Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošās «mājas-kuģa» īpašnieks Argods Lūsiņš būves pārvietošanas termiņu pagarinājis līdz 9.augustam, pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

Mutiska vienošanās ar Lūsiņu panākta, kad kļuvis skaidrs, ka «māju-kuģi» aizvest no krasta kāpu aizsargjoslas nevarēs līdz jūlija sākumam, kā tika solīts iepriekš. Jauns termiņš ir 9.augusts, un dome no Lūsiņa pieprasījusi arī rakstisku apliecinājumu, taču to vēl nav saņēmusi.

Pašvaldība esot pārliecinājusies, ka īpašumā notiek sagatavošanas darbi, lai māju aizvestu, un būve tiek celta ar domkratiem, lai to novietotu uz ratiem, stāstīja Kristapsons.

Jau vēstīts, ka «māju-kuģi» līdz jūlija sākumam bija plānots pārvietot uz Lūsiņam piederošā zemesgabala tālāk no jūras, kur jau ir dzīvojamā un saimniecības ēkas.

No sākotnējās ieceres «māju-kuģi» aizvest pa jūru īpašnieks esot atteicies, jo Latvijas Jūras administrācija nav varējusi izsniegt apliecinājumu par šī objekta peldamību.

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošās «mājas-kuģa» pārvietošana noteiktajā termiņā atkal netiks nodrošināta, aģentūrai LETA pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

Iepriekš objekta īpašnieks Argods Lūsiņš pārvietošanas termiņu pagarinājis līdz 9.augustam, taču sagatavošanās darbi vēl notiek, un tie varētu turpināties vēl vairākas nedēļas.

«Nav tā, ka neko nedara. Ir savesti ratu riteņi, asis. Bet darbi nenotiek tik raiti,» apgalvoja Kristapsons, kurš pats esot apmeklējis objektu.

Termiņi «mājas-kuģa» pārvietošanai pārcelti vairākkārt. Pēc Kristapsona teiktā, arī tagad pašvaldība būves īpašniekam pieprasījusi rakstisku apliecinājumu ar noteiktu datumu «mājas-kuģa» izvešanai, taču tas neesot saņemts.

Jau vēstīts, ka «māju-kuģi» līdz jūlija sākumam bija plānots pārvietot uz Lūsiņam piederošā zemesgabala tālāk no jūras, kur jau ir dzīvojamā un saimniecības ēkas.

Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, pirmdien, 17.septembrī, Rumānijas galvaspilsētā notiekošajā Bukarestes samitā parakstīja nodomu protokolu par Latvijas līdzdalību Trīs jūru valstu investīciju fonda izveidē, kura kopējais apjoms plānots 1 miljards eiro, liecina Altum paziņojums Nasdaq Riga.

Trīs jūru valstu investīciju fonds ir kopīga 12 Baltijas, Melnās un Adrijas jūras valstu attīstības institūciju iniciatīva ar mērķi veicināt infrastruktūras projektu finansēšanu un attīstību, kas investīciju ziņā šajā reģionā joprojām atpaliek no situācijas Rietumeiropas valstīs.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: «No Trīs jūru fonda varēs finansēt nozīmīgus infrastruktūras projektus Latvijā, tai skaitā sniedzot tehnisko palīdzību projektu izstrādei. Trīs jūru investīciju fonds nekonkurēs ar esošajām finansēšanas iniciatīvām, bet gan būs papildu katalizators gan esošo, gan jaunu projektu attīstīšanai, īpaši sadarbībā starp publisko sektoru un privāto sektoru, kur ieguvējas ir fonda dibinātājvalstis un to iedzīvotāji.»

Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki šobrīd ieguldījuši 11,39 miljardus eiro, liecina Lursoft apkoptā informācija. No tiem 1,96 miljardus eiro veido Trīs jūru iniciatīvā esošās valstis.

Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gada 25. augustā, apvienojot tajā 12 Eiropas Savienības valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Balto un Melno jūru, – Austriju, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju.

Lursoft dati rāda, ka šo valstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2016.gada audzis par 82,13%.

Infografiku skatiet šeit.

Visstraujāk šajā periodā palielinājies ieguldījumu apjoms no Čehijas, kamēr lielākais kritums reģistrēts Slovākijas ieguldījumos. Vienlaikus jānorāda, ka šajā periodā par 37% sarucis gan ieguldītāju skaits, gan arī to uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos personas no Trīs jūru iniciatīvas valstīm veikušas ieguldījumus.

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošā «mājas-kuģis» pagājušajā nedēļā pārvietota tālāk no jūras, aģentūrai LETA pastāstīja novada pašvaldības būvvaldes vadītājs Jānis Grundbergs.

Par to, ka objekts pārvietots dziļāk iekšzemē, uz vietas esot pārliecinājusies domes vadība, taču, atgriežoties no atvaļinājuma, vietu apsekos arī būvvaldes būvinspektors.

Grundbergs pēc citu stāstīta zināja teikt, ka objekta pārvietošana notikusi korekti un nenodarot kaitējumu videi.

Jau vēstīts, ka iepriekš objekta pārvietošana vairākkārt pārcelta. No sākotnējās ieceres «māju-kuģi» aizvest pa jūru īpašnieks esot atteicies, jo Latvijas Jūras administrācija nav varējusi izsniegt apliecinājumu par šī objekta peldamību.

Pašvaldības rīcībā esot informācija, ka īpašnieks «māju-kuģi» plāno pārvietot dziļāk iekšzemē, ārpus 150 metru krasta kāpu aizsargjoslas, un novietot to savā īpašumā, kur jau ir dzīvojamā un saimniecības ēkas. Vietas šajā teritorijā esot pietiekami.

Ar franču kruīza kompānijas “Ponant” kruīzu kuģa “Le Bellot” vizīti Rīgā oficiāli atklāta šī gada kruīza sezona, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pirmais sezonas kuģis ir ekspedīciju klases, būvēts 2020.gadā, tam ir 7 klāji, vairāki restorāni un bāri, atpūtas telpas, peldbaseins, spa zona, fitnesa zāle. Kuģis aprīkots ar 92 kajītēm 184 pasažieriem (maksimālā ietilpība 264 personas), kuģi apkalpo 112 apkalpes locekļi. Ponant jaunākie kuģi būvēti kā polārās kruīza jahtas (garums - 131 metri) ar mazu iegrimi (4,5 metri), un ir īpaši izstrādāti, lai nodrošinātu ekskluzīvu privātu jahtu tipa polāro ceļojumu pieredzi. “Le Bellot” Rīgu apmeklē 10 dienu ilga tematiska “muzikālā” kruīza ietvaros. Maršruts iekļauj 9 Baltijas jūras ostas, tostarp, mūsu kaimiņus Klaipēdu un Tallinu.”

2024.gada kruīza sezonā Rīgas ostā šobrīd pieteikti 67 kuģu ienācieni, kas ir par 5 vizītēm vairāk nekā pērn. 9 kuģu vizītes plānotas uz 2 dienām ar nakšņošanu Rīgā, 13 kuģi apmeklēs Rīgas ostu pirmo reizi. Sezona ilgs no aprīļa līdz decembrim, kad Rīgas ostā pieteikti 5 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir uz pusi vairāk nekā 2023.gada noslēgumā.

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

Saistībā ar lielo pieprasījumu "Tallink Grupp" pagarinās divu pagaidu maršrutu piedāvājumu: Rīga – Helsinki – Rīga ar kuģi "Silja Serenade" līdz 2021. gada janvārim un Turku – Tallina – Turku ar kuģi "Baltic Queen" līdz 2021. gada marta beigām.

Divi jaunie pagaidu maršruti vasarā izrādījušies ļoti iecienīti. Daudziem ceļotājiem no Somijas Latvija un Rīga šķietot aizraujošs galamērķis.

"Turku un reģiona iedzīvotāji ir gaidījuši un pieprasījuši tiešo reisu uz Tallinu ilgu laiku. Savukārt tiešais reiss Rīga – Helsinki ar kuģi "Silja Serenade" dod iespēju ieplānot garākas brīvdienas Somijā, kas daudziem ceļotājiem ir jauns galamērķis.

