ASV 91 gada vecumā trešdien miris žurnāla Playboy dibinātājs Hjū Hefners.

Hefners miris trešdienas vakarā savās mājās, kur uzturējās kopā ar ģimeni, vēsta Playboy.

Hefnera dibinātais Playboy iznāk kopš 1953.gada. Uz pirmā numura vāka pozēja Holivudas sekssimbols Merilina Monro. Gada laikā žurnāla tirāža sasniedza 200 000 eksemplāru, bet pēc pieciem gadiem - jau miljonu. Septiņdesmitajos gados Playboy bija jau septiņi miljoni lasītāju, un tā panākumi sekmēja tādu žurnālu kā Penthouse un Hustler parādīšanos.

Konkurence un interneta efekts līdz 21.gadsimtam samazināja Playboy tirāžu līdz trīs miljoniem eksemplāru, bet gadā izdoto numuru skaits tika samazināts no 12 līdz 11. 2015.gadā žurnāls atteicās no pilnīgi kailu sieviešu fotogrāfiju publicēšanas, norādot uz internetā plaši sastopamo kailumu.

Rīgas apgabaltiesa šodien daļēji apmierināja a/s Reverta prasību pret polittehnologu, žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku, no viņa piedzenot 321,5 tūkst. latu.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, prasība tika noraidīta daļā par nokavējuma procentu piedziņu, tas ir, 222 540 latiem.

Pilns apgabaltiesas spriedums tiks sastādīts 18. martā, un to 20 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa norādīja, ka pēc pilna tiesas sprieduma pieejamības Reverta spriedīs par pārsūdzības iespēju.

Iepriekš tiesas sēdē Revertas pārstāvis Raimonds Ozols norādīja, ka aizdevuma līgums ar J. Liepnieku tika noslēgts 2010. gadā, tātad kredīts tika piešķirts bankas restrukturizācijas laikā. Aizdevuma apmērs sākotnēji bija aptuveni 400 tūkst. eiro (apmēram 280 tūkst. latu).

Likumsargi otrdien veikuši kratīšanu pie polittehnologa Jurģa Liepnieka un publicista Lato Lapsas, liecina abu personu publiskie paziņojumi.

Liepnieks sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka otrdien likumsargi veikuši kratīšanu viņa mājās un darbavietā. Viņam izņemts dators un telefons.

"Kad jūsu mājās un darba vietā pēdējo reizi bija kratīšana ar suņiem, seši cilvēki visu dienu, datoru, telefonu izņemšanas, tāpēc, ka, iespējams, jūsu vadītā SIA nav samaksājusi pareizi dažus tūkstošus nodokļos," raksta Liepnieks.

Liepnieks apgalvo, ka likumsargi formāli it kā meklē līgumus, kas sen jau esot iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Kratīšanu rezultātā viss privātais foto un video arhīvs tagad atrodas "kaut kādā VID", norāda Liepnieks.

Liepnieks arī norāda, ka pirms dažiem mēnešiem viņu jau centās vainot sakarā ar krimināllietu, kurā publicists Lapsa apsūdzēts par neslavas celšanu advokātam Romualdam Vonsovičam.

Slavenais vīriešu žurnāls "Playboy" pēc 66 gadiem ASV pārtrauc drukāto izdevumu regulāru izdošanu, šādu lēmumu skaidrojot ar koronavīrusa krīzes radīto ietekmi.

"Playboy" jau iepriekš bija nomocījušas finanšu problēmas, taču koronavīrusa krīze pielikusi punktu žurnāla drukātajai versijai, teikts izdevēja "Playboy Enterprises" paziņojumā.

Gaidāmais pavasara numurs būs pēdējais regulārais drukātais "Playboy" žurnāls. Gaidāms, ka drukātā veidā no nākamā gada varētu iznākt neregulāri speciālizdevumi.

"Pagājušajā nedēļā, kad koronavīrusa pandēmijas traucējumi satura veidošanai un piegāžu tīkliem kļuva aizvien skaidrāki un skaidrāki, mēs bijām spiesti paātrināt diskusijas, kas jau kādu laiku risinājās uzņēmuma iekšienē," skaidro "Playboy".

Taču "Playboy" ASV joprojām nonāks pie lasītājiem elektroniskā versijā, kā arī tiks drukāts vairākos ārvalstu tirgos.

«Viņa ir politiska ieliktene, intrigante un mele,» prasīts raksturot savas toreizējās darba attiecības ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi žurnālam Playboy norāda bijušais biroja šefs Normunds Vilnītis, kurš cita starpā atklāj arī, ka savulaik Strīķe ignorējusi aizdomas par korumpētu ministru bijušā premjera Valda Dombrovska valdībā.

Turpinājumā fragments no Playboy intervijas ar bijušo KNAB šefu:

«PLAYBOY: Bet sākumā jums taču bija labas attiecības, aculiecinieki stāsta, ka regulāri gājāt kopā pusdienās.

VILNĪTIS: Tas bija sākums. Tieši šie kopīgie gājieni uz kafejnīcu man arī pirmo reizi lika aizdomāties par to, ka varbūt šis te Žannas d’Arkas tēls ir tikai tēls. Tāds smieklīgs piemērs: ir kompleksās pusdienas, kurās ietilpst zupa, otrais ēdiens un kefīrs; mēs ejam, runājamies un seko darbības – kefīra vietā tiek paņemta tomātu sula, kas neietilpst kompleksajās pusdienās un maksā konkrētu summu, bet pie kases tiek izmests: tas ir sarkanais kefīrs, un nesamaksājot aiziets. Tie bija pirmie signāli, kas liecināja par cilvēka būtību un radīja jautājumus par to, kas tad ir šī cīnītāja starptautiskā mērogā? Nu, nav ne starptautiskā mēroga, ne cīnītājas.

Pasaulē populārā vīriešu žurnāla Playboy īpašnieks Playboy Enterprises ir piesaistījusi profesionālus investīciju baņķierus, kuri sākuši pētīt pārdošanas iespējas, atsaucoties uz kompānijai tuvu stāvošām personām, raksta New York Times.

Kompānija, kas nesen mainīja žurnāla stratēģiju, atsakoties no kailiem modeļiem, piesaistot investīciju kompāniju Moelis&Company.

Pēc tam, kad kompānija paziņoja, ka pārdos Playboy Mansion, potenciālie pircēji ineresējušies, vai netiek pārdots viss uzņēmums, kas kompānijai licis sākt vērtēt iespējas to pārdot. Potenciālie pircēji ir no ASV un citām valstīm. Pagaidām gan Playboy pārstāvji nav tikušies ar viņiem. Pašreizējā Playboy vērtība tiek lēsta ap 500 miljoniem ASV dolāru.

Playboy lielākie ienākumi patlaban ir no dažādu produktu un zīmolu licencēšanas, taču žurnāla tirāžas skaits sarucis no aptuveni 5,6 miljoniem 1975.gadā līdz aptuveni 800 tūkstošiem pēdējos gados.

Playboy dibinātājs Hjū Hefners apprecējis savu trešo sievu Kristelu Harisu, «bēgošo līgavu», kura atcēla viņu pirmās kāzas 2011. gadā, vēsta telegraph.co.uk.

Pāris, kuru vecums atšķiras par 60 gadiem, apprecējies Vecgada vakarā.

«Laimīgu Jauno gadu no Mr. un Mrs. Hjū Hefners!» vietnē Twitter rakstījis Playboy dibinātājs. 86 gadus vecais Hefners arī publicējis fotogrāfiju, kurā viņš redzams violetā zīda pidžamā un melnā peldmētelī kopā ar savu 26 gadus veco sievu, kura joprojām tērpusies kāzu kleitā. Hefneram galvā bijusi viņam jau ierastā kapteiņa cepure.

Stundu agrāk Hefners arī ievietojis fotogrāfiju, kurā redzams smokingā kopā ar Harisu kāzu ceremonijā Playboy villā Kalifornijā.

Iecere, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk uzraudzīs iedzīvotāju kontus, kuros apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, ir valsts centieni gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

«Protams, ka tāda informācija noteikti palīdz pieķert tevi kaut kādās lietās. Bet šis ir politisko vērtību jautājums. Tas īstais mērķis ir sekojošs – ja tam varēs piekļūt VIDs, skaidrs, ka tam gandrīz automātiski varēs piekļūt drošības iestādes. Tavs privātais konts tomēr ir pietiekami sensitīva informācija, bet te principā valsts varēs šiverēt,» J.Liepnieks sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Liepnieks uzskata, ka šādi valsts cenšas gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi. «Es domāju, šis ir stāsts par to, ka valsts vēlas lielāku kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi un legāli un viegli piekļūt informācijai par cilvēku privātajām lietām. Jo 15 000 eiro gadā… būs ļoti daudz tādu kontu,» apgalvoja polittehnologs.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks ticis saukts pie administratīvās atbildības par izrādīto necieņu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā, informē Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.

Liepnieks saukts pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu uzliek naudas sodu līdz 350 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Administratīvā pārkāpuma protokols Liepniekam noformēts 20.novembrī. Tiesā gan norādīja, ka tiesas sēde administratīvā pārkāpuma lietā paredzēta 9.janvārī.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nepieņēma Liepnieka pieteikto noraidījumu prokuroram Edvīnam Pilikseram tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Pieteiktais noraidījums saistīts ar minēto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā Piliksers iepriekš lūdza par necieņas izrādīšanu pret tiesu Liepnieku saukt pie administratīvās atbildības.

Latvijas uzņēmuma SAF Tehnika īpašnieks Normunds Bergs apzinās nozares lielo spēlētāju spēku un savu uzņēmumu pozicionē kā specifisku nišas spēlētāju, taču tajā pat laikā Latvijas uzņēmumam uz laiku ir izdevies kļūt par nozares uzņēmumu nr.1 apjomīgajā Ķīnas tirgū, izstumjot no tā milzi Ericsson.

«Skaidrs, ka mēs nekad nebūsim pirmie. Nekad. Droši vien var atrast valstis, kur kādu laiku esam pirmie – kā patlaban tajā pašā Somālijā. Vai 2003. gadā Ķīnā, kad uz īsu brīdi izsitām no turienes ārā Ericsson. Uz kādu pusgadu. Bet viņi atnāca atpakaļ,» intervijā žurnālam Playboy saka Bergs, piebilstot - ja karo ar pretinieku, kurš ir tūkstošreiz lielāks, tad vārds «nekad» ir ļoti vietā.

«Mēs esam specifiski nišas spēlētāji, kas ražo mikroviļņu radio. Savukārt lielie ražo visu mobilā tīkla infrastruktūru,» žurnālam Playboy stāsta Bergs, par piemēru minot 2007. gadu, kad lielās kompānijas pārpakoja produktu. Viņi aizgāja pie operatora un teica: «mēs tev uzbūvēsim un operēsim biroju, bet tev būs jāmaksā tikai par to, kur tu sēdi.» Tas faktiski nozīmē, ka lielais visu izdara operatora vietā un saka: «mēs tev izīrējam šo tīklu, un tu mums maksā tikai par izīrēšanu.» Tajā brīdī, lai cik labu produktu mēs ražotu, tas pārstāj būt par iepirkuma subjektu. Un viņi tevi uzvar, ar tevi vispār necīnoties. Tas ir jāsaprot. Tajā pašā laikā tu nekad nevarēsi vienā būrī sapakot piecus ziloņus tā, lai tur nebūtu vietas arī veselam baram peļu. Un mēs esam tās peles – mūsu priekšrocība ir tāda, ka vienmēr atradīsim spraugu, caur kuru izsprukt.»

Jau desmit gadus latvietis Guntars dzīvo Sjerraleonē, kur viņš nonācis, dodoties glābt savas investīcijas dimantu biznesā, kuras veicis laikā, kad vēl strādājis Krievijas banku nozarē.

Šobrīd Guntaram, kuru satikt bija devies Latvijas Playboy žurnālists Ivars Āboliņš, Sjerraleonē ir savs birojs, sava komanda, sava māja labā pilsētas rajonā un aiz muguras akcionāri, kuru vārdus mūsu tautietis gan vēlējies paturēt noslēpumā.

Vietējie viņu pazīst kā «misteru Džonu», jo izrunāt vārdu Guntars šejieniešiem esot neiespējamā misija.

«Jūtos šeit ļoti labi. Esmu absolūti relaksēts un nodarbojos ar to, kas man patīk. Es pērku dimantus, pārdodu dimantus un nodarbojos ar visu, kas saistīts ar dimantiem. Tas, protams, joprojām ietver arī ieguvi un tālāku apstrādi. Esmu dimantu biznesā un esmu šeit, Sjerraleonē - laimīgs,» saka Guntars.

Rupjākā kļūda, ko Latvijas valsts pieļāva, ir tā, ka atļāva cilvēkiem bankās ņemt kredītus ārvalstu valūtās, apgalvo kādreizējais premjers Aigars Kalvītis, uzsverot, ka šo kļūdu pieļāva Latvijas Centrālā banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

«Tās ir viņu [Latvijas Centrālā bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas] funkcijas, un valdība nevar ietekmēt viņu lēmumus,» intervijā žurnālam Playboy saka Kalvītis.

«Parādiet man vienu normālu, attīstītu valsti, kurā atļauj svešā valūtā ņemt kredītus! Tu nevari ASV paņemt kredītu Japānas jenās vai Vācijā Latvijas latos. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka tajā brīdī, kad ārvalstu investors nāk uz Latviju pelnīt naudu, arī viņam ir jāuzņemas zināms risks. Jo biznesā visur ir riski. Bet tagad, izsniedzot Latvijas iedzīvotājiem kredītus eiro, viņi [kredītu sniedzēji] ne ar ko neriskē. Mēs vienā naktī varējām norakstīt pusi savas krīzes zaudējumu uz Zviedrijas bankām, ja mēs būtu izsnieguši kredītus latos,» žurnālam Playboy skaidro ekspremjers, runājot par devalvāciju kā iespējamo krīzes risināšanas instrumentu.

Kono dimantu raktuves Sjerraleonē ir vieta, kur 1972. gada 14. februārī tik atrasts trešais lielākais dimants pasaules vēsturē. Vietējie dimantu racēji savu "lielo akmeni" tur meklē ik dienu, bet nepiederošu baltādainu personu klātbūtne šajā vietā ir izņēmums, turklāt žurnālistu iekļūšana dimantu dzīslā ir ārkārtīgs retums.

Arī žurnālista Ivara Āboliņa un viņa kolēģu atrašanās dimantu raktuvēs, kā stāsta viņš pats, bijusi iespējama tikai dažādu apstākļu sakritību, nejaušību, palīdzīgas rokas un gadījuma dēļ.

Pavisam nesen no Kono pēc piekaušanas un aparatūras salaušanas esot padzīta BBC filmēšanas grupa, kas vēlāk kadrus no dimantu raktuvēm vienkārši inscenēja, savā rakstā žurnālam Playboy min Āboliņš.

Par nelielu samaksu kļūt par pavadoni uz Kono, nodrošinot ne tikai iekļūšanu raktuvēs, bet arī drošību, piekritis Latvijas valstspiederīgā Guntara, kurš ir žurnāla Playboy stāsta galvenais varonis un Sjerraleonē, nodarbojoties ar dimantu biznesu, dzīvo jau desmit gadus, uzņēmējdarbības partneris Sass Levi, kurš ir ne tikai Kono iedzimtais, bet arī reģionā ietekmīga persona. Viņš arī vairākas reizes aicināts iesaistīties politikā, taču vienmēr atteicies, priekšroku dodot biznesam.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

No nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto arī valsts pārbaudes darbs dabaszinībās vispārīgajā līmenī vai fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī, otrdien nolēma valdība.

Paredzēts noteikt dažādus valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā - eksāmenus, centralizētos eksāmenus un monitoringa darbus. Valsts pārbaudes darba mērķis ir novērtēt skolēnu sniegumu mācību priekšmetā optimālajā un augstākajā mācību satura apguves līmenī, identificēt un izvērtēt, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti.

Sākotnēji, no nākamā mācību gada, valsts pārbaudes darbs tiks īstenots monitoringa formā, bet no 2025./2026.mācību gada tas tiks īstenots centralizēto eksāmenu formā.

Pārbaudes darba veidu un laiku ikgadēji ierosina noteikt Valsts izglītības satura centrs (VISC), līdz katra mācību gada noslēgumam sagatavojot Ministru kabineta noteikumus par nākamā gada valsts pārbaudes darbu norises laikiem.

Foto: METROPOLE

Redzes pārbaude ir būtisks solis, lai uzturētu labu redzes veselību, un pēdējos gados ir parādījušās jaunas iespējas, kas atvieglo šī svarīgā pakalpojuma pieejamību. Metropole Optika ir ieviesusi attālinātās redzes pārbaudes, kas ļauj klientiem saņemt kvalitatīvu konsultāciju no speciālista, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Par šo jauno pakalpojumu un tā priekšrocībām mēs runājām ar Metropole Optika vadošo optometristi Aiju Makovsku.

Kāpēc attālinātā redzes pārbaude?

Tehnoloģiju attīstība pēdējos gados ir būtiski mainījusi veselības aprūpes nozares darbību, un optika nav izņēmums. Aija Makovska stāsta: "Attīstoties tehnoloģiskajām iespējām, arī telemedicīna pasaulē un Latvijā strauji attīstās. Mēs Metropole Optika redzējām iespēju nodrošināt kvalitatīvu redzes pārbaudi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, pat ja speciālistu pieejamība konkrētās pilsētās nav pietiekami ātra.

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Neraugoties uz brangiem sodiem, ik gadu Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kādā no bankām konstatē trūkumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma ievērošanā. Pērn pieķerta arī kāda maksājumu iestāde.

Pagājušā gadā FKTK veikto pārbaužu laikā konstatēto trūkumu rezultātā FKTK vienai bankai piemēroja soda naudu 75 000 latu apmērā, vienlaikus izsakot brīdinājumu par atbildīgā valdes locekļa atsaukšanu no amata un nosakot pienākumu veikt pasākumus iekšējās kontroles sistēmas darbības uzlabošanai, liecina FKTK 2012.gada darbības pārskats.

Vēl FKTK vienai maksājumu iestādei par likuma prasību neievērošanu piemēroja soda naudu 1000 latu apmērā, vienlaikus nosakot darbības ierobežojumus līdz brīdim, kad būs novērstas nepilnības uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā.

Maksājumu iestāde ir Latvijas finanšu sistēmā jaunākā uzņēmējdarbības forma, kas ieviesta 2010.gadā. Maksājumu iestādes var sniegt maksājumu pakalpojumus - ieskaitīt un izņemt naudu no maksājuma konta, nodrošināt maksājumu veikšanu, naudas pārvedumus u.c. Par maksājumu iestādi var kļūt dažādi uzņēmumi, arī veikals vai vai komunālo pakalpojumu sniedzējs, reģistrējoties FKTK vai saņemot attiecīgo licenci.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.