Modes preču mazumtirgotājs "Lindex" pavēstījis, ka uzsāk izmaksu samazināšanas programmu, tai skaitā samazinās darbinieku skaitu.

"Lindex" gadu sācis ar lielu apgrozījuma pieaugumu un peļņas palielinājumu, taču globālās koronavīrusa pandēmijas dēļ situācija mainījās. Lai rīkotos atbilstoši situācijai un mazinātu sekas, "Lindex" ātri ieviesa efektīvus pasākumus. Tagad "Lindex" sāk īstenot vēl citus pasākumus, lai uzņēmums arī turpmāk darbotos efektīvi, skaidro zīmola pārstāve Baltijas valstīs Ilze Rubene.

"Pavasarī un vasarā mēs jau parādījām, ka varam izaicināt paši sevi. Mēs sekmīgi un ātri pielāgojāmies klientu vajadzībām un arī īsā laikā daudz apguvām un sasniedzām. Lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma darbību un "Lindex" spētu efektīvi darboties, sastopoties arī ar citiem izaicinājumiem, mēs tagad ieviešam papildu pasākumus un samazinām izmaksas," stāsta izpilddirektore Susanne Ēnboge (Susanne Ehnbåge).

Lindex nodibinājis partnerattiecības ar jaunu Zviedrijas sieviešu apakšveļas zīmolu Closely. Partnerattiecības ir daļa no Lindex centieniem meklēt jaunas izaugsmes iespējas.

Zīmolu Closely radījuši zviedri - Tūve Langseta (Tove Langseth) un Filips Nilsons (Filip Nilsson). T. Langseta bijusi reklāmas aģentūras Nord DDB vadītāja, bet F. Nilsons vairāk nekā 20 gadus strādājis Zviedrijas lielākajā reklāmas aģentūrā Forsman & Bodenfors par radošo direktoru. Kopā viņi izveidoja jauno sieviešu apakšveļas zīmolu Closely, un jau no paša sākuma Lindex viņiem pievienojās kā partneris un investors.

«Mūsu partnerattiecības ar Closely ir lielisks piemērs tam, kā radīt jaunas biznesa iespējas. Analizējot globālo sieviešu apakšveļas tirgu, mēs saskatījām lielu potenciālu Tūves un Filipa novatoriskajā idejā,» teic Lindex vadītāja Susanne Ēnboge (Susanne Ehnbåge).

Starptautiskā krūts vēža mēneša ietvaros «Lindex» laiž klajā apģērbu kolekciju, 10 % no šīs kolekcijas ieņēmumiem apņemoties ziedot cīņai pret krūts vēzi.

17 gadus uzņēmums «Lindex» oktobrī ir atbalstījis cīņu pret krūts vēzi un ziedojis līdzekļus cīņai pret to. «Lindex» kopā ar klientiem līdz šim ir ziedojis 13,9 miljonus eiro.

Latvijā «Lindex» sadarbības partneris ir Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība «Dzīvības koks».

«Mēs uzņēmumā «Lindex» vēlamies atbalstīt un iedvesmot sievietes. Ja mēs apvienojam savus spēkus, var notikt brīnums. Mēs esam radījuši ikdienas apģērbu kolekciju labam mērķim, tajā ir apģērbi, kas ir paredzēti valkāšanai dažādos veidos. Mēs ceram, ka ikviens varēs atrast ko īpašu tieši savai garderobei. Kolekcija atspoguļo to, kas «Lindex» darbiniekiem ir svarīgi — mēs kopā esam spēks,» stāsta Pia Ekholma (Pia Ekholm), «Lindex» dizaina un iepirkumu vadītāja.

Somijas mazumtirdzniecības grupas "Stockmann" direktoru padome nolēmusi sākt stratēģisku izvērtējumu, lai grupas darbības centrā izvirzītu zīmolu "Lindex" un, iespējams, mainītu grupas nosaukumu uz "Lindex Group", kā arī izpētītu "Stockmann" universālveikalu biznesa stratēģiskās alternatīvas, teikts "Stockmann" paziņojumā Helsinku biržai.

Tajā norādīts, ka iespējamā nosaukuma maiņa labāk atspoguļotu apģērbu tirdzniecības struktūrvienības "Lindex" lomu grupas uzņēmējdarbībā. 2022.gadā ar ieņēmumiem 661 miljona eiro apmērā "Lindex" nodrošināja vairāk nekā divas trešdaļas no "Stockmann" grupas ieņēmumiem, bet ar pamatdarbības peļņu 90 miljonu eiro apmērā "Lindex" bija galvenais peļņas avots "Stockmann" grupā.

Iespējamā nosaukuma maiņa gan neietekmētu "Stockmann" universālveikalus, kas turpinātu darboties ar "Stockmann" zīmolu, sacīts paziņojumā.

Izpētot stratēģiskās alternatīvas "Stockmann" universālveikalu biznesam, uzņēmums izvērtēs, kāda būtu labākā vide biznesa attīstībai nākotnē. Šīs iespējas ietvers uzņēmuma neatkarības palielināšanu grupas ietvaros, iespējamo īpašnieku maiņu vai stratēģisko partnerību apsvēršanu, vai arī darbības turpināšanu pašreizējā struktūrā.

Sieviešu un bērnu apģērbu mazumtirgotāja SIA «Lindex Latvia» darbība pagājušajā gadā uzlabojusies, un tas palielinājis apgrozījumu par 11,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu līdz 10,434 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pieaugusi par 12,6% un bija 1,454 miljoni eiro.

«2017.gadā bija vērojama gan SIA Lindex Latvia, gan Latvijas mazumtirdzniecības nozares rādītāju izaugsme, kā rezultātā sabiedrība gadu noslēdza ar 12% pārdošanas apjomu pieaugumu pret pagājušo gadu,» sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

SIA «Lindex Latvia» gada pārskatā atzīmē, ka tirdzniecības ieņēmumu sadalījums gada laikā bija nevienmērīgs, kas saistīts ar preču sezonalitāti un izpārdošanas kampaņām. Uzņēmuma ieņēmumi bija lielāki gada otrajā pusē un Ziemassvētku laikā.

SIA «Lindex Latvia» par galveno uzdevumu 2017.gadā bija izvirzījis pakalpojumu standartu uzlabošanu un ikdienas darbību optimizēšanu. Uzņēmums 2017.gadā nodarbināja 92 darbiniekus, kas bija par trīs vairāk nekā gadu iepriekš, un tas pagājušā gada beigās pārvaldīja 10 veikalus.

Sekojot pieprasījumam un tendencēm mazumtirdzniecībā, Lindex laiž tirgū ilgtspējīgas apakšveļas kolekciju.

Kolekcija veidota romantiskā noskaņā ar mežģīnēm, kuru ražošanā daļēji izmantotas atkārtoti pārstrādātas mežģīnes, informē mazumtirgotājs.

Šīs kolekcijas apakšveļu ar atkārtoti pārstrādāto mežģīņu elementiem var valkāt zem smalkiem un plāniem vasaras apģērbiem, un šim nolūkam veidots arī dažu kolekcijas krūšturu modeļu risinājums ar krusteniskām lencītēm vai bez lencītēm.

Preces ir baltā, gaiši rozā un gaiši zilā krāsā.

Lindex ir viens no vadošajiem modes zīmoliem Eiropā ar 470 veikaliem 17 valstīs. Lindex biznesa koncepcija ir piedāvāt modes preces par pieejamām cenām.

Lindex ir daļa no somu pārstāvētās Stockmann grupas.

Kā vēstīts, Rīgas universālveikala Stockmann 1. stāvā sācis darboties bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes punkts. Tas mudina veikala klientus izvairīties no lieku plastmasas pudeļu iegādes, tā samazinot plastmasas atkritumu daudzumu. Realizējot ilgtspējas programmu, Stockmann arī pārtraucis vienreizlietojamo plastikāta trauku tirdzniecību, tos aizstājot ar videi draudzīgiem risinājumiem.

No 1. februāra Lindex Baltijā piemēros maksu par plastmasas maisiņiem, iegūto peļņu ziedojot starptautiskai organizācijai un tās darbam, kura mērķis ir uzlabot tīra ūdens un sanitārijas pieejamību pasaules nabadzīgākajās kopienās, informē uzņēmumā.

Ar šādu soli Lindex Baltijas valstīs pievienojas iniciatīvai One Bag Habit, kuras mērķis ir samazināt maisiņu patēriņu un palielināt informētību par to negatīvo ietekmi uz vidi.

«Mēs priecājamies par iniciatīvas One Bag Habit sākšanu Baltijas valstīs un domājam, ka mūsu klienti to atbalstīs. Iniciatīvas One Bag Habit mērķis ir paātrināt pāreju uz ilgtspējīgāku iepirkumu maisiņu patēriņu,» stāsta Baltijas reģiona vadītāja Ieva Dude Beinaroviča.

One Bag Habit ir kopēja iniciatīva, kuru 2017. gada 1. jūnijā Zviedrijā aizsāka Lindex, KappAhl un H&M. 2018. gada sākumā tai pievienosies pārējie Lindex veikali Norvēģijā, Somijā, Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, AK un Baltijas valstīs. Šī iniciatīva ir atbilde uz ES direktīvu, kas paredz plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Jelgavā, Rīgas ielā 56, atvērta “1 min. klīnika”, kur pacienti kur var saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi.

“1 min. klīnika” tīkls savu darbu Latvijā uzsāka 2021. gada pavasarī un šobrīd pacientiem ir pieejamas jau trīs klīnikas - Ādažos, Jūrmalā un Jelgavā.

Pacienti uz klīnikām nereti ierodas arī no attālākiem reģioniem, piemēram, salaspilieši dodas uz Ādažu klīniku, bet rīdzinieki - uz Jūrmalas filiāli.

“Tas diemžēl apstiprina to, ka mūsu valstī pastāv pieejamības problēma medicīnai. Redzam, ka šī iespēja - saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi - ir ļoti nepieciešama ne vien Pierīgā, bet citos Latvijas reģionos. Tagad šie pakalpojumi būs pieejami arī jelgavniekiem,” stāsta klīnikas valdes priekšsēdētāja Ramona Mežale.

Izvēloties atrašanās vietas klīnikām, svarīgākais bijis, lai pacientiem tās ir ērti sasniedzamas pa ceļam uz darbu vai uz mājām, kā arī vienmēr ir pieejama bezmaksas autostāvvieta. Līdz ar to degvielas uzpildes staciju un lielveikalu teritorijas ir īpaši veiksmīgs koncepts, ko pierādot arī ārzemju prakse. Klīnika strādā septiņas dienas nedēļā, arī svētku dienās, no 7.00 līdz 23.00, un pacienti nepieciešamo pakalpojumu var saņemt jau tajā pašā dienā.

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Pačukstēsim priekšā – jā, variants “dīvāns pie sienas” nebūt nav labākais un vienīgais. Iepazīstieties ar mēbeļu speciālistu padomiem un radiet jaunu noskaņojumu savā viesistabā!

Reti kurš no mums aicinās palīgā interjera dizaineru, lai atrastu vietu jaunam dīvānam. Gandrīz vienmēr jauni dīvāni nonāk tieši turpat, kur veci – pie sienas, tukšā istabas stūrī. Un tas nav slikts vai nepareizs variants – taču nav arī optimāls. Tiem, kam interjeru labiekārtošana ir profesija, dīvāni ir telpas mugurkauls, neatkarīgi no atrašanās vietas – un ap tiem apkārt veido pārējo interjeru. Tad kāpēc gan nesmelties idejas no profesionāļiem? Kopā ar dīvānu speciālistiem no “ID Mēbeles” mēbeļu veikala stāstām, kur dīvāni izskatās vislabāk!

Jācīnās par katru klientu, jo konkurence ir sīva, uzsver ceļa zīmju un aprīkojuma ražotājs SIA Signum valdes priekšsēdētājs Andris Upenieks.

25 gadu jubilejas priekšvakarā uzņēmums strādā, lai uzlabotu komunikāciju ar klientu, jo produkta kvalitāte jau ir pietiekami laba. Piemēram, ceļa zīmes Signum varētu ražot ar vēl lielāku jaudu, bet Latvijā vismaz pagaidām nevienam to nevajag. Tai pašā laikā par darba trūkumu sūdzēties arī nevar, jo laika gaitā padomāts par alternatīvām noslodzei cauru gadu.

Samaksāt atceras

Uzņēmuma pamatdarbība jau 25 gadus ir ceļa zīmju ražošana, bet līdz ar augošo pieprasījumu un attīstības scenārijiem Signum kļuvis arī par ceļa aprīkojuma, reklāmas un metāla nestandarta produktu projektētāju, ražotāju un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju. Te dažādās versijās top parku soli, atkritumu urnas, autobusu pieturu paviljoni. Lai arī biznesa maratonistam Signum ir savs piedāvājums, lielākoties rasējumus iesniedz pasūtītājs, ar ko viss ir jāsaskaņo. Uzņēmuma klienti ir Latvijas pašvaldības, to aģentūras, ceļu būvnieki, privātpersonas u.c. Un arī pēdējie veic cenu aptaujas un skaita naudu.

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Pēdējo 12 mēnešu laikā ceļojumā ārpus Latvijas devušies 45 % iedzīvotāju, liecina jaunākais «Latvia Tours Ceļojumu indekss». Tostarp katrs trešais (28 %) uz ārzemēm devies atpūtā, katrs divpadsmitais (8 %) – darba darīšanās, bet katrs septītais (14 %) no Latvijas izbraucis privātu iemeslu dēļ.

Ja salīdzina ar pērno gadu, šogad par 2 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri devušies ceļojumos ārpus valsts. Taču joprojām ne reizi uz ārzemēm nav izceļojuši vairāk nekā puse jeb 55 % aptaujāto.

Visbiežāk ārpus valsts dodas iedzīvotāji 35 – 44 gadu vecumā (55 %), nedaudz retāk – 25 – 34 gadus veci ceļotāji (53 %). Arī vairāk nekā puse (52 %) iedzīvotāju 18 – 24 gadu vecumā aizvadītā gada laikā bijuši ārpus valsts. Savukārt, visretāk no Latvijas izbraukuši seniori 64 – 74 gadu vecumā (26 %). Iedzīvotāju 55 – 63 gadu vecumposmā uz ārzemēm devies katrs trešais (37 %).

Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus lielā mērā ietekmē ienākumi. Ceļojumu indekss rāda, ka iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū uz ārzemēm pēdējā gada laikā ceļojuši 66 %, bet iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem starpā – teju trīsreiz mazāk jeb tikai 26 %.

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Piecpadsmit gadu laikā iegūstot pieredzi mazumtirdzniecības jomā, Kaspars Lūsis un Uldis Mežs radījuši zīmolu Skrāpele, ar ko vēlas izkonkurēt līdzīgas preces no Ķīnas.

Jelgavnieki radījuši kaķu nagu asināmos dēlīšus Skrāpele, kas izgatavoti no kartona. Abi ir seni draugi un 2000. gada sākumā nolēmuši, ka vēlas uzsākt savu biznesu. Lai gan ideja par kaķu nagu asināmo dēlīti ir aizgūta no ārzemēm, tomēr Skrāpeles izveidotāji pavadīja aptuveni divus gadus eksperimentējot, lai produktu izstrādātu. Nākamā gada pavasarī apritēs trīs gadi, kopš zīmols uzsācis savu darbību. Vairums pircēju zīmolu uzrunā sociālajā tīklā Facebook. K.Lūsis atzīst, ka pieprasījums ir tik liels, ka šobrīd ražošanu nācies nedaudz bremzēt, jo tā notiek pašu spēkiem privātmājas darbnīcā Jelgavā. Mēnesī tiek saražoti aptuveni 500 kaķu nagu asināmie kartona dēlīši. Lai gan pārsvarā uzņēmuma klienti ir no Latvijas, tomēr jelgavniekiem ir plāni arī saistībā ar eksportu. Tirdzniecību plānots attīstīt ar interneta palīdzību, tāpēc nav ierobežojumu, uz kurām valstīm produktus varēs sūtīt. Vienīgais ierobežojums - jo tālāk atradīsies klients, jo dārgākas būs sūtīšanas izmaksas. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanai tika investēti mazāk nekā 10 000 eiro no privātajiem līdzekļiem. Zīmols reģistrēts jau ar esošu SIA ML ALFA, jo, pēc K.Lūša domām, tas liecina par reputāciju. «Ja kāds vēlas ar mums sadarboties, tad redzams, ka uzņēmums darbojas 15 gadus. Ja tik ilgi vari noturēties biznesā, tad tā ir kvalitātes zīme,» uzskata K. Lūsis.

Postpadomju telpā nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un attīstībā ir līdzīgas problēmas.

Dzīvokļu saimnieki lēnām izaug līdz apziņai par kop- īpašuma uzturēšanu un nepieciešamajiem ieguldījumiem. Šādus secinājumus izdarīja vairums no jomas speciālistiem, kuri pagājušajā piektdienā Jelgavā piedalījās konferencē Mājokļu pārvaldīšanas pieredze un attīstība. Taču situācija mainās, kopš Eiropas Savienība prasa uzlabot ēku energoefektivitāti un valsts ir iesaistījusies finansējuma nodrošināšanā. Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) organizētā konferencē piedalījās nozares speciālisti no Latvijas, Vācijas un Baltkrievijas.

Latvijā situācija mājokļu pārvaldīšanā pirms 20 gadiem bija līdzīga Austrumeiropai. Tomēr tiesiskais regulējums dažādās valstīs radījis atšķirīgus risinājumus kopīpašuma apsaimniekošanā. Galvenais mērķis visiem ir līdzīgs – energoefektīvu mājokļu radīšana, kā arī nodrošināšana ar mājokli sociāli neaizsargātas grupas.

Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” rudens sākumā atklās birojus Rēzeknē un Jelgavā.

Plānots, ka Rēzeknē tiks nodrošinātas 150, savukārt Jelgavā – teju 130 darbavietas. Jauno kolēģu piesaiste jau ir uzsākta.

“Baltcom” un “Bite Latvija” apvienošana 1. jūlijā uzņēmumam deva ne vien jaunu impulsu biznesa izaugsmei un attīstībai, bet arī jaunu, teju 140 000 klientu bāzi, kopējam “Bite Latvija” klientu skaitam pārsniedzot 400 000. Tam ir nepieciešams izveidot spēcīgu Zvanu centra komandu ar pēc iespējas mazāku darbinieku mainību. Ņemot vērā lielo reģionu izaugsmes potenciālu, pieejamos cilvēkresursus ārpus Rīgas un šī brīža izaicinājumus darbaspēka piesaistei Rīgā, “Bite Latvija” pieņēma lēmumu paplašināties reģionos un atvērt birojus Rēzeknē un Jelgavā. Ar laiku šīm abām pilsētām ir liels potenciāls kļūt par epicentru “Bite Latvija” klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām.

Viesnīcas “Jelgava” telpās plānots izveidots SPA, informē SIA "Kulk" viesnīcas "Jelgava" direktore Jeļena Naumova-Martišūne.

Plānots, ka SPA tiks atvērts apmeklētājiem 2023.gadā. "Mēs ticam, ka dzīve agri vai vēlu atgriezīsies ierastajā gultnē un varēsim uzņemt savus viesus jaunajā atpūtas zonā," stāsta J. Naumova-Martišūne.

SPA paredzētas dažādas saunas, gaismas un audio terapijas zonas, aromātiska duša, baseins ar masāžas staciju un kaskādi.

"Mūsu viesnīcā apmetas sportistu delegācijas, lielu starptautisku uzņēmumu pārstāvji, tāpat arī vietējie iedzīvotāji, un viesi labprāt izmanto viesnīcā jau esošo atpūtas kompleksu ar pirtīm un trenažieru zāli. Mēs esam pārliecināti, ka iespēja apmeklēt šo jauno SPA kļūs par vēl vienu iemeslu dot priekšroku tieši mūsu viesnīcai," saka J.Naumova-Martišūne.

«Pēdējās nedēļas esam pavadījuši kā ļaunā murgā,» ar šādu atziņu aizvadītajā nedēļā klajā nāca nošautā advokāta Mārtiņa Bunkus biroja darbinieki. Taču, kā rāda publisko reģistru dati, dzīve ļaunajā murgā nav traucējusi jau aiznākamajā dienā pēc traģēdijas mesties cīņā par mantu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gada beigās portāls pietiek.com informēja par divām lepnām un ļoti dārgām automašīnām, kuru valsts reģistrācijas numuros MB39 un MB21 bija iekļauti Mārtiņa Bunkus iniciāļi. Viens auto bija 2013. gada izlaiduma Land Rover Range Rover, kurš bija ieķīlāts par 200 000 eiro, bet otrs - pilnīgi jauns, 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kura cena atkarībā no modifikācijas un aprīkojuma bija 300 000 eiro vai vairāk.

Viena no šīm automašīnām bieži tika redzēta pie kādai ārzonas kompānijai piederošas Mežaparka savrupmājas, kuras īstais saimnieks un iemītnieks bija M. Bunkus, bet otrā - iekšpagalmā pie M. Bunkus advokātu biroja Rīgā, Alberta ielā. Abu luksusauto oficiālā īpašniece bija 2013. gadā dibināta SIA Hotel VIP Car Rent Services, kuras vienīgais kapitāldaļu turētājs bija Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums bez zināmiem īpašniekiem Spritwell Commerce LLP. Automašīna Range Rover tai bija ieķīlāta pat par 200 000 eiro.

Ceļā devies kompānijas Viking Cruise kuģis, kurš kruīza braucienā pavadīs 245 dienas, raksta CNN Travel.

Tādējādi kompānijas piedāvātais ceļojums pretendē uz ierakstu Ginesa Pasaules rekordu grāmatu kā pasaulē ilgākais pasažieru kruīzs.

Kuģī Viking Sun iespējams uzņēmt kopā 930 pasažierus, un ceļā tas devies 31.augustā. Kruīzs aptvers sešus kontinentus, apciemos 51 valsti un piestās 111 ostās. Kopumā kruīzs ilgs astoņus mēnešus, un tas noslēgsies Londonā. Kuģis piestās Skandināvijā, Karību salās un Dienvidamerikā. Tad tas dosies uz Klusā okeāna salām, Austrāliju, Āziju un tad atgriezīsies Eiropā.

Pasažieri ārpus kuģa nakti pavadīs 23 pilsētās.

Kopējā ceļojuma cena ir sākot no 92,99 tūkstošiem dolāru.

Uz kuģa kopumā ir 465 kajītes, 10 ēdamvietas, spa, baseins, atpūtas zona, bibliotēkas un teātris.

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Igaunijā konstatēts jau trešais saslimušais ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19", un, tāpat kā abi iepriekšējie, arī šis saslimušais ceļojis caur Rīgas lidostu.

Pēc Igaunijas Veselības departamenta sniegtās informācijas, trešais saslimušais, kuram "Covid-19" analīzēs konstatēts trešdien, ir vidēja vecuma Tallinas iedzīvotājs, kurš 29.februārī ar lidmašīnu ieradies Rīgā no Itālijas pilsētas Bergamo.

No Rīgas viņš atgriezies mājās ar personīgo automobili. Viņam ir augsta temperatūra, kā arī kaulu un locītavu sāpes. Slimnieks ārstējas mājās.

Viņš ceļojis ar to pašu reisu, ar kuru otrais Igaunijā apstiprinātais "Covid-19" pacients, proti, ar lidsabiedrības "Ryanair" reisu Nr.FR4714 no Bergamo uz Rīgu.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja apstiprināja, ka 29.februāra lidojumā no Itālijas pilsētas Bergamo uz Rīgu vēl vienam pasažierim ir konstatēts "Covid-19". Arāja atgādināja, ka centra rīcībā ir attiecīgā lidojuma pašažieru saraksti, solot papildu informāciju par šo gadījumu sniegt turpmākajās stundās.

Jelgavas uzņēmums, kurā jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 apstiprināta sešiem darbiniekiem, ir apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Velis-A", apliecināja tā vadītājs un līdzīpašnieks Aldis Knāviņš.

Viņš stāstīja, ka viena no uzņēmuma darbiniecēm marta sākumā atgriezusies no ārzemēm, taču tajā laikā uz konkrēto valsti nebija ieviesti ierobežojumi, un arī saslimšana neesot bijuši plaša. Tāpēc uz viņu neesot attiecināmi noteikumi par pašizolāciju. Līdz ar to Knāviņš uzskata, ka nevar droši pateikt, ka tieši uzņēmuma darbinieki ir infekcijas avots.

Viņš stāstīja, ka 15.martā bija devies pastaigā gar jūru, sasvīdis, un pārģērbies sausās drēbēs, bet nākamajā dienā sajuties slikti, kāpusi temperatūra. Tā kā aizdomu par Covid-19 nav bijis, viņš ir devies uz biroju, bet vēlāk līdzīgi simptomi parādījušies arī vēl vairākiem darbiniekiem, kuri līdz tam ir strādājuši ar klientiem.

Ikviens no mums vēlās saņemt pašu labāko - tostarp arī labākos un kvalitatīvākos pakalpojumus no pakalpojumu sniedzējiem. Tieši arī šāds redzējums uz to kādam ir jābūt pakalpojumam, ir parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējam un juridisko pakalpojumu uzņēmumam SIA Legal Balance.

SIA Legal Balance izpilddirektore Olga Pripodobna interneta platformu atgūstinaudu.lv raksturo kā rīku, kurā ļoti ērti un vienkārši var reģistrēt parādu un nodot to parādu atgūšanai. Interneta vietnē ir iespēja izveidot lietotāja profilu, lai varētu sekot līdzi parāda atgūšanas procesam, ātri sazināties ar juristiem un bez sarežģījumiem vai ilgstošiem tiesvedības procesiem atgūt pienākošos naudu.

Apmierināto klientu pulciņš aug un arvien vairāk ir veiksmīgi atgūto parādu, lepni stāsta O. Pripodobna. Mēs strādājam klientu labā, jo uzskatām, ka viņi ir tiesīgi atgūt sev pienākušos naudu pēc iespējas ātrāk un bez liekām raizēm. Par atgūšanas procesu parūpēsies SIA Legal Balance komanda.