Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka pussabrukušais nams Buru ielā 9 nav ekspluatējams, līdz ar to SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un nama dzīvokļu kopīpašniekiem uzdots atbrīvot telpas.
RNP preses pārstāve Santa Vaļuma pastāstīja, ka pašlaik nav atbrīvoti ap desmit dzīvokļu. Šodien Rīgas Pašvaldības policija arī pārbauda, vai namā neuzturas kādas nepiederošas personas.
Daļa no nama iemītniekiem jau ir labprātīgi atstājuši telpas. Visvairāk sašutuši par pašreizējo situāciju ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Anna Šmeļova-Borisenkova pastāstīja, ka dzīvokli šajā namā iegādājās ap pusgadu pirms avārijas. «Kad iegādājos, īpašums bija ierakstīts zemesgrāmatā - to noformēja trīs dienas pirms pirkuma, līdz ar to nevarēju ne iedomāties, ka pēc pusgada tikšu izlikta uz ielas no sava īpašuma,» skaidroja sieviete, uzsverot, ka neizprot, kādēļ īpašums no nama ar neapmierinošu tehnisko stāvokli ierakstīts zemesgrāmatā un ticis bez problēmām pārdots. «Ja cilvēks pērk no domes un atļauts ielikt zemesgrāmatā, bet pēc pusgada esi uz ielas, kādēļ dome neuzliek aizliegumu pārdot?» neizpratni pauda iedzīvotāja.
Sieviete vērsusies pēc palīdzības pašvaldībā, kur viņai piedāvātas telpas sociālajā mājā uz diviem trim mēnešiem. Sieviete pauž sašutumu, ka tiek izlikta no sava īpašuma, bet pretī saņem piedāvājumu dzīvot sociālajā mājā. Kompensācija savukārt viņai nepienākoties, jo viņa nav deklarēta Rīgā, kā arī tādēļ, ka minētais dzīvoklis nav viņas vienīgais īpašums.
Arī vēl viena nama dzīvokļa īpašniece Dzintra Treija vēlamo pretimnākšanu no pašvaldības nav sagaidījusi. Piedāvāta istaba kopmītnēs, bet jautājumā par kompensāciju domes Mājokļu un vides departamentā esot pateikts vērsties pie RNP. Sieviete skaidro, ka viņai pašlaik nav parādu, un pauž neizpratni, kādēļ dzīvokļu īpašniekiem jācieš to iemītnieku dēļ, kuri gadiem uzkrājuši parādus. «Kādēļ tad viņus neizlika?» sašutusi ir sieviete. Tāpat Treija uzsver, ka mājas iemītnieki iepriekš vairākkārtīgi vērsušies pie RNP par nepieciešamajiem remontdarbiem, taču 12 gadu laikā, ko viņa namā nodzīvojusi, nekas neesot darīts.
Arī vēl kāda dzīvokļa īpašniece pastāstīja, ka divus gadus pēc kārtas RNP no iemītniekiem iekasējis noteiktu summu plānotajiem remontdarbiem, taču nekādi darbi neesot veikti. «Pašreiz mēs pašvaldībai rūpam mazāk nekā Rīgas mēra mežacūkas. Lai risinātu šo problēmu, izveidota komisija, bet ar mums pat konstruktīvu dialogu neveido,» pauda sieviete.
Vaļuma skaidroja, ka oktobrī nama iemītnieki atteikušies no uzkrājuma veidošanas remontdarbiem. Viņa apliecināja, ka Mājokļu un vides departaments 2013.gadā RNP uzdeva Buru ielas namā veikt kāpņu nostiprināšanas darbus, kā arī ūdens atsūknēšanas darbus, lai izvairītos no iespējamās avārijas, tomēr bez uzkrātajiem līdzekļiem šie darbi pilnvērtīgi nevarēja tikt veikti. Vaļuma skaidro, ka RNP ir rezerves, ko ieguldīt steidzamos darbos, tomēr apsaimniekojamo namu ir daudz, un ir svarīgi apzināties, ka konkrētā nama iedzīvotāji varēs atmaksāt darbos ieguldītos līdzekļus. Šajā gadījumā mājai bijusi negatīva bilance parādu dēļ, kas pārsnieguši 20 000 eiro.
Komentējot turpmākos notikumus ar namu, Vaļuma skaidroja, ka pašlaik būvvalde jau ir noteikusi, ka nams ir jānoslēdz, jo nav ekspluatējams, līdz ar to pašreiz vairs nav nepieciešams kopīpašnieku lēmums. RNP ir jāsagaida, kad nams tiks pilnībā atbrīvots, un jānorobežo. Tiek gatavots arī nama konservācijas projekts.
Savukārt tā iemītnieki ir tiesīgi vērsties pēc palīdzības dzīvojamās telpas jautājumā pie pašvaldības - Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā likuma noteiktajā kārtībā. To pašlaik regulē Rīgas domes saistošie noteikumi Par neatliekamas palīdzības sniegšanu personām, kuru lietotā dzīvojamā telpa cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.
Kā pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa, visi pašvaldībai piederošo 13 dzīvokļu īrnieki ir saņēmuši dzīvojamo telpu piedāvājumu no domes Mājokļu un vides departamenta. No tiem deviņiem īrniekiem un viņu ģimenēm jau ir izīrētas dzīvojamās telpas, četri īrnieki vēl nav piekrituši piedāvājumam, līdz ar to telpas viņiem vēl nav izīrētas.
Citiem ir individuāls risinājums - daļai telpas ir piedāvātas, bet nav piekrituši, kāds nav savā dzīvoklī Buru ielā 9 deklarēts, kāds vispār nav nācis iesniegt iesniegumu un lūgt palīdzību, kādam pēc likuma nepienākas piedāvāt citas dzīvojamās telpas, jo ir citas dzīvojamās platības, skaidro Āboliņa. Darbs ar šiem cilvēkiem turpinās.
Jau ziņots, ka 7.martā ap plkst.23 Rīgā, Buru ielā 9, sabruka kādas divstāvu dzīvojamās mājas kāpņutelpa starp pirmo un otro stāvu, kā arī tika bojāta mājas ārsiena. Pēc būveksperta konstatētā, pie ēkas iebrukšanas vainojami gan gruntsūdeņi pagrabā, gan nokrišņi no blakusesošās mājas jumta, gan arī iedzīvotāju patvaļīgi izveidotā iekšējā kanalizācija, kas 1900.gadā celtajai ēkai nav piemērota, kā arī vairāk nekā 100 gadus vecās, neatjaunotās ēkas tehniskais stāvoklis. Kopumā šīs ēkas atjaunošana pašreizējā stāvoklī vērtējama kā nelietderīga, un tam būtu nepieciešami lieli ieguldījumi.
Apsaimniekotājs RNP notikušo skaidro ar nama iedzīvotāju uzkrātajiem parādiem un nevēlēšanos veidot uzkrājumu remontdarbiem. Tomēr Gavars uzsver, ka šajā - avārijas - situācijā RNP jau laikus bijis jārīkojas, turklāt vairāk nekā puse dzīvokļu pieder Rīgas pašvaldībai.
#1/11
#2/11
#3/11
#4/11
#5/11
#6/11
#7/11
#8/11
#9/11
#10/11
