Transporta nozares uzņēmēji un politiķi ļoti dažādi vērtē Latvijas sadarbības iespējas ar Turciju; bez valsts ieklausīšanās biznesa teiktajā nekādu vērā ņemamu perspektīvu nebūs
Nule notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Latvijā akcentēja atšķirīgo veidu, kādā domā, lietas uztver, lēmumus pieņem un rīkojas mūsu valsts politiķi, ierēdņi un komersanti. Proti, uzņēmēji un politikas veidotāji dažādi skaidro, kādēļ augstā viesa delegācijā nebija transporta nozari pārstāvošā ministra (vien daži šīs jomas uzņēmēji), tādēļ Turcijas–Latvijas biznesa forumā līdz biznesam bija tālu, un par viesu pulku nedaudz kuplākā lokā sanākušajiem mūsu valsts komersantiem, šķiet, tā īsti nebija, ar ko parunāt.
Vispirms – valsts viedoklis, neizceļot, vai to paudusi Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu vai Satiksmes ministrija vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tātad Turcijas prezidents ir nesen ievēlēts, vizītes organizēšana noritējusi steigā, un vispār viesi izvēlas, kuri ministri brauks un kuri nebrauks ciemos, kā arī to, kuri uzņēmēji būs delegācijā. Namatēvs, šajā gadījumā Latvija, tā sakot, noteikumus neizvirza, vien var laipni palūgt, ko labprāt vēlētos redzēt pie sevis ciemos. Jāņem arī vērā, ka salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvota teju vai vizīšu un tikšanās pārbagātība dažādos līmeņos. Proti, prezidents Andris Bērziņš šogad aprīli Turcijā ticies ar nu jau bijušo šīs valsts prezidentu Abdullu Gilu, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss maijā – ar savu turku kolēģi un oktobrī ar Turcijas vēstnieku Latvijā. Tādējādi abu valstu biznesa pārstāvjiem bijusi iespēja dibināt kontaktus, kam arī ir domātas dažādas vizītes, un pastāv iespēja, ka uzņēmēji turpina tiešu sadarbību. Skaidrs, ka viens no galvenajiem Turcijas prezidenta vizītes iemesliem ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uz to tad arī uzsvars. Un nav jau tā, ka nemaz netika pārrunāti transporta nozarei būtiski jautājumi. Latvija sarunās līdz šim izcēlusi sadarbību aviācijā, transporta savienojumus starp Baltijas un Melno jūru, tostarp konteinervilcienu Zubr. Ak, jā, kamēr situācija Melnās jūras reģionā nenorimšot, tikmēr par nopienām kravu plūsmām grūti ko tālāk runāt.
Tagad – uzņēmēju skatījums uz šo pašu jautājumu, nenorādot, vai to pauž ostas termināļu, ekpeditoru, noliktavas apsaimniekotāju vai kuģniecību pārstāvji. Ja turki līdzšinējo vizīšu un tikšanos laikā būtu saklausījuši arī viņu biznesam pievilcīgus piedāvājumus, tad droši vien būtu atbraucis gan transporta nozares ministrs, gan vairāk jomas komersantu. Piemēram, Latviju interesējošā kravu plūsma starp Skandināviju un Turciju šobrīd lielākoties iet caur Eiropas dienvidiem. Pat šķērsot dārgo Vāciju iznākot lētāk un ērtāk, nekā, ja sūtītu kravas ar prāmi līdz Ukrainai, tad pa dzelzceļu (Ukraina–Baltkrievija–Latvija) un tālāk no kādas Latvijas ostas ar prāmi līdz Zviedrijai. Līdz ar to, no vienas puses, uzņēmējiem īsti neesot jēgas tērēt dārgo laiku vizītēm tālās zemēs vai biznesa forumiem uz vietas, pacietīgi gaidot, kamēr politiķi un ierēdņi izdomās, kā un vai vispār tikt galā ar savu saimniecību (dzelzceļa tarifi, ostu maksas u.tml.). Taču uzņēmējiem, no otras puses, jāpelna un, ja to nevar darīt, virzot kravas caur Latviju, tad nekas cits neatliek, kā izvēlēties Lietuvas, Igaunijas vai Krievijas tranzīta koridoru – arī dažu labu Turcijas kravu gadījumā.
Tā nu Latvijas politiķi un komersanti turpina dzīvot katrs savā realitātē. Vieni spēlē politiskās sabalansētības spēlītes, mēģinot neuzkāpt cits citam, kā arī nozīmīgiem nozares spēlētējiem (tostarp valsts aktīvus pārvaldošajiem) uz varžacīm, tāpēc otru acīs uzņēmējdarbības vides maiņa – ja vispār – notiek pārlieku lēni. Komersantiem tikmēr nav laika gaidīt, kad labie nodomi tiks īstenoti, un viņi meklē un arī atrod iespējas darboties citās valstīs, tādējādi papildinot to budžetus un noskatoties, kā kaimiņvalstis izvirzās priekšā konkurētspējas ziņā.
Tādēļ valsts pārstāvju pilnīgā pārliecībā skaļi paustais par lielajām perspektīvām, kas paveras, sadarbojoties ar Turciju transporta un tranzīta jomā, par uzņēmēju realitāti kļūs vienīgi tad, ja politiķi ņems vērā nozares ekspertu norādes uz Latvijas tranzīta koridora vājajām vietām un tās laikus novērsīs. Kad tas būs izdarīts, tad citu valstu prezidentiem arī būs iemesls delegācijā iekļaut gan transporta ministrus, gan nozares komersantus.
