Ražošana

Ievērojami sadārdzināsies Windau koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifs

Žanete Hāka,21.08.2014

Jaunākais izdevums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi SIA Windau koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifus, informē SPRK.

Komersants siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, līdz ar to saražotās siltumenerģijas tarifs ir noteikts tabulas veidā dabasgāzes tirdzniecības cenu diapazonam no 128,06 līdz 498,01 EUR/tūkst.nm3. Apstiprinātais tarifs nav siltumenerģijas gala tarifs iedzīvotājiem – tas ir tarifs, par kuru SIA Bauskas siltums no šī gada 1. oktobra varēs iepirkt siltumenerģiju no SIA Windau. Tarifā nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Pie esošās dabasgāzes tirdzniecības cenas 284,57 EUR/tūkst.nm3, apstiprinātais siltumenerģijas tarifs ir 29,53 EUR/MWh bez pievienotās vērtības nodokļa.Mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, mainīsies arī koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifs atbilstoši Regulatora apstiprinātajiem tarifiem, kas noteikti tabulas veidā. Salīdzinot ar līdz šim piemēroto tarifu, jaunais siltumenerģijas tarifs pie esošās dabasgāzes cenas ir par 12,81 EUR/MWh lielāks, tomēr tas aizvien ir mazāk nekā izmaksātu siltumenerģijas ražošana katlumājā bez vienlaicīgas elektroenerģijas ražošanas.

Saražoto siltumenerģiju komersants pārdod SIA Bauskas siltums, kas Bauskas pilsētā nodrošina centralizēto siltumapgādi. SIA Windau pārdotais siltumenerģijas apjoms pēdējos trīs gados veido vidēji 67% no kopējā SIA Bauskas siltums tīklos nodotā siltumenerģijas apjoma. Šogad SIA Windau plāno saražot un nodot SIA Bauskas siltums siltumenerģiju 24 tūkst. MWh apmērā. 2013.gadā SIA Windau ieņēmumi no pārdotās siltumenerģijas veidoja 395 tūkstošus eiro.

Koģenerācijas stacijā saražotā elektroenerģija tiek pārdota obligātā iepirkuma ietvaros par valsts noteiktu atbalsta tarifu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā. 2013.gadā SIA Windau ieņēmumi no pārdotās elektroenerģijas veidoja 2,8 miljonus eiro. Ieņēmumi no elektroenerģijas sedz lielāko daļu no SIA Windau koģenerācijas stacijas izmaksām, samazinot uz siltumenerģijas ražošanu attiecinātās izmaksas. Ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos, ieņēmumi no elektroenerģijas 2014.gadā samazināsies, kas palielina uz siltumenerģijas ražošanu attiecināmo izmaksu daļu un izraisa siltumenerģijas tarifa pieaugumu.

Izmaiņas normatīvajos aktos ietver gan nodokļu izmaiņas, gan grozījumus noteikumos Nr.221. No šī gada janvāra tika ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis. Ietekmi atstāj arī dabas resursu nodokļa likmes kāpums. Minēto nodokļu iespaids veido apmēram pusi no siltumenerģijas tarifa kāpuma.

Kā jau ziņots iepriekš, valdība ir noteikusi atbalsta termiņu elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, kā arī ieviesusi obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenas maksimālo robežu, ja dabasgāzes tirdzniecības cena ir augstāka par 277,46 EUR/tūkst.nm3. Līdz ar to pie dabasgāzes tirdzniecības cenas virs 277,46 EUR/tūkst.nm3 uz siltumenerģijas ražošanu attiecināmās izmaksas pieaug straujāk. SIA Windau elektroenerģijas obligātā iepirkuma piemērošanas termiņš beidzas 2017. gada jūlijā. Saīsināts koģenerācijas stacijas darbības termiņš pamato veikto ieguldījumu atgūšanu īsākā laikā, kas palielina uz saražoto siltumenerģiju attiecināmās izmaksas.

SIA Windau ir iesniegusi pamatojošos dokumentus un skaidrojumus par tās darbību ietekmējošiem faktoriem un tarifu veidojošām izmaksām atbilstoši tarifu aprēķināšanas metodikai. Tarifā apstiprinātā komersanta kopkapitāla rentabilitāte plānota 10,17%. Saskaņā ar likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem tarifs ir nosakāms tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti. Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka,24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ierosināta lieta par fiksētajiem dabasgāzes tarifiem obligāta elektroenerģijas iepirkuma ietvaros

Dienas Bizness,02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada 27. novembrī Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosināja lietu «Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā » 54.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otrajai daļai », informēja Līna Kovalevska, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze.

Apstrīdētā norma nosaka: «Šo noteikumu 53.1., 53.2. un 54.2. apakšpunktā un 7. pielikuma 4. piezīmē norādītais regulatora apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs bez pievienotās vērtības nodokļa atbilstoši dabasgāzes faktiskajai siltumspējai (EUR/tūkst. n.m3) nepārsniedz summu, kas aprēķināta, ja dabasgāzes tirdzniecības cena ir 277,46 EUR/tūkst. n.m3.»

Norma ir spēkā no šā gada 1. maija.

Lieta ierosināta pēc SIA Windau pieteikuma, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas elektrostacijā, izmantojot dabasgāzi. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma, mainot līdz šim pastāvējušo formulu, pēc kuras tiek aprēķināta elektroenerģijas cena, kas tiek maksāta koģenerācijas elektrostacijām par obligātā iepirkuma ietvaros saražoto elektroenerģiju. Iepriekš elektroenerģijas obligātā iepirkuma cena mainījās tieši proporcionāli dabasgāzes cenai. Apstrīdētā norma radot situāciju, ka dabasgāzes izmaksu palielinājumu pieteikuma iesniedzēja būšot spiesta segt no saviem līdzekļiem. Šāda situācija neatbilstot tiesiskās paļāvības principam un aizskarot pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dienas tēma: Cīņa par investīciju strīdu miljoniem pieaug

M. Ķirsons, L. Melbārzde, E. Pankovska, E. Mudulis,12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju strīdos pret valsti naudas likmes ir augstas, drīzumā varētu izšķirties, vai šie strīdi arī turpmāk paliks Valsts kancelejas pārraudzībā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tuvākajā laikā varētu izšķirties jautājums par Valsts kancelejas (VK) vadību. Līdzšinējai VK direktorei Elitai Dreimanei Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir atteicis pielaidi valsts noslēpumam, taču Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma jau pirms SAB atzinuma publiski sacīja, ka E. Dreimane savu amatu var nesaglabāt. E. Dreimane nevilcinājās izteikt savas pretenzijas publiski – viņa uzskata, ka kļuvusi kādam nevēlama, īpaši saistībā ar VK sniegtajiem atzinumiem investīciju strīdu lietās. Arī L. Straujuma deva mājienus, ka viņa gribētu profesionālāku darbu tieši procedūrās, kā tiek risināti investīciju strīdi. VK ir sniegusi atzinumus par tādām skaļām lietām kā AirBaltic strīds ar bijušajiem akcionāriem, Parex un Citadele darījumiem, Pasažieru vilciena iepirkumiem un vēja parku īpašnieku Winergy. Tieši VK atzinums par AirBaltic noplūda publiski un tika plaši atspoguļots medijos, jo tajā bija teikts, ka pēc VK domām valstij bijušajam AirBaltic vadītājam un līdzīpašniekam Bertoltam Flikam varētu būt jāmaksā ap 20 milj. eiro liela kompensācija. E Dreimane pieļāva, ka tieši šo lielo uzņēmumu lietas, kas skar visdažādākās intereses, ir izrādījušās klupšanas akmens viņas kā VK vadītājas amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru