Likumsargi otrdien veikuši kratīšanu pie polittehnologa Jurģa Liepnieka un publicista Lato Lapsas, liecina abu personu publiskie paziņojumi.

Liepnieks sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka otrdien likumsargi veikuši kratīšanu viņa mājās un darbavietā. Viņam izņemts dators un telefons.

"Kad jūsu mājās un darba vietā pēdējo reizi bija kratīšana ar suņiem, seši cilvēki visu dienu, datoru, telefonu izņemšanas, tāpēc, ka, iespējams, jūsu vadītā SIA nav samaksājusi pareizi dažus tūkstošus nodokļos," raksta Liepnieks.

Liepnieks apgalvo, ka likumsargi formāli it kā meklē līgumus, kas sen jau esot iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Kratīšanu rezultātā viss privātais foto un video arhīvs tagad atrodas "kaut kādā VID", norāda Liepnieks.

Liepnieks arī norāda, ka pirms dažiem mēnešiem viņu jau centās vainot sakarā ar krimināllietu, kurā publicists Lapsa apsūdzēts par neslavas celšanu advokātam Romualdam Vonsovičam.

Rīgas apgabaltiesa šodien daļēji apmierināja a/s Reverta prasību pret polittehnologu, žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku, no viņa piedzenot 321,5 tūkst. latu.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, prasība tika noraidīta daļā par nokavējuma procentu piedziņu, tas ir, 222 540 latiem.

Pilns apgabaltiesas spriedums tiks sastādīts 18. martā, un to 20 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa norādīja, ka pēc pilna tiesas sprieduma pieejamības Reverta spriedīs par pārsūdzības iespēju.

Iepriekš tiesas sēdē Revertas pārstāvis Raimonds Ozols norādīja, ka aizdevuma līgums ar J. Liepnieku tika noslēgts 2010. gadā, tātad kredīts tika piešķirts bankas restrukturizācijas laikā. Aizdevuma apmērs sākotnēji bija aptuveni 400 tūkst. eiro (apmēram 280 tūkst. latu).

Latvijas politikā viens posms ir beidzies, bet jauns vēl nav sācies. Vecā politiskā elite ir iznīcināta, savukārt aizvietotāji ilgtermiņā nav karotāji un cīnītāji. Jaunā paaudze, kas varētu vadīt valsti – nav vēl redzama, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Raidījumā Dienas Rīts J. Liepnieks, runājot par sabiedrisko attiecību speciālistu lomu līderu veidošanā, atzina, ka tas ir līdzīgi kā sportā – nevarot uztaisīt čempionu, ja viņš neskrien. «Cilvēkam jābūt talantīgam. Tad, ja blakus ir īstie speciālisti, kas spēj talantus attīstīt – viņš šos rezultātus var sasniegt. Tas nav tā, ka jūs paņemat viņu un uztaisat par čempionu,» klāstīja J. Liepnieks.

J. Liepnieks arī akcentēja, ka Latvijas iedzīvotāji bijuši kritiski pret daudziem politiķiem un ir tos aizbaidījuši. «Droši vien tas saistīts ar attiecībām starp cilvēkiem sabiedrībā vispār,» sacīja polittehnologs. «Mēs nepalīdzam saviem politiķiem un viņi nepalīdz mums. Ir kaut kādas naidīgas attiecības – gan starp politiķiem un medijiem, gan politiķiem un sociālajiem partneriem. Mēs neesam noskaņoti uz sadarbošanos,» sacīja J. Liepnieks.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Iecere, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk uzraudzīs iedzīvotāju kontus, kuros apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, ir valsts centieni gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

«Protams, ka tāda informācija noteikti palīdz pieķert tevi kaut kādās lietās. Bet šis ir politisko vērtību jautājums. Tas īstais mērķis ir sekojošs – ja tam varēs piekļūt VIDs, skaidrs, ka tam gandrīz automātiski varēs piekļūt drošības iestādes. Tavs privātais konts tomēr ir pietiekami sensitīva informācija, bet te principā valsts varēs šiverēt,» J.Liepnieks sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Liepnieks uzskata, ka šādi valsts cenšas gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi. «Es domāju, šis ir stāsts par to, ka valsts vēlas lielāku kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi un legāli un viegli piekļūt informācijai par cilvēku privātajām lietām. Jo 15 000 eiro gadā… būs ļoti daudz tādu kontu,» apgalvoja polittehnologs.

«Paldies liels Inga Gorbunovai, Dienas žurnāliem un Playboy kolēģiem. Bija ļoti patīkami, interesanti un auglīgi. Jūs esat lieliski!» pēc aiziešanas no Playboy galvenā redaktora amata savā Twitter kontā raksta Jurģis Liepnieks.

Savu aiziešanu pats Liepnieks sociālajā portālā Twitter saista ar bijušo premjeru un tagadējo uzņēmēju Andri Šķēli.

Savukārt, SIA Dienas mediji mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļa vēsta: «Darba attiecību pārbaudes perioda laikā ir izlemts pārtraukt sadarbību ar žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku. Ievērojot vienošanos izdevniecība nekomentēs attiecību pārtraukšanas iemeslus.»

Tātad mums ir prezidents. Interesanti. Diezgan neparasta un drusku pat kutinoša sajūta. Bija taču pierasts, ka valsts prezidents, kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, ir drīzāk neveikla formalitāte. Jāatzīst, komfortabla un labi atlīdzināta formalitāte, it īpaši pēc prezidentūras beigām, tomēr nekas daudz vairāk. Tagad pēkšņi prezidents rīkojas kā tāds, kam ir vara. Un iestājas apjukums. Vai viņš tā drīkst? Vai tā maz vajag? Un ko lai vispār tagad dara?

Latviešu tautas gudrība saka: govs ir tik laba, cik baltu pienu dod. Būs aizraujoši redzēt, kas no šīs prezidenta Bērziņa rosīšanās iznāks. Ja mēs tiešām tiksim pie jēdzīga premjera un stabilākas valdības, tad būs iemesls nopietnāk parunāt par valsts pārvaldes maiņu. Galu galā, doma par pilnu vai vismaz puslīdz prezidentālu republiku gaisā vienmēr ir bijusi. Mums taču pat partija ar tādu nosaukumu kādreiz balotējās, un kur nu vēl visi Ulmaņa sentimenti! Šobrīd ir iespēja līdzīgu scenāriju notestēt beta versijā. Ja patiks - kādēļ gan ne? Galu galā, pretēji tam, ko savos sprediķos stāsta arhibīskaps Vanags, pašreizējā Latvija ar visu iekārtu nav nekas no debesīm nonācis un pašos pirmsākumos Dieva ausī eksistējis. Paši vien viņu uztaisījām. Un ja kaut kas nestrādā, tad vajag salabot. Bet to, ka dažas lietas, maigi sakot, valstī nestrādā, diez vai noliegs pat asarainākie paldies Valdim teicēji.

«Cik labi man labajos gados gāja, tik slikti tas viss beidzās, un principā es neizslēdzu iespēju, ka man nāksies pasludināt maksātnespēju visai drīz,» pavēstījis politikas komentētājs Jurģis Liepnieks.

Sarunā ar izdevumu Ir viņš sevi vairākkārt nosaucis par «tipisku latviešu ideotu», kurš pārāk aizrāvies ar nekustamo īpašumu darījumiem.

«Alkatība dzen tālāk, panākumi spārno, un tu domā, ka esi liels meistars,» viņš sacījis. Tomēr sekojušas neveiksmes. Konkrēti runāt par aizdevējiem un saistību lielumu viņš nav vēlējies, nedz arī atklāt tos «parastos spekulatīvos darījumus» ar nekustamo īpašumu projektiem, kuri radījuši zaudējumus. Taču viņš apstiprinoši atbildējis uz jautājumu, vai ir ņēmis kredītus, kuri pēc Parex sadalīšanas atrodas «slikto kredītu» portfelī, ko apsaimnieko Reverta.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks ticis saukts pie administratīvās atbildības par izrādīto necieņu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā, informē Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.

Liepnieks saukts pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu uzliek naudas sodu līdz 350 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Administratīvā pārkāpuma protokols Liepniekam noformēts 20.novembrī. Tiesā gan norādīja, ka tiesas sēde administratīvā pārkāpuma lietā paredzēta 9.janvārī.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nepieņēma Liepnieka pieteikto noraidījumu prokuroram Edvīnam Pilikseram tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Pieteiktais noraidījums saistīts ar minēto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā Piliksers iepriekš lūdza par necieņas izrādīšanu pret tiesu Liepnieku saukt pie administratīvās atbildības.

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Krievu salā var nepietikt vietas aptuveni 5% līdz 7% brīvostas kravu, kas tiek pārkrautas pašreizējā Rīgas brīvostas teritorijā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā, Rīgas Ziemeļu transporta koridora un Rīgas brīvostas infrastruktūras projektu vadības komitejas sēdē pastāstīja Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas stividors Rīgas centrālais terminālis jau ir vērsies atbildīgajās institūcijās ar iesniegumu par īstermiņa darbības turpināšanu Rīgas centrā, komitejas sēdē, kas norisinājās ceturtdien, informēja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Innusa norādīja, ka jautājums ir ļoti nopietns, bet nav daudz laika to analizēt, jo iespējamie risinājumi ir saistīti gan ar projekta realizācijas gala termiņu, gan iespējamo viedokli par attiecināmajām un neattiecināmajām izmaksām.

Ameriks skaidroja, ka pirms astoņiem gadiem, sākot plānot Krievu salas projektu, kas saistīts ar ostas kravu pārvešanu no pilsētas centra uz Krievu salu, kravu apgrozījums Rīgas ostā bija uz pusi mazāks nekā šobrīd. «Faktiskā situācija šodien ir tāda, ka Krievu salā operatori nevar iekļauties ar pašreizējo kravu apjomu, kas ir pieaudzis. Krievu salas aprēķini ir bijuši par daudz mazāku apjomu,» komitejas sēdē atzina brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Ar Kremli saistītie Krievijas oligarhi Iskanders Mahmudovs un Andrejs Bokarjevs turpina aktīvu uzņēmējdarbību Latvijā, izdevies noskaidrot tīmekļa izdevumam "The Insider".

Uzņēmumus Rīgā viņi kontrolē gan personīgi, gan ar starpnieku palīdzību.

Latvijas varasiestādes Bokarjevu un Mahmudovu par draudiem nacionālajai drošībai neuzskata, neraugoties uz to, ka viņi ir Krievijas armijas piegādātāji, "The Insider" ceturtdien norāda publikācijā "Kremļa īstie aģenti Rīgā. Kā kriminālie Krievijas oligarhi, kas saņēmuši Aizsardzības ministrijas pasūtījumus, veic uzņēmējdarbību Latvijā".

Turklāt šie oligarhi joprojām saņem finansējumu Eiropas Savienības (ES) grantu veidā, ko sadala Latvijas iestādes.

Atbilstoši Latvijas uzņēmumu reģistra datiem Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) akciju 36% kontrolē Krievijas juridiskā persona "TransComponent Holding". Latvijas reģistra datos norādīta Maskavas uzņēmuma vecā adrese Lielajā Lubjankas ielā, tomēr pērn uzņēmums pārcēlies uz Tveru.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

«Viena lieta ir nopietna, un es to definētu kā... laikam kā augstprātību. Divdesmit gadu laikā pašvaldību līmenī bija un ir gana daudz krievu, bet valdības līmenī, valsts aparātā, kas atbild par valsts stratēģisko attīstību, šajā pašā laika periodā faktiski nav bijuši krievi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

«Vajadzēja domāt par krievu pārstāvniecību šajā līmenī – nē, ne jau ar kvotu palīdzību vai «prezidents latvietis, tad premjers lai ir krievs», tādas lietas der tikai kādā atpalikušā valstī. Manuprāt, vajadzēja padomāt par to, lai partijās būtu ne tikai krievu uzvārdi (piemēram, Loskutovs vai Makarovs), bet arī krievu sejas – pēc deguniem un pēc būtības.

Krievi – un es runāju par lojālajiem krieviem – absolūti nejūt piederību tam, kas Latvijā notiek, jo valdošo seja ir absolūti latviska. Paies referenduma šļura, bet savstarpēja apsaukāšanās un aizvainojums paliks, tāpēc jādomā tālāk. Un mans viedoklis ir tāds: latviskajām partijām jādomā par krievu iesaukumu,» viņš skaidrojis.

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Rīgas brīvostas pārstāvji.

Rīgas brīvosta ir noslēgusi vienošanos par ostas infrastruktūras nomu Krievu salā ar stividorkompānijām SIA Riga Coal Terminal un SIA Strek.

Pēc šovasar aktualizētajiem stividorkompāniju biznesa plāniem Riga Coal Terminal ieguldījums termināļa būvniecībā būs 120 miljoni eiro, bet Strek - 50 miljoni eiro. Minētās summas stividorkompānijas ieguldīs līdz 2018.gada beigām, kad plānota stividorkompāniju pilnīga pārcelšanās uz Krievu salu.

Rīgas brīvostas pārvalde ir pārliecināta, ka stividorkompāniju pārcelšanās uz Krievu salu notiks, kā plānots, līdz 2018.gada beigām.

Arī Finanšu ministrija norādīja, ka situācija ar Krievu salas projektu ir aizvien stabilāka, jo Krievu salas būvdarbi ir pabeigti, brīvosta ir panākusi vienošanos ar stividorkompānijām, kā arī Eiropas Komisijai nav iebildumu pret projekta virzību.

Ja transportējot kravas uz Krievu salu, tiks konstatēts paaugstināts trokšņu līmenis, Pārdaugavā plānots būvēt speciālu prettrokšņu sienu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz).

Patlaban ar zinātniekiem tiekot izstrādāts prettrokšņu sienas projekts.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļa līniju, pa kuru gar Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema dzīvojamajiem rajoniem transportēs kravas uz Krievu salu, jau kursē kravas vilcieni, kas apkalpo uzņēmumus Daugavgrīvā. Piemēram, tiek vestas gāzes turbīnas un apkalpots uzņēmums Latvijas finieris. Turklāt padomju laikos šajā posma kravu plūsma bijusi krietni intensīvāka. Tāpat uzņēmumā norāda, ka Rīgas teritorijā kravas vilcienu satiksme ir bijusi vienmēr, un neviens ap dzelzceļu nav cēlis kilometriem garus nožogojumus.

LDz arī norāda, ka Rīgas domes pārziņā jau ir pilsētas trokšņu karte. Kad Krievu salas projekts tiks realizēts, būs jāmēra trokšņu līmenis konkrētās teritorijās, un tad arī tikšot lemts, kur trokšņu siena ir un kur nav nepieciešama.

Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri, pirmdien preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts kontroles vadību norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Ir uzsākts darbs pie lokālplānojuma izstrādes Krievu salas termināļa projekta teritorijai aptuveni 156 ha platībā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

«Tā izstrādes pamatojumu nosaka nepieciešamība detalizēt Krievu salas teritorijas izmantošanas nosacījumus un pilnveidot pašreiz teritorijas plānojumā noteiktās prasības terminālu izbūvē izmantojamajām tehnoloģijām kravu uzglabāšanā, apstrādē un kraušanā, harmonizējot tās ar Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra vadlīnijām Uzglabāšanas radītās emisijas noteiktajām labākajām pieejamajām nozares metodēm. Detalizācija un pilnveidojumi negrozīs, nemainīs un neietekmēs pašreiz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos Krievu salas izmantošanas mērķus,» skaidro brīvostā.

Jaunizbūvēto Krievu salas termināli ceturtdien klātienē apmeklēja arī brīvostas teritorijai piegulošo apkaimju – Bolderājas, Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja – iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju, kā arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Vizītes mērķis bija līdz ar lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, iepazīties ar Krievu salas projekta 1.kārtas ietvaros paveikto darbu rezultātiem, kā arī iepazīties ar lokālplānojuma mērķiem un uzdevumiem un projekta 2. kārtā plānotajiem darbiem.

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā ir radījis ļoti niecīgu potenciālu, ka tā var kļūt arī par Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu.

Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paredz, ka 18. februārī notiekošā tautas nobalsošana neizraisīs krievu valodas kļūšanu par ES oficiālo valodu. Kā EUobserver norādīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa, tad «nepieciešamo balsu skaits ir tik liels, ka tas nekad nenotiks».

Saskaņā ar likumdošanu tautas nobalsošanā krievu valodu jāatbalsta vairāk nekā pusei no valsts balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Gadījumā, ja referendumā tiktu atbalstīta krievu valoda, palielinātos spiediens uz Latviju, lai valsts padarītu krievu valodu par oficiālu ES valodu.

Šādā situācijā Latvija varētu meklēt visu pārējo ES dalībvalstu atbalstu krievu valodai kā oficiālai savienības valodai - ES līdzekļi būtu jāpiešķir dokumentācijas tulkošanas nodrošināšanai, vēsta Euobserver. Latvija varētu izmantot arī citu ceļu un padarīt krievu valodu par «daļēji oficiālu» ES valodu – izmantot to tikai atsevišķos dokumentos un notikumos.

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un stividori savu darbību pārcēluši uz Krievu salu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Pašreiz ir uzsākti Eksportostas teritorijas sakopšanas darbi. Abi stividori, gan «Strek», gan «Riga Coal terminal», ir ievērojuši parakstīto vienošanos ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, ka vēlākais līdz 2019.gada 11.martam Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm.

Turpmāk visas ogļu kravas, kas ienāk Rīgas ostā, tiks piegādātas tieši uz Krievu salas termināļiem un izkrautas jaunajos kravu laukumos. Tas nozīmē, ka visas ogļu kravas ir atstājušas Rīgas centru un pārceltas uz Krievu salu.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Rīgas Brīvostas valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura izpilde jānodrošina ostas pārvaldniekam, netiek pildīts noteiktajos termiņos, konstatējuši valsts ieceltie ostas valdes locekļi.

Viņi lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu, informē Satiksmes ministrija.

Pārvaldnieks neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam.

Loginovs savā darbībā nav spējis nodrošināt valdes pieņemto lēmumu izpildi noteiktajos termiņos, radot brīvostai jaunus finanšu riskus, norāda ministrija.

Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija Riga Coal Terminal - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Rīgas brīvostas valde uzdevusi Rīgas brīvostas pārvaldei sadarbībā ar Rīgas domi un iesaistītajām stividorkompānijām vienoties par nepieciešamo darbību un koordinētu plānu, lai esošās uzņēmumu teritorijas Andrejsalā un Eksportostas rajonā savlaicīgi tiktu atbrīvotas no oglēm un citām putošajām beramkravām, un to apstrāde 2019.gada sākumā pilnībā tiktu nodrošināta jaunizbūvētajos terminālos Krievu salā, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

To Rīgas brīvostas valde uzdevusi, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» noteikto mērķu sasniegšanu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norādīja, ka no 2019.gada 1.janvāra neviena ogļu tonna vairs netiks apstrādāta pilsētas centrā.

«Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda tika apstiprināts ar konkrētu mērķi - uzlabot vides kvalitāti Rīgas centrā, vienlaikus nodrošinot iespēju izveidot jaunus termināļus citā ostas teritorijā», teica Ameriks, uzsverot, ka no nākamā gada visas ogļu kravu pārkraušanas operācijas tiks pārceltas uz mūsdienu prasībām un starptautiskajiem vides standartiem atbilstošu, jaunizbūvētu ostas infrastruktūru Krievu salā.

Turcija uzņems krievu oligarhus, taču viņiem būs jāievēro starptautiskās tiesības, lai nodarbotos ar biznesu, paziņojis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.

"Ja krievu oligarhi vai citi Krievijas pilsoņi vēlēsies apmeklēt Turciju, protams, viņi var. Vai šie oligarhi var nodarboties ar kaut kādu biznesu Turcijā, tad, protams, ja tas ir likumīgi un nav pretrunā starptautiskajām tiesībām, es to izskatīšu, bet ja tas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, tad tas ir cits stāsts," pavēstīja Čavušoglu.

Turcijas kūrortos šobrīd piestājušas divas superjahtas, ka pieder Rietumu sankcijām pakļautajam miljardierim Romanam Abramovičam.

Turcija turpina uzturēt kontaktus gan ar Ukrainu, gan Krieviju un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz sarunām Turcijā ar Ukrainas prezidentu Volodimu Zelenski.