Pašreizējos apstākļos mēs vēlamies būt elastīgi un piedāvāt ceļotājiem drošas ceļošanas iespējas tuvu mājām, palīdzot Latvijai un Igaunijai atgūties no esošās krīzes tūrisma nozarē," saka Paavo Nõgene, "Tallink Grupp" vadītājs.

Reisi no Rīgas uz Helsinkiem ar kuģi "Silja Serenade" notiks trīs reizes nedēļā trešdienās, piektdienās un svētdienās. Pirmais reiss no Helsinkiem rudens sezonā notiks 30. augustā, bet pēdējā atiešana no Rīgas būs 2021. gada 9. janvārī.

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Attīstības finanšu institūcija "Altum" pievienojusies Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondam, kas ir jauns finanšu instruments infrastruktūras projektu atbalstam transporta, enerģētikas un digitalizācijas nozarēs Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

Starp "Altum" un fonda investīciju pārvaldnieku "Amber Infrastructure" parakstīts līgums, saskaņā ar kuru "Altum" investīcijas fondā plānotas līdz 20 miljoniem eiro.

"Altum" iesaisti Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondā šā gada 7.maijā atbalstīja Ministru kabinets.

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informē: "Šā gada sākumā Rīgā notiekošajā Trīs jūru fonda iepazīšanās konferencē redzējām Latvijas uzņēmumu interesi par fonda piedāvātajām iespējām, un jau konferences laikā notika vairākas uzņēmumu un fonda vadības divpusējās tikšanās par iespējamu Latvijas infrastruktūras projektu finansēšanu. Liela mēroga Latvijas projekti, tāpat kā projekti citās reģiona valstīs, aicināti pretendēt uz fonda līdzekļiem, kas papildina esošās finansējuma iespējas. "Altum" pieredze ļauj iesaistīties projektu sākotnējā novērtēšanā, lai tos tālāk nodotu pasaules līmeņa investīciju fonda "Amber Infrastructure" rīcībā."

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Moduļu māju ražotājs “MyCabin” nākamgad plāno izstrādāt 40 brīvdienu māju projektus, kas ir divas reizes vairāk nekā 2021.gadā, kā arī, investējot 500 000 eiro, uzsākt māju ciemata būvniecību Rīgas rajonā, informē uzņēmumā.

MyCabin savu darbību uzsāka 2020.gadā, piedāvājot brīvdienu māju modeļus trīs dažādos izmēros. Pirmais darbības gads apstiprinājis lielo interesi par ilgtspējīgu moduļu māju produktiem, un šogad uzņēmums plāno sasniegt pusmiljona apgrozījumu.

Palielinot ražošanas jaudu, “MyCabin” nākamgad paplašinās piedāvājumu ar moduļu dzīvojamajām mājām - 60 m2 un 100 m2 platībā.

Kā norāda uzņēmuma vadītājs Ģirts Draugs, pieprasījums pēc ilgtspējīgiem moduļu māju produktiem ir liels un sasniedzis šī brīža ražošanas jaudas kapacitāti. Uzņēmums plāno nākamgad palielināt ražošanas jaudu un nodrošināt arī dzīvojamās mājas, kas kalpotu kā alternatīva dzīvokļa iegādei.

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Rīgas ostā šogad plāno piestāt 66 kruīza kuģi, kas ir nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka Rīgas ostā kruīza sezona atsāksies aprīļa beigās, kad ostā ienāks šogad pirmais kruīza kuģis, un kopumā šogad sezona gaidāma līdzīga kā pagājušajā gadā.

Zeltiņš minēja, ka šogad Rīgas ostā plāno piestāt 66 kruīza kuģi, tostarp 13 kuģi Rīgu apmeklēs pirmo reizi. Tāpat šogad vairāki kuģi ostā paliks pa nakti.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks arī atzīmēja, ka pagājušajā gadā ar kruīza kuģiem Rīgā ieradās apmēram 80 000 pasažieru un līdzīga situācija varētu būt arī šogad.

2023.gadā Rīgas ostu apmeklēja 62 kruīza kuģi, piebilda Zeltiņš.

Vienlaikus Rīgas ostas publiskotā informācija liecina, ka 2023.gadā ostā tika uzņemts kopumā 81 681 kruīza kuģu pasažieris, kas ir par 7,9% vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Tostarp lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas.

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.