Jaunākais izdevums

Ķieģeļu ražotājai SIA Lode mainījies vadītājs, liecina Lursoft dati.

Iepriekšējam valdes priekšsēdētājam Ričardam Mihaelam Beikeram (Richard Michael Baker) pilnvaru termiņš beidzās 13.martā, bet jauns valdes priekšsēdētājs iecelts pagājušajā nedēļā, 13.jūnijā. Par SIA Lode jauno valdes priekšsēdētāju kļuvis Polijas iedzīvotājs Pavels Radziecaks (Pawel Radzieciak), kuram šis ir pirmais amats Latvijā reģistrētā uzņēmumā.

SIA Lode reģistrēta 1991.gadā un pieder Kiprā reģistrētajam Lode Holdings Limited. Pārskatu par aizvadīto gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis, taču 2011.gadā tā apgrozījumu veidojuši 6,313 miljoni latu, bet zaudējumus – 1,033 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lode samazinās pamatkapitālu

Žanete Hāka, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražotājs SIA Lode samazinās pamatkapitālu, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmums norāda, ka tā vienīgais dalībnieks Lode Holdings Limited pieņēmis lēmumu par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par 10,5 miljoniem eiro. Ražošanas uzņēmuma pamatkapitāls tiks samazināts, dzēšot 10,5 miljonu uzņēmuma daļas, kā rezultātā tā pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 17,322 miljoni eiro.

Kreditori, kas vēlas saņemt nodrošinājumu, var pieteikt savus prasījumus Lode juridiskajā adresē Lodes ielā 1, Liepā, Priekuļu novadā.

Neskatoties uz to, ka Lode 2013. gadā piedzīvoja apgrozījuma kāpumu, tā joprojām darbojās ar zaudējumiem. Pārskata gadā Lode apgrozīja 10,845 miljonus eiro, turpretim 2012. gadā tā apgrozīja 9,741 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Būvmateriālu ražotājs: Sezonas tendence ir pirkt dārgāk, bet kvalitatīvāk

Db.lv, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā būvniecības sezonā iedzīvotāji daudz lielāku uzmanību pievērš būvmateriālu kvalitātei un tikai pēc tam cenai, kas ir jauna tendence, novērojis keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijas valstīs SIA “Lode”.

Ja iepriekšējos gados iedzīvotāji labprātāk izvēlējās lētākos būvmateriālus, kvalitāti atstājot otrajā plānā, tad pirmo reizi daudzu gadu gaitā var vērot izmaiņas, kad kvalitāte guvusi virsroku un izmaksas nonākušas sekundārā lomā.

“Jau gadiem cilvēki vienmēr pirkuši vislētākos pieejamos materiālus, nedomājot par to, vai ilgtermiņā izvēlētais būvmateriāls kalpos tik kvalitatīvi kā nepieciešams, taču šogad šī tendence mainījusies un esam novērojuši, ka tieši kvalitāte un materiālu ilgmūžība ir priekšnoteikums, lai izvēlētos kādu ražojumu,” saka SIA “Lode” mārketinga un pārdošanas daļas direktors Valdis Zariņš.

Viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka dažādo Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, iedzīvotāji atlikuši savus ceļojumus, tādējādi veidojušies papildu naudas uzkrājumi, kurus iespējams investēt pagalmu labiekārtošanai un, piemēram, ģimenes māju būvniecībai. “Mēs arvien vairāk redzam, ka cilvēki vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, tādēļ steidz pirkt gan būvmateriālus,” secina V.Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājumi un inovācijas vislabāk rodas tad, kad apstākļi ir spiedīgi. Tā arī būvmateriālu ražotāja SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju, dibinot kopuzņēmumu Lode Finland, bet, gāzes cenām turpinot augt, nolemts mēģināt pārdot neapdedzinātu produkciju.

Vairāk par biznesa pavērsieniem un iecerēm CO2 neitrālas būvniecības virzienā Dienas Biznesa saruna ar SIA Lode valdes locekli Valdi Zariņu.

Fragments no intervijas

Ķieģeļu apdedzināšanai izmanto gāzi. Kā jums veicās kopš pērnā rudens?

Lode pastāv jau 60 gadu, bet tik dramatiski skarbi nav bijis laikam nekad. Vienmēr esam ar izdomu reaģējuši uz tirgus izaicinājumiem, un šķiet, ka arī šoreiz būs izdevies burtiski izlīst caur adatas aci. Pirmais lielais trieciens tieši Lodei bija energoresursu cenas, kas sāka kāpt jau 2021. gada nogalē. Proti, ja gada sākumā maksājām 12 eiro par kubikmetru gāzes, tad gada beigās bija jau 100 eiro. Skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, līdzībās runājot, bija kā eļļa ugunī, ja raugāmies tieši uz mūsu produkcijas noietu un pašizmaksas izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijā SIA Lode pērn uzlabojis finanšu rādītājus, liecina iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Lode jau sesto gadu pēc kārtas uzlabo neto apgrozījumu, kas pērn sasniedza jau 11,946 miljonus eiro. Pagājušais gads bija jau septītais, ko Lode aizvadīja bez peļņas gūšanas, pērn uzņēmuma zaudējumi bija 116,621 tūkstotis eiro. Jāatzīmē, ka Lodes koncerna neto apgrozījums 2014. gadā bija 14,1 miljons eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2013. gadā.

Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka Lode 2014. gadā veica 286,01 tūkstoša lielus nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā.

Lode jau vairāk nekā 50 gadus ražo keramiskos būvmateriālus – apdares un celtniecības ķieģeļus, blokus Keraterm, klinkera bruģi, kā arī citus ķieģeļiem līdzīgus keramiskos elementus. Uzņēmums veic arī māla karjeru apsaimniekošanu un māla ieguvi, nodrošinot ražošanu ar būtiskāko izejvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas uzņēmuma SIA Lode pamatkapitāls tiks samazināts par 8,3 miljoniem eiro, liecina paziņojums Latvijas Vēstnesī.

Tā rezultātā SIA Lode pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 9,009 miljoni eiro.

Uzņēmums Lode ražo keramiskos būvmateriālus. Šobrīd Lodei ir divas ražotnes, kas aprīkotas ar tehnoloģijām, lai nodrošinātu keramisko materiālu - ķieģeļu, apdares elementu, bruģa un celtniecības bloku KERATERM ražošanu.

Lodes rūpnīca Priekuļu novada Liepā darbojas no 1958. gada. Sākotnēji rūpnīcu cēla, lai ražotu drenu caurules. Tās tika ražotas no 1963. līdz 1980. gadam, bet jau 1968. gadā tika uzsākta arī māla ķieģeļu ražošana, kas aizvien turpinās. Savu produkciju Lode realizē Latvijā, kā arī eksportē uz Lietuvu, Igauniju, Poliju, Krieviju u.c. valstīm.

Lasi Vēl:

Kā top?: Keramiskie celtniecības bloki Keraterm

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Foto: Rīgas Doma torņa smailē atgriežas restaurētais gailis

Žanete Hāka, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Rīgas Doma torņa smailē atjaunotā zeltījumā atgriezies restaurētais gailis un lode, ko alpīnisti pirms mēneša nocēla, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, speciālo apstrādi, bojājumu novēršanu un zeltījuma atjaunošanu.

Restauratori lodē atrada kapsulu ar vēstījumu un vienu padomju rubli. Vēstījums datēts ar 1985.gadu, kad vairāk nekā 400 gadus vecā Rīgas Doma torņa lode tika restaurēta pēdējo reizi, bet gaili togad nomainīja pret speciāli izgatavotu kopiju, informē Arčers pārstāvji.

Arī pēc 30 gadiem atjaunotajā lodē ievietots Rīgas Doma un būvnieku vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikmeta liecība – viena lata sudraba jubilejas monēta Rīgas Doms, ko Latvijas Banka 2011.gadā laida klajā, atzīmējot 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam.

Būvnieki savā vēstījumā turpina iepriekšējo Doma atjaunotāju ieceri nodot vēstījumu par vēsturiskajā būvē veiktajiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Vēstījumā iekļauta arī norāde par to, ka 2015.gada maijā būvnieki kopā ar baznīcas pārstāvjiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Viļķenes pagastā iedēstīja ozolu un priežu jaunaudzi, lai izaugtu nākotnes lietaskoki Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Maskavas centrā, iznākot no restorāna, nošauts viens no ietekmīgākajiem Krievijas mafijas bosiem - ar vectēva Hasana iesauku pazīstamais Aslans Usojans, pavēstīja Iekšlietu ministrija.

Incidents noticis pie restorāna Karetnij dvor, norādīja ministrija, piebilstot, ka liktenīgā lode raidīta no snaipera šautenes.

Neatguvies no ievainojuma, Usojans miris slimnīcā, ziņu aģentūrai "RIA Novosti" sacīja Iekšlietu ministrijas pārstāvis.

Apšaudes gaitā lode kādu sievieti savainojusi kājā, vēsta mediji.

Usojans izdzīvoja atentātā Maskavas centrā 2010.gada septembrī, kad uzbrucēja lode trāpīja viņam vēderā.

Viņš tika uzskatīts par Krievijas mafijas krustēva Vjačeslava Ivaņkova jeb tā dēvētā Japončika tuvu līdzgaitnieku. Japončiks tika nogalināts atentātā 2009.gadā.

Kaut arī kopš haotiskajiem 90.gadiem pasūtījuma slepkavības cīņā par ietekmi biznesa pasaulē Maskavā kļuvušas retākas, tomēr pilnībā šāda savstarpējo rēķinu kārtošanas prakse Krievijas galvaspilsētā nav izskausta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma komandai ir jābūt kā vienai vienībai, kā dūrei, kur visi pirksti sadarbojas, raidot spēka vektoru vienā virzienā, uzskata SIA Lode valdes loceklis Valdis Zariņš.

Lai spētu veiksmīgi virzīties uz priekšu un attīstīties, ikvienam uzņēmuma darbiniekam, tajā skaitā vadītājam, ir jābūt laimīgam, domā V. Zariņš.

Nelaimīgs cilvēks nevar paveikt tik daudz, cik laimīgs un iedvesmots – šīs divas lietas ir jebkura biznesa veiksmes pamatā, domā V. Zariņš, kurš uzņēmumā Lode pats strādā jau vairāk nekā 20 gadus.

Vēlas paveikt lielas lietas

Bērnībā es sapņoju kļūt par Latvijas valsts prezidentu, atminas V. Zariņš. “Patiesībā šis sapnis kaut kādā mērā manī dzīvoja līdz apmēram 40 gadiem, taču tagad par to varu tikai pasmaidīt. Šis sapnis demonstrēja manu lielo enerģiju, kā arī vēlmi paveikt lielas lietas, un prezidenta amats bija man saprotama barometra atzīme, nevis dziļa izpratne par šī cilvēka pienākumiem un ikdienu. Ja šobrīd man retoriski jautātu, vai es vēlētos kļūt par prezidentu, es noteikti teiktu, ka nē, jo pašlaik manas filozofiskās dzīves uztveres vairs nesakrīt ar šī amata ikdienas pienākumiem.Kādreiz nopietni apsvēru arī aktiera profesiju. Vidusskolas gados piedalījos dažādos daiļrunāšanas konkursos un man patika atrasties publikas priekšā, taču vecāki un citi apkārtējie mani atrunāja, sakot, ka aktieri ir pliki un nabagi. Deviņdesmitajos gados, kad Latvijas valsts sāka attīstīties, izteikti dominēja materiālās vērtības, tādēļ aizgāju studēt ekonomiku. Atceros, ka tolaik kāds man teica – velti savu enerģiju ekonomikai un kļūsti bagāts, aktiera talants tāpat noderēs,” atminas V. Zariņš, nenoliedzot, ka tā ir taisnība – runas māksla un spēja komunicēt ar publiku nekad nav bijusi lieka arī ekonomista profesijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rautakesko valdi pametis Lode

Gunta Kursiša, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu, māju un dārza preču tirdzniecības tīkla K-Rauta zīmola turētāja a/s Rautakesko valdes sastāvā reģistrētas izmaiņas – valdes locekļa amatu atstājis Krīvs Lode, liecina Lursoft dati.

Līdz ar to kompānijas valde turpina darboties divu amatpersonu – valdes priekšsēdētāja Alo Ivaska un valdes locekļa Veiko Pārna – sastāvā.

K. Lode a/s Rautakesko valdē darbojās kopš 2012. gada.

Db.lv jau informēja, ka šā gada janvārī a/s Rautakesko valdi pametis arī ilggadējais valdes loceklis Rauls Kadaru, kurš šo amatu ieņēma kopš 2007. gada.

A/s Rautakesko reģistrēts 1996 gadā. Līdz 2002. gada aprīlim uzņēmums darbojās ar nosaukumu a/s Fanaal.

2012. gadā a/s Rautakesko apgrozīja 50,519 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gadu noslēdzot ar 3,958 miljonu eiro zaudējumiem. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, Rautakesko ierindojas 126. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elenger uzsāk darbu Polijas gāzes tirgū

Db.lv, 09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes tirdzniecības uzņēmums Elenger, kas aprīlī paziņoja par gāzes tirdzniecības uzsākšanu Latvijas mājsaimniecībām, atbilstoši uzņēmuma attīstības stratēģijai, uzsācis gāzes piegādes Polijas tirgus biznesa segmenta klientiem.

“Elenger ievērojami palielinājis tirgus daļu reģionā, un, atbilstoši uzņēmuma attīstības stratēģijai, esam paplašinājuši savu darbību arī Polijas tirgū, kur viens no mūsu klientiem ir arī Latvijā pazīstamais uzņēmums Lode. Veiksmīga sadarbība Latvijas gāzes tirgus ietvaros ir ļāvusi mums spert vēl vienu soli tālāk – sadarboties arī starptautiskā līmenī, un esmu gandarīts, ka Lode izvēlējusies savas darbības nodrošināšanai Polijā izmantot Elenger piegādāto gāzi,“ sadarbību komentē Elenger valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

“Mūsu tiešie līgumi ar gāzes piegādātājiem ir palielinājuši patērētāju interesi un uzticību mums - esam vieni no retajiem reģionā, kas paši iegādājas un atved LNG no ASV un Norvēģijas, un tas mums ļauj klientiem piedāvāt izdevīgāku cenu un uzticamāku piegādi,” skaidro Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca izsludinājusi 13 iepirkumus iekārtu iegādei un renovācijai

Žanete Hāka, 20.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca plāno iegādāties vairākas jaunas iekārtas, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā liecina kompānijas skaidrojums Nasdaq Riga, uzņēmums plāno īstenot projektu Kompleksi risinājumi AS Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīcas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Uzņēmums par 95 tūkstošiem eiro iecerējis pirkt abrazīvās attīrīšanas kamera virsmu attīrīšanai pirms krāsošanas. Par 12 tūkstošiem ieplānots iegādāties presi ar matricu komplektu uzgaļu montāžai, bet par 45 tūkstošiem – žāvēšanas krāsni.

Par 250 tūkstošiem eiro uzņēmums plānojis iegādāties hidroabrazīvās griešanas iekārtu, bet par 60 tūkstošiem - kompaundštanci vilces elektrodzinēja statora lokšņu sagatavju izciršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Torņa smailē atgriezīsies Cēsu Svētā Jāņa baznīcas krusts un lode

Monta Glumane, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas 80 metrus augstajā torņa smailē atgriezīsies dievnama vēsturiskais krusts un lode, kā arī ar tiem saistītie dekoratīvie elementi, kas tika demontēti un nodoti restaurācijai pirms četriem mēnešiem.

Kopā ar restaurēto vara krustu un citiem elementiem torņa smailē pacels arī atjaunoto un nozeltīto lodi, kurā tiks ievietota laika kapsula ar trīs vēstījumiem – no Cēsu pilsētas, no baznīcas draudzes, kā arī no AS «Būvuzņēmums Restaurators», kas pašlaik veic dievnama atjaunošanas un restaurācijas darbus.

Arī demontējot krustu, tā 67 vietās cauršautajā lodē tika uzieta laika kapsula, kurā tika atrasti trīs 19. gadsimta vidū pierakstīti papīra ruļļi. Ņemot vērā, ka pati kapsula divās vietās arī cauršauta, bija bažas par tās satura stāvokli. Taču meistars, kas kapsulu izgatavojis, to bija aizvalcējis pamatīgi, lai rakstītās liecības saglabātos, tādēļ vēsturniekiem izdevās rakstīto atšifrēt, informē AS «Būvuzņēmums Restaurators».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

AS Rautakesko mainās valdes sastāvs

Žanete Hāka, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas reģistrētas AS Rautakesko valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājis tās ilggadējais valdes loceklis Rauls Kadaru, kurš augsto amatu ieņēmis jau kopš 2007.gada.

Pēc izmaiņu reģistrācijas AS Rautakesko valde turpina darbu trīs amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda Alo Ivasks, bet valdes locekļu – Krīvs Lode un Veiko Parns.

Rautakesko ir viens no vadošajiem būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmumiem Ziemeļeiropā. Uzņēmums darbojas Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā AS Rautakesko reģistrēta 1996.gadā.

2012.gadā AS Rautakesko apgrozījusi 50,519 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gadu noslēdzot ar 3,958 miljonu eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) pirmdien, 9.novembrī atklāta AS Latvenergo radošā laboratorija, kurā ikviens students varēs realizēt savas inženiertehniskās idejas un gūt praktiskas iemaņas, teikts paziņojumā medijiem.

Laboratorijā katrs eksakto zinātņu interesents, skolēns vai students, kuram ir sava tehnoloģiska ideja, var to paša spēkiem īstenot realitātē. Laboratorija atrodas RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē Āzenes ielā 12 k-1, Ķīpsalā un tā ir izveidota, lai sekmētu studentu, vidusskolēnu un citu interesentu praktiskās iemaņas elektroiekārtās, kā arī sniegtu atbalstu studentiem bakalaura un maģistra darbu izstrādei.

Radošajā laboratorijā ir iekārtotas 12 darba vietas, kas nokomplektētas ar dažādiem mehāniskās apstrādes instrumentiem, mēraparātiem, testēšanas iekārtām. Darba vietas, kurās norisināsies lodēšana, aprīkotas ar dūmu nosūcēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz grants ceļiem sāk ieviest autotransporta masas ierobežojumus

Dienas Bizness, 05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoša atkušņa dēļ uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Ceļa pamatnei atkūstot un pārmitrinoties, grants seguma ceļu nestspēja būtiski samazinās. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu, uz daudziem valsts vietējiem un dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Ierobežojumi katru gadu pakāpeniski tiek ieviesti visos valsts reģionos – aptuveni 10 000 km valsts autoceļu, uzstādot aizlieguma ceļa zīmes, kas ierobežo transportlīdzekļu maksimālo pilno masu, lielākoties ar 10 tonnām. Līdzīgi ar savā pārziņā esošajiem ceļu tīkliem rīkojas arī pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 12.07.2022

Dalies ar šo rakstu

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks. Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā".

Tā intervijā saka SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks Edgars Kots.

Vēl uzņēmēju žurnāla 12.jūlija numurā lasi:

• Statistika

Elektroenerģijas cenas turpina augt

• Tēma

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

• Ražošana

SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju

• Enerģētika

Siltumuzņēmumi apkures sezonu gaida ar bažām

• Nodokļi

Solidaritātes nodokļa “melnie caurumi”

• Izejvielas

Dakteris varš zīmē recesiju

• Investors

Amerikāņu kalniņi arī zeltam

• Portrets

Daumats Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektronikas ražošanas kompānija Volburg sākusi darbu jaunās telpās Salaspilī, informē Swedbank pārstāvji.

2013.gadā Volburg ar Swedbank finansējumu iegādājās ražotni Salaspilī un veica rekonstrukciju. Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 1,2 miljoni eiro, no tā Swedbank finansējums ir 880 tūkstoši eiro. Rekonstrukcijai tika piesaistīta arī Latvijas Garantiju aģentūras garantija.

Kompānija Volburg ražo elektroniskās komponentes industriālai lietošanai. Starp klientiem ir pasaulē pazīstami zīmoli, pēc kuru dokumentācijas Volburg veic pilna cikla elektronisko moduļu un iekārtu izgatavošanu.

Piemēram, automobiļu ražotājam Volvo Truck tiek ražotas sastāvdaļas displejiem, kuri projicē informāciju uz automašīnas priekšējā stikla un elektronikas moduļi autobusu automātiskajām pārnesumu kārbām. Savukārt Vācijas tekstilmašīnu ražošanas gigantiem tiek piegādātas sastāvdaļas iekārtām trikotāžas izgatavošanai Ķīnā un citur Āzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziņojums: Korupcijas apkarošanas darbu vājinājis Streļčenoka vadības stils

Zane Atlāce - Bistere, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no iemesliem, kas vājinājis Korupcijas novēršanas un apakrošanas biroja (KNAB) darbu ir tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba stils, teikts biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu.

Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro.

Ziņojumā apkopoti galvenie faktori, kas mazinājuši KNAB darba efektivitāti pēdējo piecu gadu laikā, un norādītas rekomendācijas KNAB uzraugiem un nākamajam priekšniekam, biroja stiprināšanai.

Pirmo reizi J.Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu - Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļu un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Streļčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Rada noskaņu tumšiem vakariem

Renāte Priede, speciāli DB, 08.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaismai pudelē paša izpildījumā Kaspars Šmits pievērsās, lai pārsteigtu draugus

Lai iepriecinātu draugus, Kaspars nolēma paša rokām radīt gaismekli, ideju nolūkojot internetā. Tā nav jauna. Diemžēl septembrī viņam nebija iespēju iegādāties ziemassvētku gaismas virtenes, ar ko piepildīt pudeli, un nācās meklēt alternatīvu. Paša radītā gaismas diožu lampa izraisīja sajūsmu apkārtējos un pieprasījumu. Draugu sajūsmas mudināts, Kaspars turpināja iesākto, un šobrīd viņa radītie gaismekļi ar zīmolu Šmita lampas nopērkami četros Rīgas salonos, kā arī sazinoties ar viņu caur mājaslapu, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šmita lampas nepretendējot uz dizaina novitāti, bet izpildījuma kvalitāte un izmantotie materiāli esot 100% roku darbs, un katrai pudelei ir savs stāsts par nozīmīgu notikumu kāda cilvēka dzīvē, labāko vīnu, izdzertu aiz prieka vai bēdām. Tās nav bezkaislīgas, pirktas vairumā stikla taras punktā, bet ir pārdzimušas piedzīvotās emocijas. Tas ir individuālo pasūtījumu pamatā – kāzu vīna pudelei piešķirt otru elpu un ļaut kavēties atmiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ievērojamas modernizācijas šīs nedēļas beigās durvis vērs Kesko Senukai Latvia pirmais jaunā koncepta veikals, kas atradīsies Lucavsalā (bijušā K-rauta veikala vietā). Ir uzsākta sadarbība ar lielu skaitu vietējo piegādātāju.

Veikala, kas turpmāk darbosies ar nosaukumu K Senukai, modernizācijā Kesko Senukai ieguldīja 3,3 milj. eiro.

Veikala plauktos būs atrodamas daudzu vietējo piegādātāju preces, tai skaitā, tādu zīmolu kā LODE, SAKRET, RILAK, Spodrība, TENAPORS, TENAX, VITO, Brikers, Žogu fabrika, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Finieris, Brabantiа.

Veikalā tiks nodrošināts Drive-in pakalpojums – iespēja veikala ārtelpu teritorijā iebraukt ar auto un preces lielā apjomā uzreiz novietot savā automašīnā.

Kesko Senukai šā gada aprīlī no Skandināvijas akcionāra Kesko Group pārņēma astoņu K-rauta veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzņēmumi turpmāk Baltijas valstīs darbosies ar vienotu juridisko nosaukumu - bijušais Rautakesko Latvijā ir pārdēvēts par Kesko Senukai Latvia, Igaunijas kompānija kļuvusi par Kesko Senukai Estonia, bet Lietuvā darbojas Kesko Senukai Lithuania.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrisko komponentu ražošanas uzņēmums Volburg meklē jaunas nišas un vēlas paplašināt darbību automobiļu produkcijas ražošanā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Volburg galvenokārt ražo produktus pēc klienta pasūtījuma, paša izgudrotu produktu tam pagaidām nav, taču kompānijas speciālisti nodarbojas arī ar pētniecību, vērtējot jaunus tehnoloģiskos materiālus un procesus, lai uzlabotu līmēšanas, lodēšanas, lakošanas procesus elektronikas ražošanā, stāsta kompānijas valdes loceklis Viktors Kononovs. Tā, piemēram, pērn uzņēmums veicis investīcijas 150 tūkst. eiro apmērā.

Uzņēmums darbu sāka pirms gandrīz 20 gadiem, un šo gadu laikā tas ir būtiski audzējis darbības apjomus, spējis attīstīt ražošanu – vēl nesen tā produktu klāstā bija tikai iespiedplates un modeļi, taču tagad kompānija klientiem piedāvā arī galamontāžu. Desmit gados Volburg ir spējis palielināt eksporta īpatsvaru no 20% līdz 85%. Lielāko daļu jeb 62% no uzņēmuma ražotā produktu klāsta veido elektronika (industriālajām iekārtām), raksturo V. Kononovs. Starp uzņēmuma klientiem ir dažādi pasaulē pazīstami zīmoli, pēc kuru dokumentācijas Volburg veic pilna cikla elektronisko moduļu un iekārtu izgatavošanu. Piemēram, automobiļu ražotājam Volvo Truck tiek ražotas sastāvdaļas displejiem, kuri projicē informāciju uz automašīnas priekšējā stikla, un elektronikas moduļi autobusu automātiskajām pārnesumu kārbām. Savukārt Vācijas tekstilmašīnu ražošanas gigantiem tiek piegādātas sastāvdaļas iekārtām trikotāžas izgatavošanai Ķīnā un citur Āzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Iznācis DB žurnāls Biznesa prognozes

Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konference Biznesa prognozes ir jau tradicionāls Dienas Biznesa reizi gadā rīkots pasākums, kurā pulcēt gan uzņēmējus, gan dažādus nozaru ekspertus un vadošos politiķus. Par šīs konferences popularitāti liecina arī fakts, ka ik gadu to vismaz konceptuāli mēģina kopēt arvien lielāks konkurentu skaits. Mēs - Dienas Bizness redakcija - uz šo tendenci skatāmies ar pozitīvu interesi, jo kvalitatīvas un izglītojošas diskusijas sabiedrībā ir ļoti nepieciešamas, turklāt, nenoliedzama ir patiesība - ja tev ir sekotāji, tātad tu esi līderis.

