Manuprāt notikumi ar AAS Balva Latvijas apdrošināšanas kontekstā un mediju telpā ir pelnījuši lielāku ievērību, nekā šis process patlaban tiek atspoguļots. Kāpēc? Tāpēc, ka notikušais, pie nelabvēlīga scenārija var ietekmēt visus – gan apdrošinājuma ņēmējus, gan apdrošinātājus. Kā arī tas liek uzdot divus apdrošināšanas tirgum nepatīkamus jautājumus. Pirmais – vai var uzticēties apdrošināšanas kompānijām, kuras nepieder globālam apdrošinātāju tīklam? Otrs – ko darīt klientam, ja apdrošināšanas uzņēmums bankrotē vai tiek likvidēts?

Bankrotēt [,] nav iespējams [,] pastāvēt

Profesionālā aktuāru literatūrā nereti ir lasāms, ka apdrošināšanas kompānijām teorētiski nav iespējams bankrotēt vai pārtraukt savu darbību. Tomēr aizvadītos gados šī aksioma ir apgāzta. Obligāti nav pat jāskatās uz tāliem, lieliem un svešiem uzņēmumiem, kā, piemēram, AIG vai Conesco, kas cieta 2008. gada finanšu krīzē. Arī tepat mūsu mājās ir piedzīvoti līdzīgi piemēri. 2002. gadā bankrotēja pašmāju apdrošinātājs AK Alianse , 2010. gadā pa likvidācijas ceļu aizgāja Rīgas Slimokase jeb RSK . Savukārt 2007. gadā AAS Baltikums maksātnespējas rezultātā zaudēja meitas uzņēmumu Lietuvā. Šobrīd ir uzsākts AAS Balva likvidācijas process.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, lai nodrošinātu apdrošināto personu aizsardzību.

Kā informēja FKTK, saskaņā ar likumu, AAS Balva jāuzsāk likvidācijas process, pašiem ieceļot likvidatoru un saskaņojot parādu segšanas kārtību ar FKTK vai jāpārveido uzņēmums par juridisku personu, kas neveic apdrošināšanu. AAS Balva ir pienākums turpināt pildīt visus iepriekš noslēgtos līgumus ar saviem klientiem.

16. aprīlī FKTK apturēja AAS Balva darbību, aizliedzot slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, jo uzrauga rīcībā nebija pietiekama informācija par tās darbību Lielbritānijā. AAS Balva tika pieprasīts nodrošināt FKTK ar prasīto informāciju un novērst identificētos likuma pārkāpumus. Tomēr pēc iepazīšanās ar situāciju, FKTK secināja, ka šajā laika posmā līdz licenču anulēšanai nav veikti nepieciešamie uzlabojumi, un apdrošināšanas sabiedrība nespēj nodrošināt regulējošo prasību izpildi - biznesa apjomiem atbilstošas tehniskās rezerves un kapitāla līmeni.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

AAS Balva likvidatora amatā iecelts Rolands Strazdiņš, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) paziņojums.

Jūlija beigās notikusi apdrošināšanas sabiedrības akcionāru sapulce, kurā tika pieņemts lēmums sākt AAS Balva likvidācijas procesu.

Informācija par likvidācijas procesu un likvidatoru reģistrēta Komercreģistrā pirmdien, 12. augustā.

Db.lv jau ziņoja, ka FKTK padome jūnijā pieņēma lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, lai nodrošinātu apdrošināto personu aizsardzību.

Kā informēja FKTK, saskaņā ar likumu, AAS Balva jāuzsāk likvidācijas process, pašiem ieceļot likvidatoru un saskaņojot parādu segšanas kārtību ar FKTK vai jāpārveido uzņēmums par juridisku personu, kas neveic apdrošināšanu. AAS Balva ir pienākums turpināt pildīt visus iepriekš noslēgtos līgumus ar saviem klientiem.

