Iestājoties marta rēķinu apmaksas termiņam, rīdzinieku parāds par apkures sezonā piegādāto siltumenerģiju jau nedaudz pārsniedz 26 miljonus latu. Rēķinu apmaksas procents ir 79%, informēja AS Rīgas siltums sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Roze.

J. Roze piebilda, ka parāda situācija ir dinamiska un mainās ik dienu, taču salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu apmaksas disciplīna būtiski nav mainījusies un ir iepriekšējā gada līmenī, vēsta LETA.

Rīgas siltumam nav informācijas par vidējo rēķina apmēru vai izmaksām uz kvadrātmetru, jo uzņēmums nodrošina siltumenerģijas piegādi tikai līdz līgumā noteiktajai atbildības robežai. Ēkas pārvaldniekam vai īpašniekam tiek izrakstīts rēķins par visai ēkai kopumā piegādāto siltumenerģiju, pamatojoties uz ēkas siltummezglā uzstādītā siltumenerģijas skaitītāja rādījumiem.

J. Roze skaidroja, ka Rīgas siltums neveic izrakstīto rēķinu tālāko sadali un neaprēķina ne maksu par kvadrātmetru dzīvokļa kopējās platības apkuri, ne maksu par karstā ūdens sagatavošanu, kā arī neveic norēķinus ar ēkas dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem. Izrakstītā rēķina tālāka sadale, ka arī norēķinu veikšana ar dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem ir ēkas pārvaldnieka vai īpašnieka kompetencē.

Parādsaistības par patērēto siltumenerģiju AS Rīgas siltums vasaras laikā ir samazinājušās uz pusi, informē uzņēmuma Informācijas daļas vadītāja Jana Roze.

Precīzus skaitļus uzņēmums nenosauc, skaidrojot, ka Rīgas siltums strādā ar parādniekiem un parādu apjoms visu laiku mainās.

Uzņēmums novērojis, ka vasaras mēnešos tiek dzēsti aizkavētie ziemas maksājumi, un tieši pēdējos mēnešos vērojamas pozitīvas tendences parādu norēķinos.

Roze atgādināja, ka 2011./2012.gada apkures sezonā izrakstīto rēķinu nomaksas procents, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, bija vidēji par 2,5 procentpunktiem labāks.

Lai sāktu apkures sezonu, Rīgas siltums aicina ēku apsaimniekotājus un dzīvokļu īpašniekus norēķināties par patērēto siltumenerģiju.

Rīgas siltums piegādā siltumenerģiju 5235 dzīvojamiem namiem un 2187 nedzīvojamām ēkām.

Nākotnē Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmumam AS "Rīgas siltums" (RS) nebūtu jākoncentrējas uz siltuma ražošanu pašam, bet gan jānodrošina, lai siltumtīklos nonāk tas siltums, kurš pašlaik rodas dažādos enerģijas un ražošanas procesos kā blakusprodukts, intervijā uzsvēra RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš atgādināja, ka jau pašlaik 70% no siltumenerģijas apjoma RS iepērk no citiem ražotājiem - lauvas tiesu no "Latvenergo" termoelektrostacijām (TEC) -, un 30% saražo paši. Pašlaik tiek izstrādāta RS vidējā termiņa stratēģija nākamajiem desmit gadiem, kurā tiek izvērtēti nākotnes darbības modeļi.

"RS mērķis ir kļūt par enerģijas apmaiņas platformu, kur ikviens var nodot sava darba procesā radušos lieko siltumenerģiju. Labāk to ir nodot mums bez maksas, nevis maksāt par izmešu kvotām un šo siltumenerģiju "laist gaisā". Mēs savukārt pārdodam savu pakalpojumu, nodrošinot šo siltumenerģijas piegādi klientiem, kuriem to vajag. Šis ir aspekts, kā redzam tālāko RS attīstību," uzsvēra Pētersons.

Viena pirmā, divas otrās, viena trešā vieta dažādās disciplīnās, kā arī jauns Latvijas rekords – ar šādiem rezultātiem divas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) studentu komandas atgriezušās no starptautiskajām paškonstruēto pneimobiļu sacensībām «XII International Aventics Pneumobile Competition», kas no 9. līdz 11. maijam norisinājās Egerā, Ungārijā.

RTU pārstāvēja komanda «Riga Fresh» ar četru riteņu pneimobili un «Riga Airmobile» ar trīs riteņu pneimobili. «Riga Fresh» vairāk nekā 30 komandu konkurencē tālbraukšanas disciplīnā izcīnīja 1. vietu, uzstādot jaunu Latvijas rekordu – 10,6 km. Komanda izcīnīja arī 2. vietu paātrinājuma disciplīnā (dragreiss), nobraucot 220 metru distanci 20,56 sekundēs, sasniedzot ātrumu 50,3 km/h. «Riga Fresh» komanda saņēma arī uzņēmuma «National Instruments» galveno balvu par labāko vadības un kontroles sistēmu.

«Riga Fresh» komandas sastāvs: kapteinis Artūrs Rugājs, dalībnieki Kristians Radiņš, Ojārs Seglērs, Elza Sokolovska, tehniķis – MTAF lektors Māris Gailis, treneris – MTAF Transporta institūta Automobiļu katedras laboratorijas vadītājs Jānis Rudzītis.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi SIA Windau koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifus, informē SPRK.

Komersants siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, līdz ar to saražotās siltumenerģijas tarifs ir noteikts tabulas veidā dabasgāzes tirdzniecības cenu diapazonam no 128,06 līdz 498,01 EUR/tūkst.nm3. Apstiprinātais tarifs nav siltumenerģijas gala tarifs iedzīvotājiem – tas ir tarifs, par kuru SIA Bauskas siltums no šī gada 1. oktobra varēs iepirkt siltumenerģiju no SIA Windau. Tarifā nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Pie esošās dabasgāzes tirdzniecības cenas 284,57 EUR/tūkst.nm3, apstiprinātais siltumenerģijas tarifs ir 29,53 EUR/MWh bez pievienotās vērtības nodokļa.Mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, mainīsies arī koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifs atbilstoši Regulatora apstiprinātajiem tarifiem, kas noteikti tabulas veidā. Salīdzinot ar līdz šim piemēroto tarifu, jaunais siltumenerģijas tarifs pie esošās dabasgāzes cenas ir par 12,81 EUR/MWh lielāks, tomēr tas aizvien ir mazāk nekā izmaksātu siltumenerģijas ražošana katlumājā bez vienlaicīgas elektroenerģijas ražošanas.

Rīgas siltumapgādes uzņēmums AS Rīgas siltums (RS), atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, no trešdien uzsāk aktīvo apkures sezonu - šobrīd apkure ir pieslēgta vairāk nekā 55% ēku, kas izmanto RS piegādāto siltumenerģiju, informē RS Informācijas daļas vadītāja Linda Rence.

Kopā apkuri pieslēguši 4165 nami jeb 55,7% ēku. Tai skaitā 316 izglītības un 72 ārstniecības iestādes, 3294 dzīvojamie nami, kā arī 483 iestādes (nedzīvojamais fonds).

Rīgā kārtība, kādā pieslēdz apkuri, ir nemainīga jau vairākus gadus - dzīvokļu īpašniekiem ir jāvēršas pie saviem apsaimniekotājiem ar lūgumu uzsākt apkures sezonu. Balstoties uz apsaimniekotāju lūguma, RS piegādā siltumenerģiju pie nosacījuma, ka nav parādu par patērēto siltumenerģiju.

Lai mājokļos būtu mājīgi un arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, RS aicina izmantot automatizēto individuālo siltummezglu regulēšanas priekšrocības.

L. Rence atgādina, ka RS no šā gada 1.septembra norēķiniem par piegādāto siltumenerģiju piemēro cenu 57,40 eiro par megavatstundu bez PVN. Prognozēts, ka siltuma cena saglabāsies nemainīga arī oktobrī un novembrī.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Novembra nakts lielā izpārdošana, Ziemassvētku atlaides, maza atelpa un priekšā jau Jaunā gada plauktu tīrīšana. Tuvojas gada lielākais iepirkšanās maratons. Neskatoties tu to, ka iedzīvotāji samazinājuši dažādus tēriņus, lai kompensētu dzīves dārdzību, piemēram, izdevumus izklaidei un ceļošanai, kā arī citus ikdienas izdevumus, svētkus neviens nav atcēlis un vairums tos gribēs izbaudīt. Lai piesaistītu maksimāli daudz pircēju, nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labāku klienta pieredzi – pārskatīt, cik ērti un ātri var iepirkties jūsu e-veikalā.

Ja e-veikals, tad cik viegli ir tikt pie preces?

Iepirkšanās no vienas puses ir ļoti vienkāršs process, no otras – tā ietver ļoti svarīgu sastāvdaļu – savas naudas nodošanu cita rokās un uzticību, ka pretī tiks saņemta prece vai pakalpojums. Vienkārši tas ir, ja apmaiņa notiek klātienē, tomēr uzticības faktors spēlē nozīmīgāku lomu, ja iegāde notiek internetā. Līdz ar to katram tirgotājam būtu jārūpējas, lai no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka veikals ir uzticams. Profesionāls mājaslapas dizains, plaši un gramatiski pareizi produktu apraksti, informācija par uzņēmumu – tās ir pamata lietas. Nepieciešams arī pietiekami detalizēti aprakstīt, kādā veidā ir iespējams tikt pie preces jeb norādīt piegādes iespējas. Tāpat klientam būs svarīgi zināt, kādā veidā var sazināties ar veikala klientu apkalpošanu. Bieži ir situācijas, kad preci vajag uzreiz, tāpēc ir svarīgi klientam sniegt skaidrojumu par piegādes ilgumu.

Latvijas paralimpiskais jātnieks Rihards Snikus, startējot ar zirgu "King Of The Dance", piektdien Tokijā iejādes individuālajās sacensībās izcīnīja otro vietu un tiesības piedalīties brīvā stila disciplīnā.

Snikus startēja ar pirmo numuru, bet no 17 konkurentiem viņu spēja apsteigt vienīgi amerikāniete Roksanne Trunela. Latvijas paralimpieša un viņa zirga sniegums maršrutā tika novērtēts ar 80,179%. Trunela nopelnīja 81,464%.

Astoņi labāko rezultātu sasniegušie sportisti pirmdien spēkosies brīvā stila disciplīnā.

Snikus un Trunela bija vienīgie sportisti, kuri no tiesnešiem saņēma vismaz 80% vērtējumu. Bronzas medaļu izcīnīja Sara Morganti no Itālijas, kuras sniegumu novērtēja ar 76,964%.

Tikmēr Baiba Rorbaha, kura startē F32 veselības grupā, vieglatlētikas stadionā plkst.13.10 pēc Latvijas laika vālītes mešanas sektorā sāks cīņu par medaļām. Vālītes mešanas finālā kopumā startēs deviņas sportistes.

Rihards Snikus pirmdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs jāšanas sportā iejādē brīvā stila disciplīnā izcīnīja sudraba godalgu.

Snikus un viņa partnera zirga "King of the dance" sniegums sacensībās iejādē I pakāpes brīvā stila disciplīnā tika novērtēts ar 82,087%, kas bija otrs labākais rezultāts.

Uzvaru ar vērtējumu 86,927% svinēja amerikāniete Roksanna Tranela, bet bronzas medaļa tika Sārai Morganti no Itālijas ar vērtējumu 81,100%.

Brīvā stila sacensībās startēja astoņi sportisti.

Snikus tiesības startēt šajās sacensībās 18 sportistu konkurencē nopelnīja, piektdien iejādes individuālajās sacensībās izcīnot otro vietu.

Latvijas komandu Tokijā pārstāv paravieglatlēti Aigars Apinis, Diāna Dadzīte, Edgars Bergs un Baiba Rorbaha. Jāšanas sportā iejādes disciplīnā piedalās Rihards Snikus, peldēšanā Latviju pārstāv Jurijs Semjonovs, bet loka šaušanā pieteikta Ieva Melle.

Rīgā vairāk nekā 89% objektu, kurus apkalpo a/s Rīgas Siltums, pārtraukta apkures sezona, tuvākajās dienās arī pārējie namu apsaimniekotāji iecerējuši pārtraukt apkuri, informē a/s Rīgas Siltums pārstāve Jana Roze.

Par apkures atslēgšanu vai pieslēgšanu var pieņemt lēmumu namu īpašnieks vai apsaimniekotājs, ņemot vērā iedzīvotāju vairākuma viedokli. Agrāk apkure tika atslēgta, ja vidējā diennakts temperatūra trīs dienas pēc kārtas bija augstāka par plus astoņiem grādiem, teikts a/s Rīgas Siltums paziņojumā.

Vidējā āra gaisa temperatūra šajā apkures sezonā bijusi +1,4 grādi pēc Celsija, kas ir par 1,8 grādiem siltāk nekā pērn, kad tā bija -0,4 grādi pēc Celsija.

Noslēdzoties apkures sezonai, salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu, nomaksas disciplīna nav būtiski mainījusies, šogad gandrīz par vienu procentpunktu labāka, pauda J. Roze.

Šajā apkures sezonā tarifi būs zemāki nekā iepriekšējā, lēš siltumapgādes uzņēmumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājusī apkures sezona bija viena no pēdējos gados garākajām un siltākajām ar vidējo gaisa temperatūru plus trīs grādi. Savukārt to, kāda būs šī apkures sezona, pie mūsu mainīgajiem laika apstākļiem,prognozēt ir grūti. Tomēr siltumapgādes uzņēmumi DB norāda, ka aktīvajai apkures sezonai ir gatavi, proti, ir pārbaudītas siltumtrases un katlumājas, veikti nepieciešamie remonti, tiek risināta parādu problēma. Runājot par iespējamiem rēķinu apjomiem par patērēto siltumu, uzņēmumi norāda, ka, samazinoties dabasgāzes cenai, attiecīgi mainās arī siltuma tarifi, vismaz apkures sezonas sākumā tie tiek solīti zemāki nekā pērn.

Darbs turpinās

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas (OIK) likvidēšana nākotnē varētu novest pie siltumenerģijas tarifu pieauguma Rīgā, piektdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness pieļauj Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Uzņēmuma Rīgas siltums īpašumā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kas saņem atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. N.Talcis intervijā DB atklāj, ka, ja atbalsts koģenerācijas stacijām tiks atņemts, uzņēmums būs spiests paaugstināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, kas vēsturiski ir vieni no zemākajiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais finanšu gads?

Finanšu gads, kas sākās 2016. gada oktobrī un noslēdzās pērnā gada septembrī, bija veiksmīgs. Tas saistāms ar apkures sezonas ilgumu, kas bija līdz šim garākā Rīgas siltums pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma gūtā peļņa no siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas, kā arī citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā bija 1,82 miljoni eiro, bet papildus gūtā peļņa - 5,94 miljoni eiro, kas veidojusies saistībā ar to, ka no 2018. gada Latvijā ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un tāpēc gadiem uzkrātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tika novirzīts pagājušā gada peļņā.

Rīdzinieku parādi par mājokli gada laikā ir pieauguši par trīs miljoniem latu jeb aptuveni par 11% – tādi ir oficiālie statistikas dati, kas, jāatzīst, neatspoguļo reālo situāciju šajā jomā ne galvaspilsētā, ne valstī kopumā.

