Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Ņemot vērā šī gada rudens mainīgos laikapstākļus, SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» apsaimniekotajās ēkās 5. oktobrī tiek pakāpeniski uzsākta 2017./2018. gada apkures sezona, informē SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma.

Dzīvojamām mājām apkures pieslēgšanu plānots paveikt līdz šīs nedēļas beigām. Savukārt šīs dienas laikā apkure tiks pieslēgta jau 700 dzīvojamām mājām, kā arī nākamo dienu laikā apkuri plānots pieslēgt visām dzīvojamām mājām ar centralizēto apkures sistēmu, ņemot vērā apkures sistēmu tehniskos parametrus.

Iepriekšējos gados apkures sezona Rīgā, RNP apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās mājas, uzsākta aptuveni oktobra vidū. Pirmajai dzīvojamai mājai, pamatojoties uz saņemto kopīpašnieku lēmumu, apkure pieslēgta šī gada 22. septembrī.

«Rīgas namu pārvaldnieks» atgādina, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir izveidojies parāds par iepriekšējos periodos saņemtajiem siltumenerģijas – apkures, pakalpojumiem, tiek piedāvāta iespēja noslēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda samaksu, sadalot maksājumus līdz pat 18 mēnešu periodā, turklāt saņemot iespēju dzēst kavējuma naudu līdz pat 90% apmērā atbilstoši izlīguma samaksas termiņa nosacījumiem. Turklāt ikviens dzīvokļa īpašnieks var saņemt detalizētu informāciju par savas dzīvojamās mājas parādu un dzīvokļu īpašumiem, kuriem ir izveidojies parāds.

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Pēc veiksmīgas SIA "Rīgas nami" reorganizācijas, apvienojot četras Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže ir pieņēmusi lēmumu amatu atstāt personīgu iemeslu dēļ, informē "Rīgas nami".

Sležes pēdējā darba diena būs 9.augusts. Jauns valdes priekšsēdētājs tiks meklēts atklātā konkursā, kas tiks izsludināts jau tuvākajā laikā, informē Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis.

Četru Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrību apvienošana ir pabeigta ne tikai juridiski, bet arī praktiski. Reorganizētajā uzņēmumā pērn tika sakārtoti un pilnveidoti pārvaldības un biznesa procesi, izvirzītas stratēģiskās prioritātes un apstiprināta vidēja termiņa attīstības stratēģija. "Es vēlos teikt lielu paldies Baibai par drosmi, neatlaidību un personīgo ieguldījumu SIA "Rīgas nami" pārmaiņu vadībā, Baibai ir izdevies ielikt stabilus pamatus SIA "Rīgas nami" turpmākajā attīstībā, pāršķirot jaunu lappusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumu efektīvā un centralizētā pārvaldības modelī," saka SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis. Pateicību par paveikto izsaka arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange: "Rīgas namu reorganizācija ir bijis liels izaicinājums, pie kā intensīvi tika strādāts pēdējo pusotru gadu. Es novēlu veiksmi turpmākajā karjerā!"

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) AS "Rīgas namu apsaimniekotājs" valdes priekšsēdētāju Igoru Trubko ir atzinusi par vainīgu apsūdzībās par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam un piespriedusi viņam reālu cietumsodu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Tāpat pirmās instances tiesa Trubko noteikusi liegumu uz pieciem gadiem nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību un uzlikusi naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu jeb 124 000 eiro apmērā.

Tiesa uzsver, ka lietas iztiesāšanas procesā tiesai neradās šaubas par Trubko vainu un tiesas sods ir bargāks nekā to bija prasījusi prokurore. Tiesa skaidro, ka Trubko lieta ir viena no skaļākajām amatpersonu korupcijas lietām, līdz ar ko šāds bargs sods kalpos par signālu pārējām augsta ranga amatpersonām.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Prokurore uzņēmējam Trubko lūdza piespriest trīs gadu cietumsodu, kā arī četru gadu liegumu nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību. Tāpat prokurore lūdza piespriest naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu apmērā.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Ņemot vērā plānoto straujo tarifu kāpumu atkritumu noglabāšanai poligonā "Getliņi", paredzams, ka tas ietekmēs arī maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu mājsaimniecībām - Pierīgā no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru.

Tā atzina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viņš uzsvēra, ka "Eco Baltia vide" savos apsaimniekošanas reģionos turpinās aktīvi strādāt pie šķirošanas iespēju paplašināšanas, lai mazinātu izdevumu slogu iedzīvotājiem. Savukārt nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa tikšot palielinātas tikai un vienīgi par poligonā noteikto un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto atkritumu noglabāšanas komponentes daļu.

"Atkarībā no SPRK apstiprinātā tarifa, nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa SIA "Eco Baltia vide" apsaimniekotajos Pierīgas reģionos no nākamā gada varētu palielināties no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru. Tas nozīmē - ja mājsaimniecībā tiek izmantots 0,24 kubikmetru konteiners, kas tiek izvests divas reizes mēnesī, maksa par izvešanu mēnesī palielināsies par aptuveni 4,12 līdz 6,18 eiro," skaidroja Aizbalts.

No 2024.gada 1.janvāra par teju 16% pieaugs Dabas resursu nodokļu (DRN) likme sadzīves atkritumu apglabāšanai - līdzšinējo 95 eiro par tonnu vietā būs jāmaksā 110 eiro - un tas visvairāk ietekmēs tos, kuri atkritumus nešķiro, informē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs.

DRN, kas saistīts ar nešķiroto sadzīves atkritumu apglabāšanu, tiek pārskatīts un pakāpeniski paaugstināts jau kopš 2021.gada. Turklāt paredzēts, ka šīs likmes paaugstināšana notiks arī 2025. un 2026.gadā, ik gadus to paaugstinot par 10 eiro tonnā.

A.Nikolajevs uzsver, ka šī DRN likme lielā mērā ir politikas instruments, lai stimulētu atkritumu šķirošanu visā Latvijas sabiedrībā, jo šķirotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla) apsaimniekošana ir un būs bez maksas, savukārt bioloģiski norādāmo jeb BIO atkritumu izvešana no 2024.gada kļūs ievērojami lētāka.

"Tās izmaiņas ir pakārtotas Latvijas vides politikai un Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, to vēstījums ir diezgan tiešs - tiem, kuri nešķiro, atkritumu apsaimniekošana kļūs aizvien dārgāka. Kurpretim savus rēķinus var mazināt šķirojot, jo gan dalīti šķiroto iepakojumu, gan stiklu atkritumu apsaimniekotāji izved lētāk nekā sadzīves atkritumus, BIO šobrīd izved par 20% lētāk nekā nešķirotos sadzīves atkritumu, bet nākamgad šīs izmaksas vēl samazināsies," skaidroja A.Nikolajevs.

Rīgā ir ļoti liela konkurence namu apsaimniekošanas tirgū un pašlaik ir redzami daudzi jauni, nelieli apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri rada lielu konkurenci esošajiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Civinity Group" valdes priekšsēdētāja Raimonda Kižiene.

"Konkurence izpaužas arī par cenām. Taču te nu iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka apsaimniekotājs var piedāvāt ļoti zemas cenas, bet ir jautājums, kādus darbus tas par šādu cenu varēs veikt un kādas saistības uzņemties. Diemžēl daudzi no šiem jaunajiem uzņēmumiem tādēļ var izrādīties arī ar ļoti īsu mūžu. Vienlaikus es varu teikt, ka liela konkurence pašlaik ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā," skaidroja Kižiene.

Savukārt "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons sacīja, ka iedzīvotājiem ir jāpadomā par to, ka ikdienas mazos darbus veikt nav nemaz tik grūti, bet jautājums ir par to, kas notiks, ja radīsies kāda lielāka problēma, kur jau ir nepieciešama kompetence un zināšanas tās risināšanai.

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Pēdējo astoņu gadu laikā to uzņēmumu skaits, kuros pašvaldības ieguldījums ir vismaz 51%, samazinājies par trešdaļu. Vienlaikus, baudot piederību vietvarām un iespēju strādāt īpašos konkurences apstākļos, vidējais apgrozījums audzis par 40%

To rāda Lursoft pētījums. Pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaits kopš 2009. gada samazinājies 45 pašvaldībās. Jaunākais piemērs – šā gada pavasarī lēmumu likvidēt pašvaldības uzņēmumu Ogres Svēte pieņēma Ogres novada dome. Kapitālsabiedrību likvidēšanas galvenie iemesli minēta darbības nerentabilitāte un spēcīgi privātie pakalpojumu sniedzēji.

Lūgts vērtēt šādu praksi un to, vai tā nediskriminē privātos uzņēmējus, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs atbild noliedzoši. Tiesa, viņš gan atzīst, ka ir gadījumi, kad pašvaldības šajā biznesā ir iesaistījušās nepamatoti. Taču vairākas pašvaldības šādus uzņēmumus izveidojušas tādēļ, ka nav izdevies atrast privātu sadarbības partneri. Asociācijas izpilddirektors pauž viedokli, ka atkritumu apsaimniekošanā vislabākais būtu iedzīvināt publiskās privātās partnerības (PPP) principu, kāds šajā jomā ir ļoti izplatīts Rietumeiropas valstīs. PPP kā pievilcīgu modeli vairāku pakalpojumu sniegšanā min arī ekonomiste Raita Karnīte.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) sadarbojoties ar mājas biedrību “Stabu 71” veikusi Art Nouveau stila ēkas fasādes atjaunošanu un restaurāciju.

Projekta kopējās izmaksas: 42 836,84 eiro (bez PVN), no kurām 18 583,54 eiro ir Rīgas domes līdzfinansējums. Ēkas fasādes renovācija notika ar programmas "Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2021.gadā" atbalstu.

“Ēka Stabu ielā 71 ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kā arī UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma daļa. Ir liela atbildība īstenot tieši šāda līmeņa ēkas renovācijas darbus, redzam, ka mūsu uzkrātā pieredze sniedz iespēju ļoti veiksmīgi realizēt šādas sarežģītības pakāpes atjaunošanas projektus. Šī ēka šogad ir jau trešā, kas piedzīvo pilna apjoma fasādes renovāciju RNP vadībā, plānots nodot ekspluatācijā šogad vēl divu namu fasādes,” komentē SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Jūs vakarā iebraucat pazemes stāvvietā un dažu centimetru attālumā no jūsu mašīnas no ārsienas nokrīt liels apmetuma gabals. Vēlāk dzīvokļu īpašnieku sapulcē atklājas, ka ir bojāts stāvvietas hidroizolācijas slānis.

Pārvaldnieks saka, ka konkrētais remonts nebūs dārgs - mēnesī katram īpašniekam tikai 0,60 eiro par m2, taču ir nopietni jāsāk domāt par uzkrājumu veidošanu.

Pirmajā mirklī varētu šķist šokējoši - kā tad tā? Nu un kas, ja tur kaut kas mazliet pil un apmetums krīt – māja taču kopā vēl nebrūk? Nesen celta ēka, augsta cena par kvadrātmetru – gribētos izbaudīt dzīvi skaistā mājoklī un gadus desmit vai pat piecpadsmit ne par ko neraizēties. Turklāt – vai tad būvnieki nekādas garantijas neuzņemas?

Jāatzīst, šī situācija ir izdomāta tikai daļēji. Kopš 2000. gada Rīgā ir uzbūvētas 656 jaunas dzīvojamās ēkas. Redzot, kāda situācija veidojas ar vairāk nekā desmit gadus vecām mājām, mājas apsaimniekotāji t.s. “jauno projektu” dzīvokļu īpašniekiem patiešām spiež iedziļināties lietās, par kurām tiem bieži vien negribas domāt.

Piena lopkopības saimniecība Kalna Dambrāni izvērš bullīšu nobarošanu, veidos izsoļu namu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

Kalna Dambrānos Tīrumnieku ģimene sāka saimniekot 2008. gadā, kad tika uzbūvēti pirmie divi fermas korpusi. Saimniecība 2011. gadā turpināja paplašināšanos, bet pagājušajā gadā ar Eiropas līdzfinansējumu uzbūvēts 1,22 miljonu eiro vērtais jaunākais korpuss, kur izvietoti nobarojamie piena bullīši. Pašlaik pavisam Kalna Dambrānos ir 1500 lopi. Saimniecības specializācija ir piena lopkopība un gaļas liellopu audzēšana. Iespējams, turpmāk saimniecība varētu nodarboties arī ar graudkopību, jo apsaimniekošanā esošās zemes platības to atļauj.

Saimniecībā ir tīršķirnes ganāmpulks, Holšteinas šķirnes lopi galvenokārt ievesti no Vācijas, jo Latvijā nav bijis iespējas tās iegādāties. «Izkopjam ganāmpulku un skrienam līdzi ģenētikai. Lopus atvedām no Vācijas vēl 2008. gadā, daži vēl tagad palikuši. Ejam uz eksterjeru un cenšamies izkopt ganāmpulku. Saimniecībā atstājam visus dzīvniekus, gan bullīšus, gan telītes. Telītes audzējam atražošanai, bet bullīšus – gaļai. Paši audzējam kukurūzu un zāli, graudus pagaidām iepērkam,» stāsta Iveta Tīrumniece.

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva

(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja.

Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka pussabrukušais nams Buru ielā 9 nav ekspluatējams, līdz ar to SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un nama dzīvokļu kopīpašniekiem uzdots atbrīvot telpas.

RNP preses pārstāve Santa Vaļuma pastāstīja, ka pašlaik nav atbrīvoti ap desmit dzīvokļu. Šodien Rīgas Pašvaldības policija arī pārbauda, vai namā neuzturas kādas nepiederošas personas.

Daļa no nama iemītniekiem jau ir labprātīgi atstājuši telpas. Visvairāk sašutuši par pašreizējo situāciju ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Anna Šmeļova-Borisenkova pastāstīja, ka dzīvokli šajā namā iegādājās ap pusgadu pirms avārijas. «Kad iegādājos, īpašums bija ierakstīts zemesgrāmatā - to noformēja trīs dienas pirms pirkuma, līdz ar to nevarēju ne iedomāties, ka pēc pusgada tikšu izlikta uz ielas no sava īpašuma,» skaidroja sieviete, uzsverot, ka neizprot, kādēļ īpašums no nama ar neapmierinošu tehnisko stāvokli ierakstīts zemesgrāmatā un ticis bez problēmām pārdots. «Ja cilvēks pērk no domes un atļauts ielikt zemesgrāmatā, bet pēc pusgada esi uz ielas, kādēļ dome neuzliek aizliegumu pārdot?» neizpratni pauda iedzīvotāja.

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.