Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas, palielinot gan banku kontu drošību, gan personālo datoru aizsardzību. Arī krāpnieki gudro aizvien jaunas metodes, kā datus iegūt, un runa nav tikai par piekļuvi kontiem.
Dienas Bizness uz sarunu par kiberdrošību un jaunumiem šajā jomā aicināja SK ID Solutions Latvijas filiāles koordinatori un Globālās pārdošanas vadītāju Sanitu Meijeri. Uzņēmums ir Smart-ID pakalpojuma un citu drošības programmatūru izstrādātājs.
Vēsturiski 2020. gads ir kļuvis par digitalizācijas lēcienu gan uzņēmējdarbībā, gan valsts institūcijās. Kādus riskus parādīja šī samērā straujā pāreja?
Lielākie izaicinājumi bija attālinātais darbs, attālināta klientu apkalpošana un pēc tam droša attālināta klientu apkalpošana. Kas attiecas uz attālināto darbu – tas nebija pārdomāts. Nebija rīku, nebija pieredzes, kā organizēt sapulces un tikšanās attālināti, nebija drošu informācijas apmaiņas kanālu. Nebija arī drošu pieslēgumu darba serveriem no darbinieku mājām. Daži datu centriem varēja pieslēgties, tikai esot birojā. Nācās ātri reaģēt – steigā mēģināt ieviest dažādus procesus un risinājumus, lai bizness neapstātos. Šajā steigā nenotika ne risku analīze, ne drošības risku izvērtējums. Ļoti pieauga dažādu krāpšanas gadījumu, datu un naudas zādzību skaits.
Tieši pagājušajā gadā pasaule, tostarp arī Baltijas valstis, piedzīvoja milzīgu krāpšanu vilni. Valsts iestādes tas skāra mazāk – tās nav tik interesantas uzbrucējiem, jo no tām maz ko var dabūt. Vislielākie cietēji bija uzņēmumu klienti, pircēji un pakalpojumu saņēmēji. Daudzi uzņēmumi joprojām nav gatavi. Lielākoties to valdēs ir cilvēki, kas netic digitālajiem risinājumiem. Ir pietiekami daudz uzņēmumu, kas joprojām spiež darbiniekus doties uz biroju un strādāt tur, kaut arī visu varētu darīt attālināti.
Kādi ir risinājumi? Kas būtu jādara uzņēmumiem, kuriem šādas iespējas ir?
Pats svarīgākais ir droša sasaiste starp darbinieka mājas infrastruktūru un darba infrastruktūru. Ja runājam par konkrētiem veidiem, kā to risināt, tad VPN ieviešana ir risinājums. Ja uzņēmumā ir tikai stacionārie datori, tad strādāt no mājām ir sarežģītāk, nekā vienkārši paņemt portatīvo datoru un pārcelties uz mājām. Līdz ar to jādomā arī par darbinieku mobilitāti. Tad vēl noteikti jāapsver dažādu sistēmu izmantošana, lai vieglāk strādāt kopā. Kas attiecas uz izglītošanu, viss ir atkarīgs no uzņēmuma godaprāta un vēlmes stiprināt savu reputāciju. Ne jau viens uzņēmums var iet un izglītot sabiedrību – tā būs cīņa ar vējdzirnavām. 2020. gadā process neizbēgami tika iedarbināts, taču droša rīcība internetā ir jāmāca jau skolā un universitātē. Bankas šobrīd ļoti sekmīgi pievērš uzmanību drošībai.
Taču mēs kā klienti šādu informāciju laižam gar ausīm, līdz tas tiešā veidā neskar mūs. Ko nozīmē drošība, zina tie, kuri ar to strādā, un tie, kuri ir kļuvuši par krāpnieku upuriem. Pārējie tam reti pievērš uzmanību. Tomēr būtu jauki, ja katrs uzņēmums izdarītu minimumu – brīdinātu lietotājus par dažādiem riskiem un izdomātu arvien jaunus veidus, kā šo informāciju padarīt lietotājiem uztveramāku.
Visu rakstu lasiet 12.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
