Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Tiesiskās aizsardzības process, kuru var piemērot maksātspējas grūtībās nonākušiem komersantiem, tiks pagarināts līdz diviem gadiem, savukārt fizisko personu maksātnespējas procesa izmaksas tiks būtiski samazinātas.

Pašlaik tiesiskās aizsardzības procesa termiņš ir viens gads, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma otrajā lasījumā, paredz to pagarināt līdz diviem gadiem.

Līdz šim fiziskajām personām, kam iecelts maksātnespējas administrators, šim administratoram bija jāizmaksā atlīdzība trīs minimālo mēnešalgu apmērā katru mēnesi. Turklāt no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administratoram jāizmaksā vienreizēja atlīdzība piecu minimālo mēnešalgu apmērā.

Samazinot maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību, politiķi cer padarīt maksātnespējas procesu pieejamāku finansiālās grūtībās nonākušām fiziskajām personām. Pērn Latvijā ierosināti tikai četri fizisko personu maksātnespējas procesi, taču pasludināts ir tikai viens fiziskās personas maksātnespējas process.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Apkopojot datus, Lursoft ir secinājis, ka pēdējos gados visvairāk maksātnespēju pasludināts nekustamo īpašumu, tirdzniecības un celtniecības nozarēs.

Taču straujš lēciens bijis arī fizisko personu maksātnespēju lietās. Ja 2008.gadā maksātnespēja pasludināta tikai vienai fiziskajai personai, tad pērn to skaits sasniedzis jau 53, kas ir 2,4% no visām pasludinātajām lietām. Lai arī šis gads vēl nav noslēdzies, ir fiksēts jauns fizisko personu maksātnespējas rekords, proti, līdz 1.septembrim pasludinātas 99 maksātnespējas, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā pērn kopumā, liecina Maksātnespējas reģistra dati.

Pēdējie gadi bijis īpaši smags pārbaudījums arī tirdzniecībā trādājošajiem uzņēmumiem, jo gandrīz trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kuriem pasludināta maksātnespēja, kā pamatdarbības nozari norādījuši vairumtirdzniecību vai mazumtirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Pērn maksātnespēja pasludināta 670 tirdzniecības nozares uzņēmumiem, savukārt šogad to skaits ir 461, kas ir par 18,5% vairāk nekā 2008.gadā kopumā.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Ņemot vērā Krājbankas noguldījumu portfeļa salīdzinoši nelielo īpatsvaru kopējā noguldījumu portfelī, no kura lielākā daļa varētu būt atgūstama, bankrota tiešā ietekme uz banku sektoru un ekonomiku kopumā būs ierobežota, teikts ministrijas paziņojumā.

Tomēr, ņemot vērā, ka bankas maksātnespēja būs negatīvi ietekmējusi gan patērētāju, gan uzņēmēju noskaņojumu, gan radījusi reālus zaudējumus un darbības apgrūtinājumus biznesam, ietekme uz tautsaimniecību kopumā varētu būt jūtama jau šā gada pēdējā ceturksnī , piebremzējot līdz šim sasniegto straujo ekonomikas izaugsmes tempu. Līdz ar to Latvijas IKP pieaugums ceturtajā ceturksnī vairs nebūs tik straujš, kā tas potenciāli būtu varējis būt. Negatīva ietekme varētu būt vērojama arī nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Lielāko ietekmi Krājbankas maksātnespēja visdrīzāk atstās netiešā veidā – caur patērētāju un uzņēmēju konfidences kritumu un potenciālu pieprasījuma apsīkumu. Tajā pašā laikā ātra un konsekventi realizēta iedzīvotāju un uzņēmēju līdzekļu atgriešana konfidences līmenim var dot būtisku atbalstu un īstermiņā pat veicināt iekšzemes patēriņu.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrēti 7434 nodrošinājumi, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 16,76% vairāk, savukārt, attiecinot pret 2011.gadu, kāpums veido 29,02%, liecina Lursoft dati.

Pastāv vairāki gadījumi, kad pēc nodrošinājuma reģistrēšanas tiek apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai pasludināta tā maksātnespēja. Lursoft dati rāda, ka 2013.gadā 546 uzņēmumiem pēc tam, kad ticis reģistrēts nodrošinājums, apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 72 pēc nodrošinājuma piemērošanas ierosināta maksātnespēja. 243 uzņēmumiem maksātnespēja bijusi pasludināta vēl pirms nodrošinājuma piemērošanas.

Analizējot vidējo vecumu uzņēmumiem, kuriem pēdējo gadu laikā ir reģistrēts nodrošinājums, Lursoft dati parāda, ka pastāv tendence uzņēmumu vidējam vecumam pieaugt. Ja vēl 2011.gadā uzņēmums, kuram piemērots nodrošinājums, bijis sasniedzis vidēji 6,9 gadus, tad pērn to vidējais vecums pieaudzis jau līdz 7,7 gadiem, kas ir gandrīz par gadu.

Pērn juridiskajām personām ierosināti 592 maksātnespējas procesi, un to vidū visvairāk procesu reģistrēts tieši būvniecības sektorā strādājošajiem uzņēmumiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Pēc Lursoft aprēķiniem, šīs jomas uzņēmumi veido 7% no visiem komersantiem, kuriem 2018.gadā ierosināta maksātnespēja.

2017.gadā visbiežāk maksātnespēja tika reģistrēta tirdzniecības uzņēmumiem, taču aizvadītajā gadā šī nozare vairs nav TOP maksātnespējīgāko nozaru vidū.

Toties līdztekus būvniecības uzņēmumiem maksātnespēja pagājušajā gadā bieži ierosināta arī kravu pārvadājumu, kokapstrādes un nekustamo īpašumu nozaru uzņēmumiem.

Jau vairākus gadus kā viena no nozarēm, kuras uzņēmumi visbiežāk iekļūst maksātnespējīgo skaitā, ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Izņēmums nav bijis arī 2018.gads, kad šī nozare pēc maksātnespējīgo uzņēmumu skaita ierindojās trešajā vietā.

Strauji pieaugušās apdrošināšanas maksas pret iespējamu Baltijas valstu maksātnespēju ir pārspīlētas un neataino reālo maksātnespējas risku, paziņojis starptautiskās reitingu aģentūras Standard & Poor's (S&P) analītiķis Frenks Džils, ziņo dv.ee.

Baltijas valstu kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgums (credit default swap jeb CDS) apdrošināšanas tirgum ir vienīgā iespēja spekulēt pret šo valstu valūtām, paziņojis F. Džils.

3. martā Latvijas CDS vērtība pieauga līdz rekodaugstiem 1109 bāzes punktiem. Tas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Ekonomikas perspektīvas Baltijas valstīs joprojām ir negatīvas. S&P analītiķe Eilina Zanga tic, ka Baltijas valūtu fiksētie kursi joprojām paliks stabili. Valūtām galvenais risks esot uzticības zudums. E. Zanga uzskata, ka ātra Baltijas valstu pāreja uz eiro valūtu pozitīvi ietekmētu šo valstu reitingus, tomēr viņa uzskata, ka pašlaik tas nav iespējams.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Krievijas uzņēmums Holiday Malta Ltd pieteicis SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs maksātnespēju, liecina Maksātnespējas aģentūras interneta mājaslapā pieejamā informācija. Tūrisma aģentūras vadītājs apliecina, ka saistības pret pieteikuma iesniedzēju tiek segtas un procesam nav pamata.

Prasība iesniegta Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

Kā liecina Db TOP 500 dati, šis uzņēmums ir trešā pēc apgrozījuma lielākā tūrisma aģentūra Latvijā. 2008. gadā tā sasniedza 6.8 milj. Ls apgrozījumu un 4.35 tūkst. Ls peļņu.

Tūrisma aģentūras Kolumbs vadītājs Guntis Učelnieks uzsver, ka iesniegtā pretenzija ir nepamatota. Šis gadījums ir kārtējais piemērs tam, ka strīdus situāciju viena no iesaistītajām pusēm mēģina atrisināt, nepamatoti piesakot maksātnespēju.

Latvijas tiesu prakse pēdējā laikā rāda, ka arī lieliem un starptautiskiem uzņēmumiem tiek nepamatoti pieteiktas maksātnespējas, lai izmantotu spēka pozīcijas savstarpējās pārrunās, skaidro G.Učelnieks. To apliecina fakts, ka katru dienu Latvijā vidēji 50 – 100 uzņēmumiem tiek ierosināta maksātnespēja, viņš piebilst.

Viens no pasaulē lielākajiem cementa ražotājiem Meksikas Cemex, kas strādā arī Latvijā, varētu pārdot daļu savu aktīvu, lai tiktu galā ar finansiālajām problēmām, kas skārušas kompāniju, ziņo vairāki pasaules mediji.

Cemex jau tuvākajā laikā ir jāatrod veidi, kā refinansēt savus milzīgos parādus, kas sasnieguši teju 18.78 miljardus ASV dolāru, no kuriem 6.9 miljardi ASV dolāru ir īstermiņa, bet 11.85 miljardi ASV dolāru – ilgtermiņa parādsaistības, teikts Cemex publiskajā paziņojumā.

Ja kompānija neatradīs veidus, kā atrast papildus finansējuma avotus, tā nebūšot spējīga pildīt savas saistības. Šogad vien kompānijai jāatrod veids, kā atdot 4.1 miljardu ASV dolāru, ziņo Reuters.

Nākamo divu nedēļu laikā kompānija plāno tikties ar saviem kreditoriem, lai mēģinātu panākt vienošanos par esošo parādsaistību pārfinansēšanu.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(369).jpg

Nav noslēpums, ka Maksātnespējas likums Latvijā tiek izmantots visai primitīvi - lai piedzītu ilgi nemaksātus parādus no sava darījumu partnera. Parasti tas notiek diezgan vienkārši - tas, kuram ir parādā, vēršas tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku, kurš tad nu attiecīgi vai nu atzīst savu maksātnespēju, vai arī aši vien samaksā prasīto summu, ko mēdz saukt par mierizlīgumu.

