Lemjot par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), likumdevējs savulaik uzskatīja par lielu sasniegumu pieņemto normu, ka pašvaldības pēc saviem ieskatiem varēs noteikt, kuram pienākas NĪN atlaide, bet kuram - ne.
Jau brīdī, kad šāda iecere vispār parādījās pie apvāršņa, DB brīdināja, ka, zinot Latvijas pašvaldību dzīves tradīcijas, atlaides tiks piešķirtas ne tik daudz tiem, kam tās tiešām pienāktos, cik, kā mēdz teikt, pēc deguniem. Tobrīd tā bija tikai hipotēze, bet šobrīd jau var sacīt - diemžēl mums bija taisnība. Proti, Jūrmalas pašvaldības vadība no nākamā gada iecerējusi visiem šajā kūrortpilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem NĪN samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem - arī daudzajiem miljonāriem.
Interesantākais šādam pavērsienam, protams, ir argumentācija - ja reāli vajadzētu izvērtēt, kam piešķirt, bet kam nepiešķirt atlaides, Jūrmalas domei nāktos pieņemt veselu armiju jaunu darbinieku. Labāk jau nu būtu teikuši tā - piejūras villu īpašnieki nekādi negrib šā nodokļa veidā maksāt daudzus tūkstošus latu gadā, tāpēc nākas piešķirt atlaides arī tiem, kuri NĪN nevar samaksāt. Varētu saprast, ja atlaides teju visiem īpašumiem automātiski tiktu piešķirtas kādā no depresīvajiem Latgales pagastiem, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis pārsvarā gadījumu ir tiešām nožēlojams, bet ne jau pilsētā ar dārgākajiem īpašumiem valstī.
Taču šo jautājumu var izvērtēt arī no otras puses... Kā zināms, jau ilgstoši nerimst nesaskaņas starp valdību un pašvaldībām par to, kā nākamajā gadā saistībā ar ieceri samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) būtu veicama to ienākumu pārdale, kas tiek iekasēta IIN veidā. Respektīvi, pašvaldības ir svēti pārliecinātas - lai nesaruktu to ienākumi IIN samazināšanas rezultātā, tām būtu jāatvēl lielāki procenti nekā līdz šim. Ļoti cerams, ka nekad par šādu ideju neizteiksies Jūrmala, jo pretējā gadījumā runa jau būtu par pārāko nekaunību. Laikā, kad tika lemts, ka pašvaldībām būs tiesības pašām piemērot NĪN atlaides, ne viens vien eksperts pauda bažas, ka vismaz daļa pašvaldību tās varētu nepiešķirt vispār, lai tikai nesamazinātos ienākumi to budžetā. Savukārt Jūrmala klaji demonstrē, ka naudu tai nevajag, ņemot vērā, ka NĪN atlaides tiek plānotas gan tiem, kam tās tiešām vajadzētu, gan arī tiem, kas tiešām ir spējīgi samaksāt pilnu NĪN summu.
Jūrmalas gadījums faktiski ir klajš pierādījums tam, ka jautājumi, kas saistīti ar nodokļu politiku, ir lemjami Saeimā un Ministru kabinetā, bet noteikti ne pašvaldībās. Jāatzīst, ka šobrīd situācija ir izveidojusies tik absurda, cik vien iespējams. No vienas puses, ir valsts līmenī pie varas esošo cilvēku loģika, ka tieši NĪN ir nodoklis, ko vēl var palielināt un palielināt. Vismaz šāda retorika dažu pēdējo gadu laikā ir dzirdēta daudzkārt. No otras puses, pašvaldība ar dārgākajiem īpašumiem dara visu iespējamo, lai naudu nepaņemtu. Nevar cerēt, ka valstī būs optimāla nodokļu sistēma, ja tā tiks realizēta atbilstoši greizo spoguļu karaļvalsts principiem.