Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt
To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.
Turpina prasīt apliecības
Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.
Aicina uz izpratni
«Šie statistikas dati ir par pirmajām divām nedēļām pēc likumu grozījumiem. Ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu spriest par kopējām tendencēm. Kā jebkuru izmaiņu gadījumā, ir jāpaiet ilgākam laikam, lai pie jaunās kārtības pierastu gan iestādes, gan paši uzņēmēji,» situāciju komentē Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.
UR galvenā valsts notāre uzsver, ka izmaiņu mērķis ir mazināt administratīvo slogu gan iestādēm, gan Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem subjektiem, jo mūsdienu digitālajā vidē pārliecināties, vai konkrētais subjekts ir reģistrēts Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, ir krietni ērtāk UR mājaslapas meklētājā (www.ur.gov.lv), nevis lūdzot uzrādīt reģistrācijas apliecību. Jāņem vērā fakts, ka reģistrācijas apliecība apliecina tikai to, ka tiesību subjekts kādreiz ir ticis reģistrēts, taču ne to, ka šāds tiesību subjekts vēl joprojām pastāv un tā darbība nav izbeigta.
«Ņemot vērā šos grozījumus, aicinu gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī sabiedrību kopumā turpmāk, ja nepieciešams pārliecināties, vai kāds uzņēmums, biedrība vai cits subjekts Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts un nav likvidēts, pārbaudīt to Uzņēmumu reģistra mājaslapā,» norādīja G. Paidere.
Prognoze piepildās
DB (08.01.2014.) jau rakstīja, ka, atsacīšanās no papīra formas reģistrācijas apliecībām, Komerclikumā jābūt salāgotai ar prasībām citos normatīvos, lai tie neprasa šādu papīra apliecību. Uz to norādīja bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš toreiz izteica cerību, ka jaunievedums nekļūs par sava veida naudas āderi ienākumu papildināšanai valsts makā. «Greizo spoguļu karaļvalsts, ko tur vēl var komentēt,» tā situāciju, kad teju puse jaunreģistrēto subjektu bijuši spiesti maksāt naudu par papīra reģistrācijas apliecības saņemšanu, jo to pieprasot kāda iestāde vai darījumu partneris, atbild A. Lasmanis. Viņš uzskata, ka «šāda papildu ienākumu ādere valsts iestādēm», kur viena pieprasa, lai atnes otras izsniegtu izziņu, kura saņem par to naudu, nebūs viegli izskaužama. «Jā, varbūt tas atvēsinātu kāri pēc papīra reģistrācijas apliecības vai izziņas pieprasīšanas,» tā uzņēmēju kuluāros izteikto priekšlikumu – noteikt administratīvo sodu, piemēram, 1000 Ls tam, kurš šādu papīra reģistrācijas apliecību vai izziņu pieprasa –vērtē A. Lasmanis.
Aizbildinājumu daudz
Šis nebūt nav vienīgais piemērs, jo ir arī citi, kas liecina, ka kāda valsts iestāde nebūt nevēlas ieskatīties valsts reģistra datu bāzē, bet spītīgi pieprasa, lai attiecīgo izziņu atnes cilvēks. «Valstī joprojām ilgstoši nespējam nodrošināt principu, kas patiesībā ir ierakstīts normatīvajos aktos, ka valsts iestādes no uzņēmējiem un iedzīvotājiem nedrīkst prasīt informāciju, kas ir citas iestādes rīcībā. Kad beigsies situācija, kad viena valsts iestāde no citas man prasa atnest izziņu, ka neesmu ēzelis? Līdz šim nevienam premjeram nav bijuši dūša pateikt vienu vienīgu frāzi visām valsts pārvaldes iestādēm – nestāstiet man, kāpēc nevar, bet tas ir jāizdara,» tā Dienas Biznesa klubā, kurš apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai jautāja IT uzņēmuma Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.
Sadzīvisks piemērs
Valsts policija no cilvēka prasa ierasties pie viņiem un uzrādīt nekustamā īpašuma pirkšanas/pārdošanas līgumu par darījumu, kas noticis 2002.gadā. «Uz atbildi, ka darījums ir reģistrēts zemesgrāmatā, tiek saņemta atbilde, ka viņiem nav pienākuma skatīties zemesgrāmatā, nāciet un uzrādiet. Lieliski! Es pamēģināju cilvēkam palīdzēt. Valsts kancelejai (VK) ir portāls «Mazinām slogu», tāpēc nolēmu uzrakstīt problēmu un priekšlikumus. Uzrakstīju un konstatēju brīnuma lietu – portālā parādās tikai tie iedzīvotāju iesniegumi, uz kuriem valsts pārvalde jau ir sagatavojusi atbildes. Respektīvi, es neredzu, kas ar manu iesniegumu noticis,» piemēru stāstīja I. Puksts. Tas tika iesniegts pagājušā gada 22. novembrī, un līdz šim brīdim atbilde nav saņemta. Es izdarīju vēl vienu soli – aprunājos ar vienu VK darbinieku, viņš solīja jautājumu aktualizēt. Ir pagājis pusotrs mēnesis, pasakiet man, lūdzu, uz kurieni man vēl iet šāda sīkuma dēļ, jautāja I. Puksts. Jāatgādina, ka 2013. gada novembrī ar skaistu saukli padarīt valsts sniegtos pakalpojumus labākus un efektīvākus VK prezentēja speciālu interneta vietni www.mazinamslogu.gov.lv, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs ziņotu par novērotajām nepilnībām. Lai turpinātu uzlabot valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti, svarīga sabiedrības iesaiste – informācija par tām iestādēm, kuru darbībā nepieciešami uzlabojumi. Saņemtos priekšlikumus analizēsim un meklēsim efektīvus risinājumus, tā tolaik solīja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. «Valsts sniegto pakalpojumu kvalitāte nereti ir atkarīga no efektīvas iestāžu sadarbības. Ja tā nav pārdomāta vai problēma ceļo no vienas iestādes uz citu, mēdzam to dēvēt par futbolu. Savukārt, ja piespēles ir precīzas, jautājums tiek atrisināts ātri un rezultatīvi,» stāstīja E. Dreimane.
Stāstu ir daudz
Ja mēs šādus gadījumus, lai arī tie ir nelieli, atstāsim bez ievērības, tad valstī nekas nemainīsies, uzsvēra I. Puksts. Tas nav vienkārši, bet situācija ir jāmaina, piekrita L. Straujuma. Protams, ir simts un viens iemesls, kāpēc valsts iestādes aizbildinās, sākot ar to, ka viena valsts iestāde otrai maksā par informāciju, beidzot ar stāstiem par sistēmu savietojamību. «Bieži vien valsts iestādes slēpjas zem dažādiem saukļiem, kāpēc to nevar izdarīt, taču ir nepieciešama labā griba, jo eksistē arī e-pasti, faksi, uzskaitīja I. Puksts. Tieši tā, faksi neder, jo nav obligāts dokuments, es zinu visus šos stāstus. Tomēr valstī ir skaidri jāpasaka, ka ierēdņi ir nevis tāpēc, lai sarežģītu dzīvi iedzīvotājiem, bet tāpēc, lai kalpotu uzņēmējiem un sabiedrībai, uzsvēra L. Straujuma. Ja tiktu prasīta atbildība, tad situācija varētu mainīties, uz izmaiņām aicināja Dienas Bizness. Vienlaikus L. Straujuma neslēpa pārsteigumu par to, ka šādi darbojas VK portāls, solot jautājumu noskaidrot un atrisināt. «Valstī šādi gadījumi nav pieļaujami un likumā tas ir aizliegts,» rezumēja L. Straujuma.
Likums jāpilda
«Tas ir absurds, ka normatīvo aktu prasības Latvijā tiek ignorētas, vēl jo vairāk, ja papīra reģistrācijas apliecības vai papīra izziņas pieprasa kādas valsts pārvaldes iestādes kādu atļauju izsniegšanai,» sašutis ir LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka labi domātā ideja par atteikšanos no papīra reģistrācijas apliecībām un izziņām elektronikas laikmetā ir sagandēta un pārvērsta par pilnīgi pretēju efektu – radošu. «LTRK ir tikšanās ar dažādām valsts iestādēm un runāsim arī par šo jautājumu, jo valsts reģistros esošās ziņas nedrīkst pieprasīt atnest rakstveidā,» tā uz jautājumu, kāda būs LTRK rīcība, atbild J. Endziņš.
