Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.
BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.
BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.
BVKB uzsver, ka izejot no Būvniecības likuma secināms, ka «būve» ir ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un būve var būt gan nekustama, gan kustama lieta. Arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums nosaka, ka par nekustamā īpašuma objektu nevar noteikt būvi, kuru var pārvietot no vienas vietas uz citu vietu, to neizjaucot vai citādi ārēji nebojājot.
BVKB norāda, ka būves definīcijā šī pamatnes un ķermeniskās lietas saistīšanās nav aprakstīta sīkāk - vai tai jābūt ciešai, nekustīgai, pastāvīgai utt. Objektīvi šo saistīšanos varētu raksturot kā atrašanos (balstīšanos) uz pamatnes. Būve var rasties būvniecības rezultātā, kā arī tādas darbības rezultātā, kurai nav bijis nodoms radīt būvi. Arī fakts, ka ķermeniskās lietas būvniecības process ir reģistrēts kā kuģa būvniecība, nenozīmē, ka uzbūvēto lietu nevar un nedrīkst uzskatīt par būvi, jo būves definīcijā reģistrēšana kuģu reģistrā nav minēts kā izslēdzošs apstāklis būves noteikšanai.
Tāpat BVKB pārbaudes aktā norāda, ka arī normatīvajos aktos būvniecību kontrolējošām iestādēm nav noteikts pienākums pārbaudīt, vai priekšmets, kurš tiek būvēts, nav reģistrēts kuģu reģistrā. Būvvaldēm būtu jāievēro būvniecību regulējošie normatīvie akti un, ja būvniecība skar pamatni, tad uz likuma pamata būtu konstatējama būves būvniecība, kuras kārtību nosaka Būvniecības likums.
Kā atgādina biroja pārstāvji, arī Augstākā tiesa 2016.gada 12.decembra spriedumā norādīja, ka objekta saistību ar zemi nodrošina ne tikai tieši zemē iebūvēti pamati (lai gan parasti tā būs) un ka ne tikai un vienīgi pamatu iebūvēšana zemē ir tas, kas saprotams kā saistība ar zemi un arī iespēja objektu pārvietot nenozīmē, ka objekts nav būve.
Ņemot vērā apskatē konstatēto un apkopojot iepriekš minēto, BVKB secināja, ka gan atsevišķi novietotie un ar betonu aizpildītie grodi, gan grodi kopā ar uz tiem novietoto debarkaderu «Antra» atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajai būves definīcijai ir uzskatāmi par būvi.
Jau ziņots, ka netālu no Pāvilostas miljonāra Argoda Lūsiņa uzņēmums jūras malā ir uzslējis «māju-kuģi». Lai arī ēku celtniecība šajā vietā nav atļauta, māju atgādinošā konstrukcija tur ir tapusi, jo ir nodēvēta par būvniecības stadijā esošu pontonu peldlīdzekli. Īpašnieks ir solījis konstrukciju nolaist ūdenī, tomēr vairāku gadu garumā tas nav ticis izdarīts.
Lūsiņš pašvaldībai solījis «māju-kuģi» no kāpām aizvest līdz šī gada 1.jūlijam.
LASI ARĪ:
Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns
Atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par «mājas-kuģa» nākotni
Pāvilostā esošās ēkas-kuģa īpašnieks sola to aizvākt
Kučinskis: Pāvilostas novadā esošā māja-kuģis būs jānojauc vai jāielaiž ūdenī
Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas
Papildināta - Jūras krastā uzbūvē māju un tiesā pierāda, ka tas ir kuģis
