Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pēdējā laikā kļūst arvien vairāk cilvēku, kuri gribētu iegādāties savu īpašumu, tādēļ hipotekārā kreditēšana pieaug jau tagad un tā ievērojami palielināsies arī nākotnē, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Cilvēki ir spējīgi ņemt kredītu. Jautājums ir par iedzīvotāju vēlēšanos to darīt. Patlaban vēlēšanās ņemt kredītu pakāpeniski pieaug. Kas tad ir noticis pēdējos gados? Pirmkārt, ievērojami stabilizējusies ekonomiskā situācija, cilvēki ir pārliecināti par savu spēju pelnīt naudu, atrast labu darbu - tas ir faktors, kas cilvēkus padara spējīgus aizņemties naudu un arī gribošus aizņemties. Otrkārt, ir stabilizējies īres tirgus. Īre maksā tik, cik tā maksā, atšķirībā no laikiem, kad īres maksa bija relatīvi zema attiecībā pret īpašuma cenām, šobrīd īres maksas atspoguļo reālās īpašumu cenas,» skaidroja Mančinskis.

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Katram uzņēmējam jāizdara izvēle - būt baltajā ekonomikā, maksāt nodokļus un nepieciešamības gadījumā no bankas kredīta veidā saņemt relatīvi lētu naudu, vai arī strādāt pelēkajā ekonomikā, optimizēt nodokļus un saņemt, visdrīzāk, ļoti dārgu naudu no nebanku kreditētājiem, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Swedbank šogad trīs ceturkšņos uzņēmumiem piešķīrusi jaunu finansējumu - vairāk nekā 300 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 100 miljoni eiro piešķirti vidējiem un maziem uzņēmumiem. Tomēr aizejošajā gadā izsniegtais finansējuma apjoms ir mazāks, nekā bija plānots.

Mančinskis skaidroja, ka uzņēmumu kreditēšanas jomā ir divas tendences - uzņēmumi, par kuriem bankas cīnās, un uzņēmumi, kuri nevar saņemt kredītu, jo to bizness nav caurskatāms.

Bankas piedalās konkursos par finansējuma piešķiršanu Latvijas vadošajiem uzņēmumiem un infrastruktūras uzņēmumiem, un tiem finansējums ir pieejams ar uzņēmumiem vēlamiem termiņiem un nosacījumiem, ar ļoti zemām likmēm. «Pašlaik lielākie Latvijas uzņēmumi aizņemas ar kopējo likmi zem 1%. Savā profesionālajā dzīvē neatceramies laiku, kad būtu bijušas tik zemas likmes,» sacīja Mančinskis. Otra grupa ir vidējie uzņēmumi, par kuriem bankas aktīvi cīnās, taču šie uzņēmumi pašlaik neinvestē un ir piesardzīgi apkārtējās situācijas dēļ.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Skandināvu biznesa ienākšana Latvijā ir vētējama pozitīvi, taču būtiski ir panākt, lai lielāka daļa mūsu ekonomikas pieder latviešiem, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā uzsvēra ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

Skandināvu biznesa, tostarp banku, kuras ir labi un efektīvi organizētas, darbība Latvijā kopumā vērtējama pozitīvi, taču problēma ir tā, ka īstie ienākumi un bagātība paliek ārvalstu uzņēmumu īpašnieku rokās. Ar Hipotēku bankas daļu pārdošanu Swedbank un SEB bankai viņš nav apmierināts, bet uzskata, ka bija jādomā, kā to paturēt. Latviešiem šobrīd arī trūkstot naudas, lai saglabātu mežus savā īpašumā un varbūt pārdotu tos tad, kad tiem ir lieka vērtība. «Jārūpējas, lai ilgtermiņā pieaugtu latviešu labklājības īpatsvars,» uzsvēra uzņēmējs, piebilstot, ka to vajadzētu īstenot ar dažādiem tirgus mehānismiem, tostarp attīstības bankas izveidi.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

«Ir prātīgi, ka vienmēr ir līdzi skaidrās naudas rezerve. Man pašam ir bijis gadījums, kad veikalā ir pilns groziņš ar precēm, bet tīklā ir problēmas un karte nestrādā. Kopš tā laika bez skaidras naudas kabatā nekur nestaigāju, it īpaši ārzemēs,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Jo ārzemēs tā gadās, ka nestrādā šis un nestrādā tas. Var arī kaut kādu iemeslu dēļ pazust visas kartes vai kaut kas ar tām notikt. Skaidrai naudai kaut kādā daudzumā vienmēr ir jābūt kabatā. Tas ekonomiskā terminoloģijā būtu jādēvē par ikdienas dzīves riska menedžmentu,» skaidrojis Mančinskis.

Runājot par Swedbank, Mančinskis sacījis: «Ja esi tirgus līderis, tad reizēm tas nozīmē arī atbildību pirmajiem sākt jauninājumus, kad citi varbūt paļaujas, ka mēs to darīsim. Teiksim, darbs ar restrukturizāciju, ar sliktajiem kredītiem, ar jauniem risinājumiem utt. Lietas, kas varbūt nav īpaši populāras, mums bieži vien ir jādara pirmajiem, attiecīgi saņemot gan pozitīvu, gan negatīvu atdevi. Tā ir liela atbildība, mēs to apzināmies.»

Pēc septiņiem intensīva darba gadiem Swedbank Latvija vadītāja amatā Māris Mančinskis pieņēmis lēmumu savas darba gaitas turpināt starptautiskā uzņēmumā ārpus Latvijas un Swedbank Grupas.

No 12. septembra valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs pašreizējais valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis, kura apstiprināšana amatā tiks saskaņota ar Eiropas Centrālo banku.

« Māris Mančinskis ir veiksmīgi vadījis Swedbank Latvijā un devis nozīmīgu ieguldījumu Swedbank darbībai arī Baltijas mērogā. Mēs ļoti augstu vērtējam viņa taisnīgo un racionālo vadības manieri, kas nodrošinājusi bankai spēcīgu finanšu sniegumu, augstu klientu apmierinātību un zīmola novērtējumu. Es vēlos pateikties Mārim Mančinskim par viņa ieguldījumu un sadarbību visu šo gadu garumā. Mums ir patiesi žēl par viņa lēmumu, tomēr novēlam veiksmi un izaugsmi turpmākajās gaitās,» saka Prīts Perenss, Swedbank Baltijā vadītājs.

Pienācis laiks atvadīties no ilūzijas, ka Latvija kaut kādā veidā spēs atgriezties 2007. gadā, uzskata Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Sarunā ar laikrakstu Čas M. Mačinskis uzsvēra, ka ir pieaugusi krīzes otrā viļņa atgriešanās iespēja. «Visticamāk, mums nedraud tādu apmēru krīze, kāda tika piedzīvota 2008. – 2009. gados. Tomēr ir jādomā par ilgtermiņa izaugsmi. Situācija valstī pašlaik vairs nav tāda, kāda tā bija iepriekš,» sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs.

Galvenais esot saprast, ka Latvija ir ļoti maza valsts. «No vienas puses tas sniedz lielas iespējas, jo mazu valsti ir daudz vienkāršāk savest kārtībā. Tomēr no otras puses – mazas valsts ekonomika vienmēr būs ļoti atkarīga no pasaules ekonomikas, un visvairāk no tiem reģionālajiem spēlētājiem, ar kuriem mums ir attīstītas tirdzniecības attiecības – Skandināvija, Vācija, Krievija un Baltijas valstis,» uzsvēra Swedbank valdes priekšsēdētājs.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Arī Latvijas ekonomikas attīstības pamata jeb muļļāšanās scenārijs ar dažu procentu iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu nozīmēs, ka lielai daļai iedzīvotāju tuvākajos gados dzīve nekļūs labāka, un iepriekšējā krīze turpināsies, norāda Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Muļļāšanās scenārija gadījumā jaunas darbavietas neradīsies, un iedzīvotāju ienākumi neaugs pietiekami strauji, lai būtiski uzlabotu labklājības līmeni, uzsvēra baņķieris.