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) nozarē būtiskāko notikumu vidū ierindojas AAS Balva likvidācijas procesa uzsākšana, kā arī OCTA nozares piedzīvotie lielākie zaudējumi pēdējo astoņu gadu laikā, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotie notikumi nozarē, kuri ir ietekmējuši tās darbību un kopējos tirgus rādītājus.

Šī gada 16. aprīlī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas FKTK padome pieņēma lēmumu apturēt visu AAS Balva izsniegto licenču darbību. Divus mēnešus vēlāk, izvērtējot veiktās darbības, FKTK padome nolemj pilnībā anulēt visas AAS Balva licences, nosakot, ka esošie noslēgtie apdrošināšanas līgumi turpina savu darbību un apdrošināšanas sabiedrībai ir jāturpina pildīt savas saistības pret klientiem.

LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics norāda, ka likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības Balva darbības radītās sekas jau ir izjūtamas un tās atspoguļosies nozares rādītājos arī nākotnē.

Kopš apdrošināšanas sabiedrības Balva maksātnespējas pasludināšanas brīža, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) no Garantijas fonda jau izmaksājis 0,69 milj EUR tiem CSNg cietušiem, kuri trīs gadu laikā kopš apdrošināšanas sabiedrībai Balva anulētas licences nebija saņēmuši visu sev pienākošo OCTA atlīdzību izmaksu.

Likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības Balva maksātnespēja tika pasludināta šā gada 6.jūlijā pēc LTAB iesniegtā pieteikuma. «Par šādu soli izšķīrāmies, jo uzņēmuma maksātnespējas ierosināšana ļaus ātrāk pabeigt atlikušo aktīvu realizāciju, kas tiek darīts gan maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības Balva (MAAS Balva) atlīdzību saņēmēju, gan visas OCTA nozares dalībnieku interesēs,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Atbilstoši OCTA likumam, gadījumos, kad tiek pasludināta kāda tirgus dalībnieka maksātnespēja, izmaksas CSNg cietušajiem tiek segtas no LTAB Garantijas fonda, tādēļ no maksātnespējas uzsākšanas brīža LTAB ir apzinājis un personīgi uzrunājis tos CSNg cietušos, kuri joprojām no MAAS Balva nebija saņēmuši visu sev pienākošo atlīdzību. «Lielāko daļu no Garantijas fonda izmaksām, kas veiktas kopš sabiedrības maksātnespējas pasludināšanas brīža, veido maksājumi valsts iestādēm - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (0,31 milj. EUR) un Nacionālajam veselības dienestam (0,13 milj. EUR), kā arī citām apdrošināšanas sabiedrībām (0,20 milj. EUR),» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs.

Apdrošināšanas sabiedrības met aci uz AAS Balva obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas klientiem, un prognozē, ka kompānijas aiziešana no tirgus ļaus brīvāk celt polišu cenas.

FKTK padomes lēmums tirgū ieviesīs pārmaiņas un vēl vairāk saasinās konkurences cīņu apdrošinātāju starpā, paredz Ergo valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse. Jau pēc sākotnējās ziņas par AAS Balva darbības apturēšanu konkurenti uzsāka aktīvu cīņu par tās klientiem un šobrīd var prognozēt cīņas turpinājumu ar jaunu sparu.

Visasāk konkurence būs jūtama OCTA segmentā, kur AAS Balva līdz šim bija starp tirgus līderiem ar vismaz 15% tirgus daļu, uzskata kompānijas pārstāve.

«Jāatzīst, ka lielāko OCTA tirgus daļu uzņēmums ieguva zemo cenu politikas dēļ, kas iespējams tika veidotas nepietiekamas risku izvērtēšanas rezultātā. Tādejādi tas veicināja OCTA nozares kopējos zaudējumus un sīvās konkurences apstākļos neļāva arī pārējiem tirgus dalībniekiem noteikt augstākas polišu cenas,» norāda I. Ķirse.

Nedaudz vairāk nekā trīs gadus pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu apturēt visu apdrošināšanas sabiedrības Balva izsniegto licenču darbību, ierosināta tās maksātnespēja.

«Visu šo laiku no LAAS Balva centāmies atgūt no Garantijas fonda izmaksātās OCTA atlīdzības, kuras apdrošināšanas sabiedrība nespēja izmaksāt starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, tomēr šobrīd redzam, ka uzņēmums nespēj segt aizvien pieaugošās izmaksas, tādēļ LTAB pieņēma lēmumu ierosināt likvidējamās sabiedrības maksātnespēju,» skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšēdētājs Jānis Abāšins.

LAAS Balva darbību FKTK apturēja 2013.gada 16.aprīlī. Atbilstoši OCTA likumam gadījumos, kad tiek pasludināta kāda tirgus dalībnieka maksātnespēja, izmaksas CSNg cietušajiem tiek segtas no Garantijas fonda.

Salacgrīviešu Jāņa Auziņa un Riharda Kastova projekts «Nēģu pārstrādes uzņēmuma izveide un iekārtu iegāde» atzīts par labāko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā piekrastes jauniešu uzņēmējdarbības konkursā.

Projekta autori balvā saņēma tūkstoš latus tā īstenošanai.

«Konkurss norisinās jau otro gadu, un tā mērķis ir rosināt jauniešus palikt piekrastes teritorijās, nodarbojoties ar aktīvu uzņēmējdarbību dažādās jomās,» stāstīja LLKC valdes loceklis Edgars Linde.

Konkursa noslēgumā piedalījās desmit finālisti. Starp veiksmīgākajiem ir Jānis Raginskis no Ķesterciema ar projektu «Zivju apstrāde» (naudas balva 700 Ls), Sandija Kauliņa no Salacgrīvas ar projektu «Zivsaimniecības Tūrisma informācijas centra izveide Salacgrīvā» (naudas balva 500 Ls), Pauls Vinklers no Salacgrīvas ar projektu «Mēbeļu un dažādu aksesuāru izgatavošana no jūrā izskalotiem koku zariem» (naudas balva 400 Ls), Agnis Pūris no Lapmežciema ar projektu «Latvji,

Pagājušajā gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi 47 apdrošināšanas sabiedrību klientu sūdzības, informē FKTK.

Pēc visu saņemto klientu sūdzību izskatīšanas, FKTK ir pieprasījusi apdrošināšanas sabiedrībām sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Nevienā no 47 sūdzībās minētajiem gadījumiem FKTK nav konstatējusi normatīvo aktu prasību pārkāpumus, par kuriem būtu piemērojamas Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā paredzētās sankcijas. Izskatot 34 sūdzībās minēto tika konstatēts civiltiesisks strīds, 6 sūdzības novirzītas izskatīšanai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja speciālistiem, savukārt par 7 sūdzībās minēto ir panākti citi rezultāti, piemēram, sniegta pieprasītā informācija vai skaidrojums, atsaukta regresa prasība, sūdzība pārsūtīta citai kompetentai iestādei.

Ja AAS Balva līdzekļi obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību izmaksām aptrūksies un izmaksas apdrošinātāja klientiem būs jāsedz no Garantijas fonda, sekas vēlāk jutīs visi autoīpašnieki, prognozē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Trīsarpus mēnešu laikā no AAS Balva līdzekļiem OCTA atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 1,9 miljoni latu, liecina LTAB dati. Šobrīd apdrošinātājs atrodas likvidācijas procesā un turpina pildīt savas saistības, tāpat pastāv iespēja, ka AAS Balva apdrošināšanas portfeļa daļa tiks nodota citai apdrošināšanas kompānijai, tomēr, kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, gadījumā, ja tiks pasludināta AAS Balva maksātnespēja, OCTA atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA Garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots Garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī. Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Nedzīvības apdrošināšanas a/s Balva šogad pirmajā ceturksnī cieta milzīgus zaudējumus – tie sasniedza 2,2 miljonus latu, kas ir desmit reizes lielāki nekā šajā laikā pirms gada.

