Autoostu jautājumā saduras valsts, pārvadātāju un īpašnieku pretrunīgās intereses.
Pēc iespējas mazākas dotācijas, pēc iespējas mazāka maksa un pēc iespējas lielāki ieņēmumi – tādas ir trīs iesaistīto pušu, neskaitot pašvaldības (nosaka autoostu izvietojumu un skaitu), dažādās vēlmes, kuras ar jaunu sparu uzvirmo diskusijās par Satiksmes ministrijas (SM) virzīto Ministru kabineta (MK) projektu Autoostu noteikumi. To izstrādi paredz pērnā gada septembrī Saeimas pieņemtie grozījumi Autopārvadājumu likumā. Tie savukārt paredz, ka valdība nosaka autoostu reģistrācijas, pārreģistrācijas, reģistrācijas apturēšanas un anulēšanas, kā arī autoostu darbības uzraudzības kārtību; autoostu kategorijas un obligāti sniedzamos pakalpojumus; kā arī kārtību, kādā no valsts budžeta finansē autoostu sniegtos pakalpojumus. Savukārt valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) reģistrē, aptur vai anulē autoostas reģistrāciju. Autoostu noteikumiem bija jābūt izdotiem līdz šā gada 30. jūnijam, taču, visticamāk, topošais normatīvais akts pilnā mērā stāsies spēkā vien 2021. gada sākumā, lēš ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Taču autoostu reģistrāciju direkcija plāno pārņemt no SM jau no nākamā gada marta.
Jautājums par autoostām ir «sens stāsts», kas aizsākās jau iepriekšējo ministru laikā, saka ATD vadītājs. Pārvadātāji tiek skrupulozi uzraudzīti un kontrolēti (no valsts puses) katrā izmaksu pozīcijā, bet autoostu gadījumā tā nenotiek, un tur valda liela brīvība.
Patlaban uzraudzību veic SM, taču nav ne detalizētas kārtības, kādas izmaksas ir loģiskas un sedzamas, ne tas, kādi pakalpojumi jānodrošina, kā rezultātā iznācis «kiš miš ar rozīnēm». Proti, ir autoostas, kuras sniedz labākus pakalpojumus par zemāku cenu nekā citas sliktākus par augstāku cenu. Tādēļ ATD rosinājusi, ka ir gatava uzņemties autoostu reģistrācijas funkciju, kā arī izdevumu kontrolēšanu, nosakot visiem spēlētājiem vienādus principus.
Ir svarīgi, lai «reformas rezultātā privātīpašnieks vai pašvaldība – tas, kam autoosta valdījumā – neatteiktos no pakalpojumu sniegšanas», nozares kompāniju bažas attiecībā uz gaidāmajām izmaiņām pauž Latvijas Pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks. Proti, valsts plāno noteikt, cik tā ir gatava maksāt par autoostu pakalpojumiem. Taču var izrādīties, ka būs autoostas, kam būs jāpiemaksā, lai tās varētu darboties. Tā rezultātā šie objekti varētu tikt arī slēgti. Viņam nav pārliecības, ka ticis prasīts pasažieru viedoklis, kuri ir galvenie autoostu lietotāji, jo autobusi tajās iebrauc tikai uz īsu brīdi. Ja kādas no autoostām tiktu slēgtas, zaudētāji būtu arī pārvadātāji, jo samazinātos pasažieru skaits, ir pārliecināts LPPA vadītājs. Jāpiebilst, ka situāciju vēl komplicētāku padara fakts, ka atsevišķi nozares spēlētāji gan veic pārvadājumus, gan ir autoostu pārvaldnieki.
Visu rakstu Izmaiņas nenāks viegli lasiet 13. septembra laikrakstā Dienas Bizness.