Stāstot par to, cik miljonus patērētāji ik gadu nav samaksājuši par saņemto siltumenerģiju, nereti tiek piemirsts piebilst, ka runa ir par naudu, ko nav saņēmuši siltumapgādes uzņēmumi. Latvijā, kā zināms, kārtība ir tāda, ka daudzdzīvokļu namu iemītnieki par apkuri maksā nevis «pa taisno» siltumapgādes kompānijai, bet gan māju apsaimiekotājam. Ja namā ir, piemēram, 60 dzīvokļi, no kuriem 10 ir hroniski, bet pieci – laiku pa laikam nemaksā ne par siltumu, ne par ko citu, apsaimniekotājs no atlikušo 45 dzīvokļu samaksātās maksas par apsaimniekošanu «aizņemas», lai nosegtu deficītu par siltumenerģiju. Tādējādi siltumapgādes uzņēmumu statistika liecina, ka konkrētajā 60 dzīvokļu namā viss ir kārtībā, bet realitātē tā nebūt nav. Citiem vārdiem sakot, problēmas sakne ir pārāk lielajos rēķinos par siltumenerģiju, kas ir sasnieguši tādu līmeni, ka sagādā gavassāpes pat turīgiem iedzīvotājiem.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Kopējais parāds par piegādāto siltumenerģiju AS Rīgas siltums veido septiņus miljonus latu.

Kā informēja uzņēmuma Informācijas daļas vadītāja Linda Rence, Rīgas siltums atgādina, ka kārtējo apkures sezonu klients var uzsākt sev vēlamā laikā pie nosacījuma, ka mājai nav parādu par patērēto siltumenerģiju un individuālais siltummezgls sagatavots apkures sezonai.

Jau vairākus gadus uzņēmums iedzīvotājus informē par siltumenerģijas piegādes parādiem konkrētiem namiem. Arī šogad iedzīvotāju pastkastītēs tika nogādāti vairāk nekā divdesmit tūkstoši paziņojumu ar aicinājumu kopā ar ēkas apsaimniekotāju risināt jautājumu par parādu nomaksu, lai savlaicīgi uzsāktu apkures sezonu. Šādi paziņojumi tika nosūtīti to ēku dzīvokļu īpašniekiem, kuru apsaimniekotāji neregulāri veica maksājumus, uzkrājot parādus par piegādāto siltumenerģiju.

Gandrīz visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija.

Pēc SPRK sniegtās informācijas, iepriekšējā apkures sezonā - 2012./2013.gadā - vidējais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, palielinājās lielākajā daļā valsts nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums bija vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidroja ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.

Siltumenerģijas tarifu pieaugums iepriekšējā apkures sezonā bija skaidrojams ar to, ka 2012.gada 1.jūlijā ievērojami - vidēji par 8% - pieauga dabasgāzes cena, kas samazinājās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, tikai 2013.gada februārī, līdz ar to arī vidējais siltumenerģijas tarifs 2012./2013.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, pieauga vairumā valsts nozīmes pilsētu - vidēji no 3 līdz 5%, piemēram, Ventspilī, Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

Lai gan epidemioloģiskā situācija Lietuvā neuzlabojas, pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām tiks atcelti, otrdien paziņojis veselības ministrs Arūns Duļķis.

Kā preses konferencē pastāstījis ministrs, pārvietošanās ierobežojumi, kas Covid-19 dēļ noteikti līdz šodienai ieskaitot, vairs netiks pagarināti un no pusnakts visā valsts teritorijā atkal būs atļauts brīvi pārvietoties.

Vienlaikus viņš atzinis, ka epidemioloģiskā situācija valstī nebūt neuzlabojas un situācija drīz atkal var kļūt kritiska, tomēr norādījis, ka ierobežojumi savu paveikuši un to sniegtās iespējas ir izsmeltas.

"No pusnakts var atsākties brīva kustība neatkarīgi no situācijas atsevišķās pašvaldībās," žurnālistiem sacījis ministrs.

Pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām Lietuvā tika ieviesti decembra vidū, bet no 16.marta palika spēkā tikai pašvaldībās ar vissliktāko epidemioloģisko situāciju. Tomēr nedēļu pirms Lieldienu brīvdienām valdība nolēma tos līdz 6.aprīlim atjaunot visā valstī, ņemot vērā, ka saslimstība atkal sākusi pieaugt. Tikmēr pērn 7.novembrī ieviestā karantīna pašlaik ir spēkā līdz 30.aprīlim, un valdība trešdien gatavojas lemt par iespējamajiem grozījumiem pašreizējā režīmā.

Šodien Olainē atklātā AS Olainfarm meitasuzņēmuma SIA Olainfarm enerģija ar dabasgāzi darbināmā koģenerācijas stacija, kuras izveidē investēti 1,4 miljoni latu, saražoto siltumenerģiju izmantos Olainfarm ražošanas vajadzībām, savukārt elektroenerģiju pārdos AS Latvenergo.

Olainfarm enerģija koģenerācijas stacija jau ir nodota ekspluatācijā, tās elektriskā jauda ir 1,999 megavati (MW), bet kopējā siltuma jauda ir 1,874 MW. Koģenerācijas stacijā saražotā elektroenerģija tiks pārdota Latvenergo, bet siltumenerģija tiks izmantota Olainfarm ražošanas vajadzībām - rūpnīcas apkurei un karstā ūdens ražošanai.

Olainfarm galvenais enerģētiķis Aleksandrs Petrovs teica, ka Olainfarm enerģija viena gada laikā plāno saražot un pārdot elektroenerģiju aptuveni 12 000 megavatstundu apjomā.

Tehnoloģisko procesu koģenerācijas stacijā nodrošinās saražotais tvaiks. Kopējās projekta izmaksas ir 1,4 miljoni latu, no kuriem 20% ir koģenerācijas stacijas īpašnieku Olainfarm un Olainfarm enerģija līdzīpašnieka Ģirta Stelboviča ieguldījums, savukārt 80% - SEB bankas finansējums.

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Iestājoties vēsam un drēgnam laikam un atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, Rīgā pamazām sākas apkures sezona, informē Rīgas domē.

Šobrīd apkure ir pieslēgta 626 (8%) ēkām, kas izmanto Rīgas siltums piegādāto siltumenerģiju, tai skaitā 115 (24%) izglītības iestādēm, 45 (31%) ārstniecības iestādēm 183 (7%) dzīvojamajām ēkām, kā arī 283 (16%) iestādēm jeb nedzīvojamajam fondam.

Pirmos iesniegumus par apkures pieslēgšanu AS Rīgas siltums sāka saņemt jau kopš septembra vidus. Paredzams, ka, saglabājoties šādiem laikapstākļiem, aktīvā apkures sezona varētu sākties oktobra pirmajā - otrajā nedēļā. Rīgas siltums par apkures sezonas sākumu/beigām pieņem to datumu, kurā ir pieslēgti/atslēgti vairāk nekā 50% ēku.

Rīgas siltums ir gatava apkures sezonai – siltumavoti ir sagatavoti. Siltumtrasēs vēl daži posmi tiek remontēti, darbu laikā karstais ūdens un apkure iedzīvotājiem tiek nodrošināta ar pagaidu siltumtīkliem. Uzņēmums ir gatavs nodrošināt apkuri saviem klientiem jebkurā brīdī – ar nosacījumu, ka nav parādu par piegādāto siltumenerģiju, kā arī siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai.

Mazumtirdzniecības nozarē konkurence starp veikaliem vienmēr būs sīva – gan interneta, gan klātienes veikali savā starpā sacenšas par katru pircēju, mēģinot tos piesaistīt un, kas ir īpaši svarīgi – noturēt, motivējot veikt atkārtotu pirkumu. Kad ierastie rīki jaunu un atkārtotu pircēju piesaistei ir izsmelti, jāmeklē jauni veidi. Vēl svarīgāk tas ir šobrīd, kad katra investīcija ir īpaši rūpīgi jāpārdomā, tāpēc daudzfunkcionālā maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši vairākus padomus veikala apgrozījuma palielināšanai bez lielām investīcijām.

Analizē esošo darījumu plūsmu

Viens no veidiem, kā uzlabot pārdošanas rādītājus, ir izprast esošo darījumu dinamiku. Piemēram, veikt darījumu plūsmas analīzi – kuros laikos ir visvairāk pirkumu. Ja ir vairāki veikali – tad, kurā veikalā ir labākie rādītāji. Interneta veikala gadījumā – kuros laikos pircēji ir aktīvākie, no kurām valstīm ir pirkumi, cik pirkumu grozi paliek neizpirkti utt.

Visbiežāk pārdošanas rādītājus uzņēmēji skata mēneša beigās, kad tiek savilktas atskaites, tomēr ātrai reaģēšanai un biznesa rādītāju uzlabošanai tas būtu jādara teju katru dienu. Kāpēc? Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu savus resursus, piemēram, lai plānotu darbinieku noslodzi, piedāvātu īpašos piedāvājumus, reaģējot uz pircēju aktivitāti utt. Tomēr ne visiem ir programmētāju prasmes vai padziļinātās zināšanas Excel programmā, lai pašu spēkiem veiktu datu analīzi reāllaikā. Tāpēc ērtai finanšu rādītāju analīzei ir radīti vairāki risinājumi, piemēram, Citadeles Biznesa portāls, kas tiek piesaistīts uzņēmēja biznesa kontam. Visi ienākošie vai izejošie darījumi ir pārredzami portālā – gan interneta veikala, gan klātienes tirdzniecību vietām. Portāls ļauj veikt datu analīzi un salīdzinājumus par dažādiem laika periodiem, pirkumu atrašanās vietām, kā arī ātri izveidot atskaites un pārskatus. Tāpat no portāla var ērti nosūtīt e-rēķinu, ko pircējs var apmaksāt ar dažiem klikšķiem, bez bankas konta un citu maksājumu detaļu kopēšanas.

Bankas Citadele spēja atmaksāt valstij noguldījumu pirms noteiktā laika ir pozitīva ziņa, atzina ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Tas rāda, ka izvēlētais bankas restrukturizācijas modelis ir dzīvotspējīgs un to, ka banka iedzīvotāju acīs iemantojusi uzticēšanos, sacīja ministrs.

«Turpmākajā darbā Citadelei jāapliecina, ka tā spēj vairot savu vērtību, neskatoties uz nenoteiktību Eiropas finanšu tirgos, lai valsts pārskatāmā periodā spētu banku nodot privātā akcionāra rokās, atgūstot arī tās kapitālā ieguldītos līdzekļus,» sacīja D. Pavļuts.

Jau vēstīts, ka atrāk par iepriekš plānoto termiņu banka Citadele Finanšu ministrijai atmaksājusi visu valsts termiņnoguldījumu. Par šo noguldījumu no 2010. gada augusta līdz 2012. gada februārim procentu maksājumos Citadele valstij ir samaksājusi 14,7 miljonus eiro.

Pēdējais maksājums 46,94 miljonu eiro apmērā Valsts kasei pārskaitīts 14. februārī. No šīs summas 46,6 miljoni eiro bija termiņnoguldījuma pamatsumma, bet 340 tūkstoši – procentu maksājums valstij par tās noguldījumu. Valsts termiņnoguldījumu ar kopējo summu 203,7 miljonu apmērā Citadele atmaksājusi pusotra gada laikā.