Autoostu jautājumā saduras valsts, pārvadātāju un īpašnieku pretrunīgās intereses.

Pēc iespējas mazākas dotācijas, pēc iespējas mazāka maksa un pēc iespējas lielāki ieņēmumi – tādas ir trīs iesaistīto pušu, neskaitot pašvaldības (nosaka autoostu izvietojumu un skaitu), dažādās vēlmes, kuras ar jaunu sparu uzvirmo diskusijās par Satiksmes ministrijas (SM) virzīto Ministru kabineta (MK) projektu Autoostu noteikumi. To izstrādi paredz pērnā gada septembrī Saeimas pieņemtie grozījumi Autopārvadājumu likumā. Tie savukārt paredz, ka valdība nosaka autoostu reģistrācijas, pārreģistrācijas, reģistrācijas apturēšanas un anulēšanas, kā arī autoostu darbības uzraudzības kārtību; autoostu kategorijas un obligāti sniedzamos pakalpojumus; kā arī kārtību, kādā no valsts budžeta finansē autoostu sniegtos pakalpojumus. Savukārt valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) reģistrē, aptur vai anulē autoostas reģistrāciju. Autoostu noteikumiem bija jābūt izdotiem līdz šā gada 30. jūnijam, taču, visticamāk, topošais normatīvais akts pilnā mērā stāsies spēkā vien 2021. gada sākumā, lēš ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Taču autoostu reģistrāciju direkcija plāno pārņemt no SM jau no nākamā gada marta.

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA) iebilst pret sagatavotajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā, jo nav atrisināts jautājums par pašvaldību iesaistīšanu autoostu finansēšanā un uzraudzībā, un tāpat ir draudi pazaudēt Rīgas autoostu, informēja asociācijā.

Vienlaikus neesot korekti noteikts valsts finansējums autoostu funkciju nodrošināšanai, tostarp minimālais pakalpojumu apjoms, tas ir absolūti nepietiekams.

Asociācija uzskata, ka autoostas atrašanās vietu jānosaka pašvaldībai, bet līgumu slēgšana, finansēšana un uzraudzība jāveic Autotransporta direkcijai. Tāpat nav atrisināts jautājums par ilgtermiņa ieguldījumiem autoostas attīstībā, kā arī to veikšanas kārtība.

Veicot grozījumus sagatavotajā redakcijā, pastāvot draudi pazaudēt Rīgas starptautisko autoostu kā autoostu, kas apkalpo arī reģionālos pārvadājumus.

Patlaban tiekot domāts tikai par ikdienas izmaksām, turklāt tiekot paredzēts tās segt nepilnā apmērā, kam nevarot piekrist. Kārtējo reizi tiek virzīts projekts, pret ko iebilst visi nozares profesionāļi, asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Šādi nevar atrisināt autoostas sakārtošanas un attīstības jautājumus, secina asociācijā.

Patlaban diskusiju krustugunīs nonācis likumprojekts Grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas varētu mainīt autoostu pakalpojumu apmaksas kārtību. Pašvaldības uztraucas par jauniem pienākumiem bez nepieciešamā finansējuma, otrdien raksta laikraksts Diena.

Būtisks grozījumu mērķis, uz ko norāda gan pašvaldību, gan pasažieru pārvadātāju pārstāvji, ir vēlme ietaupīt naudu, tomēr par to, kā šo mērķi sasniegt, vienprātības valsts amatpersonu, pasažieru pārvadātāju un autoostu pārstāvju vidū nav. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauž bažas, ka iecerētie grozījumi radīs papildizdevumus tieši pašvaldībām, kuras pēc valsts gribas, bet bez papildu finansējuma saņemšanas būs spiestas būtiski iesaistīties autoostu pakalpojumu apmaksā. Turklāt strīdos par to, kurš un cik daudz par autoostu pakalpojumiem maksās, jautājums par pasažieru komfortu palicis otrajā plānā, lai gan tieši pasažieru skaita saglabāšana un pat palielināšana nepieciešama gan pārvadātājiem un autoostām, gan netieši arī valstij un pašvaldībām. Jāpiebilst, ka reģionālajos vietējās nozīmes un starppilsētu nozīmes maršrutos ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaits šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, samazinājās, norāda Centrālā statistikas pārvalde.

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA) aicina Rēzeknes domi noteikt kaut vai pagaidu risinājumu konfliktā starp pasažieru pārvadātājiem un privāto autoostas apsaimniekotāju.

Asociācija aicina Rēzeknes domi sakārtot šo jautājumu, atrodot visām pusēm – reģionālo vietējo un starppilsētu pasažieru pārvadātājiem, novada iedzīvotājiem, pašvaldībai un valstij kopumā - pieņemamu risinājumu. Iespējams, tas var būt pagaidu risinājums, nosakot citu pieturu pilsētā kā maršruta galapunktu, piemēram, Rēzeknes dzelzceļa staciju, kas jau līdz šim ar domes atļauju neformāli pilda autoostas funkcijas atsevišķos maršrutos, norāda asociācija. Nav pieņemami, ka pilsētā ir autoosta, bet nav licencēta autoostas operatora, kas nozīmē, ka jau vairākus mēnešus Rēzeknē nav autoostas un netiek atbilstoši organizēta reģionālo pasažieru pārvadājumu satiksme, teikts LARPA izplatītajā paziņojumā.

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojekts paredz kopbraukšanu noteikt kā pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas. Tas būs pakalpojums ar vieglo automašīnu līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Šādu pakalpojumu varēs piedāvāt, pieprasīt un apstiprināt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Apmaksāt šādu pakalpojumu varēs tikai bezskaidrā naudā. Jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.martā, informē Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Praktisko kārtību kopbraukšanas pakalpojumam noteiks valdība.

Ar taksometru rezervēšanas problēmām interneta vidē, izmantojot tādas lietotnes kā Uber, Taxify un citas, saskaras ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropas Savienībā, norāda R.Naudiņš. «Riski galvenokārt ir saistīti ar to, ka taksometra pakalpojumus var sniegt privātpersonas bez atbilstošas vadītāju kvalifikācijas ar privātajām automašīnām, kā arī nodokļu nomaksa šiem pakalpojumiem ir neskaidra. Tādējādi komisija pēc ilgstoša, bet aktīva darba ir panākusi, ka kopbraukšanas pakalpojums tiks regulēts. Arī nodokļu administrācijas uzraugi deputātiem apliecinājuši, ka līdz ar jauno regulējumu nodokļu nomaksa kopbraukšanas pakalpojumiem kļūs skaidra un būs uzraugāma. Lai sakārtotu taksometru nozari, plānots veidot vienotu publiski pieejamu taksometru vadītāju reģistru,» uzsver R.Naudiņš.

Viļņas pašvaldība plāno izveidot vēl vienu autoostu, kas atradīsies Pilaites mikrorajonā, bet tas nenozīmē, ka tiks likvidēta tagadējā autoosta, kuras apsaimniekošanu pašvaldība atzīst par neapmierinošu, pirmdien paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

Esošo autoostu šobrīd pārvalda uzņēmējs Andrejs Paleičiks, bijušā degvielas uzpildes staciju tīkla Lukoil Baltija vadītāja Ivana Paleičika dēls.

«Autoosta, kas šobrīd atrodas privātās rokās un ir atkarīga no Lukoil, manuprāt, netiek pienācīgi apsaimniekota, tai būtu jābūt pavisam citā līmenī. Diemžēl privātīpašnieks nespēj pieņemt vajadzīgos lēmumus,» ziņu aģentūrai BNS sacījis mērs. «Vēl viens iemesls - Viļņas lieluma pilsētai būtu loģiski izveidot otru autoostu. Gribu uzsvērt - otru autoostu, un tas nenozīmē [pašreizējās autoostas] slēgšanu piespiedu kārtā, jo autoosta ir privāta. Bet vajadzība pēc otras autoostas pastāv.»

Pēc viņa teiktā, tagadējā autoosta arī turpmāk apkalpotu daļu maršrutu.

Lai uzlabotu taksometru pakalpojumu kvalitāti un mazinātu ēnu ekonomikas līmeni, nepieciešams mainīt taksometru licencēšanas kārtību, kā arī precizēt pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru definīciju, nodalot pakalpojuma veidus – pasažieru komercpārvadājums ar vieglo taksometru un pasažieru komercpārvadājums ar vieglo autotransporta līdzekli. Tāpat nepieciešams noteikt stingrākas prasības pasažieru pārvadājumos ar vieglajiem taksometriem izmantotajiem transportlīdzekļiem un vadītāju kvalifikācijai, informē Satiksmes ministrija (SM).

SM virzītie grozījumi Autopārvadājumu likumā ceturtdien, 28.jūlijā, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Ievērojot pašreizējo regulējumu, taksometru vadītājiem ir nepieciešams saņemt licenci katrā pašvaldībā. Ņemot vērā šīs jomas darbības specifiku un pašvaldību sadrumstalotību, 74 pašvaldībās no 119 taksometru pakalpojumi nav pieejami. Grozījumos paredzēts, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo taksometru drīkstēs veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz republikas pilsētas pašvaldība vai plānošanas reģions, tādejādi ievērojami samazinot taksometru jomā nodarbinātiem uzņēmējiem nepieciešamo licenču skaitu.

Saeima ceturtdien, 28.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Kopbraukšana noteikta kā pasažieru komercpārvadājums ar vieglo automobili, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas. Tas būs pakalpojums ar vieglo automašīnu līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Šādu pakalpojumu varēs piedāvāt, pieprasīt un apstiprināt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Apmaksāt šādu pakalpojumu varēs tikai bezskaidrā naudā. Jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.martā. Praktisko kārtību kopbraukšanas pakalpojumam noteiks valdība.

Viedoklis: Uber, līdzīgi kā Taxify, ir korporatīvās identitātes krīze

Rail Baltica būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Torņakalnā izbūvētu multimodālo satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta, šodien Pilsētas attīstības komitejā sacīja Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis.

Viņš pauda, ka pašreiz Rīgas dome sākusi divu projektu realizēšanu, kas ir saistīti ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi - tā ir Torņakalna multimodālā transporta mezgla izbūve un Centrāltirgus teritorijas pārbūves. Citas projekta piegulošās teritorijas Rīgas dome sāks plānot tad, kad būs skaidras Rail Baltica ietekmētās teritorijas un piedāvātie risinājumi.

Multimodālais transporta mezgls tiks izveidots Torņakalna degradētajā teritorijā starp Vienības gatvi un Dzelzceļa līniju. Tam ir paredzēts Kohēzijas fonda finansējums 7 miljonu eiro apmērā. Šai vietā tiks izveidota jauna reģionālā autoosta, stāvparks, pasažieru apkalpošanas ēka. Pašreiz no pašvaldības tehniskā projekta izstrādei ir piešķirti 290 000 eiro.

Šajā gadā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai papildus nepieciešami 5,05 miljoni latu, un valdība aicinājusi Satiksmes ministriju (SM) sadarbībā ar Finanšu ministriju meklēt iespējas šī finansējuma rašanai, pēc tam izstrādātos priekšlikumus virzot valdībā.

Lielāko daļu no šīs summas – 2,5 miljonus latu - veido reģionālajos starppilsētu pārvadājumos pa dzelzceļu radītie zaudējumi, kam seko zaudējumi reģionālajos vietējos pārvadājumos ar autobusiem – 1,42 miljoni latu, reģionālajos starppilsētu pārvadājumos ar autobusiem – 1,11 miljoni latu un pilsētu pārvadājumos – 0,03 miljoni latu, liecina informatīvais ziņojums «Par situāciju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nozarē 2013.gadā», kas otrdien tika skatīts valdības sēdē.

Nepieciešamais finansējuma daudzums aprēķināts, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši pasažieru pieprasījumam un līgumos ietvertajam pasūtījuma apjomam.

Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

Turpinoties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības darbiem, pilnsabiedrība "BeReRix" sākusi bijušā tirdzniecības un autostāvvietu kompleksa "Titāniks" nojaukšanu Prāgas ielā 2, informēj "BeReRix" pārstāvji.

Ēkas nojaukšana sākta 11.jūlija pēcpusdienā, uzreiz pēc tramvaju kontakttīkla demontēšanas un teritorijas ierobežošanas darbiem. Infrastruktūras demontāžas laikā Prāgas ielā gājēju plūsma tiks organizēta pa vienu ielas pusi, bet sabiedriskā transporta kustība būs mainīta pirmo divu nedēļu laikā. Demontāžas darbi ilgs līdz šī gada septembra vidum.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka "Rail Baltica" izbūves darbi veiksmīgi turpinās, un pirmdien tiek nojaukts pēdējais šķērslis, lai "Rail Baltica" Centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves Dienvidu puses būvdarbi notiktu pilnā apjomā - no dzelzceļa uzbēruma Daugavas krastmalā līdz Lāčplēša ielas pārvadam.

Pretendenti savu pieteikumu konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 16 maršrutu tīkla daļās laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam var iesniegt līdz 2019. gada 23. decembrim, informē VSIA Autotransporta direkcija pārstāve Lilita Pelčere.

Ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) norādes, sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas iepirkuma dokumentācijā tika veiktas nelielas korekcijas. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma nosacījumiem konkursa termiņš ir jāpagarina par aptuveni vienu mēnesi, ja tiek veiktas korekcijas dokumentācijā.

IUB tika iesniegtas četras sūdzības, un no kopumā 38 apstrīdētajiem punktiem 35 tika uzskatīti par nepamatotiem. Lai nekavētu iepirkuma procesu, Autotransporta direkcija veica izmaiņas konkursa nolikumā.

Autotransporta direkcijas ieskatā gan mūsdienu mobilitātes apstākļos, gan nākamajā desmitgadē personām ar funkcionāliem traucējumiem ir jānodrošina iespēja pieteikt pielāgotu transportlīdzekli 24, nevis 72 stundas pirms brauciena. Iepirkuma dokumentācijas grozījumos tika noteikts, ka pārvadātājiem šī prasība jānodrošina, balstoties uz nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kuros plānots veikt korekcijas, nosakot, ka pielāgotu transportlīdzekli varēs pieteikt 24 stundu laikā. Tādējādi sākotnēji ietvertais nosacījums tiks izpildīts, bet mainīts tiks formulējums.

Izsludinās starptautisku metu konkursu; būvniecību plāno pabeigt piecos septiņos gados; biļešu cenas neiespaidos.

Šī ir pēdējā iespēja, un ja autoostas rekonstrukcija netiks veikta, tad uzņēmumam ir jāmaina darbības veids, sarunā ar Dienas Biznesu saka a/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule. Autoosta ir tehniski un tehnoloģiski novecojusi, tai ir kapacitātes problēmas, jārisina arī dažādi drošības (vides, pretterorisma) aspekti, kā arī jāceļ pasažieru apkalpošanas kvalitāte. Kaut arī būtiski samazinājies iekšzemes reisu skaits, starptautisko reisu skaits ir pieaudzis, autobusi kļuvuši lielāki, un platformai, kur piebrauc un atiet autobusi, nepieciešama nostiprināšana. Pirms 2000. gada veikta blakus esošā kanāla padziļināšana, bet krastmala šajā vietā nostiprināta netika. Līdz ar to erozija atstāj lielāku negatīvo ietekmi. Viņa gan mierina, ka regulāri tiekot veikts t.s. uzraudzības monitorings. RSA objektiem veikta atkārtota tehniskā ekspertīze, ir izstrādāti varianti, kā platformu nostiprināt.

Saistībā ar nākamā gada valsts budžeta konsolidāciju gaidāms biļešu cenu sadārdzinājums starppilsētu autobusos un arī vilcienos, kā arī iespējamas izmaiņas sabiedriskā transporta organizēšanā, izmantojot skolēnu autobusus, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Par šiem priekšlikumiem vakar konceptuāli vienojušās: Satiksmes ministrija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība. Ekspertu sagatavotie ieteikumi rāda, ka pasažieriem nākamajā gadā jāgatavojas pārmaiņām.

Ar starptautiskajiem aizdevējiem parakstītais sarunu protokols paredz dotācijas samazinājumu sabiedriskajam transportam nākamajā gadā par aptuveni pieciem miljoniem latu jeb par 11% salīdzinājumā ar šo gadu. Vakar LPS tehnisko problēmu komitejas sanāksmē, izvērtējot dažādus konsolidācijas modeļus, vairāki desmiti pašvaldību vadītāji un nozaru eksperti secinājuši, ka vispieņemamākais variants nākamajā gadā būtu palielināt biļešu cenas starppilsētu autobusu un vietējo vilcienu maršrutos par 5 – 7%.

Jau vairāk nekā mēnesi Kauņā, Lietuvā, darbojas rekonstruētā autoosta, kuras celtniecība izmaksāja vairāk nekā 9 miljonus eiro, informē UAB Kautra pārstāvis Mindaugas Sakalauskas.

Rekonstruētajā Kauņas autoostā ir 21 iekāpšanas platforma un trīs platformas pienākošajiem autobusiem. Pasažieru informēšanai ierīkoti daudzi informācijas ekrāni.

Kauņas autoostā pasažieriem ir iespēja pašiem iegādāties arī autobusu biļetes. Līdzās parastajām biļešu kasēm te darbojas arī pašapkalpošanās kases. Tas ir pirmais šāda veida biļešu tirdzniecības terminālis Lietuvā.

Vēl viens jauninājums ir pašapkalpošanās pasta terminālis. Tagad Kauņas iedzīvotāji var vienkāršāk un ātrāk atdot vai saņemt savus sūtījumus, pat neizkāpjot no sava automobiļa. Sūtījumu nogādei ierīkota vienvirziena iela starp autoostu un līdzās esošo viesnīcu.

AS Hansabuss iegādājies 100% Latvijas uzņēmuma SIA AIPS, kas bez autobusu pārvadājumiem nodrošina arī autobusu apkopes un remonta pakalpojumus un ar grupā ietilpstošo uzņēmumu starpniecību pārvalda Bauskas autoostu, teikts paziņojumā medijiem.

Darījuma, rezultātā Hansabuss tirgus daļa Latvijā konkurencei atvērtajos sabiedriskā autobusu transporta un čartera transporta segmentos pārsniegs 10%.

Pircēju konsultēja investīciju banka Michel Capital un advokātu birojs Fort Latvia. Saskaņā ar pušu vienošanos darījuma summa ir konfidenciāla.

Hansabuss valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norāda, ka ar šo darījumu uzņēmums būtiski stiprina savu pozīciju Baltijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū: «Tas ir nākamais solis, gatavojoties Latvijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgus atvēršanai 2020.gadā. AIPS ir trešais uzņēmums Baltijas valstīs un otrais Latvijā, ko Hansabuss pārņēmis pēdējo 12 mēnešu laikā. Mēs plānojam turpināt paplašināties sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū un čartera autobusu pārvadājumu tirgū Latvijā atbilstoši esošajai tirgus situācijai».

A/s Rēzeknes autobusu parks sākusi vākt novada iedzīvotāju parakstus, protestējot pret autoostas nodošanu privātam nekustamo īpašumu apsaimniekotājam.

Šādā veidā uzņēmums mēģina pievērst sabiedrības uzmanību problēmai un aicina Rēzeknes domi apzināties varbūtējās sekas nākotnē. Pirmajā dienā savākti jau vairāk nekā 300 Rēzeknes novada iedzīvotāju paraksti. Iedzīvotāju parakstus plānots iesniegt Rēzeknes domei un arī Satiksmes ministrijai.

«Mūs kā lielāko reģionālo vietējo pasažieru pārvadātāju Rēzeknē uztrauc, ka autoostas operatora funkcijas Rēzeknes dome plāno uzticēt nekustamo īpašumu attīstītājam, kas nav no nozares un tādējādi nesaprot sarežģīto nozares situāciju, un arī neslēpj, ka nākotnē varētu palielināt autoostas sniegto pakalpojumu izcenojumus. Līdz ar to jebkuru apstākļu pasliktināšanās pasažieru pārvadātājiem, ņemot vērā jau tā bēdīgo situāciju valsts dotāciju jomā, viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz pasažieru pārvadājumiem novadā kopumā un apdraudēs reisus. Tāpēc ceram, ka Rēzeknes dome ieklausīsies pasažieru pārvadātāju viedoklī un ņems vērā Rēzeknes novada iedzīvotāju intereses,» skaidro a/s Rēzeknes Autobusu parks valdes priekšsēdētāja Svetlana Smule. Saskaņā ar likumdošanu autoostas operatoram ir tiesības brīvi noteikt pakalpojuma tarifu, iekļaujot jau tajā ar autoostu uzturēšanu saistītās izmaksas. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ar Marno J saistītajam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoosta būs izsniegta operatora licence, Rēzeknes domei un valstij nebūs instrumentu, kā ierobežot autoostas operatora pakalpojumu cenrādi, norāda S.Smule. Līdz šā gada vidum Rēzeknes autoostas pakalpojumu izmaksas bija zem vidējām Latvijā.

Autoostu monopola likvidēšana un klasificēšana samazinās pasažieru pārvadātāju izdevumus par aptuveni 1,5 milj. Ls, norāda Satiksmes ministrijas (SM) sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns.

Turpmāk pasažieri apdzīvotās vietās reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos varēs iekāpt un izkāpt ne tikai autoostā (AO), bet arī pieturvietās ārpus autoostas, ja vien pašvaldība piekritīs tās ierādīt. Rezultātā par 300 tūkstošiem Ls samazinātos nepieciešamie līdzekļi pārvadātāju zaudējumu kompensēšanai, kuri rodas, maksājot par iebraukšanu AO. Tas tādēļ, ka līdz ar iespējamo konkurenci arī pašām autoostām var nākties samazināt iebraukšanas maksu.

Regulāro maršrutu pasažieru pārvadātāji par iebraukšanu 35 Latvijas autoostās gadā kopā samaksā līdz trīs milj. Ls, norāda A. Lubāns. Valsts dotāciju veidā kompensē pārvadātājiem radušos zaudējumus, tādējādi šķērssubsīdiju veidā nauda nonāk AO, kuru cenas mēdz būt uzskrūvētas, norāda nozares eksperti. Taču problēmas ir ne tikai ar nepamatoti augstajām cenām, bet arī ar to, ka autoostas, kurās pārvadātāji spiesti iebraukt, neatrodas tiešā, loģiskā maršruta vidū, norāda ATD valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs.

Rīgas starptautiskā autoosta, visticamāk, varēs saglabāt savu pašreizējo ēku projekta Rail Baltica realizācijas ietvaros

To DB apstiprina gan SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) Projekta ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris, gan arī Rīgas starptautiskās autoostas (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule.

Tomēr joprojām ir virkne neatbildētu jautājumu, piemēram, kā tiks organizēta autobusu satiksme Rail Baltica (RB) izveides laikā un cik liela ietekme būvdarbiem būs uz autoostu. Tas vēl tiks pētīts, norāda K. Vingris. DB jau rakstīja – iepriekš pieļauts, ka, īstenojot RB projektu, RSA zaudēs šauru zemes joslu, kuras apjoms konkrēti nav zināms, un, ļoti ticams, arī ēku. Autoostu bija iecerēts daļēji pārcelt uz ieplānoto multimodālo sabiedriskā transporta mezglu (MMTM) Torņakalnā.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank ceturtdien paziņoja, ka vērienīgas izmaksu samazināšanas programmas ietvaros likvidēs 9000 darba vietu un pārtrauks darbību desmit valstīs, ņemot vērā šā gada trešajā ceturksnī gūtos rekordlielos zaudējumus.

Banka norāda, ka tā plāno slēgt biznesus Argentīnā, Čīlē, Meksikā, Peru, Urugvajā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Maltā un Jaunzēlandē.

Tikmēr darījumu bizness Brazīlijā tiks pārcelts uz globāliem un reģionāliem centriem.

Tāpat Deutsche Bank likvidēs aptuveni 9000 darba vietu un pārtrauks sadarbību ar apmēram 6000 ārējo darba uzņēmēju globālajā tehnoloģiju operāciju biznesā.

Banka vēsta, ka šie pasākumi nodrošinās iespēju samazināt izdevumus par aptuveni 3,8 miljardiem eiro.

Deutsche Bank arī paziņoja, ka nākamo 24 mēnešu laikā gatavojas pārdot aktīvus aptuveni četru miljardu eiro apmērā un ar 20 000 darba vietu.

Kā ziņots, Deutsche Bank tīrie zaudējumi trešajā ceturksnī pieauguši līdz 6,01 miljardam eiro, salīdzinot ar 94 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn.

ASV naftas ieguves lauku pakalpojumu kompānija Schlumberger ceturtdien paziņoja, ka likvidēs 9000 darba vietu saistībā ar naftas cenu kritumu, kura dēļ naftas uzņēmumi samazina savus ieguves projektiem paredzētos budžetus.

Uzņēmums norādīja, ka likvidēs aptuveni 7,5% no kopējā darba vietu skaita pasaulē.

Vienlaikus Schlumberger paziņoja, ka kompānijas peļņa pērnā gada ceturtajā ceturksnī veidoja 302 miljonus dolāru (257 miljonus eiro), kas ir par 82% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2013.gadā.

Peļņas kritums galvenokārt saistīts ar vienreizējiem izdevumiem 1,8 miljardu dolāru apmērā naftas cenu samazināšanās dēļ.

Sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta" likvidēs vēl 10 000 darbavietu, otrdien paziņoja kompānijas vadītājs Marks Zakerbergs.

Darbiniekiem nosūtītā elektroniskā pasta vēstulē Zakerbergs norāda, ka darbavietas tiks likvidētas dažu turpmāko mēnešu laikā, un šis lēmums ietekmēs vidējā līmeņa vadītājus.

Tāpat Zakerbergs pavēstīja, ka netiks aizpildīti 5000 šobrīd pieejamo vakanču.

Darbavietu likvidēšanu Zakerbergs skaidro ar nepieciešamību restrukturizēt uzņēmumu un uzlabot tā veiktspēju ilgtermiņā.

"Meta" pērn novembrī jau paziņoja, ka likvidēs 11 000 no tobrīd uzņēmumā esošajiem 87 000 darbavietu.

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, to vidū sociālais tīkls "Twitter" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon".

Lielbritānijas banka Barclays ceturtdien paziņoja, ka grūtības piedzīvojošajā investīciju struktūrvienībā likvidēs 7000 darba vietu un pārdos vai samazinās ar pamatdarbību nesaistītus aktīvus aptuveni 115 miljardu sterliņu mārciņu (140,1 miljarda eiro) apmērā.

Banka, kas iesaistīta starpbanku procentu likmes Libor manipulācijas skandālā, arī norādīja, ka šogad likvidēšanai paredzēto darba vietu skaits palielināts līdz 14 000.

Barclays, kas pasaulē nodarbina aptuveni 139 000 cilvēku, sākotnēji ziņoja, ka līdz šā gada beigām likvidēs līdz 12 000 darba vietu.

Banka pavēstīja, ka 7000 darba vietu investīciju struktūrvienībā tiks likvidētas līdz 2016.gadam.

«Šī ir ievērojama Barclays darbības vienkāršošana. Mēs būsim koncentrāta starptautiska banka, kas darbosies tikai jomās, kur mums ir spējas, apmērs un konkurētspējīgas priekšrocības,» sacīja bankas vadītājs Entonijs Dženkinss.