Latvijas politikā viens posms ir beidzies, bet jauns vēl nav sācies. Vecā politiskā elite ir iznīcināta, savukārt aizvietotāji ilgtermiņā nav karotāji un cīnītāji. Jaunā paaudze, kas varētu vadīt valsti – nav vēl redzama, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.
Raidījumā Dienas Rīts J. Liepnieks, runājot par sabiedrisko attiecību speciālistu lomu līderu veidošanā, atzina, ka tas ir līdzīgi kā sportā – nevarot uztaisīt čempionu, ja viņš neskrien. «Cilvēkam jābūt talantīgam. Tad, ja blakus ir īstie speciālisti, kas spēj talantus attīstīt – viņš šos rezultātus var sasniegt. Tas nav tā, ka jūs paņemat viņu un uztaisat par čempionu,» klāstīja J. Liepnieks.
J. Liepnieks arī akcentēja, ka Latvijas iedzīvotāji bijuši kritiski pret daudziem politiķiem un ir tos aizbaidījuši. «Droši vien tas saistīts ar attiecībām starp cilvēkiem sabiedrībā vispār,» sacīja polittehnologs. «Mēs nepalīdzam saviem politiķiem un viņi nepalīdz mums. Ir kaut kādas naidīgas attiecības – gan starp politiķiem un medijiem, gan politiķiem un sociālajiem partneriem. Mēs neesam noskaņoti uz sadarbošanos,» sacīja J. Liepnieks.
Runājot par oligarhiem dēvēto Aivara Lemberga, Aināra Šlesera un Andra Šķēles iespējamo atgriešanos politikā, viņš uzsvēra, ka viņi ir atšķirīgi un viņus ir aplami bāzt vienā maisā. A. Lembergs esot īsts politiķis, kuram ir potenciāls – atbalstītāji un pilsēta, kas viņu mīlot. Savukārt A. Šleseram atgriezties politikā varētu būt grūti, tomēr, ja viņš spētu panākt, ka ir labākajā psiholoģiskajā un intelektuālajā formā – viņš varētu mēģināt.
A. Šķēles galvenā problēma esot saistīta ar to, ka viņš atnāca pārņemt Tautas Partijas vadību, kad partija bija augstākajā punktā un divu gadu laikā to noveda līdz pilnīgam kraham, un tādējādi zināmās aprindās iznīcinājis uzticību tam, ka ir cilvēks, kas spēj kaut ko vadīt, sacīja J. Liepnieks.