Protams, ka šī atziņa nav iemesls gulēšanai uz lauriem. Tāpēc savu konferenci Biznesa prognozes 2017 mēs ne tikai centāmies piepildīt ar ļoti kvalitatīvu saturu un izciliem runātājiem, bet arī to esam atspoguļojuši žurnālā, kas šobrīd ir Jūsu priekšā. Es gribu teikt arī lielu paldies mūsu atbalstītājiem - PwC, Live Rīga un Weststein, bez kuriem Biznesa prognozes 2017 nebūtu tik daudzveidīgas.

Konferences satura izdošanu žurnāla formātā mudināja arī pēc šī pasākuma, kas notika 2016. gada izskaņā, saņemtās apmeklētāju pozitīvās atsauksmes un mūsu pašu pārliecība, ka vairāku konferences lektoru sacītais ir pārāk nozīmīgs, lai tam ļautu ātri paslīdēt gar ausīm. Piefiksēts uz papīra, tas ir vairākkārt pārlapojams un, iespējams, novedīs pie interesantiem secinājumiem 2017. gada beigās, kad varēsim izvērtēt, kuras no prognozēm ir piepildījušās, bet kuras bijušas mazāk precīzas vai varbūt pat pilnīgi aplamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Keramiskie celtniecības bloki Keraterm

Žanete Hāka, 09.01.2015

Uzņēmuma ražošanas direktors un valdes loceklis Sergejs Čertoks stāsta, ka kompānijas darbība ir atkarīga no situācijas tirgū – šogad uzņēmums strādā līdz janvāra beigām, bet 2013. gadā tas strādāja līdz 11. novembrim. Īsākais darbības laiks bijis 2008./2009. gadā, jo tad uzņēmums strādāja tikai trīs mēnešus sakarā ar zemo pieprasījumu. Iespējams, uzņēmums varēja strādāt pat ilgāk, taču nebija kur novietot gatavo produkciju, tādēļ darbība uz laiku tika apturēta.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties keramisko celtniecības bloku Keraterm ražošanas procesā SIA Lode ražotnē.

Keramisko celtniecības bloku Keraterm ražošanā tiek izmantots dabīgs māls, kas ir ekoloģisks un videi draudzīgs izejmateriāls un dobie celtniecības bloki ir piemēroti dzīvojamo māju būvniecībai.

Uzņēmuma ražošanas direktors un valdes loceklis Sergejs Čertoks stāsta, ka pērn uzņēmumam veicies labāk nekā iepriekšējos gados, un produkcijas pārdošanas apjomi auguši. Lielākais produkcijas apjoms tiek pārdots Lietuvā, kuras iedzīvotāji iecienījuši izmantot šo materiālu gan daudzdzīvokļu, gan individuālo ēku celtniecībā.

Kā top Keraterm bloki, skaties galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 9. janvārī

Dienas Bizness, 09.01.2015

Pasaulē.

Fotonedēļa: 3. janvāris - 9. janvāris

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē. Lasīt tālāk...

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā un Lietuvā jau domā par cita veida ātruma pārkāpumu fiksēšanu; Latvijā kontrolēšana varētu sākties janvāra beigās. Kamēr Latvijā divus gadus pēc neveiksmīgās Vitronic (vēlāk V-Traffic) fotoradaru ieviešanas vēl tikai tiek testēts pirmais stacionārais fotoradars, kaimiņvalstīs jau izskata iespēju, kā sodīt pārkāpējus nevis par ātruma pārkāpšanu konkrētā momentā, bet gan garākā ceļa posmā.

Šonedēļ portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties keramisko celtniecības bloku Keraterm ražošanas procesā SIA Lode ražotnē.

Lai gan 40% Saeimas deputātu pieder daļas uzņēmumos, kuri strādā arī ar peļņu, vien retais no biznesa gūst ienākumus. Tas secināms, pētot Saeimas deputātu deklarācijas un viņu sniegto informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai, kā arī Lursoft datus.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru