Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas punktu, kas paredz vairākus jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB).

LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne.

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais noteikumu projekts par gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošanu, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas.

Noteikumu projekts paredz uzsākt Eiropas Savienības (ES) fondu finansētu grantu programmu 12,44 milj. eiro apmērā, lai Latvijā samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi no apkures iekārtām Latvijas pilsētās.

Projekta mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, veicot mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās siltumapgādē izmantoto sadedzināšanas iekārtu aizstāšanu, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām.

Pateicoties šīm investīcijām, līdz 2025.gada beigām tiks panākts piesārņojuma smalko daļiņu emisiju samazinājums vismaz 50 tonnas gadā.

Lai gan šobrīd situācija enerģētikas nozarē ir stabila un šķiet, ka sliktākais ir aiz muguras, šī sajūta varētu būt maldinoša, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Tas, visticamāk, ir klusums pirms vētras, tāpēc mums būtu jābūt gataviem nākamajiem izaicinājumiem, spriež E. Kilings. No iepriekšējās krīzes kā uzvarētāji iznāca tie, kas bija domājuši gan par energoefektivitāti un zaļāku ražošanu, gan resursu diversifikāciju un patēriņa samazināšanu, atzīmē FILTER uzņēmumu grupas vadītājs. Šobrīd jautājums pat nav par to, vai šie izaicinājumi atnāks, bet drīzāk – kad tie atnāks, teic E. Kilings, piebilstot, ka mūsdienās daudz tiek diskutēts par to, kādā virzienā enerģētikas sektoram vajadzētu attīstīties tuvāko desmit, piecpadsmit gadu laikā, taču nereti tiek aizmirsts par tagadni. Ir lietas, ko mēs varam darīt jau šodien, nevis pēc desmit gadiem, un to nevajadzētu aizmirst, teic eksperts. Par nozares izaicinājumiem ceļā uz oglekļa neitralitāti tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12. septembrī ATTA centrā.

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

15.50 – 16.00 Noslēgums

Pagaidām Latvijas lielākajās pilsētās siltumenerģijas tarifi galvenokārt saglabājušies iepriekšējā līmenī, dārgāk par apkuri maksās Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas iedzīvotāji, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Šā gada maijā Daugavpilī siltumenerģijas tarifs bija 42,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet oktobrī – jau 59,96 EUR/MWh, Jūrmalā attiecīgajos mēnešos tarifs palielinājās no 51,05 EUR/MWh līdz 64,49 EUR/MWh, savukārt Rīgā – no 44,10 EUR/MWh līdz 57,31 EUR/MWh. AS Rīgas siltums (RS) norāda, ka 1. novembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu sasniegt jau 66,76 EUR/MWh.

RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis DB organizētajā konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās tarifu palielināšanos skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu.

Jākļūst zaļiem

Vairākkārtīgā dabasgāzes sadārdzinājuma dēļ būtiski cenas paaugstinājis mūsu galvenais pirktās siltumenerģijas piegādātājs AS Latvenergo, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, stāsta N. Talcis.

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

SIA “Liepājas enerģija” 9. oktobrī atklāja uzņēmuma jaunāko un videi draudzīgo šķeldas katlumāju Alsungas ielā 40A, lai turpinātu veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

Šāds uzņēmuma spertais solis nodrošinās nepārtrauktu, stabilu un drošu siltumenerģijas piegādi esošajiem un potenciāli jaunajiem patērētājiem.

Šķeldas katlumājā siltumenerģiju ražos divi katli ar kopējo jaudu 4 MW. Turpinot uzņēmuma iesākto tradīciju, dodot vārdus šķeldas katliem, Zaļās birzes mikrorajonā par videi draudzīgu siltumapgādi rūpēsies katli Makss un Morics. Atklājot katlumāju, uzņēmuma “Liepājas enerģija” Valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons uzsvēra: “Vēlos pateikt paldies visiem sadarbības partneriem un uzņēmuma darbiniekiem, kas kvalitatīvi un disciplinēti strādāja, lai īsā laika posmā uzbūvētu jaunu siltuma avotu Liepājā. 2023. gadā šķeldas īpatsvars kurināmā bilancē sastādīja jau 87,3% un, pateicoties jaunās katlumājas darbībai, šķeldas īpatsvars turpinās pieaugt.”

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iebilst pret Eiropas Parlamenta (EP) ierosinātajiem grozījumiem primārās biomasas jeb koksnes izmantošanā, paredzot, ka meža biomasa tiek izslēgta no ilgtspējīgā kurināmā aptvēruma un tiktu pielīdzināta fosilajam kurināmajam, informē klimata un enerģētikas ministra stratēģiskās komunikācijas padomniece Beate Barkāne.

EP ierosinājums ir veikt grozījumus Atjaunojamo energoresursu direktīvā (REDIII), paredzot no atjaunojamās enerģijas mērķa aptvēruma, ilgtspējas kritērijiem un visām valstu atbalsta shēmām izslēgt primāro meža biomasu. Rezultātā meža biomasas kurināmais netiktu uzskatīts par nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kurināmo un tiktu pielīdzināts fosilajam kurināmajam. Kā skaidro KEM, tas nozīmētu papildus emisiju kvotu nodošanu, kas savukārt padarītu bioenerģiju finansiāli neizdevīgāku.

ES plāno jaunus ierobežojumus meža biomasas izmantošanai enerģijas ražošanā 

Februāra sākumā Eiropas Savienības (ES) līmenī plānotas sarunas par Atjaunojamās enerģijas direktīvas...

Šāds regulējums attiektos uz jaudas centralizēto siltumapgādi jeb pašvaldību katlu mājām, kurās pamatā kā kurināmo izmanto šķeldu. Ierosinājumi paredz, ka atbalstu nevarētu saņemt sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 7,5 megavatus (MW). Grozījumi neattiektos uz malkas kurināšanu individuālu mājokļu krāsnīs.

KEM norāda, ka šāds ierosinājums var apdraudēt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas nodrošināt enerģētisko drošību, izmantojot vietējo atjaunojamo enerģiju, tādā veidā arī ietekmēt ES virzību uz klimatneitralitāti. Pēc būtības minētais priekšlikums var veicināt fosilo, arī importēto energoresursu izmantošanu, lai dalībvalstis varētu nodrošināt sevi ar nepieciešamo enerģiju, īpaši siltumenerģiju. Šāda ierosinājuma pieņemšanas gadījumā bioenerģija var zaudēt priekšrocības tās izmantošanai.

Meža īpašnieki iebilst aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē 

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža...

Kopumā Latvija atbalsta ES virzību uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, taču EP ierosinājums pilnībā izslēgt primāro biomasas enerģiju no atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīga kurināmā aptvēruma, var pārtraukt Eiropai nepieciešamo vietējās enerģijas piegādi, kā arī var radīt ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.

KEM aicina EP meklēt tehnoloģiskos risinājumus un veicināt pētījumus, lai attīstītu alternatīvas un ES ilgtermiņā būtu iespējams pāriet uz bezemisiju tehnoloģijām siltumapgādē, kas ir īpaši svarīgas valstīm ar zemām ziemas temperatūrām un būtiski lielāku apkures dienu skaitu nekā ES vidēji.

Ministrijā atzīmē, ka šobrīd ES Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta starpā notiek sarunas par grozījumiem minētajā direktīvā. Līdz šim ir notikusi tikai viena sanāksme, kas attiecās uz šiem bioenerģijas jautājumiem, tādēļ šos grozījumus vēl ir iespējams manīt.

SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā miljona eiro apmērā diviem mūsdienīgu katlumāju projektiem Ķekavas novadā, kas ļaus būtiski samazināt gāzes patēriņu novada siltumapgādē.

Katlumāju izbūves projektus Ķekavas novada Daugmalē un Valdlaučos realizē uzņēmums SIA “Ķekavas nami”.

“Esam gandarīti par iespēju finansēt siltumapgādes infrastruktūras attīstības projektus, kas veicinās energoefektivitāti un sniegs ieguvumu plašākai sabiedrībai. Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā, lai iedzīvotājiem tiktu garantēta droša un nepārtraukta siltumapgāde,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 0,1 %.

2019. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,0 %. Ražošanas apjomu izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56 %) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1 %) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4 %). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 2,1 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,6 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms krities par 18,5 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 17,2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 23,8 %.

Daugavpils domes deputāti 27.decembrī ārkārtas sēdē nolēma pilsēta izsludināt vietējās nozīmes enerģētisko krīzi.

Kā skaidroja domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S), dabasgāzes cenas kāpuma dēļ, kas patlaban ir galvenais kurināmais pilsētā, jau nākamā gada janvārī siltumenerģijas tarifs par vienu kvadrātmetru var izmaksāt 2,79 eiro esošo 1,09 eiro vietā.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai ar pašu finansējumu izdarīts viss iespējamais, taču, lai izvairītos no krīzes siltumapgādē, jālūdz valsts atbalsts.

Deputāti nolēma izveidot Daugavpils pašvaldības enerģētiskās krīzes centru un apstiprināt tā nolikumu.

Televīzijas kanāls "ReTV" iepriekš vēstīja, ka pašvaldībā pēdējo trīs mēnešu laikā ar pašu finansējumu izdarīts viss iespējamais, taču, lai izvairītos no krīzes siltumapgādē, jālūdz valsts palīdzība. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīst, ka šādas krīzes gaidāmas ne tikai Daugavpilī, bet arī daudzās citās pašvaldībās.

2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 35,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 61,6 %, eksportētajai produkcijai – par 13,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 16,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 10,2 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; pārtikas produktu ražošanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā; gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2022. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 4,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 8,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,6 %.

Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību.

Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».

Darbs turpinās

Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar 2021.gada janvāri, pieaudzis par 27%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis gada laikā ir audzis par 34,6%, savukārt eksportētajai produkcijai ražotājcenu līmenis palielinājies par 20,5%.

Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaugušas par 23,9%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 17,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražotājcenu līmeni attiecīgajā periodā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Līdz ar sankciju ieviešanu pret Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas kokrūpniecības nozarei izaicinājums būs atrast jaunus piegādātājus dažiem produktiem, kas Latvijā netiek ražoti, atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) vadītājs Kristaps Klauss.

Vienlaikus Klauss uzsvēra, ka situācijā, kad Ukraina cīnās ne tikai par savu neatkarību, bet arī sargā mūsējo, būtu nevietā sūkstīties par zaudējumiem, kas radīsies no ekonomisko attiecību saraušanas ar Krieviju un Baltkrieviju.

"Meža nozare atbalsta stingras sankcijas pret agresoriem Krieviju un Baltkrieviju, lai arī tās ietekmēs mūsu pašu biznesu," atzīmēja Klauss.

Pēc viņa teiktā, Baltkrievijā un Krievijā lielos apjomos Latvijas meža nozare līdz šim pirka izejvielu - dēļus, plātnes, ķīmiju un tamlīdzīgi. Daļu no importa produktiem Latvijā neražo, un būs izaicinājumi atrast citus piegādātājus.

Tajā pašā laikā skujkoka dēļus, ko Latvijas mēbeļu un koka māju ražotāji pirka kaimiņvalstīs, jo tas bija izdevīgāk, ir iespējams nopirkt Latvijā pie vietējā ražotāja.

Latvijas meža nozare var pilnībā nodrošināt valsts enerģētiskās vajadzības, norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš akcentē, ka Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts un ir pienācis laiks tos izmantot Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Krievijas karš Ukrainā ir licis teju visai pasaulei, bet īpaši Eiropai, pārvērtēt līdzšinējo politiku un starptautiskās attiecības. Īpaši domājot par tādiem stratēģiskiem aspektiem kā drošība, apgāde, sakari un enerģētiskā neatkarība.

"Latvijas enerģētikā liela loma ir Krievijas dabasgāzei, kas ir ne tikai svarīgs apgādes resurss, bet arī, diemžēl, spēcīgs politisks instruments, ar ko manipulēt, lai ietekmētu politiku un labklājību citās valstīs. Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksne raža, veikta meža atjaunošana, kopšana. Ir pēdējais laiks pieņemt lēmumus, kas paredz strauju virzību uz vietējā resursa – koksnes izmantošanu centralizētajā un individuālajā siltumapgādē”, saka Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.