Tomēr izrādījies, ka galvenā problēma ir nevis kādas kopānijas maksātnespējā, bet gan mūsu likumu rakstītāju un pieņēmēju domāšanas mazspējā. Redz, laikā, kad Tieslietu ministrijā tika izstrādāta pašreizējā Maksātnespējas likuma versija, dažādi eksperti, juristi, uzņēmēji brīdināja, ka kādā brīdī var izveidoties totāli absurda situācija. Proti, uzņēmumam, kam ir pozitīva bilance, kam ir pietiekams naudas apjoms bankas kontā un kurš veiksmīgi strādā ar daudzu miljonu latu apgrozījumu, var tikt pieteikta maksātnespēja par dažu tūkstošu latu parādu, tadējādi to lielā mērā norokot. Proti, mūsu likumdošana, neraugoties uz ekspertu iebildumiem, ir veidota tā, ka uzņēmuma maksātnespēju var pasludināt, balstoties uz neliela parāda pamata, neraugoties uz attiecīgās kompānijas stabilo finansiālo situāciju.

Pašlaik viena no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks prece tiek pārdota par santīmiem, bet preces piegādātāji palikuši tukšā. Viens no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks, kurš faktiski ir bankrotējis, pie bankrota sliecas vainot banku, kura nevēlējās nākt pretī un neatbildēja pat uz piedāvājumu kapitalizēt uzņēmumu.

Taču tagad prece, ko ir apķīlājusi Swedbank un Nordea, visādos veidos tiek pārdota ar ļoti lielām atlaidēm - naudu par preci saņem banka, bet piegādātājiem, kuri devuši preci uz nomaksu, tiek nodarīti lieli zaudējumi - netiek atdota ne nauda, ne prece.

Pērk bijušie darbinieki

Db arī sludinājumu portālā ss.lv novēroja divus sludinājumus ar tekstu - zemākās cenas vairāk nekā 10 000 preču Ganību dambī 25d, Rīgā. Šajā vietā atrodas Tapeks birojs un noliktavas. Lielākie zaudējumi no preču pārdošanas radušies Tapeks preču piegādātājiem, piemēram, Paroc, Tenax, maxit, Knauf un citiem, proti, banka iegūs naudu no lēti pārdotās preces, bet pati prece paliks Tapeks bijušo darbinieku uzņēmumiem, jo viņu jaunizveidotie uzņēmumi ir arī preču pircēji. Uzņēmēji pērk nocenoto preci no savas bijušās darbavietas. V. Priedītis Db pastāstīja, ka veikalu telpas nepieder Tapeks, bet tiek nomātas. Teorētiski pastāv iespēja, ka tagadējo Tapro veikalu telpām pēc Tapeks maksātnespējas var mainīsies nomnieks, bet preces pat netiek pārvietotas.

Kompānija SIA Saint-Gobain Celtniecības produkti ir pieteikusi makātnespēju SIA Tapeks, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Maksātnespējas pieteikums iesniegts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus Db norādīja, ka Maksātnespējas likums nosaka par pienākumu parādniekam pašam pieteikt savu maksātnespēju, ja ir iestājusies likumā noteiktā maksātnespējas pazīme. Protams, likums nenosaka konkrētu termiņu, kurā pēc maksātnespējas pazīmes konstatēšanas, pieteikums būtu jāiesniedz.

Tādējādi parādnieks var novilcināt maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Tikai ar maksātnespējas pasludināšanas brīdi uzņēmuma valdes pilnvaras tiek izbeigtas un pārvaldīšanas tiesības pār uzņēmumu un tās mantu iegūst administrators. Bez tam administratoram ir arī pienākums izvērtēt un apstrīdēt visus šaubīgos darījumus, kuri ir noslēgti pat piecus gadus pirms maksātnespējas iestāšanās dienas un ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoru kopuma interesēm, norādīja M. Bunkus.

Pamatojoties uz jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes pieņemto lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, kā arī ņemot vērā, ka Balva atrodas likvidējamas sabiedrības statusā, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēma izslēgt AAS Balva no LTAB biedru sastāva.

Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, šobrīd LAAS Balva turpina pildīt visas savas saistības un OCTA izmaksas tiek veiktas, bet gadījumā, ja tiks pasludināta kompānijas maksātnespēja, apdrošināšanas atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots OCTA garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī, tai skaitā regulāri tiek veiktas izmaksas CSNg cietušajiem, kuri cietuši no neapdrošināta transportlīdzekļa. Līdz 2008. gada pavasarim OCTA garantijas fondā līdzekļi pamatā tika uzkrāti no apdrošinātāju veiktajām vienreizējām iemaksām un regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem no OCTA prēmijām. Šobrīd OCTA garantijas fonda līdzekļu papildinājums veidojas no LTAB regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem, ieņēmumiem no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.