Patlaban diskusiju krustugunīs nonācis likumprojekts Grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas varētu mainīt autoostu pakalpojumu apmaksas kārtību. Pašvaldības uztraucas par jauniem pienākumiem bez nepieciešamā finansējuma, otrdien raksta laikraksts Diena.
Būtisks grozījumu mērķis, uz ko norāda gan pašvaldību, gan pasažieru pārvadātāju pārstāvji, ir vēlme ietaupīt naudu, tomēr par to, kā šo mērķi sasniegt, vienprātības valsts amatpersonu, pasažieru pārvadātāju un autoostu pārstāvju vidū nav. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pauž bažas, ka iecerētie grozījumi radīs papildizdevumus tieši pašvaldībām, kuras pēc valsts gribas, bet bez papildu finansējuma saņemšanas būs spiestas būtiski iesaistīties autoostu pakalpojumu apmaksā. Turklāt strīdos par to, kurš un cik daudz par autoostu pakalpojumiem maksās, jautājums par pasažieru komfortu palicis otrajā plānā, lai gan tieši pasažieru skaita saglabāšana un pat palielināšana nepieciešama gan pārvadātājiem un autoostām, gan netieši arī valstij un pašvaldībām. Jāpiebilst, ka reģionālajos vietējās nozīmes un starppilsētu nozīmes maršrutos ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāto pasažieru skaits šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, samazinājās, norāda Centrālā statistikas pārvalde.
Prognozētie izdevumi par autoostu pakalpojumiem 2014. gadā ir ap 4,51 miljonu eiro, rāda SM dati, bet «nepieciešamais valsts budžeta finansējums autoostu pakalpojumu nodrošināšanai 2015. gadā prognozēts 2,3 miljonu eiro apmērā,» sacīts Grozījumu Autopārvadājumu likumā anotācijā.
«Ja patlaban autoostām ir kādi izdevumi, tad tie nepazudīs tad, kad tiks grozīts Autopārvadājumu likums. Redzot, ka SM paredz ietaupījumu līdz diviem miljoniem eiro, sāk mākt bažas, ka iztrūkstošā nauda tiks prasīta no pārvadātāja,» uzsver Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks. Viņaprāt, «risinājums varētu būt tāds, ka naudu maksā pa tiešo vai caur pašvaldībām autoostām un pārvadātāji vienkārši slēdz trīspusējo līgumu par to, ka iebraukšana autoostā ir bez maksas. Līdz ar to nebūtu aktuāla diskusija, braukt iekšā autoostā vai nebraukt, jo līgums uzliktu par pienākumu braukt autoostā, bet maksa nāktu no citurienes, nevis no pārvadātāja budžeta.»
Savukārt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdes loceklis un a/s Rēzeknes autobusu parks valdes loceklis Vasilijs Smuļs pašvaldību iesaistīšanu autoostu darba apmaksā kategoriski nenoraida un apgalvo: «Mūsu mērķis ir, lai valsts dod naudu pašvaldībām un pašvaldība tālāk dod naudu autoostām. Savukārt pašvaldībai maksātu valsts par to, lai pašvaldība uzturētu autoostu un pārvadātāji netiktu iesaistīti.» Pašvaldību iesaistīšanu atzinīgi vērtē arī Ivo Ošenieks: «Domāju, ka modelis būtu labs un varētu darboties.» Viņš gan atzīst, ka «te ir problēma no pašvaldību skatupunkta, jo pastāv bažas par valsts atbalstu.»
Plašāk lasiet otrdienas, 23. septembra, laikrakstā Diena!