Šī gada pirmajos divos mēnešos automašīnu detaļu zādzību pieteikumu skaits ir pieaudzis par 25% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, liecina If Apdrošināšanas dati.

Pēdējā pusgada laikā novērota arī jauna tendence: straujš BMW automašīnu marku stūru zādzību skaita pieaugums.

Visbiežāk zagļi izvēlējušies nozagt 320, 530 un X5 modeļu stūres, izmantojot vienkāršu veidu: tiek izsists automašīnas stikls un pēc tam atskrūvēta stūre. Pēc autoservisu ekspertu sniegtās informācijas stūres zādzība aizņem vidēji divas minūtes.

“BMW automašīnas marka ir viena no populārākajām auto markām Latvijā. Un stūre ir pietiekami vērtīga detaļa, ko varētu būt viegli realizēt otrreizējā tirgū,” komentē If Apdrošināšanas KASKO produkta vadītājs Roberts Skrupskis.

Vidēji atlīdzības par jaunu stūres nomaiņu svārstās no 2000 līdz 6000 eiro atkarībā no automašīnai nodarīto bojājumu apmēra. Zādzības galvenokārt notiek Rīgā un Pierīgas novados klusākās un nomaļākās vietās diennakts tumšajā laikā, bet tai pašā laikā arī mēdz būt gadījumi privātmāju teritorijās.

Lai mazinātu automašīnu zādzību skaitu Latvijā, ir sagatavoti un otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļa zādzību, kas izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī.

Grozījumi 2. lasījumā Saeimā tika pieņemti 14. februārī, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz 3. lasījumu ir beidzies. Tādēļ var prognozēt, ka drīzumā tie tiks izskatīti atbildīgajā – Saeimas Juridiskajā komisijā, un pēc tam nodoti Saeimai uz 3. lasījumu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins prognozē, ka likuma izmaiņas var gaidīt jau aprīļa beigās vai maijā.

Kā norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācija, grozījumi nepieciešami, lai novērstu pašlaik pastāvošo disproporciju: šobrīd zādzība no transportlīdzekļa tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta trešo daļu – kā smags noziegums, un par to paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Savukārt, paša transportlīdzekļa zādzība tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta pirmo daļu – kā mazāk smags noziegums ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Šā gada 11 mēnešos autozagļi visvairāk iekārojuši BMW, "Volvo" un "Toyota" markas automašīnas, savukārt septiņu gada periodā zagtāko auto topā pirmās vietas pieder "Toyota", "Audi", "BMW", "Volkswagen" un "Honda", liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotie dati.

Par auto zādzībām izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības pārsniedz kopumā 3,4 miljonus eiro, liecina dati par KASKO apdrošināšanas atlīdzībām.

"Auto zagļi beidzamajos gados visvairāk iekārojuši vidējās klases automašīnas, pieaug gan to zādzību skaits, gan izmaksāto atlīdzību apjoms, savukārt kopējais atlīdzību apjoms septiņu gadu periodā katru gadu bijis visai atšķirīgs - tā, piemēram, "antirekords" konstatēts 2017. gadā, kad izmaksātās atlīdzības pārsniegušas 726 tūkstošus eiro, bet mazākais izmaksātais atlīdzību apjoms konstatēts 2013. gadā, kad par auto zādzībām izmaksāti 311 tūkstoši eiro," situāciju raksturo BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Eksperimentā noskaidrots, ka mājokļa apzagšanai pietiek vien ar 1,5 minūtēm.

«Mājās un dzīvokļos zādzības visbiežāk notiek, atmūķējot terases durvis, logus vai āra durvis. Tāpat, ja logi vai balkona durvis ir atstāti vēdināšanas režīmā, zaglis tos var atspiest vaļā. Situācijas ir dažādas, bet parasti zagļi izvēlas īpašumu, kas nav labi apsargāts un tajā viegli iekļūt,» komentē eksperimenta veicēja If Apdrošināšana Privātīpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Endijs Melecis.

Visbiežāk zagtās lietas ir tādas, kuras zaglim būs viegli iznest un kas ir ātri pamanāmas. Visbiežāk tiek zagtas vērtslietas, bižutērija, somas, rokaspulksteņi, nauda, mazā elektrotehnika – foto kameras, datori un to aprīkojums. Nereti arī alkohols un apģērbi, piemēram, zīmolu apģērbi un krekli, kas vēl ir iepakojumos. Ja būs iespējams lietas aizvest, tiks nozagtas arī mantas no dārza vai šķūnīša.

Pateicoties attapīgam un drosmīgam iedzīvotājam, ceturtdien, 4. jūlijā, nozieguma brīdī Rīgā tika aizturēta viltvārde, kura kārtējo reizi, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci, bija iekļuvusi seniores dzīvoklī ar mērķi izdarīt zādzību.

Pašreizējā informācija liecina, ka aizturētā, iespējams, saistīta gan ar šonedēļ izdarītu zādzību un zādzības mēģinājumiem, gan ar citiem līdzīgiem gadījumiem Rīgā šogad un pagājušajā gadā. Valsts policija aicina iedzīvotājus aplūkot sievietes fotogrāfiju un atsaukties arī citus, kuri cietuši no viņas noziedzīgajām darbībām, zvanot policijai pa tālruņa numuru 110 vai vēršoties tuvākajā Valsts policijas iecirknī!

Jau ziņots, ka šonedēļ Valsts policija reģistrēja trīs gadījumus, kad tobrīd nenoskaidrota sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un apgalvojot, ka jāpārbauda skaitītāju rādījumi, bija iekļuvusi senioru dzīvokļos Rīgā, Ķengaragā. Sieviete centusies novērst dzīvokļu iemītnieku uzmanību un meklēt dažādus aizbildinājumus, lai tie aizietu uz citu telpu un viltvārdi atstātu vienu. Divos gadījumos mājokļu saimnieki, nojautuši ko nelāgu, bija uzmanījuši sievieti, līdz ar to viņai neizdevās neko nozagt. Taču 3. jūlijā noziedzniece kādai 1925. gadā dzimušai sievietei nozagusi 1100 eiro.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada iepriekšējiem mēnešiem, ir vērojams zādzību skaita pieaugums no privātmājām un vasarnīcām Rīgas reģionā, informēja Valsts policijā.

Taču gada griezumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, zādzību skaits kopumā samazinās.

Tā, piemēram, šā gada 11 mēnešos ir reģistrētas 147 zādzības no privātmājām Rīgas reģionā, tai skaitā septembrī – 7, oktobrī – 9, bet novembrī – 20.

Savukārt, 2018. gada 11 mēnešos reģistrētas 216 zādzības no privātmājām Rīgas reģionā, tai skaitā septembrī – 19, oktobrī – 18, bet novembrī – 19.

Raugoties tālākā nākotnē, 2017. gada 11 mēnešos reģistrētas 219 zādzības no privātmājām Rīgas reģionā, tai skaitā septembrī – 17, oktobrī – 37, bet novembrī – 47.

Šobrīd visvairāk zādzību tiek izdarīts Babītes novadā, Mārupes novadā, Ķekavas novadā, Stopiņu novadā un Garkalnes novadā.

Nozagto automašīnu daudzums un markas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būtiski atšķiras. 2018. gadā Latvijā un Lietuvā joprojām zagtāko automašīnu topa pirmajā vietā bija BMW markas auto, savukārt Igaunijā visvairāk ir zagtas Toyota mašīnas, liecina Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Apdrošinātāju asociāciju dati.

Būtiski atšķiras arī auto zādzību skaits - Latvijā apdrošinātājiem pērn ziņots par 256 nozagtām mašīnām, Igaunijā - tikai par 38 mašīnām. Par Lietuvas pērnā gada datiem var spriest no pirmā ceturkšņa un iepriekšējo gadu tendencēm - Lietuvā gadā apdrošinātājiem tiek ziņots par nedaudz vairāk nekā simts nozagtām automašīnām (1. ceturksnī - par 37 nozagtiem auto).

«Lielākās atšķirības nozagto auto skaitā ir starp Latviju un Igauniju. Viens no skaidrojumiem ir vispārējā atšķirība abu valstu autoparkos - Latvijā ir daudz vairāk luksusa klases auto, kas ir dārgāki un tādējādi interesantāki auto zagļiem. Protams, atšķiras arī valstu izmērs, un Latvijā mēdz uzdarboties arī citu valstu zagļi. Igaunijā un Lietuvā arī soda apmērs, ko piemēro transportlīdzekļa zādzības gadījumos, līdz šim ir bijis smagāks nekā Latvijā,» stāsta Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents.

Jaunākās tehnoloģijas sākuši izmantot arī noziedznieki, tostarp zādzībās no īpašumiem tiek izmantoti droni, intervijā atzina apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Īpaši pēdējā laikā ir redzams, ka no kaimiņvalstīm ierodas "viesstrādnieki", kuri apzog mājsaimniecības un mazos uzņēmumus, kuros nav fiziskās apsardzes. Viņi no sākuma ar droniem izpēta, vai konkrētajā mājsaimniecībā ir kaut kas interesants - vai pa teritoriju pārvietojas zāles pļāvējs robots, vai ārā ir kāds motocikls, velosipēds, kad saimnieki parasti nav mājās. Nākamā "brigāde" jau brauc ar busiņu, paņem visu noskatīto un brauc tālāk," stāstīja Ābele.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nevar gan teikt, ka šī zagļu grupa izmantotu kādas citas advancētas tehnoloģijas, piemēram, lai atslēgtu signalizācijas sistēmas - pamatā mājokļu zagļi ir "iesprūduši deviņdesmitajos" un durvis mēģina atvērt ar lauzni vai izsist logu. Savukārt tie noziedznieki, kas ir advancētāki un strādā ar tehnoloģijām, parasti nodarbojas ar finanšu noziegumiem un krāpniecību.

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

Latvijā šogad par aptuveni 50% samazinājies automašīnu zādzību skaits, pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks.

VP informācija liecina, ka šogad līdz 17.jūnijam reģistrētas 219 auto zādzības.

Zagtākās automašīnas ir Audi, BMW, Volkswagen, Toyota un Mercedes Benz.

Pērn sešos mēnešos nozagtas 417 automašīnas un tobrīd zagtāko auto galvgalī bija BMW, Audi, Volkswagen, Toyota un Mercedes Benz.

Priednieks skaidroja, ka zogot gan dārgus, gan ne tik dārgus spēkratus, tostarp, aptuveni 20 gadus vecas automašīnas.

Priednieks automašīnu zādzību skaita samazinājumu skaidroja ar policijas aktīvo darbu, jo pēdējos gados aizturēti starptautiskas un vietējas nozīmes autozagļu grupējumi. Tiesībsargājošās iestādes arī veikušas reidus Latvijas pierobežā. Tāpat pamatīgi veikts darbs prevencijas jomā, jo sabiedrība informēta par riskiem un arī paši spēkratu īpašnieki lielāku uzmanību veltījuši automašīnu drošībai.

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Langstiņu ciemā, kur notikušas vairākas zādzības un advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība, nepieciešams uzlabot videonovērošanas sistēmu kapacitāti, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks.

Ruks skaidroja, ka pēdējā laikā nav novērojams mājokļu apzagšanas gadījumu skaita pieaugums, taču tās joprojām ir aktuālas. Zagļi uzdarbojas, piemēram, Rīgas apkārtnē, tostarp, Langstiņos.

Vietas Rīgas apkārtnē, kur visvairāk uzdarbojas privātmāju apzadzēji 

Šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada iepriekšējiem mēnešiem, ir vērojams zādzību...

Langstiņos, kur nesen notika advokāta Rebenoka aplaupīšana un slepkavība, ir vairāki piebraucamie ceļi. Ruks nekomentēja, kurās vietās izvietotas videonovērošanas kameras, bet vērtēja, ka videonovērošanu šajā ciematā varētu uzlabot. Viņš atgādināja, ka videonovērošana nebija ierīkota arī paša upura mājā.

Ruks uzskata, ka policijai jābūt ātrākai piekļuvei videonovērošanas sistēmām, lai efektīvāk varētu apstrādāt videonovērošanas ierakstus. Policija plāno iegādāties speciālu programmatūru, lai efektīvāk analizētu videonovērošanas materiālus.

"Videonovērošanas trūkums krīt ļaundariem acīs. Ir jāsaprot, ka par īpašumu ir jārūpējas. Privātajam sektoram kopā ar valsts iestādēm jārūpējas, lai noziegumu padarītu sarežģītāk izdarāmu, jo visas videonovērošanas kameras un sistēmas iedarbojas preventīvi," izteicās Ruks.

Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Langstiņos tika nogalināts zvērināts advokāts Rebenoks, bet viņa partneris Ingus Balandins ievainots.

Policija informēja, ka trīs maskās tērpti noziedznieki advokāta Rebenoka mājā iebrukuši, uzlaužot durvis, un savus upurus tie situši ar rokām, kājām un turpat atrastiem dēļiem, bet no notikuma vietas aiznesuši līdzi dārgus rokaspulksteņus un juvelierizstrādājumus.

Laupītāji upurus pārsteiguši, nezvanot pie durvīm, bet ielaužoties no pagalma puses. Policija vēl skaidros, vai ielaušanās pa durvīm notikusi pirms saimnieku atgriešanās vai jau pēc tam. Policija notikuma vietā ieradusies pēc tam, kad noziegumā cietušais Balandins vērsies pēc palīdzības pie kaimiņiem, jo viņam pašam telefons ticis atņemts.

Lai arī policija izvirzījusi un strādā pie divām galvenajām versijām, proti, noziegums paveikts laupīšanas nolūkā vai arī saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību, policija norādījusi, ka patlaban noziegums neizskatās pēc pasūtījuma slepkavības.

Lielbritānijas pārtikas un sīkpreču veikalos krasi pieaudzis zādzību skaits, kas pērn sasniedzis rekordaugstu līmeni, liecina Pārtikas veikalu asociācijas (ACS) dati.

ACS, kas pārstāv 48 000 veikalu, paziņojusi, ka pēdējo 12 mēnešu laikā reģistrēts 1,1 miljons zādzību, un organizācija tajā vaino noziedznieku bandas, kā arī strauji pieaugušo dzīves dārdzību.

Visbiežāk tiek zagtas dārgākas preces, piemēram, gaļa, alkohols un konditorejas izstrādājumi.

Vainīgie bieži vien ir narkomāni vai alkoholiķi. Bieži zagļi ir organizētu bandu locekļi, teikts ACS kārtējā ziņojumā.

Mazumtirgotāji tagad dārgākās preces ir apgādājuši ar pretzagšanas ierīcēm, bet aptiekās dažas preces, piemēram, kosmētika, vairs netiek izstādītas pircēju zonās, jo tās pastāvīgi tiek zagtas.

ACS izpilddirektors Džeimss Lūmens atzinis, ka šāds zādzību līmenis vēl neesot pieredzēts. Viņš norādījis, ka zagļi policijai esot zināmi, taču tie turpina nesodīti zagt.

Pēc trīs gadus ilgušas intensīvas izpētes starptautiska pētnieku komanda izveidojusi pasaulē pirmo "kibernoziedzības indeksu", kurā norādīti pasaules galvenie kibernoziedzības centri, sarindojot nozīmīgākos kibernoziedzības avotus valstu līmenī, un sarakstā iekļauta arī Latvija.

Akadēmiskajā žurnālā "PLOS ONE" publicētais indekss rāda, ka salīdzinoši neliels skaits valstu rada vislielākos kibernoziedzības draudus. Saraksta augšgalā ir Krievija, tai seko Ukraina, Ķīna, ASV, Nigērija, Rumānija, Ziemeļkoreja, Lielbritānija, Brazīlija un Indija. Otrajā desmitniekā ir Irāna, Baltkrievija, Gana, Dienvidāfrika, Moldova, Izraēla, Polija, Vācija un Nīderlande un saraksta pēdējā - 20.vietā - ir Latvija.

Dati, kas ir indeksa pamatā, tika iegūti, aptaujājot 92 vadošos kibernoziedzības ekspertus no visas pasaules, kuri nodarbojas ar kibernoziedzības izlūkdatu vākšanu un izmeklēšanu. Aptaujā ekspertiem tika lūgts apsvērt piecas galvenās kibernoziedzības kategorijas, norādīt valstis, kuras, viņuprāt, ir nozīmīgākie avoti katram šim kibernoziedzības veidam, un pēc tam sarindot katru valsti pēc tās kibernoziedznieku ietekmes, profesionalitātes un tehniskās kvalifikācijas.

Telefonu remonta izmaksas ik gadu pakāpeniski aug, un šogad vidēji viena telefona atjaunošana izmaksājusi 200 eiro, liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un apdrošināšanas sabiedrības «Balta» apkopotā informācija.

Pieaudzis arī kopējais «Tele2» klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms – pērn tas sasniedza teju trešdaļu miljona eiro, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos par telefonu bojājumiem ir izmaksāti jau gandrīz 200 tūkstoši eiro.

«Viedierīces ir kļuvušas par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, un likumsakarīgi, ka ikdienas steigā un sadzīviskās situācijās nereti mēdz notikt negaidītais - visbiežāk pieteikumi, ko saņemam no klientiem, saistīti ar kritiena rezultātā bojātiem viedtālruņiem. Atlīdzību pieteikumu vidū regulāri ir gadījumi, kad bojājumu iemesls ir bērnu rotaļas. Nereti īpašnieki sabojā savas ierīces uz tām nejauši uzsēžoties vai uzkāpjot, bet atlīdzību pieteikumu vidū atrodams arī kāds gadījums, kad telefonu sagrauzis suns,» skaidro Armands Lagons, BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes produktu vadītājs.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Rietumāfrikas piekrastē pie Konakri Gvinejā pirmdien, 16.septembrī, pirāti uzbrukuši noenkurotam Latvijas tankkuģim «Ance», ziņo aģentūra «Maritime and Crimean Shipping News».

Kuģa īpašnieka, Latvijas uzņēmuma «Latvian Shipping Company» (LSC), pārstāvji norādīja, ka incidents notika 16.septembra rītā, kad četri bruņoti laupītāji nokļuva uz LSC pārvaldībā esošā tankkuģa «Ance» klāja.

Pēc kompānijā vēstītā, laupīšanas laikā noziedznieki lika apkalpes locekļiem pamest pienākumus un pulcēties vienā no kajītēm. Laupīšanas laikā noziedznieki atsavināja apkalpes locekļu personīgās mantas, naudu, kā arī citas uz kuģa esošas vērtības.

Vienlaikus LSC pārstāvji atzina, ka zādzības apmērs nav būtisks.

Par notikumu nekavējoties informēta krasta apsardze un tiesības aizsargājošās un apdrošināšanas iestādes.

Tankkuģa «Ance» sastāvā ir 21 apkalpes loceklis, no kuriem divi ir Gruzijas, viens Lietuvas un 18 Latvijas valstspiederīgie.

Pallādija cenas skrējienu arvien augstāk, šķiet, nespēj apturēt nekas.

Šo metālu plaši izmanto benzīna un hibrīdauto katalizatoru ražošanā, kas tiek uzskatīti par videi pieņemamākiem. Labāki spēkratu katalizatori atbilst dominējošajam stāstam, ka nākotnē jādzīvo zaļāk. Tam gan komplektā nākusi arī dārdzība. Būtībā auto gāzu emisiju standarti kļūst arvien stingrāki, kas nodrošina pieprasījumu pēc tā paša pallādija, kura ieguve nemaz nav tik liela, ja salīdzina ar straujo pieprasījuma pieaugumu pēc tā.

Rezultātā šī metāla cena piecu gadu laikā ir palēkusies aptuveni par 200% un pietuvojusies 2,5 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Salīdzinājumam - zelta cena 14. februārī ASV preču biržā atradās pie 1583 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci un arī zeltam pēdējie mēneši cenas dinamikas ziņā bijuši lieliski.

Eiropas Savienība cenšas vienot dalībvalstis, taču valstis sacenšas viena ar otru gan par darbaspēku, gan par investoriem, un nodokļi ir svarīgs instruments konkurences cīņā.

Lietuva ir pieņēmusi lēmumu, ka piedāvās lielajiem investoriem izmantot 20 gadus uzņēmumu ienākuma nodokļa brīvdienas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 12. janvāra numurā:

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem un tautsaimniecības funkcionēšanai svarīgām industrijām var sagādāt noziedznieki digitālajā vidē.

Šonedēļ hakeru uzbrukums skāra pasaulē pašu lielāko gaļas pārstrādātāju JBS, kas bija spiests pievērt gandrīz visas savas ASV liellopu gaļas pārstrādes vietas. Turklāt uzbrukums skāra arī kompānijas infrastruktūru Kanādā un Austrālijā. Šīs nedēļas vidū pieejamā informācija liecināja, ka uzņēmumam gan tomēr ir izdevies atjaunot lielu daļu no savas darbības.

Šāds uzbrukums noticis tikai trīs nedēļas pēc tam, kad no ierindas hakeri ar izspiedējvīrusa palīdzību izsita ASV pašu lielāko naftas produktu cauruļvadu, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.

ASV cauruļvadu tīkls hakeriem samaksājis 4,4 miljonus dolāru lielu izpirkumu 

ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma "Colonial Pipeline" hakeriem samaksājusi 4,4 miljonus dolāru...

Šie uzbrukumi liecina, ka arvien lielākā mērā kibernoziedznieku grupējumi savus ieročus notēmējuši uz izejvielu tirgu un izšķirīgu infrastruktūru. Faktiski viens ievērojams uzbrukums bijis enerģijas infrastruktūrai, kas liek uzdot jautājumus, cik patiesībā drošas ir šādas piegādes. Savukārt uzbrukums JBS ir mājiens ar mietu tam, ka nedrošas var izrādīties pat pārtikas piegādes. JBS ASV gadījumā ir atbildīga par piekto daļu no šīs valsts cūkgaļas pārstrādāšanas un ceturto daļu no liellopu gaļas pārstrādāšanas.

Kiberuzbrukums pasaulē lielākajam gaļas pārstrādātājam  

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji...

Mūsdienās uzņēmumu darbība lielā mērā ir digitalizēta. Tam ir savi labumi, lai gan pie kādiem ieguvumiem kaut kas dažkārt ir arī jāatdod - šajā gadījumā digitālā drošība. Faktiski robežas starp digitālo un fizisko pasauli turpinās noārdīties, un arī noziegumi pārceļas uz tiešsaisti. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, noziedzniekiem ir iespēja tikt klāt pie arvien gudrākiem un izsmalcinātākiem rīkiem, lai sasniegtu rezultātu. Tiek pat ziņots, ka mūsdienās pat visai izsmalcinātus uzbrukumus esot iespējams automatizēt.

Noticis kiberuzbrukums Ņujorkas sabiedriskā transporta sistēmai 

Ņujorkas sabiedriskā transporta pārvalde trešdien apstiprināja, ka noticis kiberuzbrukums tās...

Pagaidām pārsvarā tiek norādīts, ka aiz šī konkrētā JBS uzbrukuma stāv hakeri no Krievijas. Arī šajā gadījumā uzbrukums esot ietvēris izspiešanas elementus. Colonial Pipeline gadījumā uzņēmums izšķīrās hakeriem bitkoinos samaksāt aptuveni 4,4 miljonus ASV dolārus. “Virtuālās izspiešanas sekas ikviens varēs sajust arvien vairāk un vairāk, jo šīs jomas censoņi kļūs nekaunīgāki un agresīvāki,” The Wall Street Journal teic arī kiberdrošības uzņēmuma FireEye pārstāvji.

Var spekulēt par to, cik labi vai slikti šādiem uzbrukumiem būtu sagatavoti Latvijas uzņēmumi un institūcijas un kā tas varētu ietekmēt mūsu valstij izšķirīgi svarīgu infrastruktūru. Jau rakstīts, ka kiberuzbrukumu diemžēl uz savas ādas pagājušajā rudenī izbaudīja arī Dienas Bizness. Septembra pirmajā pusē tika nozagta. Db.lv Facebook mājas lapa. Tad sekoja gara un piņķerīga cīņa par šīs mājas lapas atgūšanu. Db.lv zādzības gadījumā fascinēja ar mūsu pašu policijas atbilde, kas faktiski norādīja, ka neko nevar darīt – pat ierosināt lietu.

Tas lika domāt par to, ka arī pašai valstij, kura formāli aktīvi mēģina klārēt, cik svarīga tai ir informācijas telpas kvalitāte un tā tālāk, patiesībā ir dziļi vienalga par to, kas notiek ar kādu vēl pagaidām atlikušo tās privāto mediju. Lai nu kā - notiekošais liek domāt: ja interneta vidē notiek kāda problēma, pamatā ar to cilvēks vai uzņēmums te draud palikt pilnīgi viens.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas, palielinot gan banku kontu drošību, gan personālo datoru aizsardzību. Arī krāpnieki gudro aizvien jaunas metodes, kā datus iegūt, un runa nav tikai par piekļuvi kontiem.

Dienas Bizness uz sarunu par kiberdrošību un jaunumiem šajā jomā aicināja SK ID Solutions Latvijas filiāles koordinatori un Globālās pārdošanas vadītāju Sanitu Meijeri. Uzņēmums ir Smart-ID pakalpojuma un citu drošības programmatūru izstrādātājs.

Vēsturiski 2020. gads ir kļuvis par digitalizācijas lēcienu gan uzņēmējdarbībā, gan valsts institūcijās. Kādus riskus parādīja šī samērā straujā pāreja?

Lielākie izaicinājumi bija attālinātais darbs, attālināta klientu apkalpošana un pēc tam droša attālināta klientu apkalpošana. Kas attiecas uz attālināto darbu – tas nebija pārdomāts. Nebija rīku, nebija pieredzes, kā organizēt sapulces un tikšanās attālināti, nebija drošu informācijas apmaiņas kanālu. Nebija arī drošu pieslēgumu darba serveriem no darbinieku mājām. Daži datu centriem varēja pieslēgties, tikai esot birojā. Nācās ātri reaģēt – steigā mēģināt ieviest dažādus procesus un risinājumus, lai bizness neapstātos. Šajā steigā nenotika ne risku analīze, ne drošības risku izvērtējums. Ļoti pieauga dažādu krāpšanas gadījumu, datu un naudas zādzību skaits.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka pēdējā gada laikā, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 izraisītās pandēmijas, ir par 15 % samazinājies apdrošināšanas pieteikumu biežums par bojātām viedierīcēm.

Uzņēmumā gan prognozē, ka šādu pieteikumu biežums palielināsies līdz ar mācību procesa atsākšanos klātienē, kā arī aktīvāku cilvēku kustību ārpus mājām. Vairāk nekā uz pusi ir arī samazinājies viedierīču zādzību skaits.

Kā atzīst uzņēmumā, tad šie dati skaidrojami ar to, ka pandēmijas laikā cilvēki vairāk uzturas mājās un mazāk nododas aktīvai izklaidei un atpūtai, kas bieži vien ir galvenie iemesli, kādēļ tiek sabojātas viedierīces vai notiek kādi citi nepatīkami atgadījumi, piemēram, zādzības.

“Cilvēki, dodoties uz koncertiem, ballītēm un ceļojumos, telefonu izmantoja, lai iemūžinātu skaistākos un jautrākos mirkļus. Taču šādos brīžos bieži vien gadās arī dažādas ķibeles, piemēram, telefons nokrīt un tiek sasists ekrāns, telefons iekrīt baseinā vai ceļojuma laikā tas tiek nozagts,” stāsta “Tele2” apdrošināšanas produktu vadītājs Zemgus Eglītis.

Jaunākajā pētījumā par Ziemeļvalstu kiberdrošības tendencēm 54% aptaujāto respondentu Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā apliecinājuši – to pārstāvētais uzņēmums pēdējā gada laikā piedzīvojis vismaz vienu kiberuzbrukumu, kas radījis nopietnus darbības traucējumus. Turklāt 87% aptaujāto paredz, ka turpmākajos gados uzbrukumu skaits arvien turpinās pieaugt, un tikai 32% respondentu jūtas ļoti pārliecināti par savas organizācijas spējām atklāt šādus incidentus un reaģēt uz tiem.

Dati ir satraucoši, tāpēc kiberdrošības mēneša ietvaros aicinu ikvienu Latvijas uzņēmumu pievērst uzmanību pieaugošajiem kiberdraudiem un ievērot piecus vienkāršus ieteikumus drošībai ikdienā.

1. Daudzfaktoru autentifikācija visiem tiešsaistes kontiem

Daudzfaktoru autentifikācijas uzstādīšana viedierīcēs ir digitālās higiēnas prasība, par ko šodien regulāri atgādina un kā būtisku izceļ kiberdrošības eksperti ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Tā ir tik svarīga, jo spēj nodrošināt papildu aizsardzības līmeni lietotāju kontiem, ievērojami apgrūtinot nepiederošu personu piekļuvi datiem un sensitīvai uzņēmuma informācijai. Uzskatu, ka paļaušanās tikai uz parolēm vien, pat ja tās ir šķietami sarežģītas un grūti atminamas, ir pārāk riskanta pieeja kiberdrošībai. Pateicoties neskaitāmajiem pikšķerēšanas mēģinājumiem vai vienkārši cilvēcisku kļūdu dēļ paroļu uzlaušana krāpniekiem vairs nesagādā nekādas grūtības.