Arī Latvijas ekonomikas attīstības pamata jeb muļļāšanās scenārijs ar dažu procentu iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu nozīmēs, ka lielai daļai iedzīvotāju tuvākajos gados dzīve nekļūs labāka, un iepriekšējā krīze turpināsies, norāda Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.
Muļļāšanās scenārija gadījumā jaunas darbavietas neradīsies, un iedzīvotāju ienākumi neaugs pietiekami strauji, lai būtiski uzlabotu labklājības līmeni, uzsvēra baņķieris.
Viņa vērtējumā lauzt tendenci, ka Latvijas ekonomikā notiek divu ātrumu attīstība, īstermiņā nav iespējams. Viņš pat esot pārliecināts, ka īstermiņā diemžēl to izdarīt nevarēs, jo risinājums tam varētu būt tikai ilgtermiņa reformas valstī.
«Pašlaik ir diskusija, kad pārvarēsim krīzi un atgriezīsimies situācijā, kāda bija pirms tam - 2006.gadā. Tomēr jāsaprot, ka tas nekad nenotiks. Pasaule un Latvija šajā laika periodā ir ievērojami mainījusies. Šodien runājam par Latviju, kurā, iespējams, ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, un demogrāfiskās situācijas dēļ uz katru strādājošo sociālais slogs kļūst arvien lielāks. Infrastruktūra, kas valstij jāuztur, ir pārāk liela esošajiem ienākumiem,» uzskata Mančinskis.
Viņš uzsvēra, ka ekonomikas izaugsmi Latvijā varam radīt, tikai eksportējot savus pakalpojumus vai preces uz ārzemēm, jo iekšējais tirgus Latvijā ir ļoti mazs.
Patlaban sākt biznesu Latvijā, kas nav vērsts uz eksportu, esot ļoti grūti, jo nauda, ko vietējais tirgus ir gatavs tērēt, ir tik, cik ir. Lai šo naudu kāds jauns bizness iegūtu, tā esot jāatņem kādam citam.
«Sākot darīt to pašu, ko citi jau dara, lielu naudu nenopelnīsi, drīzāk pretēji - pēc kāda laika bankrotēsi. Vai arī biznesam ir jābūt fundamentāli jaunam un jāpārraksta biznesa noteikumi, kas ir iespējams, bet lielā mērogā tas nenotiek tik bieži,» teica Mančinskis, piebilstot, ka tas nozīmē, ka vienīgais ceļš izaugsmei ir meklēt tirgus ārpus Latvijas.
Viņam ir cerība, ka soli pa solim, darot pareizās lietas valstī, augs to uzņēmēju skaits, kas spēs radīt inovatīvas lietas un risinājumus, un iekarot jaunus tirgus, bet strauji tas nenotikšot. Diemžēl, bet neticot, ka pēc diviem gadiem Latvijas eksports varētu pieaugt līdz, piemēram, 80% no iekšzemes kopprodukta. Baņķieris uzskata, ka šāda mērķa sasniegšanai patlaban galvenais, kas iztrūkst, ir inovācijas, to komercializācija un menedžmenta kapacitāte.
Līdztekus eksporta paplašināšanai esot jārod arī risinājumi kritiskajai demogrāfijas situācijai, kas rāda, ka valsts lielo infrastruktūru jau tuvākajā nākotnē vairs nevarēsim atļauties. Tāpēc Mančinska vērtējumā aktuāls ir jautājums, kā izmantojam savus ierobežotos resursus.
Bizness no jaunās valdības gaidot diskusiju par šiem jautājumiem un redzējumu. Pretējā gadījumā - pastāvīga izdevumu samazināšana nebūs vairs krīzes pārvarēšana, bet gan jaunā realitāte, brīdina baņķieris.
«Ja katru gadu samazināsies iedzīvotāju skaits un attiecīgi samazināsies biznesa apjomi, vai tie augs nenozīmīgi, ik gadu būs jādomā, kā nogriezt izdevumus, lai tie atbilstu reālajiem ienākumiem, ko valsts saņem,» viņš sacīja, piekrītot, ka bez strukturālām izmaiņām paliksim nepārtrauktā budžeta griešanas stadijā.
«Visu laiku griezīsim nost budžetu, jo ienākumu pieaugums var būt pārāk mazs, lai nosegtu pieaugošos izdevumus. Jau tagad jādomā, kā Latvija konkurēs ar citām valstīm par saviem iedzīvotājiem,» uzsvēra Mančinskis, pieļaujot, ka jau pēc kāda laika iedzīvotāji būs jāpārliecina, kāpēc dzīvot un veidot savu biznesu šeit, jo darīt to citur dažādu apsvērumu dēļ viņiem var būt izdevīgāk.