Tik lielus zaudējumus Balva pēdējā laikā nav guvusi pat gadā kopumā, proti, 2012.gada kompānijas zaudējumi sasniedza 1,38 miljonus latu, bet 2011.gadā – 1,09 miljonus latu.

Balvas publicētais finanšu pārskats liecina, ka, lai arī kompānijas nopelnīto prēmiju apjoms bija pieaudzis par 35%, sasniedzot 1,77 miljonus latu, tomēr neto darbības izdevumi pieauga 5,8 reizes – līdz 2,88 miljoniem latu. Dati liecina, ka vissliktākais rezultāts (kombinētais rādītājs, kas liecina, vai konkrētā apdrošināšanas veidā kompānija strādā ar peļņu vai zaudējumiem, samērojot parakstītās prēmijas ar izdevumiem – izmaksātajām atlīdzībām un administrācijas izmaksām) šogad pirmajos trīs mēnešos bija vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā – 393,56%. Šajā veidā Balva parakstījusi lielāko bruto prēmiju apjomu – 1,3 miljonus latu. Lai apdrošināšanas veids būtu pelnošs, rādītājs nevar būt lielāks par 100%. Kopuma bruto prēmijās Balva parakstījusi 3,58 miljonus latu.

Šā gada pirmajā ceturksnī OCTA nozares zaudējumi sasnieguši 818 tūkstošus eiro, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā līdzīgā periodā pērn, kad tie bija 683 tūkstoši eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Tāpat jāatzīmē, ka turpina pieaugt atlīdzību izmaksas, kuras tiek veiktas no Garantijas fonda likvidējamās apdrošināšanas akciju sabiedrības vietā, LTAB informē valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka šobrīd no Garantijas fonda izmaksātās atlīdzības, ja LAAS Balva nespēs pildīt savas saistības, agri vai vēlu gulsies uz pārējo OCTA apdrošinātāju pleciem, kas savukārt var novest pie OCTA cenu līmeņa korekcijām.

Šī gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas sabiedrību nopelnīto prēmiju summa sasniedza 11,581 miljonu eiro, kas ir par gandrīz 4% vairāk nekā 2014.gada 1. ceturksnī (11,16 miljonus eiro). Savukārt piekritušo atlīdzību (kas ietver sevī gan jau izmaksātās atlīdzības, gan izmaiņas rezervēs, gan pārapdrošinātāju daļu atlīdzībās) summa 2015.gada pirmajā ceturksnī sasniedza 9,123 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 12% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn, kad tie bija 8,042 miljoni eiro.

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Apdrošināšanas AS Balta vēlas piesaistīt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA apdrošināšanas veida klientus, kas izmantoja Balvas pakalpojumus.

Aprīļa vidū uz laiku tika apturēta visu apdrošināšanas sabiedrības Balva izsniegto licenču darbība līdz trūkumu novēršanai. Tas nozīmē, ka Balva turpina pildīt noslēgtos līgumus ar esošajiem klientiem, taču tai ir aizliegts noslēgt jaunus apdrošināšanas līgumus. Saskaņā ar aplēsēm Balva aizņēma aptuveni 5% no kopējā apdrošināšanas tirgus Latvijā, taču nozīmīgs apdrošināšanas veids šai sabiedrībai bija OCTA, kuras tirgū Balva ieņēma mazāk nekā piekto daļu.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija izsludina konkursu “Eksporta un inovācijas balva 2024”, kura gaitā tiks noskaidroti veiksmīgākie Latvijas eksportētāji un līderi inovāciju jomā.

