Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Uzņēmēji Žans Mauris un Dagnija Lejiņa vēlas palīdzēt uzņēmumiem ieviest inovācijas, izmantojot organizāciju iekšējo potenciālu

Dagnija Lejiņa ir reputācijas menedžmenta aģentūras Lejiņa & Šleiers līdzīpašniece. Savukārt Žans Mauris iepriekš vadīja startup akseleratoru eegloo. Tā darbības laikā pie viņa vērsās vairākas kompānijas ar vēlmi uzzināt, kā sākt sadarbību ar jaunuzņēmumiem. Ir dažādi varianti – sponsorēt pasākumus, organizēt savu akseleratoru, bet bieži vien tas galu galā biznesam nesniedz pievienoto vērtību. «Pērn ar šo pašu jautājumu pie manis vērsās apdrošināšanas kompānija Ergo. Tā pozitīvi novērtēja publisko akseleratoru Ergo FinTech Academy, bet gribēja gūt kaut ko taustāmāku. Izstrādājām tai iekšējo inovāciju programmu, kas fokusēta uz to, lai gūtu investīciju atdevi, lai kādu ideju ieviestu un iegūtu taustāmu rezultātu. Tas bija interesants un veiksmīgs eksperiments. Šogad ar Dagniju sapratām, ka tas varētu būt labs produkts citām kompānijām. Programmu iepakojam kā produktu. Tā ir inovāciju programma uzņēmumiem, kas tikai tagad saprot, ka jāsāk ieviest inovācijas un darboties ar jaunuzņēmumiem, taču kuri nezina, no kura gala sākt,» viņš skaidro. Viņi šīs programmas ietvaros piedāvā sākt ar to, kas uzņēmumam pieejams uzreiz – darbiniekiem. Žans uzskata, ka tā ir liela vērtība, jo darbiniekiem ir idejas un viņi redz problēmas.

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

No jūrniecības pie nekustamajiem īpašumiem

Latvijas nekustamā īpašuma jomai ir jāmainās, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas RE/MAX reģionālais īpašnieks Rinalds Tērs. Viņaprāt, Latvijā ir vieta vēl vismaz 30 kompānijas birojiem.

Mainīja jomas

Pirmo RE/MAX biroju Latvijā R. Tērs atvēra pagājušā gada 1. janvārī, un šobrīd RE/MAX Latvijā darbojas jau vairāki biroji.

R. Tērs ar nekustamā īpašuma nozari iepriekš nav bijis cieši saistīts, un liela pieredze viņam darījumu veikšanā ar nekustamajiem īpašumiem nav bijusi, ja neņem vērā dažus darījumus ar sev piederošiem īpašumiem, turklāt lielāko daļu karjeras viņš aizvadījis jūrniecības nozarē. Tomēr kādā brīdī dzīve mainījusies: «Kādu dienu braucu uz darbu ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu un lasīju Džeka Kenfīlda grāmatu Panākumu principi, kurā aprakstīti dažādi pasaules veiksmes stāsti, sākot ar mūziku, sportu, politiku līdz pat uzņēmējdarbībai. Grāmatā tās lasītājam bija jāizpilda uzdevums, definējot, kāds ir dzīves mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Toreiz piefiksēju mērķi: radīt veiksmīgus, pelnošus uzņēmumus, kuros ikviens, kas iesaistās, attīsta sevi kā profesionāli un iedvesmo citus. Uz kādu laiku par šo mērķi aizmirsu, taču lasīju grāmatu tālāk un manā prātā palika vieta, kur bija nedaudz aprakstīts par RE/MAX dibinātāju Deivu Linegeru un to, kā viņš nonāca līdz savam veiksmes stāstam,» atminas R. Tērs. Tajā brīdī viņš nolēmis sazināties ar RE/MAX, ko arī izdarījis. Sekojušas vairākas sarunas, tikšanās, kuru rezultātā iegūts līgums un viņš kļuvis par kompānijas reģionālo īpašnieku.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Lai gan patriotisms ir katra indivīda sirds stāvoklis, siltās jūtas pret valsti ir iespējams pastiprināt, uzvelkot īpašu apģērbu vai rotas, kas to padara redzamu arī citiem

Apģērbu zīmols The Words Of Latvian popularizē mūsu valodu ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski. «Viss mūsu stāsts veidots ap ideju, ka latviešu valoda (un attiecīgi arī latvieši) ir ļoti reti sastopama pasaulē, tikai aptuveni 0,1% pasaules iedzīvotāju runā latviski. Mūsu produkti kalpo kā ziņneši pasaulei par mūsu valsti, cilvēkiem un kultūru. Iespējams, mēs ar saviem apģērbiem kādam arī palīdzam vairot patriotisma jūtas, bet to atstājam katra paša ziņā,» teic zīmola The Words Of Latvian projektu vadītāja Klinta Kočāne. Pieprasījums pēc šī zīmola produktiem šomēnes ir palielinājies par aptuveni 20%, lielākoties pateicoties cilvēkiem, kas iegādājas dāvanas ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Pārsvarā The Words Of Latvian klienti ir vietējie, bet uzmanību pievērš arī tūristi, kuri runā angliski, jo viņiem zīmola koncepcija ir saprotama. «Latvija ir neliela valsts ar maz iedzīvotājiem, par kuru pasaulē neko daudz nezina, līdz ar to viss latviskais pasaules mērogā ir retums. Tieši tāpēc, uzsverot produkta latvisko izcelsmi, ir viegli parādīt, ka tas ir atšķirīgs, rets un īpašs,» teic K. Kočāne.

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Z/s Lēpes ievieš netradicionālus augus, pieradinot tos Latvijas apstākļiem

Stādu audzētavā Lēpes ir plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi – vēdekļlapu kļavas, magnolijas, Japānas ķirši jeb sakuras, veigelas, līčijas un godži ogas. Saimniecībā tiek veidota arī ziemojošu hortenziju kolekcija.

Medī jaunumus

Saimniece Irina Strautiņa stāsta, ka viņas dārzā ir ap 1400 dažādu šķirņu augu – skujkoki, lapu koki, ziemcietes un dažādi sugas īpatņi. Agrāk darbojusies ar aprikozēm un persikiem, bet tagad interese ir par daudziem augiem. «Mans hobijs ir magnolijas, sakuras un hortenziju kolekcija, arī rododendri. Mani interesē viss, kas ir jauns un nav pie mums audzis. Tās ir galvenokārt jaunās šķirnes,» atklāj saimniece. Jau 13 gadus viņa sadarbojas ar Šmita kokaudzētavu Polijā, kur arī tiek iegādāti interesanti sugas īpatņi. «No viņa var dabūt jaunumus. Ne vienmēr tos var iegūt, bet es cenšos tos «medīt». Jāgaida arī rindā,» stāsta dārzniece. Vispirms viņa izpēta auga ziemošanas zonas un cenšas neiegādāties Itālijas klimatam piemērotus, bet pērk tos, kas ziemo Polijas ziemeļdaļā. Līdz šim visus izdevies ieaudzēt Latvijas zemē, pat ziemā neviens no tiem netiek piesegts. I. Strautiņas dārzā aug divas magnoliju šķirnes, viena no tām viesošanās laikā saimniecībā jau bija uzziedējusi. Saimniece atceras, ka divas ziemas pēc kārtas bija -30 grādu liels sals un ziemeļu vējš, bet magnolijām nekādu skādi tas nav nodarījis.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Baltu rotas ražotnē, kur meistari gatavo rotas!

Šoreiz tiek gatavota rokassprādze ar koku motīvu, no uzņēmuma labdarības rotu kolekcijas Zaļais – jaunais sarkanais. 15% no kolekcijas ieņēmumiem tiek ziedoti Zvannieku māju bērniem. Kopumā uzņēmumam ir jau 4 labdarības kolekcijas, pirmā tapa pirms 8 gadiem, un šo gadu gaitā ziedoti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro.

SIA Baltu rotas dibināta 1994.gadā un uzņēmumu izveidojuši rotkaļi Inita un Vitauts Straupes. Sākotnēji uzņēmumā izgatavoja seno rotu kopijas – pamazām katrai senās rotas kopijai tika veidoti komplekti tā, lai tās varētu nēsāt ikdienā, seno motīvu iekļaujot mūsdienīgos kulonos, auskaros, aprocēs, gredzenos, piespraudēs un aproču pogās, stāsta Baltu rotas direktore Ieva Straupe-Lūse. Radītas arī vairākas dabas iedvesmotas rotu kolekcijas – ar rožu un koku motīviem, Jūrmalas akmeņiem, magonēm.

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Iestrādājot dārgakmeņus rotās, cilvēkiem tiek dota iespēja sev nesāt līdzi nelielu daļu no dabas bagātībām, ir pārliecināta Lidija Hlinova.

Rotu zīmola Room 88 īpašniece un idejas autore Lidija Hlinova savām rokām skaistas lietas darinājusi jau sen. Aizraušanās sākās laikā, kad viņa bija profesionāla sporta deju dejotāja un pati sev veidoja tērpus, aksesuārus, bet pēc tam savas prasmes lika lietā, strādājot Spānijā, kur bija atbildīga par grupas Gore Performance, kura uzstājās klubos Amnesia un Pacha Ibiza, skatuves tērpiem. Vēlāk viņa pievērsās rotām. «Šis ir mans otrais rotu zīmols. Pirmā zīmola nosaukums bija Yayoi, un tas bija kardināli atšķirīgs no tā, ko pašlaik veidoju. Rotas bija lielas, uzkrītošas, un tās tika veidotas no koraļļiem, kristāliem, ķēdēm un virvēm. Interesanti, ka man pašai nekad nav patikušas lielas un uzkrītošas rotas, aksesuāri. Esmu minimālisma piekritēja, un tieši šāds rokraksts ir pirms diviem gadiem izveidotajam zīmolam Room 88. Manuprāt, rotai ir jābūt daļai no sievietes būtības, un tai jābūt tādai, ko vēlas nēsāt katru dienu. Būtībā – dzīvot kopā ar rotu, sarast ar to. Rotai ir jābūt ilgtspējīgai, tādai, ko sieviete vēlas atstāt nākamajai paaudzei,» savu pārliecību pauž Lidija.

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā

SIA Latvia Packing piedāvā industriālā iepakojuma risinājumus. Uzņēmums ražo koka paletes, kastes u.tml. «Vairāk koncentrējamies uz nestandarta risinājumiem. Šī niša Latvijā bija brīva, tajā es pats agrāk darbojos Nīderlandē. Mēģinu šo biznesa ideju no ārzemēm atvest uz Latviju un te iedzīvināt,» stāsta Kaspars. Nīderlandē viņš dzīvoja un strādāja astoņus gadus. Brīdī, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, Kaspars bija tikko pabeidzis augstskolu un gribēja uz gadu kaut kur aizbraukt izvēdināt galvu. Vēlāk, domājot par karjeru Nīderlandē, viņš sāka strādāt kompānijā Meilink BV, kas ir 145 gadus vecs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar industriālo iepakošanu. «Sāku no pašas apakšas, kā parasts strādnieks. Laikam darba devējs saskatīja manī mērķtiecību un sūtīja mācīties. Tā es pakāpos pa karjeras kāpnēm līdz pārdošanas un iepirkšanas daļas vadītāja amatam, jau sāku vadīt sarunas ar vietējām kompānijām holandiešu valodā. Taču jutu, ka pēdējos gados savā veidā stagnēju. Pēc rakstura esmu tāds, kam vajag visu laiku augt un kaut ko jaunu,» teic Kaspars. Līdz ar to viņam radās doma par savu biznesu – Latvijā.

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Aksesuāri palīdz veidot atšķirīgu tēlu, izcelt nēsātāja individualitāti un personību pat tad, ja uzvilkts pavisam vienkāršs apģērbs

Par to ir pārliecināta rotu zīmola Yayoi dizainere Jevgēnija Dorošenko. Viņas izgatavotās rotas raksturo dažādu materiālu (akmeņu, virvju, metāla detaļu u.c.) apvienojums, drosmīgas krāsas un neparastas formas. Aksesuāri ir masīvi un pamanāmi.

Vaicāta, vai cilvēki ir gatavai tik lielām rotām, viņa teic, ka pašai tās nemaz nešķiet pārāk apjomīgas – dizainere gribētu veidot vēl masīvākus aksesuārus.

«Tagad ir tendence nēsāt masīvas rotas. Jauniem cilvēkiem, kuri nebaidās eksperimentēt, nav iebildumu, bet varbūt klasiskā stila piekritēji uzskata, ka manas rotas ir par lielu,» pieļauj Jevgēnija.

No bērna kājas

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Zīmola Anita Sondore juvelierizstrādājumi nopērkami vienā no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā – Harvey Nichols.

«Gan zīmolam Anita Sondore, gan man pašai tas ir liels notikums. Harvey Nichols ir viens no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā, tāpēc jaunam zīmolam būt tajā pārstāvētam ir liels uzticamības kredīts un arī novērtējums,» saka Anita Savicka, juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore radītāja.

Latvijas zīmola Aristocrat Kids kolekcija nonākusi pasaulē lielākajā luksusa preču lielveikalā

Šobrīd Anita Sondore rotas ir nopērkamas vairākos prestižos veikalos – jau minētajā Harvey Nichols veikalā Londonā, Mozafarian Jewellers veikalos Dubaijā, kā arī The Gift Shop Rīgā. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzņēmums ir piedalījies dažādās starptautiskās izstādēs kā, piemēram, Tranoï Parīzē un Artistar Jewels Milānā. Vaicāta par nākotnes plāniem, A. Savicka teic, ka uzņēmuma mērķis ir radīt pasaulē konkurētspējīgu zīmolu, kura izgatavotās rotas ir nopērkamas ekskluzīvos veikalos Latvijā un pasaulē. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek veidotas jaunas kolekcijas un papildinātas esošās, meklēti jauni sadarbības partneri, tāpat zīmols piedalās izstādēs un organizē dažādus pasākumus saviem pircējiem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Sudrabs, akmeņi un stikls – tāds ir stikla mākslinieka Gata Vasiļjeva izmantoto materiālu arsenāls, no kuriem viņš veido rotas Glass Wolf.

Gata Vasiļjeva darbs pēdējos 15 gadus bijis cieši saistīts ar stiklu. Sadarbībā ar citiem māksliniekiem viņš ir īstenojis virkni dizaina projektu, tostarp roku rokā ar stikla mākslinieku, zīmola an&angel radošo direktoru Arti Nīmani pirms sešiem gadiem izgatavoja pasaulē pirmo stikla velosipēdu, kas patlaban atrodas Honkongas dizaina muzejā. «Mēs ar Arti vēl šobrīd daudz sadarbojamies pie citiem projektiem, bet man jau vairākus gadus bija iekšējs sapnis par sava rotu zīmola izveidi un darbnīcu, kurā varēšu darīt to, ko vēlos. Lai gan iepriekš esmu strādājis arī ar metālu, stikls kā materiāls man šķiet interesantāks, turklāt vēlos izaicināt pats sevi, veidojot no tā aizvien smalkākas un smalkākas lietas – rotas, kuras patīk gan man, gan citiem. Manis gatavotās rotas ir kā mākslas darbi, pārsvarā tās ir vienā eksemplārā. Ļoti reti esmu kādai rotai izveidojis nelielu partiju,» stāsta zīmola Glass Wolf idejas autors, stikla mākslinieks G. Vasiļjevs.

Zīmola Sofia Lark īpašniece Laura Selecka rotu izgatavošanu arvien sauc drīzāk par hobiju – mode ir lēns bizness

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Es neesmu gatava izmantot nezināmas izcelsmes materiālus, ielikt savās rotās sliktas sastāvdaļas. Ir metāli, ko nēsāt ir kaitīgi, bet ko plaši izmanto bižutērijā. Vai mums ir vajadzīgas īslaicīgas lietas? Vai ir vajadzīgas vienas sezonas somas, jostas, auskari? Es vēlos izgatavot ilgtermiņa lietas,» viņa norāda. Tirdziņos Laura novērojusi, ka mūsu amatnieki un mākslinieki attīstās un izgatavo dažādas labas lietas par pieņemamām cenām, kas turklāt izgatavotas atbildīgi, nemaitā veselību un vidi. Viņa atbalsta atbildīgu iepirkšanos – pirkt rotas, ko tiešām vajag, nevis ko uzliks vienu reizi. «Atverot sieviešu rotu lādītes, var redzēt daudz «štruntu», kas uzlikti vienu reizi. Varbūt nevajag 50 auskarus, bet gan tikai dažus, toties labus?» spriež Laura.

Līdzīgi kā aksesuāros izmanto dārgakmeņus, tajos var pielietot arī koku – kā dekoru ar savu stāstu un vēsturi

Volfwood piedāvā sieviešu un vīriešu aksesuārus no koka un ar rokaspulksteņu mehānismiem. «Sākās viss ar to, ka manam vīram Oskaram patika vilkt kreklus ar aproču pogām un viņš pats sāka sev izgatavot aproču pogas, jo neredzēja veikalos tādas, kādas vēlētos nēsāt,» stāsta Kristīne Volfa, aksesuāru zīmola Volfwood līdzautore. Viņas vīrs Oskars Volfs aptvēra, ka izgatavot koka aproču pogas nav nemaz tik sarežģīti. Sākumā tās uztaisīja sev, tad uzdāvināja draugiem, kuri mudināja, ka jānodarbojas ar to nopietnāk. Sākumā visi viņa darinātie aksesuāri bijuši no koka, tostarp aproču pogas, auskari, matu sprādzes, gredzeni. Savukārt šobrīd populārāka ir kāda cita zīmola veidota aksesuāru līnija – rotas ar rokaspulksteņu mehānismiem. Pirms kāda laika Oskara rokās nonāca vesela kaste ar veciem pulksteņiem. Mest tos atkritumos viņam bija žēl – Oskars sāka pulksteņus jaukt ārā un no mehānisma uztaisīja aproču pogas. «Patika, kā izskatās,» viņš saka. Kad pašu krājumi bija beigušies, Oskars apstaigāja visus zināmos pulksteņmeistarus un no viņiem iepirka mehānismus. Pamazām sortimentu papildināja arī sieviešu auskari un kaklarotas. Tagad šīs rotas ar pulksteņu mehānismiem pērk vairāk nekā aksesuārus no koka. «Pulksteņa mehānisms piesaista cilvēku uzmanību, turklāt vēl tā ir lietu otrreizēja izmantošana. Sabojātus pulksteņus nekā citādi nevar izmantot, kā vien izmest atkritumos vai līdzīgi, kā mēs tos tagad izmantojam rotās,» saka Oskars.