ārvalstu kapitāla īpatsvars Krievijas medijos nedrīkst pārsniegt 20%. Līdz šim ārvalstniekiem bija noteikts lielāks limits - 50%, kas turklāt attiecās tikai uz radio un televīziju.

Jauno ierobežojumu dēļ Vedomosti dibinātājiem, Financial Times un Wall Street Journal īpašniekiem, kam šajā izdevumā piederēja katram pa 33,3% akciju, nāksies līdz 2016.gadam samazināt vai pilnībā pārdot savas akciju paketes. Atlikušās trešdaļas īpašniece - Somijas plašsaziņas līdzekļu grupa Sanoma Oyj - jau sākusi sarunas par sava Krievijas īpašuma pārdošanu.

Vairāki Ķīnas rakstnieki paziņojuši, ka uzsākuši tiesvedību pret ASV tehnoloģiju kompāniju Apple, kuru tie apsūdz autortiesību pārkāpumos.

Pekinas tiesā prasību pret Apple kopumā iesnieguši deviņi rakstnieki. Ķīnas rakstnieki Apple apsūdz 37 darbu autortiesību pārkāpšanā, kā arī pieprasa no kompānijas 11,91 miljonu juaņu (1,9 miljoni ASV dolāru) lielu kompensāciju.

Līdzīga satura pretenzijas jau agrāk paustas arī pret citām tehnoloģiju un interneta kompānijām, kā, piemēram, Baidu un Google. 2010. gadā kompānija Google oficiāli atvainojās, bet 2011. savukārt Baidu dzēsa 2,8 miljonus darbu, kad saņēma vairāk nekā 40 autoru sūdzības.

«Populārāko grāmatu lejupielāžu skaits pārsniedz miljonu reižu, kas rada vismaz miljardu dolāru lielus zaudējumus katram rakstniekam,» norāda autori.