“Eksporta un inovācijas balva” ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā un tās patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.Uzņēmumi tiks vērtēti piecās kategorijās – “Eksporta čempions”, “Inovācijas čempions”, “Eksporta pieauguma līderis”, “Eksporta jaunpienācējs” un “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

"Vairāku gadu garumā esam pilnveidojuši konkursa nolikumu un uzņēmumu vērtēšanas kritērijus, lai rezultāti atspoguļotu mūsu izcilāko uzņēmumu sasniegumus eksportā un inovācijās. Šogad esam iecerējuši vēl plašāk stāstīt par šiem veiksmes stāstiem, lai no viņu piemēra varētu mācīties un iedvesmoties citi,” saka konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Līdz š.g. 4.oktobrim Latvijas uzņēmēji vēl var pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2015.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju vienpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Tā mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

Importa aizstājējprodukts,

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Pieteikumu skaits dažādās konkursa Gada balva dizainā 2014 kategorijās izlīdzinās; pavisam par lauriem šogad cīnās 103 darbi

«Konkurss Gada balva dizainā 2014 uztur Latvijas dizaina nozares profesionālās darbības asinsriti. Lielā un pastāvīgā ieinteresētība par dalību konkursā apliecina nepieciešamību pēc regulāra šāda līmeņa notikuma. Jaunie darbi parāda nozares profesionāļu jaunrades spēju un kvalitāti. Katrs dizaina sasniegums ir jauns pakāpiens Latvijas dizaina skolas attīstības piramīdā un solis tuvāk tās atpazīstamībai. Tas ir arī pakāpiens tuvāk jaunai dizaina domāšanai, kas ir meklējumi citai attieksmei starp cilvēciskajām vajadzībām un vides ilgtspējas saglabāšanu,» stāsta Andrejs Broks, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētājs. Dizaina izstāde Design Isle 2014, kuras ietvaros apskatāma Gada balva dizainā 2014 ekspozīcija, notiek izstāžu hallē Ķīpsala no 2. līdz 5. oktobrim.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

14. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS «Latvenergo» rīkotā ikgadējā konkursa «Gada balva» laureāti un «Latvenergo» studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, LZA prezidents Ojārs Spārītis pauda gandarījumu par Latvijas zinātniekiem, kas nozarei veltījuši visu dzīvi, bet «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs mudināja speciālistus ar nozari iepazīstināt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. «Pasaulē enerģētikas nozare piedzīvo un piedzīvos lielas pārmaiņas, tendencēm līdzi seko arī mūsu zinātnieki, kurus aicinu par saviem veikumiem stāstīt vienkāršā valodā – tā, lai enerģētikas nozare mūsu valstī kļūtu vispārzināma,» uzsvēra Ā. Žīgurs.

Galveno, profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā, šogad saņēma Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Rubīna. Balva piešķirta par darbu kopu Sistēmiskā siltumapgādes kompleksa optimizācija un energoefektivitātes palielināšana, kā arī par ieguldījumu enerģētikas jomas uzņēmumos un institūcijās. Pasniedzot balvu, Ā.Žīgurs izcēla M.Rubīnas ieguldījumu Rīgas siltumapgādes rehabilitācijā. «Pateicoties šim projektam, Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām – ar to mēs varam lepoties, jo kaimiņvalstīm šo panākumu tuvākajos gados atkārtot būs grūti,» uzsvēra Ā.Žīgurs.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Nacionālajam arhitektūras konkursam Latvijas arhitektūras gada balva šogad pieteikti 45 darbi, informē konkursa rīkotāji.

Žūrija tuvākajās nedēļās atsevišķus objektus aplūkos klātienē, vērtējot tādus aspektus kā koncepcija, projekta vienotība, konteksts un mērogs, sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Gada balvas nominanti tiks paziņoti 10.aprīlī. Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs dažādi ārvalstu speciālisti, kā arī fināla žūrijas dalībnieki. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 17. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros.

Balvai pieteiktos objektus un procesus skatiet galerijā!

Žūrijā darbosies Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, Liene Mackus, Viktors Valgums un Artūrs Analts.

Arī šogad balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kas atstājuši iespaidu gan uz arhitektūras nozari, gan sabiedrības emocijām.