Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Nacionālā aviokompānija airBaltic atgriezusies pie peļņas, lidosta Rīga stieg skandālos un tiesvedībās, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gads Latvijas aviācijā nav iezīmējies ar krasiem pavērsieniem, kas izskaidrojams gan ar ģeopolitisko situāciju – Krievijas un Ukrainas konfliktu, gan ar vietējām aktualitātēm, – šogad prevalēja Saeimas vēlēšanas. Līdz ar to nekādi radikāli lēmumi, kas mainītu Latvijas aviācijas kursu, netika pieņemti.

Rīgā ienāca arī dažas jaunas aviokompānijas, pasažieru skaits turējās stabils, tomēr miers bija tikai virspusējs. Šoruden atkāpās gandrīz visa lidostas Rīga līdzšinējā valde. Satiksmes ministrija tai pārmeta nepamatotus juridiskos tēriņus un viedokļu atšķirību ar akcionāru būtiskos jautājumos. Savukārt lidostas valde norādīja, ka Satiksmes ministrija izdara politisku spiedienu, liekot lidostai slēgt komerciāli neizdevīgu līgumu ar īru zemo cenu aviokompāniju Ryanair. Paralēli tam lidostai vēl arvien turpinās tiesvedība ar airBaltic, jo tā nemaksājot par saņemtajiem lidostas pakalpojumiem. Draudus rada arī bankrotējušās Lietuvas aviokompānijas flyLAL prasība, apķīlāt lidostas Rīga un airBaltic īpašumus aptuveni 60 milj. eiro vērtībā. Lidostā jau ilgāku laiku ir arī iekšējs konflikts ar drošības dienestu un pašlaik sakarā ar nepamatotu telefona sarunu noklausīšanos aizdomās turamā statuss ir piemērots gan vairākiem bijušajiem lidostas Rīgas valdes locekļiem, gan drošības departamenta darbiniekiem. Pašlaik lidostas Rīga vadībā ir iecelts bijušais airBaltic padomes priekšsēdētājs un Ekonomikas ministrijas ierēdnis Andris Liepiņš.

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Pēc sešiem gadiem arī Latvijas valsts amatpersonas beidzot gatavas iejaukties absurda juridiskā kāzusa risināšanā, kas rada draudus Latvijas aviācijas sektora pastāvēšanai.

Acīmredzot bija jāsagaida Eiropas Savienības tiesas lēmums, kas dod zaļo gaismu visai absurdam Lietuvas tiesas pieņemtam lēmumam, lai arī Latvijas atbildīgie politiķi beidzot sāktu kustēties. Runa ir par bankrotējušas Lietuvas aviokompānijas flyLAL prasību, kuras nodrošināšanai paredzēta Starptautiskās lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas airBaltic mantas aprakstīšana 60 miljonu eiro vērtībā. Tikai tagad premjere Laimdota Straujuma LNT raidījumā saka, ka vērsīsies pēc palīdzības Eiropas Komisijā, Latvijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi notu Lietuvai, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir gatavs pret Lietuvu izmantot visus juridiskos rīkus, lai flyLAL prasību pret abiem Latvijas flagmaņiem – lidostu Rīga un airBaltic – atceltu. Lieliska mobilizācija augstākajā valsts līmenī, tomēr jājautā – kāpēc tas notiek tikai tagad?!

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru apķīlāta starptautiskās lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas airBaltic manta 40 milj. Ls apmērā. Lidostas Rīga blakus sūdzība par nelabvēlīgo lēmumu tiesa noraidīja.

Šo lēmumu gan vēl var pārsūdzēt 30 dienu laikā. Jāatgādina, ka pret lidostu un airBaltic vērsās Lietuvas bankrotējusī aviosabiedrības flyLAL. DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada 19. janvārī atzina Lietuvas tiesu spriedumu par spēkā esošu.

No šī sprieduma izriet, ka flyLAL ir tiesības pēc prasības nodrošinājuma pret Lidostu Rīga un airBaltic vairāk nekā 40 milj. Ls apmērā. Lietuvas tiesu lēmums tika pieņemts pēc lietuviešu aviokompānijas flyLAL pieteikuma, kurā minēts, ka savulaik – līdz 2009. gadam – lidostā Rīga piemērotā atlaižu politika airBaltic veicinājusi negodīgu konkurenci Baltijas aviācijā un tādējādi arī flyLAL bankrotu, jo, pateicoties pat 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga, airBaltic Lietuvas tirgū varējis startēt ar ievērojami zemākām biļešu cenām nekā konkurenti.

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa būvniecībai Viļņas lidostā.

Par uzvarētāju atzīts Eikos Statyba, kas būvēs termināli starp VIP termināli ar konferenču centru un veco pasažieru termināli. Līguma kopējā vērtība ir 41,5 miljoni eiro (bez PVN).

“Lietuvas galvenajai lidostai ir jābūt pasažieriem ērtai, jāatbilst starptautiskajiem standartiem un jāpilda savas funkcijas. Jaunais Viļņas lidostas terminālis sniegs būtisku ieguldījumu aviācijas sektora attīstībā, paverot jaunas kapacitātes iespējas. Pieaugot pasažieru plūsmai lidostā, ir svarīgi nodrošināt komfortablus un mūsdienu standartiem atbilstošus apkalpošanas apstākļus,” sacīja satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.

“Novērtējam publiskā sektora spēju ātri un elastīgi reaģēt mainīgajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā, kā arī prioritizēt šādu nozīmīgu valsts infrastruktūras projektu attīstību neatkarīgi no esošās situācijas. Uzskatām, ka pieredze, kas gūta sarežģītu konstrukciju būvniecībā, tostarp mūsu jau pabeigtajā Viļņas lidostas VIP termināļa būvniecības projektā, būtiski veicinās jaunā termināļa būvniecības veiksmīgu realizāciju,” skaidroja Eikos Statyba vadītājs Almants Čebanauskas.

Krievijas varas iestādes ir nolēmušas vienpusējā kārtā mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā, liecina valdības lēmuma projekts, kas publicēts juridisko aktu portālā.

Saskaņā ar šo Aizsardzības ministrijas sagatavoto dokumentu Krievija grasās pasludināt par saviem iekšējiem jūras ūdeņiem akvatorija daļu Somu līča austrumos, kā arī pie Karaļauču apgabala Baltijskas (Pillavas) un Zeļenogradskas (Krancas) pilsētām.

Šim nolūkam tiks mainītas ģeogrāfiskās koordinātas punktiem, kuri nosaka izejas līniju stāvokli, no kurām tiek mērīti Krievijas teritoriālie jūras ūdeņi, kā arī pierobežas un salu zona.

Krievijas valdība ir nolēmusi uz Somijas robežas koriģēt koordinātas Jahi, Sommersas, Hoglandes, Rodšēras, Mazās Tjutersas, Vigrundas salu zonā, kā arī pie Narvas upes ziemeļu ieejas zemesraga, teikts lēmuma projekta pielikumā.

Transporta nozares uzņēmēji un politiķi ļoti dažādi vērtē Latvijas sadarbības iespējas ar Turciju; bez valsts ieklausīšanās biznesa teiktajā nekādu vērā ņemamu perspektīvu nebūs

Nule notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Latvijā akcentēja atšķirīgo veidu, kādā domā, lietas uztver, lēmumus pieņem un rīkojas mūsu valsts politiķi, ierēdņi un komersanti. Proti, uzņēmēji un politikas veidotāji dažādi skaidro, kādēļ augstā viesa delegācijā nebija transporta nozari pārstāvošā ministra (vien daži šīs jomas uzņēmēji), tādēļ Turcijas–Latvijas biznesa forumā līdz biznesam bija tālu, un par viesu pulku nedaudz kuplākā lokā sanākušajiem mūsu valsts komersantiem, šķiet, tā īsti nebija, ar ko parunāt.

Vispirms – valsts viedoklis, neizceļot, vai to paudusi Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu vai Satiksmes ministrija vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tātad Turcijas prezidents ir nesen ievēlēts, vizītes organizēšana noritējusi steigā, un vispār viesi izvēlas, kuri ministri brauks un kuri nebrauks ciemos, kā arī to, kuri uzņēmēji būs delegācijā. Namatēvs, šajā gadījumā Latvija, tā sakot, noteikumus neizvirza, vien var laipni palūgt, ko labprāt vēlētos redzēt pie sevis ciemos. Jāņem arī vērā, ka salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvota teju vai vizīšu un tikšanās pārbagātība dažādos līmeņos. Proti, prezidents Andris Bērziņš šogad aprīli Turcijā ticies ar nu jau bijušo šīs valsts prezidentu Abdullu Gilu, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss maijā – ar savu turku kolēģi un oktobrī ar Turcijas vēstnieku Latvijā. Tādējādi abu valstu biznesa pārstāvjiem bijusi iespēja dibināt kontaktus, kam arī ir domātas dažādas vizītes, un pastāv iespēja, ka uzņēmēji turpina tiešu sadarbību. Skaidrs, ka viens no galvenajiem Turcijas prezidenta vizītes iemesliem ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uz to tad arī uzsvars. Un nav jau tā, ka nemaz netika pārrunāti transporta nozarei būtiski jautājumi. Latvija sarunās līdz šim izcēlusi sadarbību aviācijā, transporta savienojumus starp Baltijas un Melno jūru, tostarp konteinervilcienu Zubr. Ak, jā, kamēr situācija Melnās jūras reģionā nenorimšot, tikmēr par nopienām kravu plūsmām grūti ko tālāk runāt.

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Aviopārvadājumos Latvijā situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā, tostarp ir zināmas bažas par to, ka Viļņa varētu no Rīgas pārņemt Baltijas centrālā aviācijas savienojuma statusu, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš atzīmēja, ka Eiropa kopumā aviācijas ziņā šobrīd ir ietekmētākais tirgus pasaulē, proti, Eiropā ir lielākais aviopārvadājumu kritums. "Eiropas reģions pašlaik ir visvairāk ietekmētais pasaulē, tajā šobrīd tiek piedzīvots vislielākais aviopārvadājumu kritums. Pašlaik Eiropā vidējais aviopārvadājumu apmērs ir vien 34% no 2019.gada apmēra," sacīja Gorodcovs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā, kas ir viena no 41 Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas "Eurocontrol" dalībvalstīm, ir astotais lielākais aviopārvadājumu kritums. "Mēs esam to valstu skaitā, kuras šī iemesla dēļ ir cietušas visvairāk. Pasažieru skaita kritums pašlaik veido vairāk nekā 90%. Ir dienas, kad Latvijā ielido tikai 150 pasažieri. Tās ir divas lidmašīnas. Tas tikai liecina, ka mums situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā," teica Gorodcovs.

Britu bizness Latvijā grib likt uzsvaru uz virziena maiņu vietējā tranzītā

Paralēla tēma Baltijas reģiona drošībai ir brīvā tirdzniecība ar ASV, uzskata Lielbritānijas tirdzniecības un investīciju valsts ministrs Ians Livingstons.

Ar jums kopā atbraukušo britu kompāniju intereses ir tādās pamatīgās nozarēs kā dzelzceļš un aviācija. Vai tas nozīmē, ka jūsu misija šeit ir vairāk veicināt britu investīcijas nekā piesaistīt mūsējās?

Latvijas un Lielbritānijas ekonomiskās attiecības noteikti varētu būt apjomīgākas. Ar to es domāju – divpusējās attiecības, jo arī Latvijai ir eksporta izaugsmes iespējas. Liela daļa lietišķo sarunu šeit bija par partnerību – par mūsu kompāniju sadarbību, britu partneriem šādiem projektiem vai nu pievienojot savu ekspertīzi, vai palīdzot to piesaistīt citviet pasaulē, kas arī prasa iestrādes, un britiem tādas ir. Konkrēti tas varētu notikt Rail Baltica projektā.

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") flotes palielināšanā šogad plāno investēt līdz 50 miljoniem eiro, stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis Žīgimants Surints.

Šogad martā "SmartLynx" ziņoja, ka lidsabiedrība šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem. Martā flotē bija 33 lidmašīnām, aprīlī tika piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 plānots piegādāt pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Surints stāstīja, ka "SmartLynx" investīcijas var sasniegt 50 miljonus eiro. Viņš gan uzsvēra, ka lidmašīnas "SmartLynx" nepērk, bet izmanto uz līzinga nosacījumiem.

"Mēs pilnīgi noteikti redzam pieprasījumu pēc mūsu pakalpojumiem. Ilgtermiņā tas nozīmē arī ieiešanu citos kontinentos, ne tikai darbu Eiropā," stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis.

Viņš teica, ka līdz gada beigām lidsaiedrība paplašinās savu kravas lidmašīnu floti no divām līdz 11 lidmašīnām. Viņš arī skaidroja, ka "SmartLynx" izmanto vienu no visefektīvākajām lidmašīnām šajā segmentā - "Airbus A-321", pēc kuras ir liels pieprasījums tirgū, tādēļ uzņēmums to redz kā vienu no galvenajām izaugsmes platformām nākamajos gados. "SmartLynx" plānos nākamo trīs gadu laikā ir iegūt vismaz 25 šādas lidmašīnas savā flotē.

Latvijas aviācijā operacionālā līmenī valda stabilitāte, bažas rada neskaidrā nākotnes stratēģija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vasara Latvijas nacionālajai aviokompānijai AirBaltic, salīdzinājumā ar citām reģiona aviokompānijām, ir iesākusies veiksmīgi. 2014. gads ir noslēgts ar 10,7 milj. eiro lielu peļņu, un vasarā AirBaltic no Rīgas piedāvās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu. Savukārt no Tallinas AirBaltic ir sācis lidojumus uz Berlīni, Vīni un Parīzi. Igaunijas aviokompānijai Estonian Air joprojām klājas diezgan grūti – nav pozitīvi izbeigta Eiropas Komisijas izmeklēšana par ieguldīto valsts naudu aviokompānijā, un pērnais gads tika noslēgts ar 6,4 milj. eiro zaudējumiem. Tāpēc par AirBaltic aktivitātēm Tallinā Estonian Air nepriecājas, un tās vadītājs Jans Palmers publiski pārmetis AirBaltic negodīgu konkurenci, izvēloties tos pašus maršrutus, kuros jau lido Estonian Air. Par pārmetumiem AirBaltic vadītājs Martins Gauss tikai paraustījis plecus, piebilzdams, ka Latvijas tirgus ir limitēts, tāpēc aviokompānijai, kas par savu mājastirgu jau tradicionāli uzskata visu Baltiju, ienākumi jāgūst citviet. Turklāt situācija tirgū ir tāda, ka «vai nu konsolidē kādu, vai tiec konsolidēts». Maija vidū jaunu iespēju AirBaltic radīja arī darbību pārtraukusī Lietuvas aviokompānija Air Lituanica. DB jau rakstīja, ka 2012. gadā pēc bijušā Viļņas mēra Artura Zuokas iniciatīvas dibinātajai aviokompānijai Air Lituanica kapitāla nepietiekamības, tirgus piesātinātības un izvēlētās stratēģijas dēļ ilgs mūžs nav prognozējams. AirBaltic bija pirmā aviokompānija, kas paziņoja, ka pārņem daļu no Air Lituanica maršrutiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pirms diviem mēnešiem atklātajā maršrutā Rīga-Liepāja kopumā pārvadājusi 1752 pasažierus, lidmašīnas piepildījumam sasniedzot vidēji 47,3%, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Viņa norādīja, ka jaunā reisa līdzšinējais pieprasījums un vietu piepildījums ir atbilstošs sākotnējām prognozēm. Pirmajos divos mēnešos pārdoti vairāk nekā 3000 biļešu - 52% biļešu iegādāti tikai lidojumiem starp Rīgu un Liepāju, bet 48% - tranzītlidojumiem, caur Rīgu savienojot Liepāju ar pārējiem airBaltic galamērķiem. Pieci populārākie tranzītlidojumi Liepājas maršrutā ir Londona, Maskava, Kopenhāgena, Berlīne un Hamburga.

«Reiss ir populārs gan latviešu, gan ārzemnieku vidū un, protams, īpaši novērtēts liepājnieku starpā. Savienojums ar Rīgu ir ērts gan Kurzemes, gan Lietuvas ziemeļrietumu reģiona iedzīvotājiem,» sacīja Briede.

Vienlaikus viņa pauda, ka katra savienojuma pirmie darbības mēneši aviācijā visbiežāk patieso potenciālu demonstrē pakāpeniski, tādējādi pilnīga reisa komerciālā analīze būs iespējama vien rudenī.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" prognozē lidojumu dispečeru pieprasījuma pieaugumu un aicina apgūt šo profesiju, informē uzņēmumā.

"SmartLynx Airlines" operatīvais vadītājs Deniss Žilkins norāda, ka nenoteiktība pēdējos gados aviācijā radījusi būtisku darbaspēka trūkumu. Trūkst gan pilotu un gaisa kuģu apkalpes profesiju pārstāvju, gan aviācijas inženieru, lidojumu dispečeru un citu tehnisko speciālistu.

Prognozes liecina, ka līdz 2028.gadam pieprasījums pēc lidojumu dispečeriem varētu palielināties par aptuveni 10%.

"Esam apņēmušies stratēģiski ieguldīt aviācijas profesionāļu izglītībā un samazināt speciālistu trūkumu ilgtermiņā, tādējādi veicinot nozares noturību, saskaroties ar izaicinājumiem nākotnē," norāda Žilkins.

Kompānijā informē, ka šī gada oktobrī "SmartLynx Airlines" Rīgā sāks dispečeru apmācību programmu, kas ilgs līdz decembrim.

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.