Lietuva varētu atgriezties pie idejas par pilnīgi jaunas lidostas būvniecību, vienlaikus neatmetot lidostu koncesijas projektu, bet, iespējams, to paplašinot, norādījis satiksmes ministrs Roks Masjulis.
Lietuvas lidostu koncesijas likums, kas tika pieņemts pagājušā gada jūnijā, paredz, ka koncesijas līgums varētu tikt slēgts uz laiku līdz 25 gadiem, un par koncesionāru varētu kļūt investors, kas atbilst Lietuvas nacionālās drošības interesēm. Līdz šim izstrādātajā koncesijas projektā paredzētas divas attīstības alternatīvas - Viļņas lidostas termināļa attīstība vai jauna termināļa celtniecība. Koncesionārs attīstītu visas trīs Lietuvas lidostas - Viļņas, Kauņas un Palangas. Katras lidostas pārvaldīšana un attīstīšana tiktu regulēta atsevišķi, bet, koncesijai beidzoties, īpašumu pārņemtu valsts.
Koncesijas projektu par 2,117 miljoniem eiro izstrādājusi un Lietuvas starptautisko lidostu operatoru Lietuvos oro uostai konsultē Nīderlandes aviācijas, transporta un tūrisma konsultāciju kompānija InterVistas Consulting.
Pēc ministra teiktā, likums, kas stāsies spēkā no nākamā gada, paver daudz plašākas attīstības iespējas.
«[Koncesijas] procesu mēs nekādā ziņā nedomājam apturēt. Koncesija ir tikai ceļš, kā īstenot to vai citu lidostas attīstības plānu. (..) Jaunais likums paver iespēju izsludināt koncesiju uz ilgāku laiku un tādā veidā īstenot lielāku projektu - tā varētu būt arī jaunas lidostas celtniecība,» ziņu aģentūrai BNS sacījis satiksmes ministrs, kas šonedēļ ticies ar Lietuvos oro uostai valdes priekšsēdētāju Tomu Krakausku un ģenerāldirektoru Ģediminu Almantu.
Pēc viņa teiktā, nākamnedēļ tiks pieņemts galīgais lēmums par koncesijas projekta paplašināšanu, iespējams, pasūtot jaunas lidostas celtniecības priekšizpēti.
«Jaunas lidostas celtniecība ir lielāks projekts nekā esošās renovācija. Lietuvos oro uostai būtu jāpasūta priekšizpētes darbi. Šobrīd vēl pāragri par to runāt, bet tad [koncesijas] laiks noteikti būtu ilgāks par 25 gadiem. Pieņemot jaunu koncesiju likumu, paveras neierobežotas iespējas attiecībā uz koncesijas laiku, tātad attiecībā uz lielāku projektu,» sacījis Masjulis.
Arī Lietuvos oro uostai vadītājs Ģedimins Almants aģentūrai BNS norādījis, ka koncesijas laika pagarināšana, līdz, piemēram, 35 gadiem ļautu īstenot krietni lielāku projektu - uzcelt lielāku termināli Viļņā vai pilnīgi jaunu lidostu.
«Vēstījums šobrīd nav par to, ka tiks celta jauna lidosta. (..) Galvenais vēstījums ir tāds, ka mēs tagad vērtēsim, ko var izdarīt šādā laika perspektīvā. (..) Te viss būs atkarīgs no naudas un skaitļiem,» viņš piebildis.
Kā uzsvēris Almants, strauji augošais aviācijas tirgus un intensīvāka pasažieru plūsma uz Lietuvu liek domāt, kā paplašināt lidostu jaudas.
«Pieaugums reģionālajā kontekstā Lietuvas lidostās ir daudz augstāks par vidējo. Mēs strādājam ar 16% pieaugumu, kamēr Eiropā vidējais pieaugums izsakāms ar viencipara skaitļiem,» viņš norādījis.
Viļņas starptautiskās lidostas vadītājs Olafs Martenss aprīlī aģentūrai BNS pastāstīja, ka, nedaudz paplašinot lidostas pasažieru termināli, pasažieru skaitu varētu palielināt līdz 4,5 miljoniem gadā, uzceļot divas piebūves - līdz astoņiem miljoniem, bet uzbūvējot jaunu termināli - līdz 10-15 miljoniem pasažieru gadā. Pēc viņa teiktā, esošā termināļa rekonstrukcija ir nepieciešama, jo pērn tas paredzēto 3,5 miljonu pasažieru vietā apkalpojis jau 3,8 miljonus.
Kā sacījis Almants, nolemjot paplašināt koncesijas projektu, konkurss koncesionāra izraudzīšanai tiktu pārcelts uz 2018.gadu.
Masjulis atzinis, ka interese par Lietuvas lidostu koncesiju ir, bet nav nosaucis konkrētus ārvalstu investorus, kas jau interesējušies par to.
Tikmēr Almants iepriekš izteicies, ka par koncesijas projektu interesējas Lielbritānijas, Turcijas, Vācijas, Spānijas un Francijas investori.
Par jaunas lidostas celtniecību ārpus Viļņas robežām jau 2004.gadā sāka runāt toreizējais satiksmes ministrs Zigmants Balčītis, izsakot cerību, ka tas varētu notikt 2015.-2020.gadā.