Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais diennakts veikals, kas visā apkārtnē bija populārs ar savu alkoholisko dzērienu piedāvājumu. Tāpēc šo telpu pārņemšana ar mērķi izveidot pievilcīgu bufeti-picēriju un pasākumu rīkošanas vietu jaunajiem saimniekiem bija liels izaicinājums.
«Vēl tagad apkārtējie iedzīvotāji diezgan skeptiski uz mums skatās, lai gan Ansamblis ir atvērts jau kopš 2017. gada janvāra. Reizēm gadās, ka ienāk kāds vietējais iedzīvotājs un saka, ka pie mums ir pirmo reizi, jo nav ievērojis pārmaiņas. Visiem atmiņā palicis kādreizējais diennakts veikals,» atzīst Agita Muižniece-Polikarpa, bufetes-picērijas Ansamblis vadītāja.
Pēc Eduarda Ancāna, Ansambļa īpašnieka, teiktā, kaimiņi joprojām netic, ka bufetes-picērijas darba laiks beidzas pulksten 23. Tiesa, dažkārt sanāk strādāt nedaudz ilgāk, jo katru piektdienu Ansamblī notiek koncerti. «Pārsvarā piektdienās dzirdama rokmūzika, jo arī paši esam ar to saistīti. Taču pie mums ir dziedājusi arī Ieva Akuratere, Haralds Sīmanis, Kārlis Kazāks u.c. mākslinieki gan no Latvijas, gan Vācijas – vairāk vai mazāk paziņas vai paziņu paziņas,» viņš skaidro .
Kopumā ar kaimiņiem uzņēmums sadzīvo draudzīgi. «Neesmu dzirdējusi, ka kāds būtu par mums sūdzējies,» piebilst A. Muižniece-Polikarpa.
Sākās dārziņos Lucavsalā
Ansambļa pirmsākumi meklējami Lucavsalas dārziņos. «Man tur ir dārziņš, kas kalpo kā izklaides vieta. Tieši tur mēs ar Eduardu aizrunājāmies par kopīga biznesa sākšanu. Tajā brīdī es strādāju valsts pārvaldē, bet Eduards vadīja citu biznesu. Eduardam ēdināšanas nozarē jau ir 20 gadu pieredze, tāpēc jau no paša sākuma šķita, ka mums viss izdosies. Taču tad, kad saņēmu šo telpu atslēgas un ieraudzīju, kā viss izskatās pēc diennakts veikala darbības beigām, nodomāju – kur gan esmu iekūlusies,» atzīst A. Muižniece-Polikarpa.
«Kad sākām biznesu, ar Agitu bijām paziņas. Biznesu sākām četratā, lai gan tagad esam trijatā – es, Agita un Agitas vīrs. Sākotnēji skatījāmies Rīgas centra virzienā, bet tad nejauši braucām garām šīm telpām un pamanījām, ka tās tiek pārdotas. Padomājām, ka varbūt labāk telpas iegādāties, nevis nomāt. Nākamajā dienā paskatījāmies, ka šajā rajonā ir laba mašīnu kustība gan no rīta, gan vakarā. Nodomāju – šī ir vieta ar potenciālu. Kā jau Agita stāstīja, iepriekš esmu vadījis citus ēdināšanas biznesus, tāpēc esmu uzkrājis pietiekami lielu pieredzi šajā jomā. Šķiet, ka māku «atkost», kas cilvēkiem patīk,» spriež E. Ancāns.
Visi telpu labiekārtošanas darbi gāja raiti uz priekšu, bez lielas aizķeršanās. Visu darīja paši, palīdzēja arī draugi. Viņš atzīst, ka iekārtošanai, kafejnīcas izveidei piegājuši radoši, piemēram, galda kājas izveidotas no sanitārtehnikas caurulēm, bet galda virsmām izmantoti veci grīdas dēļi.
Darba procesā gan daudzas idejas nav realizējušās, taču vietā radās jaunas – citas, stāsta E. Ancāns. Kopumā bufetes izveidē investēti aptuveni 30 tūkstoši eiro, kas ir pašu līdzekļi. «Līdzko kaut ko vairāk nopelnam, uzreiz ieguldām biznesa attīstībā. Vienmēr jau gribas, lai ir labāk, bet sūdzēties nevaram,» uzsver A. Muižniece-Polikarpa. Kā lielākos ieguldījumus sava biznesa attīstībā viņa gan min laiku un enerģiju.
Sākumā bufetes-picērijas saimnieki bija izdomājuši nosaukumu Picburga, bet mēnesi pirms atvēršanas ar šādu nosaukumu tika atvērta cita kafejnīca Rīgā, Čaka ielā. Nosaukums saimniekiem ļoti patika, jo tas asociētos ar vietu, kur piedāvājumā ir gan picas, gan burgeri. Taču nu bija jādomā cits. «Tad, kad iekārtojām bufeti, es noteicu, – gribas tā, lai viss ir kā vienotā ansamblī. Tā arī radās nosaukums Ansamblis,» atmiņās dalās A. Muižniece-Polikarpa.
Nekad nebūs gatavs
Divos gados ir izdarīts tas, kas bija iecerēts. «Saka jau, ka Rīga nekad nebūs gatava, tāpat ir ar Ansambli. It kā paveikts ir daudz, bet pilnībā gatavs, šķiet, tas nekad nebūs. Es priecājos par to, ka mums finansiālā izaugsme ir manāma, lai gan pirmatnējā ideja nebija iegūt pēc iespējas lielāku peļņu. Viss sākumā bija vairāk hobija līmenī, bet mums veicas labi un šajā pavasarī/vasarā plānojam paplašināt terasi,» stāsta E. Ancāns.
Ne tikai biznesa organizēšana tiek pārrunāta kopīgi, bet arī ēdienkarte tiek veidota kopā. Liela nozīme ir izejvielām. «Izmantojam Lubānas pļavās audzētu šķirnes liellopu gaļu. Burgeri tiek taisīti no pašu ceptas maizes. Pie mums var iegādāties pašu gatavotu aroniju dzērienu, ābolu un bērzu sulu. Paši cenšamies arī izkaltēt augus tējām,» norāda E. Ancāns. «Visu, ko varam, cenšamies pagatavot paši. Tā ir mūsu identitāte,» papildina A. Muižniece-Polikarpa.
Darbības laikā ēdienkarte ir mainījusies, tā tiek veidota pēc pašu priekšstatiem un klientu ieteikumiem. «Kāds klients mums ieteica pamēģināt uztaisīt picu ar riekstiem, un tagad ir tā, ka apmeklētāji to pieprasa, jo tas ir kaut kas atšķirīgs. Laika gaitā esam pilnveidojušies. Par vegāniem mēs vēl šobrīd gan neesam padomājuši, bet veģetārie ēdieni pie mums ir. Taču šajā jomā vēl ir, kur augt,» atzīst A. Muižniece-Polikarpa.
#1/36
Eduards Ancāns un Agita Muižniece – Polikarpa, bufetes-picērijas Ansamblis īpašnieki.