Viņa vērtējumā lauzt tendenci, ka Latvijas ekonomikā notiek divu ātrumu attīstība, īstermiņā nav iespējams. Viņš pat esot pārliecināts, ka īstermiņā diemžēl to izdarīt nevarēs, jo risinājums tam varētu būt tikai ilgtermiņa reformas valstī.

«Pašlaik ir diskusija, kad pārvarēsim krīzi un atgriezīsimies situācijā, kāda bija pirms tam - 2006.gadā. Tomēr jāsaprot, ka tas nekad nenotiks. Pasaule un Latvija šajā laika periodā ir ievērojami mainījusies. Šodien runājam par Latviju, kurā, iespējams, ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, un demogrāfiskās situācijas dēļ uz katru strādājošo sociālais slogs kļūst arvien lielāks. Infrastruktūra, kas valstij jāuztur, ir pārāk liela esošajiem ienākumiem,» uzskata Mančinskis.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Uzņēmumiem liek slēgt kontus, meklēt citas bankas vai atdot kredītus; pieļauj, ka rit cīņa par tirgus pārdali

«Mūs neapmierina jūsu akcionāru sastāvs, ejiet uz citu banku vai atmaksājiet visas parādsaistības,» šādu vēstījumu no skandināvu bankām saņēmuši atsevišķi tranzītbiznesa uzņēmumi, kas nu ir neziņā, ko darīt.

Tranzītbiznesa spēlētāji gan pieļauj, ka, atbalstot pārlieku lielas prasības saistībā ar augsta riska klientiem vai t.s. čaulas kompānijām, skandināvu bankas varētu iegūt nerezidentus apkalpojošo banku «tīros» klientus.

Skandināvu finanšu institūcijas gan to kategoriski noliedz.

Vairs nederat

Kaut arī komersantiem iepriekš ir izsniegti ievērojami kredīti, tie pēkšņi izrādījušies bankām nepieņemami. No nozares spēlētāju teiktā gan ir skaidrs, ka arī citās bankās, tostarp pamatā nerezidentus apkalpojošajās, viņus nebūt negaida, jo saprot, ka šajā banku biznesa segmentā situācija tikai sarežģīsies. Turklāt šādā neapskaužamā situācijā ir arī uzņēmumi, kuru akcionāri nebūt nav čaulas kompānijas, bet atrodami, piemēram, Krievijā. Nozares spēlētāji pieļauj, ka vietējās skandināvu bankas vienkārši pilda skandināvu uzdoto mājasdarbu. Savukāt nozarei kopumā ir problēmas šobrīd piesaistīt kredītresursus.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Latvijas Swedbank bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis kopš ceturtdienas ir Krievijas bankas Sankt-Peterburg galvenais izpilddirektors, paziņojusi banka Sankt-Peterburg.

Līdzšinējais bankas galvenais izpilddirektors Aleksandrs Saveļjevs valdes priekšsēdētāja amatā turpinās atbildēt par bankas Sankt-Peterburg stratēģisko attīstību.

Bankas paziņojumā teikts, ka tuvākajā laikā tās padome izskatīs jautājumu par Mančinska iecelšanu uzņēmuma valdē.

Saveļjevs norādīja, ka «kopā ar mani un augstākā ranga vadītāju komandu viņam [Mančinskim] būs jāpilnveido bankas vadības mehānisms, lai veiksmīgi izpildītu tās atjaunotās attīstības stratēģijas uzdevumus. Pamata uzdevumi, kas tuvākajā laikā jāveic izpilddirektoram, ietver publiskās bankas sistēmiskā biznesa modeļa efektivitātes uzlabošanu, norēķinu un transakciju biznesa attīstīšanu, uzņēmuma kultūras izmaiņas, lai veidotu nākotnes digitālo banku».