Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Piemērojot 85% tirgus vērtību kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums augs strauji daudzviet Latvijā. Tāpēc Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina izvērtēt NĪN nodokļa piemērošanu kopsakarībā ar valsts un pašvaldību attīstības mērķiem un ieviest tādu NĪN sistēmu, kas nerada riskus mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanai, izveidojot visiem saprotamu, samaksājamu un prognozējamu NĪN.

Kā zināms, atbilstoši grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (spēkā no 2014.g. 30.oktobra) nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, apstiprina reizi divos gados visām nekustamo īpašumu grupām (lauku, dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskā apbūve), un tai ir jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā 1,5 gadus pirms bāzes piemērošanas. Pēc asi paustajiem viedokļiem par krasu NĪN maksājuma pieaugumu, pagaidām valdība kadastrālo vērtību un ar to saistāmā NĪN maksas izmaiņas ir «nolikusi uz bremzēm», paredzot, ka kadastrālo vērtību bāze 2017. gadā paliks tāda pati kā šogad.

No 2022. gada tiks atcelts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) primārajam mājoklim.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli".

Komercīpašumu apsaimniekotājus uztrauc iespējamais šī nodokļa maksājuma kāpums.

Jāatgādina, ka 2019. gada nogalē Saeimā tika iesniegta 40 518 pilsoņu parakstīta iniciatīva par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim. Saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes datiem 2019. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētas 5257 izpildu lietas par piedziņu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes labā saistībā ar NĪN parādu.

100 000 eiro slieksnis

Piedāvātais grozījumu projekts paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN nebūs jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu, no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (speciālo vērtību).

Finanšu ministrija (FM) darba grupā apspriedīs Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu noteikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes griestus 1% apmērā līdzšinējo 1,5% vietā, aģentūrai LETA apliecināja finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS).

Šodien Ministru kabineta komitejas sēdē, skatot FM informatīvo ziņojumu par NĪN atcelšanu vienīgajam mājokli, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) nāca klajā ar priekšlikumu, ka nekavējoties jāatsakās no NĪN likmes zemei 1,5% apmērā, to samazinot līdz 1% jau ar nākamā gada 1.janvāri.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šādu priekšlikumu vērtēja piesardzīgi, jo tā fiskālā ietekme ir lēšama aptuveni 50 miljonu eiro apmērā.

Reizniece-Ozola atzina, ka pirms lemt par tieslietu ministra priekšlikumu, ir jāveic detalizēts fiskālais aprēķins, jo NĪN nodrošina būtiskus pašvaldību ieņēmumus.

Augstāks NĪN automātiski noved pie tā, ka mazāk naudas paliks precēm un pakalpojumiem, tātad uzņēmējiem, kas šīs vērtības saražo.

Uz finanšu ministra Andra Vilka uzsāktās diskusijas bāzes par nodokļu celšanas nepieciešamību DB pēc Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) un tā likmju salīdzināšanas Eiropā tagad ir pievērsies Nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Līdzīgi kā PVN gadījumā, kad nācās secināt – Latvijas ar pārtikas rūpniecību saistītie uzņēmumi (un arī patērētāji) cieš no tā, ka šeit samazināta PVN likme pārtikai atšķirībā no ļoti daudzām bagātām Eiropas Savienības valstīm netiek piemērota, arī ar NĪN pie mums ir daudz ačgārnību. Piemēram, vairākas ES turīgākās valstis, tādas kā Somija, Lielbritānija, Francija, Itālija, arī Īrija, Bulgārija un Ungārija zemi uzskata par ražošanas līdzekli, ko ar NĪN neapliek, secināts BDO Tax pētījumā. Uzņēmējs tikai nomaksā peļņas nodokli no produkcijas, ko uz savas zemes ir izaudzējis. Ja runājam par bagātajām Eiropas valstīm, tur zemniekiem pienākas arī lielākas subsīdijas no Eiropas Savienības nekā Latvijā. Toties mūsu likumdevēji ir parūpējušies, lai Latvijas zemniekiem NĪN būtu kārtīgi jāmaksā un vēl «jālēkā» līdzi dažnedažādām birokrātu radītām prasībām. Par kādu Latvijas ražotāju konkurētspēju mēs te gribam runāt?

Eiropā ir atšķirīga pieeja nekustamā īpašuma nodokļa vērtības aprēķināšanā, zemes aplikšanā; vairākās turīgajās valstīs zeme tiek uzskatīta par ražošanas līdzekli.

Tā liecina SIA BDO Tax pētījums. Lai arī ES vairākos nodokļos – PVN un akcīzes – ir izvirzījusi pamatprincipus un pat ieviesusi minimālās šo nodokļu likmes, tomēr nekustamā īpašuma aplikšana ar nodokli, tā aprēķināšana un likmes lielums ir atstāts pašu dalībvalstu ziņā. «Faktiski vienotu principu nav, dominē atšķirīga pieeja, kā rezultātā valstis vairāk var grupēt pēc nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam izmantojamās bāzes (vērtības) nekā pēc likmes lieluma un paša objekta,» pētījumā iegūtos datus vērtē SIA BDO Tax valdes priekšsēdētāja, nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Igaunija ir priekšā kādā citā sektorā, jo tā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai zemi, bet ne ēkas. Tomēr par vislielāko pārsteigumu jāuzskata SIA BDO Tax pētījumā secinātais, ka Maltā vispār nekāda nekustamā īpašuma nodokļa nav.

Latvijas nodokļu politikā viena no karstākajām aktualitātēm ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Kā vienmēr, klātesošs ir jautājums, kā valsts budžetā kompensēt iespējamo nodokļu samazināšanu. Daudzi ekonomikas eksperti uzskata, ka to iespējams izdarīt, palielinot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan NĪN pilnībā ir pašvaldību administrēts nodoklis, tomēr tā ieņēmumi pašvaldību budžetā ir nelieli salīdzinājumā ar ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas patlaban Latvijā veido lauvas tiesu ienākumu. Te arī veidojas pretruna starp Finanšu ministriju (FM) un pašvaldībām. FM uzskata, ka NĪN iekasēšanā vēl ir zināma rezerve, savukārt Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji atzīst, ka tādas neesot iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ.

Pašlaik NĪN pamatlikme zemei ir 1,5% no kadastrālās vērtības (to iespējams palielināt gadījumos, ja nekustamais īpašums netiek apsaimniekots), savukārt dzīvojamām ēkām un dzīvokļiem 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro, 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro, un 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro.

Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtību 2021.gadā, pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā atgādināja, ka Ministru kabinets 2019.gada oktobrī uzdeva TM un FM izstrādāt priekšlikumu, lai jaunās kadastrālās vērtības un izmaiņas NĪN politikā varētu stāties spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

"Ministru kabineta uzdevumi ir doti atbilstoši ministriju kompetencei un paredz to secīgu izpildi tikai pēc TM uzdevuma - jauno kadastrālo vērtību sagatavošanas - izpildes, FM paredzot pienākumu sākt NĪN politikas izstrādi un saskaņošanu, nodrošinot, ka Ministru kabinetā jauns NĪN regulējums tiktu iesniegts 12 mēnešu laikā no prognozēto kadastrālo vērtību publiskošanas dienas," norādīja FM.

Ministrijā norādīja, ka tādējādi Ministru kabinets jau ir paredzējis loģisku pāreju uz jaunajām kadastrālajām vērtībām un jauno NĪN politiku tikai no 2022.gada, ļaujot savlaicīgi un secīgi visiem nodokļu maksātājiem un nodokļa administrācijām iepazīties ar jaunajām kadastrālajām vērtībām un paredzamo nodokļa politiku.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Rīgas dome nākamgad plāno paplašināt to iedzīvotāju kategoriju skaitu, kam noteiktas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides. Pašlaik NĪN atvieglojumi Rīgā tiek piemēroti 14 nodokļu maksātāju kategorijām.

Nākamgad plānots palielināt NĪN atvieglojumu apmēru daudzbērnu ģimenēm līdz 90%, kā arī piešķirt NĪN atvieglojumus audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuru aprūpē ir apgādnieku zaudējis bērns. Arī šiem iedzīvotājiem plānots noteikt NĪN atlaidi 90% no aprēķinātās summas, nosakot atvieglojumu maksimālo apmēru 600 Ls vienai personai, informē Rīgas dome.

NĪN atvieglojumu 90% apmērā plānots piemērot arī sabiedriskā labuma organizācijām, privātajiem muzejiem un Rīgas Latviešu biedrībai. NĪN aprēķina pamatā ir īpašuma kadastrālā vērtība, ko nosaka nevis pašvaldība, bet gan Valsts zemes dienests. Lai atvieglotu nodokļa nomaksu, Rīgā tiek piemēroti atvieglojumi mazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju kategorijām no 25% - 90% apmērā. Pēc Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes informācijas, atvieglojumi nākamgad varētu attiekties uz aptuveni 40 tūkst. nodokļa maksātāju.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņās ir jāievēro samērīguma princips, norāda Finanšu ministrijā (FM).

Tieslietu ministrija (TM), pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) trešdien intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teiktā, rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar NĪN neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām. Viņš skaidroja, ka tas attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem, atrisinātu komersantu un attīstītāju jautājumu.

Rosinās ar NĪN neapliekamo minimumu noteikt par katru primārajā mājoklī deklarēto 

Tieslietu ministrija (TM) rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir...

FM atzina, ka tā nav saņēmusi TM izstrādāto jauno piedāvājumu. Vienlaikus ministrijā norādīja, ka tā pirms jaunas NĪN politikas virzienu publiskošanas rūpīgi vērtēs iespējamos NĪN modeļus. "Izvērtējuma rezultātā FM piedāvās optimālāko uz aprēķiniem un reāliem datiem balstītu modeli, kas atbilstu valdības rīcības plānā paredzētajam NĪN samērīguma principam," pauda FM.

Jau ziņots, ka pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.

Bordāns iepriekš norādījis, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs TM piedāvāto NĪN atcelšanu primārajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, NĪN likmes tiks pārskatītas pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.

Koalīcijas partneri "Attīstībai/Par! tikmēr piedāvājuši NĪN neapliekamo minimumu noteikt 40 000 eiro apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.

Lasi arī:

Vai iespējams novērst nekustamā īpašuma nodokļa celšanos? 

Kadastra vērtību pieaugums un neapliekamais minimums primārajam mājoklim, kā arī prognozējamais...

Tieslietu ministrija (TM) iztrādājusi likumprojektus, piedāvājot atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un būtiski samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību.

Likumprojekti paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam iedzīvotāju primārajiem mājokļiem sākot ar 2022.gadu.

Priekšlikumus 17.februārī vērtēja Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. "Mums visiem - iedzīvotājiem un valstij - ir jābūt pieejamai objektīvajai informācijai par kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, taču NĪN piemērošana un nodokļu sloga paaugstināšana attiecībā uz iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama. Tāpēc Tieslietu ministrija uzskata, ka nepieciešams ieviest tā saucamo "neapliekamo minimumu," skaidro tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi, par NĪN likuma grozījumu darba grupas secinājumiem informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš stāstīja, ka darba grupa izskatīja vairākus variantus, lai ierobežotu NĪN apmēra pieaugumu saistībā ar kadastrālo vērtību strauju pieaugumu atsevišķās teritorijās apbūves zemei un dzīvošanai paredzētiem īpašumiem. Tika izskatīts gan modelis piemērot vienotu nodokļa likmi ēkai un zemei, gan atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli ar zemi.

Analizējot šos piedāvājumus, tika konstatēts, ka abi piedāvājumi būtu sarežģīti administrējami, savukārt vienotas nodokļa likmes noteikšana radītu nodokļa sloga pieaugumu personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un samazinātu nodokļa slogu privātmājās, bet vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa radītu nodokļa sloga pieaugumu īres gadījumos un vienlaicīgi pašvaldību ieņēmumu samazinājumu. «Piedāvājumi netika plaši atbalstīti, bet bija vairāki darba grupas locekļi, kas atbalstīja kādu no variantiem,»sacīja FM pārstāvis.

Pašvaldībām jāgatavojas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sadursmei

Lai gan varētu likties, ka, piekāpjoties darbaspēka un uzņēmējdarbības nodokļu reformu apņēmīgajām aktivitātēm, malā pabīdītais NĪN ir iemidzis, tā gluži nav. Iespējams, tas ir kā bumba ar laika degli. Līdz ar pašvaldību finanšu «apdraudējumu», īsinot IIN likmi un papildus uzpumpējot neapliekamo minimumu, tās var krist kārdinājumā «atgūt» naudu, iespējams, «paspēlējoties» ar NĪN. Pašlaik pašvaldību ieņēmumi no IIN veido daudz lielāku naudas apjomu, nekā no NĪN. Pirmajam lielumam ievērojami sarūkot, varētu rasties interese par otrā palielināšanu. Jau pašlaik ir virkne teritoriju, kur pašvaldības prasa treknus maksājumus un turklāt dara to pēc Finanšu ministrijas norādēm (par ko parasti tiek noklusēts ministrijas retorikā – runa ir par finanšu izlīdzināšanas aprēķinā prasīto). Skaudrākais piemērs ir Jūrmalas iedzīvotāji («parastie»), no kuriem daļai arī 70% NĪN atvieglojums nav pa kabatai. NĪN slogu kāpinot, tas varētu rosināt īpašnieku atkratīšanos no īpašumiem vai pat atbrīvot teritorijas no iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā kadastra vērtību milzīgais diapazons ir savā ziņā adekvāts Latvijas situācijai, jo arī iedzīvotāju turība un darba iespējas ievērojami atšķiras.

Šonedēļ atbalstītāju skaits iniciatīvai «Par NĪN (nekustamā īpašuma nodoklis – red.) atcelšanu vienīgajam īpašumam» platformā ManaBalss.lv ir sasniedzis tās pārstāvju uzstādīto jauno slieksni – 50 tūkstošus atbalstītāju.

Līdz ar to platformas pārstāvji aicina Saeimu iekļaut šo iniciatīvu tās dienaskārtībā. Tiktāl par procedurālo pusi. Ja runājam par iniciatīvas saturu, tad lemšana par to, protams, ir Saeimas kompetencē, tomēr tā pamatotība ir stipri apšaubāma. Vispirms jau jāsāk ar to, ka nevienā Eiropas Savienības valstī nav tādas kārtības, ka vienīgais mājoklis netiktu aplikts ar NĪN. Gluži vienkārši tādēļ, ka ir teju neiespējami atrast argumentus par labu tam, lai vienīgajam mājoklim NĪN nepiemērotu. Tad jau vienīgo automašīnu atbrīvosim no OCTA.

Vairāki eksperti ir uzsvēruši, ka NĪN pēc būtības ir infrastruktūras maksājums, kuru pilnā mērā saņem tā pašvaldība, kurā nekustamais īpašums atrodas un kas šo infrastruktūru nodrošina. Runa ir par ielu apgaismojumu, ielu tīrīšanu, kanalizācijas sistēmas uzturēšanu, ūdensapgādi (ne tikai pats ūdens, bet tā piegādes sistēma) utt. Skaidrs, ka šī infrastruktūra tiek izmantota arī vienīgā mājokļa gadījumā, un tikpat loģiski ir tas, ka par to ir arī jāmaksā. Var jau iebilst, ka NĪN ieņēmumi tiek izmantoti ne tikai infrastruktūras uzturēšanai. Taču NĪN ir leģitīms tiešais nodoklis, kas nodrošina budžeta ieņēmumus (Latvijas gadījumā 100% ieņēmumu aiziet pašvaldībai), no kura nevar izvairīties, kam ir neitrāla ietekme uz uzņēmējdarbību (respektīvi, nepalielina darbaspēka nodokļa slogu) un kas ir samērā efektīvs instruments nevienlīdzības mazināšanai. Jo par lielāku un dārgāku NĪ nodoklis ir augstāks.

2016. gads sola nekustamā īpašuma nodokļa pārmaiņas lauku zemes īpašniekiem un lietotājiem, perspektīvā izmaiņas var skart arī jaunajos dzīvojamos projektos mītošos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tikmēr 2015. gadā masveida izmaiņas nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) ietekmējošajās īpašumu kadastrālajās vērtībās nav gaidāmas. «Katrs gadījums ir individuāls, taču masveidā 2015. gada 1. janvārī kadastrālās vērtības nemainīsies, jo gan dzīvojamajiem, gan lauku, gan ražošanas un komercnekustamajiem īpašumiem bāzes vērtības nemainīsies. Atsevišķas izmaiņas kadastrālajās vērtībās var notikt, ja pašvaldības maina zemes un būvju izmantošanas nosacījumus vai arī ja pašā īpašumā notiek izmaiņas,» skaidro Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš.

Grābstoties ap kadastrālo vērtību un spēlējoties ar nekustamā īpašuma likmi, valsts un vietvaras neapdomīgi izdara spiedienu uz visu iedzīvotāju rocību

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) salāgošana ar iedzīvotāju labklājības līmeni praksē nenotiek, tāpēc, kadastrālo vērtību pietuvinot tirgus cenu līmenim, belzienus saņem ne tikai tie, kuriem tas varbūt pienāktos par mitināšanos ekskluzīvos mitekļos, bet arī tie, kuri vēsturiski iegadījušies kaimiņos un kuru īpašuma vērtība stihiski pieaugusi, piemēram, kopā ar jaunajiem privātmāju ciematiem līdzās. Pa vidu arī nekustamo īpašumu bizness, kura dalībnieki par nepārdotiem īpašumiem NĪN nomaksā baltu naudu un, izdzirdot par plāniem NĪN uzšaut debesīs, ievērojami skeptiskāk skatās uz projektiem nākotnē. Tāpat mūsu NĪN politika var no Rīgas un Latvijas atgrūst ārvalstu investorus, kuri, apostījuši gaisu, nobāzēsies kaimiņzemēs.

Nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN) jābūt «bagātnieku nodoklim», nevis pašvaldību cīņu instrumentam par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), intervijā aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Jau ziņots, ka Rīgā no šī gada īpašniekiem par mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem, nesakoptu zemi, kā arī par patvaļīgas būvniecības objektiem pieaug NĪN. Turpmāk NĪN likme īpašumam būs atkarīga no tā, cik personas nekustamajā īpašumā būs deklarētas.

Reizniece-Ozola atzina, ka NĪN funkcija būtu pildīt «bagātnieku nodokļa» uzdevumu un ļaut veicināt investīcijas, taču tagad NĪN ir kļuvis par instrumentu, kā pašvaldībām cīnīties par iedzīvotāju skaita palielināšanu un attiecīgi IIN ieņēmumiem.

«Tā ir greiza pieeja, ka nodoklis kalpo kā instruments par cita nodokļa ieņēmumiem, tāpēc ir jādomā, kā situāciju labot. Ja ir iespējams aplikt nekustamo īpašumu ar nodokli, tad tiem jābūt ļoti vērtīgiem īpašumiem. Šādiem īpašumiem varētu palielināt izmaksas, tajā pašā laikā neaiztiekot mazu īpašumu turētāju nodokļu slogu,» uzskata finanšu ministre.

2018. gada pirmajā ceturksnī pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju ES fondu projektu ieviešanu pašvaldībās. Kopējie izdevumi, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, pieauguši par 51,5 miljoniem eiro jeb 10,5%, informē Finanšu ministrija.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 30,9 miljoniem eiro jeb 5,3% un sasniedza 619,1 miljonus eiro. Nodokļu ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 7,9 miljoniem jeb 2%.

Vērtējot lielākās nodokļu ieņēmumu pozīcijas – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) – redzams, ka IIN ieņēmumi pieauguši par 19,9 miljoniem eiro jeb 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pēdējo piecu gadu laikā šis ir otrs straujākais IIN pieauguma temps, atpaliekot tikai no pieauguma tempa 2016. gada pirmajā ceturksnī 7,5%. Savukārt NĪN ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinājušies par 13,4 miljoniem eiro jeb 14,7%. Šī ir vienīgā reize piecu gadu laikā, kad NĪN ieņēmumi krītas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Carnikavas novada dome ir pieņēmusi lēmumu 2017.gadā iedzīvotājiem piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi 50% apmērā par vienīgo mājokli. Tādējādi tiesības saņemt 50% atvieglojumu no taksācijas gadā aprēķinātās NĪN summas būs NĪN maksātājam, kurš deklarējis dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā - dzīvojamajā mājā vai dzīvoklī - Carnikavas novadā, informē pašvaldības pārstāve Sandra Baltruka.

Cilvēkam var piederēt vairāki nekustamie īpašumi, bet 50% atlaide tiks piemērota par mājokli, kurā viņš kā tā īpašnieks būs deklarējis savu dzīvesvietu Carnikavas novadā.

«Šāds lēmums ir pieņemts, lai iedzīvotājiem mazinātu nodokļu slogu un viņiem nebūtu jādodas prom no savām dzimtas mājām tikai tāpēc, ka vairs nevar samaksāt nodokļus,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. «Valdība tuvākajā nākotnē plāno būtiski paaugstināt nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tās tuvinot tirgus vērtībai, kas Latvijas iedzīvotājos ir izsaucis milzīgu rezonansi. Pierīgā jau šobrīd kadastrālās vērtības ir salīdzinoši augstas, savukārt iedzīvotāju maksātspēja ar katru gadu samazinās,» viņa norāda.

Pašreizējais piedāvājums NĪN likmes piemērošanā no nākamā gada pašvaldībām ļaus palielināt likmi tikai mājokļiem.

Tā valdības komitejas sēdē secināja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sanita Šķiltere, uzsverot, ka pašvaldībām jāļauj noteikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi visā tā koridorā – no 0,2% līdz 3%, kas atbilst pērnā gada nogalē pieņemtajiem likuma grozījumiem. Pretējā gadījumā nodokļa likmes noteikšanas tiesību deleģēšana pašvaldībām zaudējot jēgu. Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums paredz, ka pašvaldības brīvi varēs noteikt NĪN likmes no 0,2% līdz 1,5%, bet nodokļa likmi virs 1,5% varēs piemērot vien graustiem vai neapstrādātai lauksaimniecības zemei. FM uzskatam piekrīt uzņēmēji un indikatīvi arī lielākā daļa ministru.

Panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos

Ienākas priekšvēlēšanu laikam atbilstoši politiķu darbības augļi, piemēram, panākot, ka valsts «pati» maksās nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par sev piederošajām būvēm, tām, no kurām garāmgājējiem uz galvas krīt ķieģeļi. No 2020. gada valstij vai pašvaldībām piederošie nekustamie īpašumi, kas, citējot likuma izmaiņas, «degradē vidi, ir sagruvuši vai apdraud cilvēku drošību», tiks aplikti ar NĪN. Priekšlikumu par šādām izmaiņām Saeimas kolēģu izvērtēšanai bija iesniedzis Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Pēc deputāta domām neesot taisnīgi, ka «iedzīvotājiem ir noteikts maksāt NĪN par vidi degradējošu objektu, bet valstij šāda pienākuma nav». Interesants domu gājiens, tomēr, tam sekojot, netop skaidrs, no kādas sevišķas naudas lādes tiks ņemti līdzekļi graustu nodokļa nomaksai. Īpašā naudas aka nebūs nekas cits kā nodokļu maksātāju kabatas, tāpēc tālejošas loģikas šajā lēmumā nav un panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir vien plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos.

Lai neradītu nesamērīgu nodokļa sloga pieaugumu, pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi virs 1,5% varēs piemērot vien graustiem vai neapstrādātai lauksaimniecības zemei.

Šādu risinājumu NĪN likmes piemērošanai no 2013. gada paredz grozījumi likumā par NĪN, kas guvuši konceptuālu Ministru kabineta komitejas atbalstu. NĪN likmi līdz 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības pašvaldības varēs noteikt brīvi, savukārt likmi virs 1,5% būs iespējams noteikt tikai tad, ja īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajiem aktiem. Plānots arī noteikt, ka no nākamā gada nodokļa bāze šādiem objektiem tiek noteikta no lielākās kadastrālās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.

DB jau rakstīja, ka pašvaldības Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu vērtēja kritiski. Piedāvātais risinājums NĪN likmes piemērošanai no 2013. gada pašvaldībām ļaus palielināt nodokļa likmi tikai mājokļiem, secināja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sanita Šķiltere, uzsverot, ka pašvaldībām jāļauj noteikt NĪN likmi visā koridorā - no 0,2% līdz 3%, kas atbilst pagājušā gada nogalē pieņemtajiem likuma grozījumiem. Satraukumu par LPS vēlmi pēc brīvām rokām NĪN likmes noteikšanā savukārt pauda uzņēmēji un arodbiedrības.

Lemjot par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), likumdevējs savulaik uzskatīja par lielu sasniegumu pieņemto normu, ka pašvaldības pēc saviem ieskatiem varēs noteikt, kuram pienākas NĪN atlaide, bet kuram - ne.

Jau brīdī, kad šāda iecere vispār parādījās pie apvāršņa, DB brīdināja, ka, zinot Latvijas pašvaldību dzīves tradīcijas, atlaides tiks piešķirtas ne tik daudz tiem, kam tās tiešām pienāktos, cik, kā mēdz teikt, pēc deguniem. Tobrīd tā bija tikai hipotēze, bet šobrīd jau var sacīt - diemžēl mums bija taisnība. Proti, Jūrmalas pašvaldības vadība no nākamā gada iecerējusi visiem šajā kūrortpilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem NĪN samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem - arī daudzajiem miljonāriem.

Interesantākais šādam pavērsienam, protams, ir argumentācija - ja reāli vajadzētu izvērtēt, kam piešķirt, bet kam nepiešķirt atlaides, Jūrmalas domei nāktos pieņemt veselu armiju jaunu darbinieku. Labāk jau nu būtu teikuši tā - piejūras villu īpašnieki nekādi negrib šā nodokļa veidā maksāt daudzus tūkstošus latu gadā, tāpēc nākas piešķirt atlaides arī tiem, kuri NĪN nevar samaksāt. Varētu saprast, ja atlaides teju visiem īpašumiem automātiski tiktu piešķirtas kādā no depresīvajiem Latgales pagastiem, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis pārsvarā gadījumu ir tiešām nožēlojams, bet ne jau pilsētā ar dārgākajiem īpašumiem valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri trešdien tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Abas puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas.

"Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek plānotas nodokļu sistēmas reformas ietvaros, nodrošinot stabilitāti un prognozējamību, norāda uzņēmēji.