HP inovatīvajam viedtelefonam Elite x3 var pievienot monitoru, klaviatūru un peli un izmantot to datora vietā

Nākamā ienesīgā produkta meklējumi dzen ražotājus pa neparastām takām, mudinot izmēģināt spēkus pat jomās, kurās uzņēmumam nav spēcīgu iestrāžu. Šim scenārijam seko arī viens no lielākajiem datoru un printeru ražotājiem pasaulē Hewlett-Packard, mēģinot tirgū izkalt jaunu nišu ar viedtelefona un datora apvienojumu HP Elite x3.

Nav jau gluži tā, ka HP būtu pilnīgs iesācējs telefonu tirgū. Pirms 13 gadiem tas ar iPAQ Pocket PC bija viens no kabatas datoru jeb mūsdienu viedtelefonu priekšteču pionieriem. Nevar arī teikt, ka Elite x3 ir absolūta inovācija, jo jau pirms gada tālruni ar līdzīgām funkcijām – Lumia 950 – tirgū laida Microsoft. Taču HP gadījums ir interesants ar to, ka viņu ierīce izmēru dēļ ir tuvāka planšetei nekā telefonam.

Likumsargi otrdien veikuši kratīšanu pie polittehnologa Jurģa Liepnieka un publicista Lato Lapsas, liecina abu personu publiskie paziņojumi.

Liepnieks sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka otrdien likumsargi veikuši kratīšanu viņa mājās un darbavietā. Viņam izņemts dators un telefons.

"Kad jūsu mājās un darba vietā pēdējo reizi bija kratīšana ar suņiem, seši cilvēki visu dienu, datoru, telefonu izņemšanas, tāpēc, ka, iespējams, jūsu vadītā SIA nav samaksājusi pareizi dažus tūkstošus nodokļos," raksta Liepnieks.

Liepnieks apgalvo, ka likumsargi formāli it kā meklē līgumus, kas sen jau esot iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Kratīšanu rezultātā viss privātais foto un video arhīvs tagad atrodas "kaut kādā VID", norāda Liepnieks.

Liepnieks arī norāda, ka pirms dažiem mēnešiem viņu jau centās vainot sakarā ar krimināllietu, kurā publicists Lapsa apsūdzēts par neslavas celšanu advokātam Romualdam Vonsovičam.

Rīgas apgabaltiesa šodien daļēji apmierināja a/s Reverta prasību pret polittehnologu, žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku, no viņa piedzenot 321,5 tūkst. latu.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, prasība tika noraidīta daļā par nokavējuma procentu piedziņu, tas ir, 222 540 latiem.

Pilns apgabaltiesas spriedums tiks sastādīts 18. martā, un to 20 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa norādīja, ka pēc pilna tiesas sprieduma pieejamības Reverta spriedīs par pārsūdzības iespēju.

Iepriekš tiesas sēdē Revertas pārstāvis Raimonds Ozols norādīja, ka aizdevuma līgums ar J. Liepnieku tika noslēgts 2010. gadā, tātad kredīts tika piešķirts bankas restrukturizācijas laikā. Aizdevuma apmērs sākotnēji bija aptuveni 400 tūkst. eiro (apmēram 280 tūkst. latu).

Iecere, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk uzraudzīs iedzīvotāju kontus, kuros apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, ir valsts centieni gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

«Protams, ka tāda informācija noteikti palīdz pieķert tevi kaut kādās lietās. Bet šis ir politisko vērtību jautājums. Tas īstais mērķis ir sekojošs – ja tam varēs piekļūt VIDs, skaidrs, ka tam gandrīz automātiski varēs piekļūt drošības iestādes. Tavs privātais konts tomēr ir pietiekami sensitīva informācija, bet te principā valsts varēs šiverēt,» J.Liepnieks sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Liepnieks uzskata, ka šādi valsts cenšas gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi. «Es domāju, šis ir stāsts par to, ka valsts vēlas lielāku kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi un legāli un viegli piekļūt informācijai par cilvēku privātajām lietām. Jo 15 000 eiro gadā… būs ļoti daudz tādu kontu,» apgalvoja polittehnologs.

«Paldies liels Inga Gorbunovai, Dienas žurnāliem un Playboy kolēģiem. Bija ļoti patīkami, interesanti un auglīgi. Jūs esat lieliski!» pēc aiziešanas no Playboy galvenā redaktora amata savā Twitter kontā raksta Jurģis Liepnieks.

Savu aiziešanu pats Liepnieks sociālajā portālā Twitter saista ar bijušo premjeru un tagadējo uzņēmēju Andri Šķēli.

Savukārt, SIA Dienas mediji mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļa vēsta: «Darba attiecību pārbaudes perioda laikā ir izlemts pārtraukt sadarbību ar žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku. Ievērojot vienošanos izdevniecība nekomentēs attiecību pārtraukšanas iemeslus.»

«Cik labi man labajos gados gāja, tik slikti tas viss beidzās, un principā es neizslēdzu iespēju, ka man nāksies pasludināt maksātnespēju visai drīz,» pavēstījis politikas komentētājs Jurģis Liepnieks.

Sarunā ar izdevumu Ir viņš sevi vairākkārt nosaucis par «tipisku latviešu ideotu», kurš pārāk aizrāvies ar nekustamo īpašumu darījumiem.

«Alkatība dzen tālāk, panākumi spārno, un tu domā, ka esi liels meistars,» viņš sacījis. Tomēr sekojušas neveiksmes. Konkrēti runāt par aizdevējiem un saistību lielumu viņš nav vēlējies, nedz arī atklāt tos «parastos spekulatīvos darījumus» ar nekustamo īpašumu projektiem, kuri radījuši zaudējumus. Taču viņš apstiprinoši atbildējis uz jautājumu, vai ir ņēmis kredītus, kuri pēc Parex sadalīšanas atrodas «slikto kredītu» portfelī, ko apsaimnieko Reverta.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks ticis saukts pie administratīvās atbildības par izrādīto necieņu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā, informē Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.

Liepnieks saukts pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu uzliek naudas sodu līdz 350 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Administratīvā pārkāpuma protokols Liepniekam noformēts 20.novembrī. Tiesā gan norādīja, ka tiesas sēde administratīvā pārkāpuma lietā paredzēta 9.janvārī.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nepieņēma Liepnieka pieteikto noraidījumu prokuroram Edvīnam Pilikseram tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Pieteiktais noraidījums saistīts ar minēto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā Piliksers iepriekš lūdza par necieņas izrādīšanu pret tiesu Liepnieku saukt pie administratīvās atbildības.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Jau kopš dibināšanas Jaunais laiks un vēlāk arī Vienotība savu ideoloģiju fokusēja uz oligarhu iznīdēšanu. Tagad, kad oligarhu ēra pagājusi, šis politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku un līdz ar to ideoloģijas centrālo asi, norāda polittehnologs Jurģis Liepnieks, prognozējot, ka šo visu Vienotība varētu aizstāt ar «ļaunajiem krieviem».

«Beidzot, pēc 10 gadiem, šos mērķus [oligarhu iznīdēšana] izdevies sasniegt. Kā var saprast, korupcija ir likvidēta, jo nu vairs nedzird skaļos kliedzienus, ka Latvija ir nozagta valsts. Tagad, kad visi koruptanti ir identificēti, apsūdzēti, noķerti, pazemoti vai sabāzti cietumos, korupcijas rēgs vairs neklīst pa valsti,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Liepnieks.

«Nenoliedzami šis ir milzīgs sasniegums, bet diemžēl arī Vienotības lielākā problēma, jo vadošais politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku. Tātad arī – ideoloģijas centrālo asi un politisko identitāti. Jautājums: ar ko to visu aizstāt? Šķiet, alternatīva būs ļaunie krievi,» paredz polittehnologs.

Lai gan publiski apgalvots, ka par SIA Daudznozaru kompānija Daugava puses kapitāldaļu īpašnieku te kļūstot, te atkal nekļūstot uzņēmums, kas tiek saukts par «Bislana Abdulmuslimova vadīto AB holdingu, kura lielākie uzņēmumi pašlaik nodarbojas galvenokārt ar gaļas un zivju pārstrādi», patiesība esot nedaudz cita – kā rāda portāla pietiek.com noskaidrotais, patiesībā SIA AB Holding ir tikai gandrīz tukša izkārtne ar mikroskopiskiem saimnieciskās darbības datiem.

Abdulmuslimova kā valdes locekļa vadītā SIA AB Holding, kurā padomes priekšsēdētāja posteni ieņem Jurģis Liepnieks (padomes locekļi ir arī bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzņēmēji Guntis Piteronoks un Andris Bite), pagājušo gadu beigusi ar rezultātiem, kas uzņēmumam neļautu pat sapņot par tāda kaut smagā finansiālā stāvoklī esoša, bet ievērojama uzņēmuma kā DK Daugava iegādi, skaidro pietiek.com. Kā rādot Lursoft dati, AB Holding pagājušo gadu beidzis ar 28,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 3563 latu peļņu, turklāt tam arī nav bijis nevienas meitas sabiedrības.

Velosipēdu tirgotājs ZZK Rīgā, K.Ulmaņa gatvē izveidojis pirmo amerikāņu zīmola Specialized Elite konceptveikalu Baltijā.

Specialized radīts 1974.gadā un ir lielākais velosipēdu ražotājs ASV. Tas pārstāvēts vairāk nekā 80 valstīs un ir pazīstams ar velosipēdu un veloaksesuāru, riteņbraukšanas piederumu, apģērbu un apavu ražošanu.

«Katru gadu, domājot par uzņēmuma attīstību un optimāliem veidiem, kā apmierināt esošo un potenciālo klientu vēlmes, dodamies uz lielāko velo izstādi Eiropā, Vācijā - Friedrihscafen Euro Bike, vienā no šādiem izstādes apmeklējumiem iepazināmies ar Specialized velo zīmolu. Jau iepriekš bijām dzirdējuši labas atsauksmes, tādēļ nolēmām uzsākt sadarbību ar Specialized,» stāstīja Specialized Elite veikala vadītājs Nils Miķelsons.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(386).jpg

Nepilni 75% - tik daudz balsstiesīgu Latvijas iedzīvotāju aizvadītās nedēļsnogalē skaidri pateica, ka mūsu valstij arī turpmāk jābūt latviskai.

Vispirms jau jāteic - gandarījumu rada fakts, ka Latvijas sabiedrība pilnībā kompensēja to, ko neapjēdza tā saucamās latviskās politiskās partijas un varas iestādes - veiksmīgi pašorganizējās, aktīvi devās uz balsošanas iecirkņiem un izdarīja savu izvēli. Tas pierāda, ka mūsu sabiedrībai viss nav vienalga un mēs esam gatavi būt saliedēti vismaz brīžos, kad runa ir par uzbrukumu valsts pastāvēšanas pamatiem.

Šā referenduma kontekstā bieži ir runāts par to, kas gan notiks, sākot ar 19. februāri, proti, pēc referenduma norises. Sliktākais būtu, ja nenotiktu nekas. Proti, ja Latvijas politiskā elite tagad nospriestu - mēs uzvarējām, un viss ir kārtībā. Ar šādu attieksmi jau pēc dažiem gadiem mēs nonāksim vai nu pie vēl viena referenduma par valsts valodas statusa maiņu, vai arī pie balsošanas par visu iespējamo nepilsoņu automātisku naturalizāciju. Tas nozīmē, ka Latvijā beidzot ir nepieciešama normāla nacionālā politika, un tas nebūt nenozīmē galēji labējā spārna popularizēšanu, pret ko ir piesardzīga visa Eiropa. Piemēram, mums vairāk nekā 20 gadu laikā nav sakārtota izglītības sistēma, šajā gadījumā ar to saprotot divvalodu izglītojošo iestāžu sistēmu. Nu, nevajag tracināt cilvēkus ar dažādām parakstu vākšanām par krievu skolu likvidāciju un tamlīdzīgām lietām. Tā vietā laika gaitā ir jāizzūd dalījumam latviešu un krievu skolās, atstājot vienkārši skolas, kurās mācās bērni atbilstoši savai dzīvesvietai neatkarīgi no tautības.

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktie aprēķini par Zemkopības ministrijas (ZM) izsludināto iepirkumu liecina, ka ZM riskē pārmaksāt par mobilajiem sakariem aptuveni 1 milj. eiro.

Šāds risks pastāv, ņemot vērā paredzēto līgumcenu, izteiktos favorītisma elementus par labu līdzšinējam pakalpojumu sniedzējam, kas iekļauti iepirkuma kritērijos, kā arī citu līdzīgu publisko iepirkumu rezultātus. Šis ir arī kārtējais publiskais iepirkums, kurā startēja tikai viens pretendents – vēsturiskais mobilo sakaru operators, vēlreiz apliecinot, ka publisko iepirkumu jomā tiek iznīcināta konkurence.

Kā atzīmē “Tele2”, ZM un Iepirkumu uzraudzības birojs faktiski izmanto copy-paste argumentāciju no citiem iepriekš apstrīdētajiem publiskajiem iepirkumiem, lai varētu turpināt šo iepirkumu. Tajā ar dažādu juridisko nianšu palīdzību tiek ierobežota konkurence un sniegtas priekšrocības vienam konkrētam tirgus spēlētājam, kurš zaudējis savas līderpozīcijas privātpersonu tirgus segmentā.

Valsts budžeta izdevumi neatbilst budžeta likumā noteiktajām prioritātēm 2023. gadā, pārkāpjot budžeta likumā noteikto, visneprioritārākās nozares bija varas kontrole, sociālā aizsardzība un veselība.

Latvijas politiskajā elitē un vadošajos plašsaziņas līdzekļos, kas patiesībā barojas no tās pašas vadošas politiskās elites atvēlētā finansējuma, dominē ačgārnas un neloģiskas darbības. Latvijas hokeja izlase šogad guva izcilus panākumus pasaulē - trešā vieta. Latvijas basketbola izlase guva izcilus panākumus pasaulē – piektā vieta. Kā šie panākumi tika iegūti?

Pirms katras spēles tiek apspriesti, izanalizēti un izvērtēti iepriekšējās spēles rezultāti. Tiem, kas pieļāva kļūdas, tiek norādīts, kas ir jālabo, no kā ir jāizvairās. Tad tiek veiktas korekcijas spēles taktikā un resursu sadalījumā, kā ir jāmana spēle, lai gūtu maksimālos panākumus, lai nākamajā spēlē pat ar stiprāku pretinieku komanda varētu demonstrēt labāko, ko spēj. Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) tagad gatavojas nākamajai politiskajai spēlei - 2024. gadam.

Samērā gludais ceļš pēc elitārā kluba dalībvalsts titula atdūries pret jautājumiem, kuru atrisināšanai politiskā griba bija jāatrod pašu mājās, nevis jāsagaida ārzemju mājieni ar slotaskātu

Latvijas valsts pārvalde nav tik elastīga kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD bija cerējusi, tādēļ šo visai kokaino veidojumu izlocīt pēc organizācijas standartiem nemaz nenākas viegli. Jautājumi, kas satraukuši OECD dalībvalstis Latvijas kontekstā, ir pašiem labi zināmās valsts pārvaldes ēnas puses. Neraugoties uz novērtētajiem pūliņiem uzlabot banku sektora pārraudzību, iestāšanās sarunu beigu fāzē uzpeldējušas sen labi zināmās problēmas ar korupciju. OECD bažīgi pakratītais pirksts par kukuļošanas nepietiekamo apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos un valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanas vājajām vietām arī nevienam nav pārsteigums. Svarīgi OECD izceltās problēmas risināt pēc būtības, nevis skata pēc un tādēļ vien, ka, tiecoties uz steidzamas iestāšanās mērķi, nepieciešams vēl viens ķeksītis, kā to prasa šis vai cits starptautisks veidojums. 20 gadu vecā stratēģiskā mērķa sasniegšanas ātrumam pašlaik kāju priekšā aizlikuši politisko buču dalītāji un saņēmēji.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Šo vēlēšanu nepatīkamākais pārsteigums, kas ir spilgta liecība tam, cik mūsu valstī tomēr neattīstīta ir pilsoniskā sabiedrība, ir zemā vēlētāju aktivitāte. Uz 13. Saeimas vēlēšanām neaizgāja 46% vēlētāju, kas ir ārkārtīgi daudz.

Protams, vairumā demokrātisku valstu dalība vēlēšanās ir brīvprātīga un tiek uzskatīta primāri par pilsoņa tiesībām, nevis pienākumu. Kādēļ teju puse Latvijas pilsoņu nevēlējās izmantot savas tiesības un faktiski ar šo soli nodemonstrēja, ka Latvijas nākotne tiem ir samērā vienaldzīga?

Skaidrojumi ir tradicionāli un labi zināmi: vilšanās valstī un valdošajā elitē, nespēja izvēlēties partiju, par kuru atdot savu balsi, un neticība, ka vēlēšanas var kaut ko izmainīt. Jāteic, ka šādi argumenti no vēlētāju puses tomēr neiztur kritiku, jo šajās vēlēšanās tiešām bija izvēles iespējas – varēja paust atbalstu valdošajiem, varēja protestēt un balsot par pilnīgi jauniem spēkiem, kas sola, ka “līdz pašiem pamats jauns viss tiks”, varēja izvēlēties starp konservatīvām un liberālām vērtībām. Kā gan pietrūka vēlēt neaizgājušajiem? Iespējams, ka ticības pārmaiņām, ticības uz labāku dzīvi trūkums un pārliecība, ka visi politiķi jau ir vienādi, tāpat neviens par tautu nedomās, visi tik zags un kamps utt.

Eiropa vispār dalās Eiropā un... Eiropā. Pārējās atšķirības mēdz būt pamatīgas, pat nesamierināmas, tomēr būtībā tas neko nemaina

Šodien, Skotijas referenduma dienā, kad tās iedzīvotājiem jābalso par jautājumu «Vai Skotijai vajadzētu būt neatkarīgai valstij?», nav viegli tiem, kam ir draugi gan «jā», gan «nē» nometnē. Tomēr smalkjūtīga paklusēšana, kamēr viņi paši savā starpā izlemj savas lietas, neder, jo skoti ir pirmie no vairākiem Eiropas kandidātiem uz valstisko pašnoteikšanos, kas tikuši tik tālu – līdz legāli saistošam referendumam. Lai ar kādu Eiropas karti – tādu pašu vai jau smalkāk diferencētu – mēs pamodīsimies rīt, tas būs atskaites punkts un nebeidzamu sarunu tēma arī visiem citiem.