Jūrmalā ir savs Kalnciema ielas kvartāls – krāsainu koka ēku puduris ar zemnieku labumu tirdziņu, kurā saimnieko Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola kopā ar meitu Spāri.
Tas ir Kalnciema ielas gals blakus laika aszobainajā mutē iegrūstajai Majoru muižai. Kalnciema ielas, Jaunās ielas un – zīmīgi – Teātra ielas satikšanās ir savdabīga vieta, miera osta. Tās centrtieces spēka punkts nenoliedzami ir mūžvecais veikals krustojumā. To ieskauj Daces Vītolas izlolotā Jūrmalas laiskuma idille ar romantisku jumta terasi. Te jūtama cieņpilna attieksme pret vēsturiskās koka apbūves aprisēm un Daces sirsnīgā aizrautība – organizēt pašai savu Kalnciema kvartāla tirdziņu.
Atveda meitas piedzimšana
Daces un Spāres kvartālu veido Zaļā māja, Dzeltenā māja, Sarkanā māja un Lielā māja. Vecos laikos mājiņas tika izdotas vasarniekiem, taču daļa veikala mājas bijusi apdzīvojama visu gadu – vismaz tā stāstījuši veci ļaudis, kuri kādreiz tajā mitinājušies. Pēc papīriem mājas pieder Spārei, kura īpašumu mantoja no tēva Jāņa Vītola.
«Tas ir tik sarežģīti – izstāstīt mūsu stāstu. Dzīvē ir tik dažādi gājis. Stāstīšu, kā ir. Kad pieteicās meita, meitas tēvs meklēja mums jaunu dzīvesvietu. Tās bija deviņdesmito gadu beigas, un mums sanāca visādas peripetijas ar mājokļiem. Reiz Jānis satika uz ielas savu draugu vēsturnieku Šulcu, kurš pastāstīja, ka Jūrmalā esot denacionalizēts īpašums, kuram vajag pieskatītāju, un tur kaut kādā kaktā varētu arī dzīvot. Pusgada laikā izremontējām Dzelteno māju, un 2000. gada janvārī ievācāmies. Joprojām ēkās bija padomju laikā saliktie iedzīvotāji – visos kaktos bija visādi dīvaiņi,» atceras Dace.
Vēlāk pāris izšķīries. 2010. gadā Spāres tēvs pēkšņi nomira. Insults. Īsajā šī filmas cienīgā dzīvesstāsta versijā – viena no mantiniecēm bija Spāre, kas saņēma šo tēva nu jau īpašumu, taču – ieķīlātu. Dace pārņēma īpašumu, un viņai bija skaidrs, ka to pārdot nespēs un arī nevēlas to darīt, jo Jānis tajā bija jau tik daudz ieguldījis. Turklāt uz šejieni taču atveda tieši meitas piedzimšana. Viss likās tik zīmīgi pašsaprotami – Dacei radās kaut kas līdzīgs misijas apziņai par to, ka «man šis īpašums ir jānotur virs ūdens, neskatoties uz to, ka virsū ir ķīla un diezgan liels parāds».
Jānis Vītols bija viens no mūzikas festivāla Laba daba dibinātājiem, darbojies bufetes Gauja, ierakstu izdevniecības Gauja Records un Nabaklab izveidošanā. Tieši tāpēc, lai atvērtu mūzikas klubu, Jānis ieķīlāja savu Jūrmalas īpašumu. Drīz pēc tam sākās Daces un Spāres cīniņš par to, lai noturētu savdabīgo Jūrmalas nostūri. Laika gaitā, lai dzēstu daļu saistību, pārdota viena no ēkām – Baltā māja, ko jaunie īpašnieki gan nokrāsojuši pelēku.
Krāsaino mājiņu buķete ir 1920. gadu Majoru mantojuma liecinieces. Jānis īpašumu iegādājās no kādreizējā īpašnieka Jūrmalas brīvprātīgā ugunsdzēsēja Jāņa Šulca mazdēla. Uz stūra jau izsenis bijis koloniālpreču veikals, kur tirgoja aizjūras garšvielas un citus labumus. Tādēļ, atjaunojot ēkas fasādi, tā ir nokaisīta ar pipariem un citām koloniālajām precēm, kuras uz ēkas uzgleznoja kolorītais grafiti mākslinieks Oskars Ozols. Interesanti, ka par fasādes gleznojumiem saņemts gan nosodījums par patvaļu, gan nominācija dizaina gada balvai.
Visu rakstu lasiet Dienas Bizness izdotā žurnāla Biznesa Plāns jaunākajā numurā!
Žurnāls Biznesa Plāns nopērkams arī elektroniskā versijā:
https://www.dbhub.lv/biznesa-plans-pieriga
#1/21
#2/21
#3/21
#4/21
#5/21
#6/21
#7/21
#8/21
#9/21
#10/21
#11/21
#12/21
#13/21
#14/21
#15/21
#16/21
#17/21
#18/21
#19/21
#20/21
