Jaunākais izdevums

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Ģeopolimēru priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajām metodēm

Izmantojot tradicionālās tehnoloģijas, lai paceltu nosēdušos privātmājas grīdu, to vispirms ir nepieciešams izlauzt un pēc tam no jauna ieklāt, kas nenovēršami nozīmē telpas atbrīvošanu no mēbelēm un pagaidu apmešanās vietas meklēšanu iemītniekiem. Savukārt URETEK ļauj novērst nosēšanos ātri un nemanāmi. Papildus ērtajam un ātrajam risinājumam URETEK metode piedāvā arī ilgstošāku un stabilāku rezultātu, jo jaunas betona kārtas ieklāšana neatrisina nosēšanās problēmu. Gluži pretēji - grīda kļūs vēl smagāka, kas padara nosēšanos vēl intensīvāku, turklāt biezāks grīdas slānis paaugstina apkures izmaksas, skaidro URETEK Baltic vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

„Jebkuras plaisas sienās un grīdā liecina, ka ēkas konstrukcijā ir radušās nobīdes vai pārvietošanās. Tādā gadījumā nekavējoties jāvēršas pie speciālista,” viņš uzver. „Un jo ilgāk mēs vilcināmies, jo lielāks ir nodarītais kaitējums.”

Ražošanas, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku īpašnieki un apsaimniekotāji par vienu no URETEK būtiskākajām priekšrocībām uzskata apstākli, ka grunts blīvēšanas darbi netraucē viņu ikdienas saimniecisko darbību.

Kā liecina pētījumi, pēc vairāk nekā divu nedēļu ilgas veikala slēgšanas klientu plūsmas atjaunošanai ir nepieciešams aptuveni mēnesis - tādējādi grīdu remonts, izmantojot tradicionālās metodes, ir saistīts ar lielāku laika un līdzekļu patēriņu. Apmierināto tirdzniecības sektora klientu vidū var minēt Tartu veikalu Prisma, kur tika veikti 500 kvadrātmetru grīdas platības izlīdzināšanas un stabilizēšanas (t.sk. sagatavošanas darbi) darbi, kas kopumā ilga četru vakarus un naktis, netraucējot tirdzniecības centra ierasto rutīnu.

Pērn, Viļņā URETEK veica RIMI uzlabošanas darbus grīdas seguma stabilizēšanā un pacelšanā. Šajā objektā grīda bija nosēdusies 2800 kvadrātmetru platībā, turklāt vietām nosēdums sasniedz pat 13 cm. Arī minētajā gadījumā klients deva priekšroku URETEK risinājumam, pateicoties īsajam darbu veikšanas periodam, elastīgajai pieejai un garantētajam rezultātam. Grunts stabilizēšanas darbus var veiksmīgi veikt arī noliktavās un ostās, kas strādā 24 stundas diennaktī, nodrošinot klientam iespēju netraucēti turpināt peļņas gūšanu. Kā pozitīvu piemēru var minēt „Rimi” noliktavas ēku, kur grīdas stabilizēšana un pacelšana tika veikta, netraucējot uzņēmuma ikdienas darbu.

No lauksaimniecības nozarē realizētajiem projektiem var minēt Vao Agro skābbarības glabātuves hermetizēšanas un stabilizēšanas, kā arī slaukšanas zonas pacelšanas un stabilizēšanas darbus. Skābbarības glabātuvēs nereta problēma ir skābbarības producētās skābes izraisīta sūce, kas savukārt rada grunts piesārņojumu. „URETEK tehnoloģija dod lielisku iespēju novērst šo problēmu, jo ģeopolimērs aizpilda zem betona esošos tukšumus, izolējot esošās skābes renes un atjaunojot to ūdensizturību,” stāsta Romāns Reiners-Latiševs. Ja skābes iedarbībā ģeopolimēra sveķi sāktu sadalīties, tad nosēšanās būtu klienta vismazākā problēma, jo tādā gadījumā runa būtu par ļoti lielu skābes koncentrāciju gruntī, t.i., par liela mēroga vides piesārņojumu.

URETEK tehnoloģija ir bezvibrācijas metode, kuras izmantošana nerada draudus objektam un tam blakus esošajām ēkām. Tam ir būtiska nozīme, veicot darbus vēstures pieminekļos un to tuvumā. Pēc Reinera-Latiševa teiktā, uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar Tartu pilsētas domi par Pirogova pieminekļa nosēšanās stabilizēšanu un izlīdzināšanu, un darbus paredzēts veikt septembrī. Tāpat ir veikta namu pamatu stabilizēšana Tallinas, Rīgas un Viļņas vecpilsētās, kur problēmu rada namu nesošo koka pāļu trūdēšana. Pirms dažiem mēnešiem līdzīga problēma tika novērsta Rīgā - kādā Daugavas krastā izvietotā trīsstāvu biroju ēkā, kas bija sākusi nosēsties. Darbi ilga trīs nedēļas un to laikā tika stabilizēti ēkas pamati 345 tekošo metru garumā un 3,5 metru dziļumā. Parasti stabilizēšana notiek 7-10 metru dziļumā, taču Amerikas kolēģi ir veikuši objekta stabilizēšanu pat 22 metru dziļumā.

Kas izraisa grunts sēšanos?

Grunts sēšanās var būt saistīta ar tās zemo nestspēju un blīvumu, pazemes cauruļvadu plīsumiem, kas izraisa grunts izskalojumus zem ēkām, vai ar drenāžas trūkumu, kā rezultātā zem pamatiem plūstošie gruntsūdeņi izskalo gruntī esošās sīkās daļiņas. Dažreiz grunts sēšanās var būt celtnieku steigas, grunts testu neesamības vai pat ļaunprātīgas rīcības rezultāts. Reiners-Latiševs min vienu no pēdējo gadu drastiskākajiem piemēriem, kur kādā no Lietuvas jaunajiem dzīvojamajiem rajoniem ēku nosēšanās iemesls bija projekta attīstītāja apzināta darbība - grunts pildījumam bija izmantotas eiro paletes un celmi, kas laika gaitā neapšaubāmi sāka trūdēt.

Ļoti daudz problēmas ir satopamas tieši tā dēvētajā būvniecības buma laikā jeb 2007.-2008. gadā steigā celtajās ēkās. Tāpat šobrīd vērojams pieprasījums pēc 2015.-2016. gadā celto ēku stabilizēšanas darbiem, jo šīm ēkām sāk beigties garantijas periods, un projektu attīstītāji vēlas, netraucējot savus klientus, atjaunot ēku sākotnējo stāvokli.

Noslēgumā Romāns Reiners-Latiševs iesaka: „Patiesībā klientam nevajadzētu gaidīt līdz pēdējam brīdim un atlikt problēmas risināšanu, jo URETEK Baltic sniedz konsultācijas un sastāda piedāvājumus bez maksas, savukārt vilcināšanās var problēmas risinājumu nākotnē būtiski sadārdzināt.”

Kā arī aicinām Jūs apmeklēt no 8.-11. martam 32. starptautisko būvniecības industrijas izstādi Māja I 2018. Apmeklējiet mūsu stendu, kur mūsu pieredzējušie speciālisti sniegs konsultācijas par URETEK risinājumiem.

Vairāk par grunts nosēšanās apturēšanu var uzzināt šeit

www.uretek.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir uzmanības degpunktā?

Uzmanības centrā ir jaunā studiju gada uzsākšana un ar to saistīto pasākumu sekmīga norise, kā arī reorganizācija Latvijas Universitātē, kuras rezultātā no 13 fakultātēm esam pārgājuši uz sešām, veicot administratīvo reformu. Līdzšinējā formā turpinās darbu Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, kā arī Juridiskā fakultāte, savukārt visas pārējās ir reorganizētas un strādās jaunu struktūru ietvaros ar vienotu dekanātu. Tas nozīmē jaunas struktūras, jaunus to vadītājus, būs citāda studiju darba organizācija (kas nodarbosies ar studentu mobilitātes jautājumiem un nodrošinās saziņu ar ārvalstu mācību iestādēm u.tml.), bet šīs reformas nekādi neietekmēs studentu mācību procesu, jo studiju programmas nav mainījušās un pasniedzēji arī būs tie paši. Šādu pārmaiņu mērķis ir efektivizēt administratīvos procesus un radīt augstāku servisa līmeni studējošajiem. Vislielākais efekts būs tad, kad varēsim sākt strādāt pašlaik vēl būvniecības stadijā esošajā Rakstu mājā, kā rezultātā 90% visu Latvijas Universitātes studiju būs koncentrētas Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Rakstu mājā plānots koncentrēt sociālo un humanitāro zinātņu, pedagoģijas, tehnoloģiju studentus ar mērķi radīt domu apmaiņu un sinerģiju starp dažādām jomām, tādējādi veicinot izpratni, jo humanitāro zinātņu apguvēji uz pasauli raugās no cita skatupunkta nekā eksakto zinātņu apguvēji. Līdztekus minētajam vēl tiek ieviesta jauna Latvijas Universitātes finansēšanas sistēma, par ko plānots parakstīt attiecīgu vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka līdz šim Latvijas valsts finansējumu atvēlēja, vadoties pēc studējošo skaita, bet tagad – pēc augstākās mācību iestādes absolventu daudzuma konkrētajās studiju programmās. Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti būtisku pārmaiņu procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Māja kokos tapa pēc joka

Monta Glumane,17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tropu tauriņu mājas biznesu pārņēmis Botāniskais dārzs

Laura Mazbērziņa,02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21.martā ar spāru vainagu rotāta topošā Rakstu māja, kurā no 2025. gada ikdienas darbu veiks vairākas fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi.

Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. Atgādinot, ka oficiāli ir sācies pavasaris, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka “Rakstu māja ir vēl viena “ligzdiņa", kurā mēs kopīgiem spēkiem varēsim būvēt gan Universitātes nākotni, gan mūsu studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāsim zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība. Mēs to varam un mēs to parādām, ka mūsu Universitāte aug, zeļ un attīstās!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa,28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas nosēšanās sagādā tās īpašniekiem patiesas galvas sāpes, jo grunts stabilizēšanai parasti ir nepieciešami dārgi rakšanas un celtniecības darbi. Par laimi jau 40 gadus tiek izmantota unikālā URETEK tehnoloģija, kas dod iespēju tikai dažu stundu laikā pacelt iepriekšējā stāvoklī un nostabilizēt, piemēram, nosēdušos ēku un tiltu, vai aizpildīt ceļa zemes klātnē radušos tukšumus.

Kad 1211. gada vasarā bīskaps Alberts lika stūrakmeni Rīgas Doma baznīcai, visticamāk, viņš pat nevarēja iedomāties, ka viens no lielākajiem Baltijas dievnamiem var, nedaudz pārspīlēti izsakoties, sākt grimt ellē.

Diemžēl tieši tā notika, un Rīgas Doma baznīcai, kas pārdzīvojusi desmitiem karu, par liktenīgu kļuva gruntsūdeņu līmeņa krišanās Rīgas pilsētas teritorijā. Līdzīgi kā daudzas citas Rīgas vēsturiskās ēkas, arī Doma baznīca ir balstīta uz ozolkoka pāļiem, kas pirms daudziem gadu simtiem tika iedzīti Daugavas krastā.

Pēdējos gadu desmitos ir vērojama gruntsūdens līmeņa pazemināšanās, ko daļēji izraisījusi uz Daugavas uzbūvētā Rīgas hidroelektrostacija. Kamēr koka pāļi atradās ūdenī, viss bija kārtībā, taču, pazeminoties ūdens līmenim, pāļiem sāka piekļūt gaiss, kā rezultātā tie sāka trūdēt. Par dievnama nosēšanos liecināja daudzās plaisas, kas parādījās ēkas sienās, un apjomīgu renovācijas darbu nepieciešamības rašanās bija tikai laika jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas

Zane Atlāce - Bistere,19.01.2018

Valsts vides dienesta veiktā fotofiksācija administratīvā pārkāpuma konstatēšanas laikā 2011. gada nogalē.

Avots: Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Inboxlifestyle mikro mājas

Lelde Petrāne,12.01.2018

Jauna Inboxlifestyle produkta ražošana sākas ar dizaina izstrādi. Produkts tiek pielāgots klienta vēlmēm. Tiek ņemta vērā produkta potenciālā atrašanās vieta, lietošanas intensitāte un klienta vēlmes attiecībā uz krāsām, aprīkojumu, interjeru un fasādes dizainu.

Vizualizācija no ražotāja arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunākā Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens.

Jaunākā Rīgā, Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens, kur nebija ne iespēju, ne vajadzības veidot fundamentālu būvi. Jaunās mājas īpašnieks novērtējis iespēju iegūt dzīvojamo platību ātri, vienkārši un bez celtnieku palīdzības. Ja šis dabas skats kļūs garlaicīgs, māja būs transportējama uz citu ekspluatācijas vietu.

Šīs mājas fasādes dizains pielāgots apkārtējai videi. Tās dēļu faktūra tapusi, nofotografējot netālu esošās, 200 gadus senās koka ēkas fasādi. Tāda koka apbūve redzama tuvākajā apkārtnē. Tagad senu dēļu fotogrāfija ieskauj mūsdienīgu telpu, kurā izvietotas četras guļamvietas un virtuves iekārta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēku Baznīcas ielā 7 uzskata par vecāko koka ēku Kuldīgā. Tā vairākkārt ir pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu ēka ieguva 1742.gadā, bet 19.gadsimta sākumā - tipisko klasicisma stila veidolu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām.

1982. gadā tika veikta ēkas atjaunošana pēc arhitektes Tatjanas Vītolas projekta. Tās gaitā tika labotas gan nesošās konstrukcijas, gan apdares detaļas.

Mājā šobrīd ir apdzīvoti visi pieci dzīvokļi. Biznesa portāls Db.lv viesojās vienā no tiem. Kuldīdzniece Līga Raituma savā dzīvoklī ēkas otrajā stāvā izveidojusi apartamentus un jau desmito gadu uzņem viesus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Viņa atzīst, ka kā laba reklāma strādā tas, ka šī ēka ir arī vecākā koka ēka visā Kurzemē. Uz ēkas ir senais vēja rādītājs ar vienradzi, kas parasti ir dažādās UNESCO spēlēs, bērnu konkursos un orientēšanās sacensībās.

Sievietes bērnībā dzīvoklis piederējis viņas krustmātei. «Es šo māju atceros no savas bērnības. Kad plānoju atgriezties no studijām ārzemēs, šo dzīvokli no viņas nopirku, jo vēlējos dzīvot tieši vecpilsētā,» stāsta kuldīdzniece. Dzīvoklis iegādāts pašu vajadzībām, taču ar laiku kļuvis par šauru. To bijis žēl pārdot, tāpēc meklēts risinājums, kā šo dzīvokli paturēt, bet arī no īpašuma iegūt. Tas ticis remontēts un veidots kā sev, bet palaists apritē, kamēr izaugs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Zirgzandalēs zirgi turpmāk būs kā svinību viesi

Laura Mazbērziņa,28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pašvaldība lūgusi Lūsiņu rakstiski apliecināt solījumu aizvākt «māju-kuģi»

LETA,15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas novada pašvaldība lūgusi «mājas-kuģa» īpašnieku Argodu Lūsiņu ar rakstisku dokumentu apliecināt apņemšanos aizvest prom Ulmales stāvkrastā esošo objektu, aģentūru LETA informēja pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.

Līdz šim Lūsiņš pašvaldības vadībai bija izteicis mutisku solījumu «māju-kuģi» aizvest prom līdz šī gada 1.jūlijam. Šonedēļ pašvaldība saņēmusi arī e-pasta vēstuli, kurā Lūsiņš detalizēti izklāstījis, kā šos darbus plānots paveikt. Tomēr pašvaldība lūgusi Lūsiņam šo apņemšanos apstiprināt arī ar dokumentu, kam būtu juridisks spēks.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi. BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere,24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi.

Valsts policija (VP) pagaidām atturas vērtēt, vai korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājā notikusī zādzība ir saistāma ar pēdējo nedēļu notikumiem finanšu sektorā.

Kā aģentūrai LETA atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi. «Izskatās, ka notikusi zādzība. Jebkura lieta tiek skatīta plašākā kontekstā. Arī šī lieta tiek skatīta kontekstā [ar pēdējo nedēļu notikumiem],» uzsvēra Ķuzis.

Policija jau iepriekš vairākkārt publiski informējusi sabiedrību, ka Rīgas apkārtnē pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. To, vai ielaušanās Rimšēviča mājā varētu būt saistīta ar iepriekš notikušajām zādzībām Rīgas apkārtnē šobrīd nevar pateikt, norādīja Ķuzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radušies sarežģījumi ar vairākus miljonus vērto Skanstes revitalizācijas projektu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Kā informēja opozīcijā esošās "Gods kalpot Rīgai" deputāts Juris Radzevičs, 13.maijā būvinspektors apturējis Skanstes revitalizācijas projekta pirmo kārtu. Apturēšanas iemesls esot jaunizbūvēto ceļu kvalitāte. Ceļi grimstot un jau pašlaik esot nosēdušies.

Rīgas domē skaidro, ka pašvaldības līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) par Skanstes revitalizācijas pirmo kārtu tika noslēgts 2020.gada 16.janvārī. Savukārt 2020.gada 18.martā tika noslēgts līgums par projekta būvdarbu izpildi starp Pilsētas attīstības departamentu un personu apvienību "RR-Eko", kurā ietilpst SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "Baltijas būve".

17 miljonus eiro vērtās revitalizācijas ietvaros Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana 

Topošā parka teritorijā Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana, informē Rīgas domē....

Problēmas, kas radušās projekta īstenošanas gaitā ar neatbilstošu grunti, neesot jaunums pašvaldībai. Situāciju pašvaldībā risinot no pagājušā gada otrās puses. Projekta autoram ticis uzdots novērst nepilnības, kas pakāpeniski tiek darīts. Par esošo situāciju esot informēta arī CFLA.

Pašvaldības vadības vērtējumā, šī esot vēl viena no problēmām, ko pašreizējais domes sasaukums saņēmis "mantojumā" no iepriekšējās varas, jo būvdarbi minētajā vietā sākās vēl pirms šis domes sasaukuma sanākšanas.

Saistībā ar šī projekta apturēšanu esot izraisījušās nesaskaņas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Pēc Radzeviča paustā, departamenta direktora vietnieks Jānis Belkovskis aizstāvējis amatpersonas, kas apturēja projektu un tādēļ esot spiests aiziet no amata.

Saistībā ar šo situāciju departamenta darbinieki nosūtījuši vēstuli Rīgas domes vadībai, aizstāvot Belkovski. Rīgas domē apgalvoja, ka Belkovska aiziešana notiekot pēc paša darbinieka vēlēšanās.

Minētā projekta mērķis esot nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai.

Plānota arī vērienīga inženierkomunikāciju izbūve, lai ierīkotu ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, lietusūdens kanalizāciju un ielu apgaismojumu, kā arī ielu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu.

Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija ir balstīta uz Skanstes lokālplānojumā izstrādātiem atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas un vienotas publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiāliem risinājumiem.

Skanstes revitalizācijas projekta 1. kārtas darbus plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Sākotnēji tika lēsts, ka projekta kopējās izmaksas varētu sasniegt 19,9 miljonus eiro, piesaistot ERAF finansējumu. Kā liecina Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta vienošanās ar "RR-Eko", kas tika noslēgta 2020.gada decembrī, līguma kopējā summa ir 15 261 388 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Savukārt līguma summa par papildus darbiem teritorijas piesārņotās grunts sanācijas darbu veikšanai ir 1 464 268 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu dabas mājā atklāts Vides risinājumu institūta (VRI) un projekta «WasteArt» partneru veidotā starptautiskā izstāde «Prom no acīm, prom no prāta», kas veltīta atkritumu problēmām Baltijas reģionā, informē VRI pārstāve Magda Jēgere.

Izstāde, kuru veidojuši 17 starptautiski atzīti mākslinieki no deviņām valstīm, Tartu dabas mājā būs apskatāma līdz 24.oktobrim. Tās mērķis ir akcentēt Baltijas reģionā aizvien pieaugošo atkritumu problēmu, kā arī aicināt uz atkritumiem paskatīties no cita skatu punkta - kā uz materiālu un resursu nākotnes attīstībai.

Izstādē aplūkojamie mākslas darbi izstrādāti no materiāliem, kas iegūti atkritumu laukos un mājsaimniecībās Latvijā un Igaunijā, tostarp saplīsuši telefonu ekrāni, veca sadzīves tehnika, mēbeles, avīzes, ēdiena pārpalikumi, kodu kartes u.c.

Tartu dabas mājā norisinās cikla otrā izstāde. Pirmā izstāde šovasar bija apskatāma Zinātnes un mākslas centrā «Brūzis» Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnas pulēšana ir ne tikai kosmētiska procedūra, bet arī svarīga jūsu transportlīdzekļa regulāras kopšanas sastāvdaļa. Neatkarīgi no tā, vai automašīna ir jauna vai ir izmantota vairākus gadus, pulēšanai ir daudz priekšrocību, kas pozitīvi ietekmē automašīnas izskatu un stāvokli.

Automašīnas pulēšanas plusi

Spožuma atjaunošana: Laika gaitā un, pakļaujoties tādiem vides faktoriem kā saules gaisma, lietus, putekļi un citi piesārņotāji, automašīnas virsbūve var zaudēt savu sākotnējo spīdumu. Pulēšana palīdz noņemt nelielus skrāpējumus un traipus, atjaunojot krāsas spilgtu un dziļu krāsu.

Defektu novēršana: Pulēšana spēj noslēpt vai novērst nelielus skrāpējumus, skrāpējumus un citus nelielus bojājumus uz korpusa virsmas. Tas ļauj uzturēt automašīnu ideālā stāvoklī un pasargāt to no papildu bojājumiem.

Krāsas aizsardzība: Korpusa virsmas pulēšana izveido aizsargkārtu, kas var aizsargāt krāsu no ārējiem agresoriem. Tas palīdz novērst krāsas oksidēšanos un izbalēšanu, kas ir īpaši svarīgi saulainā klimatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Dreibants kūti pārveido par pavāru māju, bet Līgatnes dzemdību namā plāno restorānu

Monta Glumane,29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru